Nometne Oberhofā un Botas atlabšana – kā vasara aizrit kamaniņu sporta saimē?

Jūlija sākumā bija izlases treniņi. Kādas atsauksmes dzirdēji no treneriem?

Treniņi atsākās jau kopš maija. Aprīlī sportisti strādāja individuāli, bet ar maiju sākās pirmās treniņnometnes. Cītīgi gatavojamies. Bija nometnes Valmierā, Ventspilī un Liepājā. Viena nometne bija arī Oberhofas trasē Vācijā. Cik sevi atceros kamaniņu sportā, šķiet, treniņnometne pirmo reizi norisinājās ārpus Latvijas. Bija braukšana trasē ar skrituļkamanām. Tāpat treniņi tika aizvadīti arī starta estakādē, kur arī tobrīd bija ledus. Līdz ar to šī treniņnometne noteikti vērtējama ar pluszīmi.

Kāpēc šogad nolēmāt treniņnometni aizvadīt arī Vācijā?
Par šo jautājumu runas bija jau pērn. Tas noteikti ir arī mūsu trenera Jana Eihorna nopelns. Viņš palīdzēja Oberhofas trasē noorganizēt loģistikas jautājumus. Jā, Siguldā mums estakāde ir, bet siltos laikapstākļos tai ledu uzliet nevar. Ņemot vērā, ka mūsu tiešie konkurenti Eiropā jau aizvada treniņus ledus estakādēs, nevēlējāmies iepalikt sagatavošanās procesā.

Protams, lielais nākamās sezonas mērķis ir olimpiskās spēles, bet mazais mērķītis ir Eiropas čempionāts, kas norisināsies tieši Oberhofā.

Jau pieminēji treneri Eihornu. Tas nozīmē, ka sadarbība ar viņu tiks turpināta arī gaidāmajā sezonā?
Jā, šajā sezonā treneris darbosies ar Latvijas izlasi. Vienošanās tika panākta jau maija beigās.

Aizvadītajā sezonā viņš kopā ar izlasi klātienē bija diezgan reti. Kā ar olimpisko sezonu?
Esam vienojušies, ka viņš kopā ar komandu būs krietni biežāk nekā pagājušajā sezonā.

Kad ar treneri Eihornu runāju pirms sezonas, viņš izcēla Latvijas sportistu punktualitāti. Kādas bija viņa atziņas pēc sezonas?
Sezonas noslēgumā veicam treneru un sportistu anketēšanu. Viņš savā anketā norādīja, ka kopumā mūsu sportistus vērtē pozitīvi. Protams, katram ir aspekti, kurus var uzlabot. Kādam uzlabojumi jāveic startā, bet citam – braukšanas tehnikā.

Kopumā par komandas mikroklimatu un organizatorisko pusi viņš izteicās atzinīgi.

Varbūt vari padalīties arī ar konkrētām niansēm, kuras treneris izcēla
Viņš norādīja uz kamanu tehnisko sagatavošanu, kā arī sportistu pozīciju startā. Tieši par vietu, kur sportistam jāsēž, lai startā varētu ielikt pilnu spēku. Bija arī komentāri par uzlabojumiem starta rāviena tehnikā.

Paturpinot par treneriem, olimpiskajā sezonā paliksiet pie formāta, kurā nav viena galvenā trenera?
Pieturēsimies pie iepriekšējā plāna. Daniels [Fogelis] ar Zinti [Šaicānu] atbildīgi par fizisko sagatavotību. Daniels reizē atbildēs arī par loģistiku un menedžmenta lietām. Viņš kopā ar mani rūpēsies par aviobiļetēm un tamlīdzīgiem jautājumiem. Tehnikas lauciņā kodols nemainīgs – Mārtiņš [Rubenis], Inārs [Kivlenieks] un Sandris [Bērziņš] atbildēs par kamanu sagatavošanu, kā arī par treniņiem trasē ziemas periodā. Informācijas nodošana, video analīze un viss, kas ar to saistīts.

Pagājušajā sezonā vācieši un austrieši cīnījās, tā sakot, savā svara kategorijā. Vai šo valstu pārsvars pārsteidza, ja salīdzinām ar to, ko gaidījāt pirms sezoans?
Pārsvars bija liels. Austrieši kaut ko ir atraduši. Es teiktu, ka viņi aizvadītajā sezonā pierādīja, ka ir Eiropas spēcīgākā valsts kamaniņu sportā. Savus secinājumus izdarījām, tāpēc arī darbnīcas un slīpētavas Siguldā ″kūp″. Šeit jāsaka milzīgs paldies politiķiem un LOK. Runa ir par tehniskās programmas atbalstu. Ar šo palīdzību varam būvēt jaunas kamanas un iegādāties jaunu inventāru. Olimpiskajā sezonā tas ir milzīgs pienesums.

LOK prezidents Raimonds Lazdiņš iepriekš medijos diezgan bieži pauda bažas par valsts finansējuma trūkumu tieši olimpisko spēļu jautājumā. Izklausās, ka jūs šī problēma neskāra...
Finansējums, kas nāk no prioritāro sporta veidu budžeta, kamēr mēs tajā vēl esam, ir pietiekams. Iepriekš, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, pietrūka tehniskā programma. Olimpiskās vienības finansējums paredzēts treniņu darbam un dalībai sacensībās. Savukārt ministrijā liela daļa finansējuma aiziet jaunatnes sportam. Tā rezultātā finansējuma, kas būtu paredzēts ragavu būvei, īsti nebija. Tad bija jāmeklē papildus finansējums. Šogad par šo jautājumu sūdzēties nevaram.

Zinot, ka vairumam sportistu, atskaitot Mārtiņu Botu un Robertu Plūmi, cīņa par augstākajām pozīcijām beidzās diezgan ātri, cik daudz ļāvāties eksperimentiem?
Sezonas noslēgums bija Āzijā. Ttur lielākā daļa mūsu sportistu nav braukuši. Tās ir ātras un salīdzinoši sarežģītas trases. Vēl jāņem vērā loģistikas jautājums, jo Āzijā vai Ziemeļamerikā treniņu dienu skaits ir mazāks inventāra transportēšanas dēļ. Līdz ar to eksperimentiem nebija laika.

Kā jau teicu, secinājumi ir izdarīti. Robotiem šī bija lieliska sezona. No vieniniekiem vēlējāmies sagaidīt augstākus rezultātus, bet tagad aizvadītā sezona jau ir nolikta plauktiņā.

Bobsleja izlases galvenais treneris Emīls Cipulis intervijā Sportacentrs.com sacīja, ka pēc ASV notikušā pasaules čempionāta (6.-15. marts) kamanas Latvijā pārradās vien maijā. Jums šādu problēmu nebija?
Nē. Par to arī biju patīkami pārsteigts. Jāsaka paldies Starptautiskajai federācijai, jo kamanas no Āzijas atnāca tik ātri kā nekad nebija atgriezušās no Ziemeļamerikas. Bija bažas par Latvijas čempionāta norisi, ja visai komandai laikā neatnāktu kamanas, bet tās Latvijā ieradās pat divas dienas ātrāk nekā paredzēts.

Tu olimpiskajai sezonai esi gatavojies gan sportista, gan ģenerālsekretāra lomā. Paraksturo, lūdzu, sagatavošanās procesu no abām perspektīvām.
Ja runājam par sportista perspektīvu, tad motivācija un atdeve fiziskajos treniņos ir vēl lielāka. Tas tomēr ir četrgades lielākais notikums. Ja pēc Pekinas spēlēm runājām par paaudžu maiņu, tad tagad var teikt, ka mūsu pirmie numuri sasnieguši spēka gadus. Atdeve treniņos ir jūtama.

Plānošanas jautājumos būtisku izmaiņu nav, jo treniņprocess vasarā ir līdzīgs. Galvenā atšķirība meklējama motivācijas līmenī.

Jaunās sezonas kalendārs paredz, ka divreiz būs iespēja izmēģināt olimpisko trasi. Kalendārs rudenī paredz krietni mazāku treniņu skaitu Siguldas trasē. Septembra beigās sportisti dosies uz ledus treniņiem Norvēģijā, atgriezīsies mājās un nedaudz pabrauks Siguldā. Tad sekos nometne Itālijā, īss periods Siguldā un pēc aizbrukšanas novembra vidū sportisti mājās atgriezīsies ap Ziemassvētkiem.

Kalendārā iekļautas testa sacensības Kortīnā. Tas būs FIL rīkotas sacensības, bet neietilps Pasaules kausa kalendārā. Tiesa, sacensību formāts un dalībnieku skaits atbildīs Pasaules kausa posma noteikumiem. Tur varēsim izvērtēt savu līmeni. Tāpat plānotas arī treniņnometnes Austrijā un Vācijā. Priekšā daudz izbraukumu.

Plānošana no funkcionāra skata punkta sākās ļoti laicīgi. Mums ir ļoti cieša sadarbība ar LOK. Vairākkārt jau esam tikušies, plānojot, piemēram, izlidošanas un atgriešanās datumus. Lai gan atlicis vēl nosacīti daudz laika, jau vasaras sākumā sākām plānošanas procesu.

Protams, aizkulisēs notiek arī darbs ar sabiedrisko attiecību komandu. Strādājam pie formas tērpu un ķiveru maketiem. Tie ir darbiņi, kuru Pasaules kausa sezonā nav, bet kopumā spēles gaidām ar nepacietību.

Kad norisinās šīs testa sacensības Kortīnā?
No 24. līdz 30. novembrim – tieši nedēļu pirms pirmā Pasaules kausa posma Insbrukā.

Kādi bija pirmie iespaidi par olimpisko trasi?
Atsauksmes bija pozitīvas. Trase ir gara un tajā lielu lomu spēlēs starts. Trases augša un starta rampa ir diezgan plakanas, līdz ar to trasē nāksies doties ar paātrinājumu, kas iegūts ar starta tehniku. Tālāk kritums ir izteiktāks. Šķiet, ka trase ir diezgan droša, jo homologācijas laikā esot bijis tikai viens neliels kritiens. Sportists apkrita, bet tika atpakaļ kamanās. Runa ir par visu valstu sportistiem kopumā.

Iepriekšējo spēļu trasēs bija vairākas izteiktas atslēgas vietas. Kortīnā tā gluži nav. Tiesa, labu laiku varēs dabūt tikai ar ļoti precīzu braucienu. Šī trase piedod kļūdas, bet rezultāts tās nepiedos. Pārejas starp virāžām ir diezgan taisnas, līdz ar to nav baigo ″lauzienu″. Ātrums varētu sasniegt ap 130 kilometriem stundā. Pavasarī, protams, trase bija lēnāka, bet kopumā iespaids ir labs.

Atceros, ka pērn preses konferencē pirms sezonas izskanēja joki par Kristera Aparjoda startu, kas pēc ne pārāk izteiksmīga sezonas sākuma parasti kļūstot arvien labāks. Aizvadītajā sezonā būtiskus uzlabojumus tā arī nesagaidījām...
Bija tādas runas, jā, bet man uzreiz jāatzīmē, ka Kristers, Kendija [Aparjode], kā arī divinieks Eduards Ševics-Mikeļševics/Lūkass Krasts šovasar trenējas Mihaila Arhipova vadībā. Viņi vēlējās kaut ko pamainīt. Tas nav nekas jauns, jo viņi arī iepriekš trenējušies Mihaila vadībā. Kristeram pagājušajā sezonā treniņi izkrita studiju dēļ. Beigās tas, šķiet, atspoguļojās startā. Šogad visas blakus lietas ir noliktas malā un darbs notiek ar pilnu jaudu. Domāju, ka tas arī atspoguļosies starta rāvienā, jo vēl sezonā pirms aizvadītās Kristers pierādīja, ka viņam ir iekšā.

Jautājums par citu potenciālo izlases līderi – kā jūtas Elīna Ieva Bota?
Elīna pavasarī un vasaras sākumā izgāja apjomīgu rehabilitācijas procesu. Pleca stāvoklis noteikti ir uzlabojies. Fiziskajos treniņos tiek pievērsta uzmanība pleca nepārpūlēšanai. Līdz ar mazākajām pazīmēm par sāpēm tiek pamainīti vingrinājumi vai arī iedota atpūta. Tur, visticamāk, vajadzēja veikt operāciju, bet, ņemot vērā, ka šis ir olimpiskais gads, lēmām par labu problēmas risināšanai ar fizioterapiju.

Var teikt, ka pleca trauma joprojām ir vērā ņemams aspekts?
Jā, plecs līdz galam izveseļojies nav, bet situācija ir krietni labāka nekā iepriekš. Viņa aizvadīja treniņus jau pieminētajā nometnē Oberhofā, kur estakādē rāva startus. Viss ir procesā.

Uz robotu pleciem gaidāmajā sezonā gulsies krietni lielāka atbildības nasta nekā iepriekšējās olimpiskajās spēlēs. Kā viņi sadzīvo ar gaidām par visaugstākajiem rezultātiem olimpiskajās spēlēs?
Tieši par šo tematu ar viņiem vēl neesmu runājis, bet iepriekšējā četrgadē ar komandu kopā biju biežāk, pildot trenera un menedžera lomu. Var redzēt, ka četru gadu laikā puiši ir nobrieduši gan fiziski, gan psiholoģiski. Viņi ir nosprauduši pašu augstāko mērķi. Domāju, ka puiši ir gatavi, motivēti un fiziski spēcīgi.

Vai pārskatāmā nākotnē varam gaidīt vēl kādus jaunumus pārskatāmā nākotnē varam gaidīt no kamaniņu sporta nometnes?
Pagaidām plānos nav būtisku jaunumu. Novembra sākumā plānosim preses konferenci. Tad starptautiskās treniņnometnes jau būs aizvadītas. Būsim aizvadījuši arī treniņus Kortīnas trasē, līdz ar to treneriem būs ko pastāstīt.