Ar zinātnes iesaisti un vācu treneri jaunai sezonai gatavojas kamaniņu saime

Preses konferences ievadā LKSF prezidents Klāvs Vasks skaidroja, ka šajā sezonā Latvijas kamaniņu sporta izlase sastāvēs no 13 atlētiem. Gaidāmajā sezonā Latvijas izlasi vairs nepārstāvēs Sigita Bērziņa, Sanija Ozoliņa, Viktorija Ziediņa un Frančeska Bona.

Tāpat nedaudz pamainījies arī treneru korpusa formāts – izlasei vairs nebūs galvenā trenera, bet tas nenozīmē, ka sadarbība ar Zinti Šaicānu neturpināsies. Viņš būs atbildīgs par sportistu fizisko sagatavotību un starta uzrāvienu. Papildus šiem pienākumiem Šaicāna pārziņā būšot arī darbs ar junioru izlašu vispārējo sagatavotību.

“Šis lēmums ir balstīts uz Zinta paša idejām par kamaniņu sporta attīstību, kā arī apņemšanos strādāt gan ar junioriem, gan pieaugušo izlasi,” sacīja Vasks.

Janvāra pašā sākumā Latvijas kamaniņu sporta cienītāji varēs klātienē baudīt Pasaules kausa posmu Siguldas trasē. Latvijas Bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis jau iepriekš sarunā ar Sportacentrs.com pauda bažas par finansējuma trūkumu bobsleja Pasaules kausa posmam Siguldā. Vasks norādīja, ka kamaniņu izlasei pamata finansējums esot, bet nenoliedza, ka līdzekļu piesaistē ir izaicinājumi.

“Finansējuma piesaistē sportam ir diezgan lieli izaicinājumi. Ne tikai kamaniņu sportam, bet arī citiem sporta veidiem. Bāzes finansējums, kas nepieciešams izlases darbībai, tika izsniegts jau pagājušogad. Šobrīd jau notiek darbs pie nākamā gada budžeta. Esam pieteikušies uz atbalstu Pasaules kausa posmam Siguldā. Saprotu, ka Ministru kabinets ir lēmis par daļu sporta budžeta iezīmēšanu ne tikai kamanām, bet arī bobslejs varēs savas sacensības sarīkot. Ilgtermiņā tā naudas masa, visticamāk, nepieaugs, bet konkurence cīņā par to kļūs tikai lielāka,” norādīja Vasks.

Runājot par finansējumu, izlases menedžeris Daniels Fogelis piebilda, ka tā piesaiste nav viegla, tomēr palīdzīgu roku zināmos jautājumos sniedz arī Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija. Runa ir, piemēram, par tehnikas transportēšanu.

“Finansiāli vieglāk nekļūst. Nekļūdīšos sakot, ka finansējumu atrast kļūs arvien grūtāk,” sacīja Fogelis.

Savukārt Latvijas kamaniņu sporta izlases treneris un galvenais mehāniķis Mārtiņš Rubenis norādīja, ka gatavošanās šai sezonai sākusies jau gandrīz uzreiz pēc pagājušās noslēgšanās. Šajā sezonā kamaniņu sporta izlasei talkā nākusi Valsts pētījumu programma “Sports”, kas palīdzēja piesaistīt Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes zinātniekus tehnikas attīstības darbiem.

“Virzieni, pie kuriem šogad esam strādājuši, iepriekš vairāk balstījās uz intuīciju. Piemēram, kamanu aerodinamika vai dažādu mehānikas komponenšu izveide. Šobrīd mums ir iespēja lūgt palīdzību zinātniekiem. Iestrādnes, kuras iepriekš bija pašu rokām veidotas, tagad tiks pilnveidotas ar datos balstītiem risinājumiem,” sacīja Rubenis.

Viņš arī norādīja, ka šosezon minētajai sadarbībai ar RTU un LU zinātniekiem vēl, iespējams, nebūs “taustāmi” rezultāti. Rubenis arī piebilda, ka minētā programma nav fokusēta tikai uz kamaniņu sportu, bet gan spēs palīdzēt visai sporta nozarei un arī tautsaimniecībai.

“Tā ir programma, no kuras visa mūsu tautsaimniecība varēs iegūt fantastiskas zināšanas par modernajām tehnoloģijām. Gan par aerodinamiku un triboloģiju, gan kompozītmateriāliem. Vai arī labāka izpratne par kvalitatīvu datu vākšanu no dažādām konstrukcijām. Es gribu cerēt, ka šobrīd vēl ir tikai atspēriena punkts un uz sezonas beigām, kad sportisti jau būs sasnieguši labāko formu un ieguvuši smalkākas braukšanas sajūtas, varēsim sākt testēt jauno inventāru,” skaidroja Rubenis.

Šosezon Latvijas komandai uz nepilnu slodzi palīdzēs vācu treneris Jans Eihorns, kurš var lepoties ar bagātīgu pieredzi kamaniņu sportā. Fogelis pastāstīja, ka viņš jau ilgāku laiku centies piesaistīt Eihornu.

“Vairāku gadu gaitā, runājot trases malā, caur jokiem apspriedām šo tematu. Šā gada pasaules čempionāta laikā mums ar viņu bija pirmā tikšanās, kad mēs tiešām nopietni sākām runāt par iespējamo sadarbību. Šobrīd mums ir jauns treneris Jans Eihorns. No zināmākajiem sportistiem, kuri ir viņa audzēkņi, varam minēt Jūliju Taubicu un Maksu Langenhanu. Viņš ļoti ir strādājis arī pie Vācijas izlases tehnikas attīstības,” treneru korpusa papildinājumu raksturoja Fogelis.

Eihorns oktobrī jau paspēja pastrādāt ar Latvijas komandu. Trenerim vairākos jautājumos esot atšķirīgs viedoklis.

“Viņš ir multifunkcionāls treneris, kurš ir strādājis visās pusēs – pie tehnikas, fiziskās sagatavotības, startiem un arī trases braukšanas. Viņa redzējums ir citādāks, bet es to vērtēju pozitīvi. Ir daudz inovāciju, kuras viņš ir ieteicis. Protams, nav tā, ka uzreiz visas viņa idejas liekam lietā. Katrā ziņā pienesums ir liels. Sezona vēl ir priekšā un redzēsim, kāds šis pienesums būs sezonas gaitā, bet domāju, ka Vācijas trasēs viņš mums spēs palīdzēt ļoti daudz,” norādīja Fogelis.

Treneris Šaicāns norādīja, ka izlases sportisti šobrīd ir visai labā fiziskajā formā, slavējot viņu sniegumu nesen notikušajās starta rāviena sacensībās.

“Sportisti, manuprāt, ir ļoti gatavi. Protams, ir nianses, pie kurām vēl jāpiestrādā. Sezonas svarīgākās sacensības ir Eiropas un pasaules čempionāti. Uz tiem mēs arī ejam, protams, neizslēdzot Pasaules kausa posmus,” sacīja Šaicāns.

Kamaniņu sporta Pasaules kausa jaunā sezona sāksies 29. novembrī ar sacensībām Lillehammeres trasē Norvēģijā. Pasaules kausa posms Siguldā norisināsies no 3. līdz 5. janvārim. Savukārt Eiropas čempionāts Vinterbergas trasē Vācijā sāksies 18. janvārī, bet pasaules čempionāts Vistleras trasē Kanādā norisināsies no 6. līdz 8. februārim.