Latvijas slēpošanā visu laiku sekmīgākā un nebijušiem panākumiem bagātākā sezona

2004.gadā Norvēģijā Valts Eiduks ar 26.vietu pasaules junioru čempionātā pirmo reizi Latviju ieveda trīsdesmitniekā distanču slēpošanā kādās no lielākajām sacensībām. 2009.gadā madonietis Rinalds Kostjukovs izcīnīja Latvijas pirmo medaļu distanču slēpošanā, EJZOF Polijā iegūstot bronzu sprintā. Pasaules Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs cēsnieks Arnis Pētersons izcīnīja 20.vietu sprintā 2012.gadā Insbrukā (Austrija), četrus gadus vēlāk Lillehammerē (Norvēģija) to atkārtoja madonietis Raimo Vīgants ar 20.vietu skikrosā un 21. vietu sprintā klasiskajā stilā, bet Patrīcija Eiduka no Vecbebriem ar 21. vietu 5 km distancē brīvajā stilā. 2018.gadā Eiduka ar 10.vietu sprintā pirmo reizi pasaules junioru čempionātā Latviju ieveda desmitniekā. 2020.gada janvārī viņa pirmā no Latvijas sieviešu konkurencē sasniedza Top30 Pasaules kausa posmos. 2020.gada martā Raimo Vīgants ar 9.vietu nodrošināja Latvijai pirmo desmitnieku pasaules čempionātos U23 grupā. 2020.gada decembrī Eiduka Latviju ieveda desmitniekā Pasaules kausa posmos. Taču šos visus panākumus kopā pārspēja Latvijas distanču slēpotāju spīdošais veikums šajā sezonā.

Eidukas sudrabs pasaules U23 čempionātā

Pagājušā gadā pasaules U23 čempionātā Patrīcija Eiduka 10km brīvajā stilā vēl pēdējā kontrolatzīmē atradās otrajā vietā, bet sezonas laikā atdotie spēki par sevi diemžēl lika manīt pēdējā kilometrā, finišā uzrādot 7.laiku, kaut arī medaļai esot pa visam tuvu. 2020.gadā junioru čempionātā līdz bronzai pietrūka viena sekunde. Taču šogad nekas visu laiku labākajai Latvijas slēpotājai nepietrūka. Ingus Eiduka izaudzinātā un tagad Valta Eiduka uzraudzībā trenējošā slēpotāja no Vecbebriem sarūpēja pirmo Latvijas medaļu pasaules čempionātos, izcīnot sudrabu 10km klasiskajā stilā U23 grupā, tikai vienai sekundei šķirot no zelta.

Kaparkalēja zelts EJZOF

Jau pasaules junioru čempionātā Lauris Kaparkalējs ar rezultātiem sprintā parādīja, ka EJZOF var pacīnīties par ļoti labu vietu. Pusfināls un desmitnieks būtu ļoti labi, pie veiksmes fināla sešinieks – teicams rezultāts, taču madonietis pārsteidza ne tikai līdzjutējus, bet arī pats sevi, iekļūstot ne tikai trijniekā, bet izcīnot uzvaru un sarūpējot zeltu. Tā ir pirmā Latvijas augstākā kaluma medaļa distanču slēpošanā. Tādējādi kopā ar novadnieka Kostjukova bronzu un Eidukas sudrabu Latvijai distanču slēpošanā tagad ir pilns medaļu komplekts.

Vīganta un Eidukas Top30 olimpiskajās spēlēs

Līdz Pekinai Patrīcijas Eidukas 44.vieta 2018.gadā Phjončhanā 10km un Jura Ģērmaņa 49.vieta 2002.gadā Soltleiksitijā 15km klasikā bija Latvijas slēpotāju labākie rezultāti olimpiskajās spēlēs. Līdzšinējie Patrīcijas Eidukas rezultāti, neskatoties uz ķibelēm ar Covid-19 testiem, izjaukto treniņu grafiku un nepielaišanu startam skiatlonā, liecināja, ka Latvija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi būs ne tikai četrdesmitniekā, bet visticamāk arī trīsdesmitniekā. Ja sprintā līdz Top30 jeb ceturtdaļfināla sasniegšanai pietrūka nieka divu sekunžu desmitdaļu, tad ar uzviju tas tika izdarīts 10km klasikā ar izcīnīto 23.vietu.

Ja Eidukas Top30 bija sagaidāms, bet varbūt ne gluži 23.vieta līdz šim ne tik sekmīgajā klasikā, tad Raimo Vīganta iekļūšanu trīsdesmitniekā sprintā diez vai prognozēja paši uzticamākie līdzjutēji. Četrdesmitnieka sasniegšana jau būtu ļoti labs panākums un Latvijas labākā rezultāta sasniegšana, taču madonietis Pekinas trasē “šāvās kā bulta” un patīkami pārsteidza daudzus, uzrādot 28.laiku kvalifikācijā un kā pirmajam no Latvijas olimpiskajās spēlēs distanču slēpošanā iekļūstot trīsdesmitniekā. Tā bija pirmā reize vīriešu konkurencē, kad kāds no Latvijas augstākā līmeņa sacensībās pieaugušajiem tiek Top30. Ceturtdaļfinālā ar spēcīgākiem konkurentiem uzsmaidīja veiksme un sanāca savā braucienā būt ceturtajam, kas kopējā ieskaitē deva 20.vietu – šobrīd Latvijas augstāko vietu olimpiskajās spēlēs no abiem slēpošanas sporta veidiem – distanču un kalnu.

Eidukas Top30 sērijas turpinājums PK posmos

Arī šajā sezonā Patrīcija Eiduka, kaut arī nestartēja bieži, tomēr vairākas reizes Pasaules kausa posmos nopelnīja kopvērtējuma punktus, jo iekļuva labāko trīsdesmit vidū. To šajā sezonā paveica četras reizes. Augstāko vietu – deviņpadsmito – vienīgā Gada balvu sportā ieguvusī Latvijas slēpotāja sasniedza “Tour de ski” pirmajā posmā Lencerhaides (Šveice) sprintā, taču tomēr visaugstvērtīgākā ir 21.vieta, kas izcīnīta leģendārajā Holmenkollenas 30km distancē, kas šogad bija klasiskajā solī. Turklāt uzvarētājai Terēzei Juhaugai šādai garai distancei tika zaudēts salīdzinoši ļoti maz – nepilnas trīs ar pusi minūtes.

Kaparkalējs ar Latvijas labāko vietu puišiem pasaules junioru čempionātā

Vēl pirms zelta izcīnīšanas EJZOF Somijā mēnesi iepriekš jeb februāra beigās Lauris Kaparkalējs sevi skaļi bija paspējis pieteikt arī pasaules junioru čempionātā. Kaut arī junioru čempionātā, kur konkurence bija spēcīgāka nekā EJZOF, sprintā Lauris nebija finālā vai pusfinālā, tomēr madonietis ieguva Latvijas visu laiku augstāko vietu junioriem puišu konkurencē. Jau kvalifikācijas pārvarēšana ar 17.laiku un iekļūšana ceturtdaļfinālā jeb labāko trīsdesmitniekā bija lielisks panākums, kļūstot par trešo latvieti, kurš to paveicis junioriem puišiem. Madonas BJSS audzēknis ļoti atzīstami un taktiski gudri cīnījās ceturtdaļfināla braucienā, vēl 150m līdz finišam esot vadībā, bet tomēr beigās finišējot 4.vietā. Kaparkalējs parādīja, ka bija cienīgs pusfināla braucējs, jo līdz labāko divpadsmitniekam pietrūka tikai dažas sekundes simtdaļas. Beigās izcīnītā 16.vieta ir labākā, ko kāds no mūsu puišiem jebkad ir spējis junioros.

Bez šiem īpašajiem sasniegumiem vēl būtu jāpiemin dažu citu Latvijas distanču slēpotāju šīs sezonas veikums, kas noteikti ir atzinības vērts.

Kitija Auziņa olimpiskajās spēlēs Pekinā 10km klasikā uzvarētājai zaudēja mazāk par piecām ar pusi minūtēm un nopelnīja 150 FIS punktus. Tas ļauj madonietei kļūt par pēdējo 20 gadu otru labāko latviešu distanču slēpotāju olimpiskajās spēlēs sieviešu konkurencē. Bez absolūtās līderes Patrīcijas Eidukas par Auziņu labāku rezultātu kopš 1992.gada ir uzrādījusi Ineta Kravale 1994.gada Lillehammerē 30km klasikā, bet ļoti līdzīgu Anžela Brice (30km slidsolī un iedzīšanā) un Ināra Rudko (iedzīšanā) 1998.gadā Nagano. Kitija arī ļoti labi veica stafeti, kur bija trešā labākā no mūsējo četrinieka un salīdzinoši daudz nezaudēja līderēm, un arī ļoti labu sniegumu demonstrēja komandu sprintā, kur bija komandas vilcējspēks.

Edijs Eiduks pasaules junioru čempionātā 30km brīvajā stilā ar masu startu ilgu laiku turējās trešā desmita vidū, bet brāļa Valta veikumu 2004.gadā tomēr neizdevās atkārtot, beigās izslīdot no trīsdesmitnieka, bet esot ļoti tuvu tam – 32.vieta. Mēnesi vēlāk Patrīcijas jaunākais brālis EJZOF sprintā brīvajā stilā pārvarēja kvalifikāciju un iekļuva trīsdesmitniekā, ceturtdaļfinālā sasniedzot 20. vietu. Jāuzteic arī Samantas Krampes veikums EJZOF. Rīdziniece sprintā ieguva 16.vietu, pārvarot kvalifikāciju jeb tiekot izslēgšanas kārtās ar 11.rezultātu. Jāpiebilst, ka šogad EJZOF nestartēja divas slēpošanas lielvalstis – Norvēģija un Krievija, kā arī Baltkrievija.

“Pēc 3 sekmīgām rollerslēpošanas sezonām un izcīnītām medaļām, šoziem medaļas un lieliski starti arī ziemas sezonā slēpošanā,” prieku un lepnumu par mūsu slēpotājiem pauž Latvijas Slēpošanas federācijas viceprezidents Gunārs Ikaunieks. “Lieliski, ka Patrīcija Eiduka turpina priecēt līdzjutējus un pierādīt, ka ir pasaules klases slēpotāja un virzās uz jaunām virsotnēm. Raimo Vīganta mērķtiecīgā gatavošanās olimpiādei deva iespēju pārsteigt visus ar lielisko startu sprintā un top20 olimpiskajās spēlēs. Lauris Kaparkalējs Eiropas jaunatnes olimpiādē izcīna uzvaru un pierāda, ka arī jaunā maiņa ir augstā līmenī, jāturpina darbs un būs vēl jauni sasniegumi. Tāpat arī vēl vairāki sportisti spēj uzrādīt augstus rezultātus nozīmīgās sacensībās," norāda Ikaunieks.

Gandarījums ir arī Latvijas Slēpošanas federācijas valdes loceklim, kurš atbildīgs par distanču slēpošanu, Jānim Puidam. “Jūtos pagodināts būt līdzās sportistiem ikvienā dzīves situācijā. Šī sezona ir izcēlusies ar ļoti augstiem sasniegumiem, kādi bija grūti iedomājami pirms dažiem gadiem,” atklāj Puida. “Cenšamies veidot komandu, kas ir saliedēta un gatava strādāt kopā tiešām kā komanda. Tas ir devis sportistiem papildus enerģiju pēdējās sezonās un motivēs darboties arī tālāk. Tāpat jācer, ka beidzot esam pamanīti un arī citi notic, ka slēpotāji var. Jāsaka, ka šis ir sasniegts ar minimāliem līdzekļiem un milzīgu pašatdevi. Strādājam un ejam uz priekšu,” motivācijas pilns un izdošanos vēlošs ir Puida.