Rubenis par treniņiem Kortīnā: ″Mājinieki teica, ka neatpazīst savu trasi″

Pavasarī Kortīnas trasē izmēģinājuma braucienus jau paspēja veikt Latvijas kamaniņu sporta divnieks Mārtiņš Bots/Roberts Plūme, bet tagad valstsvienība uz Kortīnas trasi devusies pilnā spēkā. Treniņnometne Kortīnā norisinās no 27. oktobra līdz pat 5. novembrim, līdz ar to sportistiem un treneriem būs gana daudz laika izmēģināt trasi, kur jau februārī norisināsies četrgades svarīgākie starti.

Kristers Aparjods intervijā Latvijas Televīzijai kritiski izteicās par trasei apkārt notiekošajiem būvniecības darbiem. Šis temats tad arī bija pirmais sarunā ar izlases treneri Rubeni.

Kādas pārdomas par trasi un tai apkārt notiekošo?

Itāliešiem laikam ir kaut kādas īpašas rakstura šķautnes – neko nesasteigt un visu izdarīt pēdējā brīdī. Tas te zināmā veidā iezīmējas. Pati trase ir labā kārtībā un gatava braukšanai, bet visi apkārt notiekošie būvdarbi... Šķiet, ka varētu būt grūti to izdarīt 100 dienās. Ja ņem vērā, ka visa trase tika uzcelta astoņu mēnešu laikā, jāsecina, ka viņi laikam prot atrast pareizos cilvēkus, lai mobilizētos pēdējā brīža skrējienam.

Katru dienu braucam trasē, bet apkārt rūc traktori un strādā ekskavatori, kā arī cilvēki darbojas uz trases jumta. Darbi uz priekšu iet, bet treniņiem tas, protams, nepalīdz. Bieži vien ir tā, ka traktors blakus ir tik skaļš, ka pat nevar dzirdēt kamanas došanos trasē.

Pati trase ir ļoti labā kārtībā. Ja vēl būtu kāds mīnusiņš un sniedziņš uzkristu ārā, tad visu to bardaku apkārt neredzētu.

Piezīme – intervija notika 31. oktobra vakarā, kad temperatūra Kortīnas trasē bija ap 10 grādiem pēc Celsija skalas.

Ko no šiem braucieniem paņemat?

Pats būtiskākais jau ir apgūt trasi un saprast principus katrā virāžā. Domāju, ka profili ievērojami nemainīsies. Jau tagad treniņos jūt, ka pirmajā braucienā ledus ir vismaz par sekundi ātrāks nekā otrajā, jo uzaug sarma.

No otras puses – šādi mainīgi laikapstākļi palīdz pielāgoties. Es teiktu, ka treniņos tas ir papildus bonuss. Protams, gribētos izskrieties pa kārtīgu, cietu ledu.

″Facebook″ redzu, ka stieņus cilājat brīvā dabā. Kā ar pārējo treniņprocesa nodrošinājumu?

Mēs izmantojam svaigu gaisu, lai nesarežģītu sev dzīvi. Tepat pie viesnīcas ir ļoti labs trenažieru laukumiņš, kur atļauj trenēties. Līdz ar to nav jātērē laiks, lai meklētu vietu, kur šos spēka vingrinājumus izpildīt.

Tā nav problēma, jo šādu praksi piekopjam jau vairākus gadus, arī braucot uz Pasaules kausa posmiem, jo zinām, ka brīdī, kad sabrauc visas komandas, ir grūti tikt pie mums piemērotiem laikiem trenažieru zālē.

Trases tuvumā svaru zālīte vai kas tamlīdzīgs plānojas būt?

Starta mājā ģērbtuves izskatās diezgan pamatīgas un lielas, līdz ar to, iespējams, būs pieejami arī iesildīšanās celiņi un svaru zāle. Šobrīd tas viss vēl ir procesā. Redzēsim, kāda būs situācija, kad pēc aptuveni mēneša atbrauksim uz testa sacensībām (24.-30. novembris).

Kas mainījies salīdzinājumā ar pavasari?

Pirmās dienas bija interesantas, lai neteiktu vairāk . Arī roboti (Mārtiņš Bots/Roberts Plūme), kad atbrauca, teica, ka līnijas, pa kurām brauca pavasarī, šobrīd vairs īsti nestrādā. Tāpēc bija no jauna jāsāk analizēt trase. Es neteiktu, ka tā būtu kļuvusi sarežģītāka, bet vienkārši jāpielāgojas niansēm.

Trase ir labi sagatavota. Šajā jautājumā jāsaka paldies lielajam Latvijas speciālistu skaitam, kas palīdz ar ledus kvalitātes nodrošināšanu. Pat šādos laikapstākļos.

Ja sākumā bija daudz mulsuma brīžu par pareizajām līnijām, tad šobrīd ″bilde″ lēnām sāk salikties kopā arī tiem sportistiem, kuri šeit nebija braukuši.

Mūsu trases speciālisti darbosies arī olimpiskajās spēlēs?

Ja viņi šeit ir šobrīd, tad noteikti darbosies arī olimpiskajās spēlēs. Viņi ir pasaulē novērtēti speciālisti un darbu veic visaugstākajā līmenī.

Kas tieši šo mēnešu laikā trasē mainījies?

Tas viss saistīts ar ledus profiliem. Visu laiku lejot ledu, trasē aug tā biezums. Protams, ka trase arī tiek pieēvelēta. Kad atbraucām, izskatījās, ka trasē bija braukušas arī bobsleja ekipāžas, tāpēc tā bija diezgan izdauzīta. Tam, protams, sekoja labošanas darbi, bet tagad trase jau ir baudāmā stāvoklī.

Vai izdevies veikt arī kādus konkurētspējīgus braucienus?

Viss ″uz paplātes″ būs tikai februārī. Pārējais viss ir tikai gatavošanās olimpiskajām spēlēm. Visas komandas, ko esmu redzējis, atbraukušas ar jaunu inventāru, kas jāpārbauda. Neesmu drošs, ka pat testa sacensībās spēsim izdarīt secinājumus par spēku samēru olimpiskajās spēlēs. Tiesa, domāju, ka tad rezultāti būs krietni atbilstošāki realitātei nekā tie ir šonedēļ.

Šobrīd jāizmēģina viss jaunais un jāpiebrauc trase. Vēl daudz darāmā pirms varēsim sākt spriest par mūsu līmeni.

Kuri braucēji bija ātrākie iekšējā konkurencē?

Tas lai paliek uz papīra. Par treniņbraucieniem medaļas nedod. Pagaidām soli pa solim meklējam labākos risinājumus ikvienam sportistam.

Kā vērtē sportistu gatavību?

Par vasarā un rudenī paveikto varu teikt tikai visu to labāko. Tiešām ieguldīts milzīgs darbs. Atlētu fiziskā sagatavotība ir ļoti augstā līmenī. Protams, maksimālais pīķis vēl nav sasniegts, bet izejas pozīcija, manuprāt, ir ļoti laba. Jāturpina prātīgi un apdomīgi strādāt.

Ja runājam par konkurentiem, Austrija un Vācija droši vien top līmenī, bet, kā izskatās mājinieki?

Itāliešiem problēmas ir tajās pašās vietās, kur mums. Arī viņiem nav atbilžu uz visiem jautājumiem. Paspējām aprunāties ar Itālijas sportistiem, kuri šeit savākuši lielu braucienu apjomu. Viņi teica, ka neatpazīst savu trasi, tāpēc skaidrs, ka izbrīns nebija tikai mums vien.

Ko citi ārzemnieki saka par pašu trasi?

Daudz nav izdevies aprunāties ar citu valstu sportistiem, bet, redzot trases apmeklējumu ārpus treniņu laikiem, skaidrs, ka mācās visi. Trase tiešām ir ļoti labā stāvoklī.

Atskaitot būvdarbus blakus trasei, ar kādām problēmām vēl saskārāties šīs nometnes laikā vai pirms tās?

Vēl interesanti bija dzīvesvietas meklējumi, kas šeit absolūti nav viegls uzdevums. Vieta, ko atradām, dzīvošanai ir ļoti laba, bet kaut kāda iemesla dēļ tur pateica, ka nevar mums iedot telpu kamanu gatavošanai. Tāpēc nācās īrēt vēl divus papildus konteinerus, kuriem bija vajadzīgi arī ģeneratori. Arī tos īsti negribēja dot. Šobrīd viss ir atrisināts, bet pie konteineriem tikām ar trīs dienu nokavēšanos.

Netīrās spēlītes no mājinieku puses?

Domāju, ka nē. Olimpiskās trases apkārtnē cilvēkiem un arī hoteļiem šī būs sen nepiedzīvota pieredze. Viss notiek par un ap olimpiskajām spēlēm. Arī pilsētā redzams, ka dažas ielas tiek pārraktas. Šeit valda ļoti liela rosība, tāpēc viss ir tāds saspiests. Arī piebraukšanas ceļš trasē ir tālu no ideāla. Rosība ir, tāpēc pastāv cerība, ka līdz februārim viss būs kārtībā.

Kamaniņu sporta jaunā Pasaules kausa izcīņas sezona ar sacensībā Insbrukas piepilsētā Īglsā sāksies 5. decembrī. Savukārt olimpisko spēļu braucieni norisināsies no 7. līdz 12. februārim.