Layout: current: getSitedefLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource646 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource542), Fid:2588, Did:0, useCase: 1
Jānis Kalniņš nomaina Džastinu Pītersu
Foto: Dinamo Rīga
11

"Dinamo": ar Kalniņu un Indraši vien nepietiek

Rīgas “Dinamo” hokeja meistari beiguši desmito sezonu KHL. Kluba saimnieks Juris Savickis diezgan pārliecinoši runā, ka būšot arī vienpadsmitā... Lai gan pēc Krievijas žurnālista Ševčenko palaisām baumām bija hokeja fani, kas uz 1. marta spēli ar Helsinku “Jokerit” grasījās ierasties ar vainagu. Kā tas latviešiem ierasts aizgājēja gadījumos. Visus 8543 pēdējā mača skatītājus iztaujāt nebija iespējams, kāpēc viņi nākuši, bet jebkurā gadījumā, pat, ja 1000 vai 2000 biļešu dalīts par brīvu, neviens sporta spēļu pasākums Latvijā tik plašu auditoriju nespēj pulcēt. Pat Latvijas basketbola izlase. Par LBL vai BBL spēlēm nemaz nerunājot. Latvijas futbola virslīgā dažs klubs pat visas sezonas laikā nevar savās spēlēs iedabūt tik daudz skatītāju. Bet ne par basketbolu vai futbolu šis raksts, bet gan par “Dinamo” desmito sezonu.
Kaspars Gorkšs, Vadims Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš
Foto: Lauris Aizupietis/f64, LTFA, Romāns Kokšarovs/f64
7

Gorkšs, Ļašenko vai Kļaviņš – kurš ir favorīts uz Latvijas futbola karaļa troni?

Ilggadējais Latvijas futbola izlases kapteinis un Anglijas Premjerlīgā uzspēlējušais Kaspars Gorkšs pēdējās dienās manāmi aktivizējies sociālajos tīklos, šķietami uzsākot savas kampaņas triecienciklu. No kandidātu trio viņš publiski ir vispazīstamākais, viņa trumpis ir Māris Verpakovskis, kurš Latvijā droši vien joprojām ir vēl populārāks par Kasparu, un atbalstu viņam publiski izteikusi arī virkne futbolistu un futbola klubu ar pēdējo trīs gadu čempionēm "Liepāju" (Verpakovskis, loģiski) un Jūrmalas "Spartaku" priekšgalā (arī loģiski - Edgars Gauračs). Tomēr prezidenta vēlēšanas nav popularitātes konkurss – vismaz ne tiešajā izpratnē -, un iespējamais "spēku" sadalījums vēlēšanās varētu būt pavisam citāds, nekā ārēji varētu šķist parastam līdzjutējam, kurš futbola aizkulisēm pārāk neseko.
Melihs Mahmutolu un Rihards Lomažs 
Foto: Dāvis Ūlands, f64
4

Spēļu analīze: agresivitāte (un tās trūkums), Meiera nozīme, Lomaža debija

Aizvadītas vēl divas Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēles ar Latvijas valstsvienības līdzdalību un arī šoreiz sabraukums beidzies ar tādu pašu bilanci - viena uzvara un viens zaudējums. Jāteic godīgi, pēc spēles piektdien, kad zaudējām Ukrainai, pēcgarša bija vairāk nekā nepatīkama un no četriem šajā sabraukumā aizvadītajiem puslaikiem par tiešām labu var nosaukt tikai vienu. Svarīgāko - pēdējo. Jo - ko gan dotu, ja labs būtu bijis tikai pirmais…
Oskars Melbārdis un Jānis Strenga
Foto: Romāns Kokšarovs/f64
7

Akmens laikmets vai tomēr labākā forma?

Latvijas sportisti Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs nostartēja labāk nekā pirms diviem gadiem Rio, kur nebija nevienas medaļas. Šoreiz ir Melbārža un Strengas bronza bobsleja divniekos, kā vēl sešiem atlētiem/mazajām komandām vietas labāko sešniekā, kas nebūt nav slikti. Bet, vai ir tā, kā uzskata LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, ka “gandrīz visi sportisti ir sasnieguši savu labāko formu un parādījuši savus labākos rezultātus daudzos sporta veidos”? Šoreiz tā kā negribētos piekrist olimpiskā sporta lielfunkcionāram. Saprotams, ka Tikmeram kā funkcionāram tā jāsaka, taču tad man nav saprotama bobsleja pilotu Oskara Melbārža un Oskara Ķibermaņa neapmierinātība ar saviem sasniegumiem un bobsleja izlases galvenā trenera Sanda Prūša teiktais, ka “slieču apstrādes ziņā joprojām esam akmens laikmetā.” Kā tad ir patiesībā?
Marko Šturms un Vācijas izlase
Foto: Scanpix
4

Olimpiskais hokejs: Latvijas vietā vācu Fau-2

Olimpisko spēļu hokeja turnīrā vairs palikuši tikai četri zelta pretendenti – Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā OAR komanda, Kanāda, Čehija un... Vācija. Kuras vietā esot vajadzējis būt Latvijai. Ja 2016. gada septembrī Kirova Lipmana pēdējā turnīrā Rīgā mūsu puikas būtu uzvarējuši. Bija 2:3. Vai Latvijai Phjončhanā izdotos atkārtot vācu brīnumu? Neesmu pesimists, bet, vērojot Vācijas izlases spēli? Nu nav mums tādas Fau-2 jaudas kā Angeles Merkeles puikām! Kas var skriet un joņot 60 minūtes, lai pēc tam papildlaika sākumā mājās aizsūtītu ij Šveici, ij Zviedriju. Jā, jā, mēs (Latvija) arī vienā turnīrā esam uzvarējuši abus šos grandus. Bija tas 2009. gadā Bernē, kad Znaroks/Vītoliņš vēl gāja pret kalnu un kad mums pasaules čempionātos bija pēdējo gadu iespējami labākais sastāvs. Labāks tas bija tikai 2014. gadā Sočos, kad Gunāram Ķirsonam un Guntaram Pastem izdevās pierunāt spēlēt Sandi Ozoliņu.
Dairis Bertāns un Jūdžins Džeters 2013. gada Eiropas čempionātā 
Foto: Sipa / Scanpix
6

Ukraina pirms Latvijas: ar Džeteru ierindā izredzes esot

Piektdien trešo spēli FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā aizvadīs Latvijas un Ukrainas valstsvienības. Bukmeikeru vērtējumā par favorīti spēlē Rīgā tiek saukta Latvija. Cik pamatots ir šāds vērtējums, ņemot vērā, ka ukraiņiem šajā sabraukumā palīdzēs amerikānis Pū Džeters, ar kuru ierindā Ukraina 2013. gadā izcīnīja sesto vietu Eiropas čempionātā un garantēja dalību iepriekšējā Pasaules kausā? Kuram ukraiņu basketbolistam ir konflikts ar galveno treneri? Kuri spēlētāji ukraiņiem iztrūks? Atbildes palīdz meklēt ukraiņu basketbola žurnālists.
Sandis Ozoliņš
Foto: Lauris Aizupietis, F64
11

Dzīve bez hokeja: ko šobrīd dara Sandis Ozoliņš?

Zinu, zinu… Daudzi teiks, ka atņemu darbu kolēģiem no “Privātās Dzīves” vai “Kas Jauns”, taču cilvēkus interesē atbilde uz vienkāršu jautājumu: ko šobrīd dara vienīgais latvietis, kuram līdz šim izdevies izcīnīt Stenlija kausu, viens no visu laiku mīlētākajiem Latvijas sportistiem, bijušais Latvijas hokeja izlases kapteinis un iepriekšējais Rīgas “Dinamo” komandas galvenais treneris – Sandis Ozoliņš. Profesionālu sportistu dzīve pēc karjeras beigām ne vienmēr ir vienkārša, un izņēmums noteikti nav arī Sanda gadījums, taču nelabvēļu runas, ka bijušais hokejists esot aizgājis pa nepareizo ceļu (regulāri aizraujas ar alkohola lietošanu) nav patiesas. Pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis vairāku hokeja līdzjutēju zvanus, ķerts aiz rokas “Arēnā Rīga” ar jautājumu: ko dara Sandis? Jautājums labs, tāpēc malā stāvēt nevarēju…
Teds Nolans
Foto: The Star Phoenix
8

Nolans: "Baldonieks bija izcils ĢM, ļāva, lai Lipmans kliedz uz viņu, nevis mani"

Teds Nolans Latvijas hokeja izlasi vadīja trīs gadus un sauc to par spilgtāko laiku savā trenera karjerā. Šobrīd Nolans kopā ar Polijas izlasi aizvada treniņnometni Katovicē un sarunā ar Sportacentrs.com ar prieku atskatījās uz Latvijā pavadīto laiku un iegūtajām emocijām olimpiādē, atminējās, kā Sočos tieši Kanādas delegācijas pārstāvji parūpējušies, lai tiktu atļauta vēlāk iespēlētā taktika, kas noveda pie Laura Dārziņa vārtiem pret Kanādu, kā arī dalījās nosodošā viedoklī par NHL klubā Bufalo “Sabres” pieredzēto saistībā ar nevēlēšanos pacelties turnīra tabula izdevīgākas drafta pozīcijas dēļ.
Foto: AP/Scanpix
9

Ziemas olimpiskās spēles: bet dzīvē viss ir citādāk...

Pēc savas pasaules uztveres vairāk esmu optimists, nevis no to šlakas, kam konjaks vienmēr garšo pēc blaktīm. Taču ziemas olimpiskajās spēlēs un, kā rādās arī Phjončhanā daudzas lietas smaržo pēc blaktīm. Proti, TV ekrānā viss ir skaisti kā vācu melodrāmā, bet reālajā pasaulē izrādās, ka TV ekrānu lillā krāsa ir pelēka, ka daudz kas no tā, par ko sajūsminās TV skatītājs, uz vietas – spēlēs esošajam sportistam vai žurnālistam, nemaz nerunājot par skatītāju, kurš reti kur tiek klāt, nav tik skaists (izskaistināts?). Par ko kārtējo reizi pārliecinos, lasot līdzjutēja dienasgrāmatu Sportacentrs.com. Rolands vairākus gadus strādāja “Sporta Avīzē”, profesionāli rakstīja par sportu, bijis daudzos sporta pasākumos, vairāk gan tenisa, bet olimpiskās spēles kā skatītājam viņam šīs ir pirmās. Arī sportisti, kuriem acīm priekšā nav zvīņas, spēj uz šo “lielāko ziemas sporta” festivālu paskatīties ar neaizmiglotām acīm. Jo reālajās olimpiskajās spēlēs daudz kas ir citādi, nekā to redzam TV ekrānos.
Roberts Bukarts  - Čehijas virslīgas ceturtais rezultatīvākais spēlētājs!
Foto: Jiří Zaňát / Zlin Press, hokej.zlin.cz
10

Izlase briest turnīram Dānijā: gribēja, kā vienmēr, iznāca... pat labāk

Laikā, kad visa Latvija gaida Phjončhanas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, hokeja saime gaida ziņas par Latvijas izlasi. Kas sešu (!!) treneru uzraudzībā jau aizvadījusi divus divu stundu treniņus un 9. februārī to darīs, treniņu beigs – pat Phjončhanas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā... Pagaidām gan “Volvo” ledu vairāk slīpē atšķaidīts “Dinamo”, ko papildinājuši vairāki Latvijas U-18 izlases spēlētāji (kandidāti?) un vēl daži. Ceturtdien Bobam Hārtlijam palīgos bija Ģirts Ankipāns un Edgars Masaļskis no “Dinamo”, Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins, kā arī Rodrigo Laviņš un Aldis Āboliņš. Diemžēl pirmās stundas beigās ceļgala savainojumu dabūja mūsu Lugāno “Preslijs” - Elvis Merzļikins, bet treniņš ar vienu vārtsargu vien nav nopietns. Pat Hārtlijam ne. Pēdējās 45 minūtes uz ledus pārsvarā palika jaunie, mētājot ripas uz Antona Naumova vārtiem vai uz... tukšajiem. Šis gan arī nebija tas sastāvs, kas 15., 16. un 17. februārī Herningā (Dānija) spēlēs ar Austrijas, Francijas un Dānijas izlasēm.
Žoržs Tikmers un Daumants Dreiškens
Foto: Romāns Kokšarovs, F64
12

Latvijai Phjončhanā būs 40 (!) medaļas

2018. gada ziemas olimpiskās spēles gandrīz jau klāt. Visa Latvija ne tikai gaida, kad spēļu atklāšanas ceremonijā ar sarkanbaltsarkano karogu Daumanta Dreiškena rokās stadionā iesoļos mūsu olimpieši un viņiem no goda viesu ložas pamās Raimonds Vējonis. Tauta vairāk par visu gaida sacensības un medaļu lietu tajā. Jo pat Korejā katrs suns zina, ka Latvija ir ziemas sporta lielvalsts. Un sporta lielvalstīm pieklājas tikt apzeltītām, apsudrabotām vai vismaz apbronzētām. Protams, “Vienos vārtos” arī nevar stāvēt malā, kad jūtams medaļu tuvums. Lai būtu pēc iespējas objektīvāk, Latvijas sportistu izredzes Phjončhanā prognozēsim četrās kategorijās – idiotiskā prognoze, optimistiskā, reālā un pesimistiskā. Lai katrs “Vienos vārtos” lasītājs var izvēlēties savējo.
Gregs Popovičs un Dāvis Bertāns
Foto: EPA/Scanpix
10

"Spurs" rezervistu likteņi un Bertāna krietni pieaugusī vērtība NBA tirgū

Lai arī Dāvis Bertāns nupat kā aizvadījis savu labāko mēnesi Nacionālajā basketbola asociācijā, krietni pacēlis savu vērtību un kā vasarā topošais brīvais aģents noteikti piesaistījis arī citu NBA komandu uzmanību, viņa vēlme palikt Sanantonio būtu vairāk nekā saprotama – jo vēsture rāda, ka ļoti reti kuram spēlētājam aiziešana no „Spurs” izrādījusies solis karjerā augšup. Taču šo vēlmi var iedragāt „Spurs” lielā mērā jau šobrīd aizpildītie algu saraksti, un Bertānam vasarā var nākties izvēlēties starp Sanantonio sakārtoto sistēmu un cīņu par čempionu titulu vai lielāku līgumu un cerībām uz lielāku spēles laiku citā komandā.
Jānis Buks
Foto: Romāns Kokšarovs, F64
10

Kašķis volejbola saimē turpinās. Baņķieris – jaunais LVF prezidents?

2017. gada 30. janvārī paprāvs pulciņš Latvijas volejbola sabiedrības cilvēku nāca klajā ar atklātu vēstuli, kurā aicināja objektīvi izvērtēt esošo situāciju volejbolā, godīgi un atklāti diskutēt par (ne)notiekošo sporta veida dzīvē mūsu valstī. Vēstules pavadošajā dokumentā sporta sabiedrība tika iepazīstināta ar domubiedru grupas izstrādātu volejbola stratēģisko vīziju 2017. – 2021. gadam. Pāris dienas vēlāk par Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidentu atkārtoti tika ievēlēts Atis Sausnītis. Lai gan gaisotni kongresā par mierīgu nosaukt nevarēja, ilggadējais federācijas vadītājs saņēma 53 no 58 biedru balsīm – pārliecinoši!Kopš prezidenta vēlēšanām pagājis gads, vēlāk opozicionāri centusies iesaistīties federācijas darbā, mainīt pastāvošo iekārtu, uzlabot situāciju sporta veidā, taču pašu izvirzītie mērķi sasniegti tikai daļēji. Federācijas prezidenta amatā joprojām Sausnītis, īstas pārmaiņas tā arī nav notikušas. Lūkojām skaidrot, kāpēc? Volejbola sabiedrība nav gatava pārmaiņām? Puses piekritušas mierīgai līdzās pastāvēšana? Cīņa par varu, ietekmi un savu ideju realizēšanu turpinās? Opozicionāri nebaidās nosaukt darbus, kurus lielā mērā viņu rokām izdevies paveikt nepilna gada laikā, neieņemot nekādus amatus, bet vai būs arī “revolūcija” un “asinis”? Dzīvosim, redzēsim. Šoreiz stāsts par samierinātāju – kādu Jāni Buku, kuram volejbols nav svešs jau no agras bērnības. Nu viņš gatavs nākt un darīt, lai volejbols atgūtu savu agrāko spozmi.
Ansi Salmela
Foto: Romāns Kokšarovs, f64
14

Savickis leģionārus šauj bez patronām (naudas)...

Varam uzskatīt, ka 28. janvārī Rīgas “Dinamo” pabeidza savu desmito sezonu KHL. Divas atlikušās spēles ar Minskas “Dinamo” (27. februārī Minskā) un Helsinku “Jokerit” (1. martā Rīgā) neko fundamentāli vairs izmainīt nevar. Kā nevar? “Dinamo” taču vēl ir iespējams otro gadu pēc kārtas nepalikt pēdējiem KHL... Cēls mērķis! Vairums janvāra maču, tāpat kā Špenglera kauss, gan parādīja, ka lielākajai daļai hokejistu ir vienalga, kura vieta. Vai tad nu pirmo reizi pēdējie?
Kristaps Janičenoks un Kaspars Bērziņš - pa abiem kopā 13 sezonu pieraksts ULEB Eiropas kausa klubos 
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
11

Kad Latvijas klubs atkal spēlēs ULEB Eiropas kausā?

ULEB Eiropas kauss jau izsenis tiek uzskatīts par otro prestižāko Eiropas klubu turnīru basketbolā. 2014./2015. gada sezonā, kad Kristaps Porziņģis Seviljas komandas sastāvā tika atzīts par Eiropas kausa Uzlecošo zvaigznei, Latviju turnīrā pārstāvēja arī divas komandas - valsts tā brīža aktuālā čempione “Ventspils” un Eirolīgas kvalifikācijā zaudējusī vicečempione “VEF Rīga”. Tā bija pēdējā reize, kad kāda Latvijas komanda startēja ULEB Eiropas kausā. Saasinoties FIBA un Eirolīgas kašķim, no Eiropas kausa skatuves salīdzinoši klusi nozuda arī Latvijas pārstāvniecība komandu veidolā. Kāpēc tā? Kam jānotiek, lai atkal kāds Latvijas klubs startētu ULEB Eiropas kausā? Vai tur Latvijas pārstāvji maz tiek gaidīti?
Vitālijs Astafjevs, Andrejs Piedels un Marians Pahars pārstāvēja Latviju "Euro 2004", bet pirms dažiem gadiem veidoja valstsvienības treneru štābu. 
Foto: Romāns Kokšarovs/f64
5

Beidzu spēlētāja karjeru. Gribu būt treneris 1. daļa. Futbols

Profesionāls atlēts līdz karjeras beigšanai parasti savā sporta veidā ir pavadījis lielāko dzīves daļu. Cilvēks ir pieradis pie ikdienas ritma, un lauzt šo rutīnu nav viegli, tādēļ daudzi sportisti pēc karjeras beigām vismaz izmēģina sevi trenera arodā. Aplūkojot trīs populārākos komandu sporta veidus, pamēģināsim saprast, kas jāpaveic, lai sportists pēc karjeras beigām kļūtu par treneri. 1. daļā par futbolu.
Foto: dinamoriga.lv
13

Noslēpumainības plīvurs pār "Winter Ice Break" - greznu svētku izmaksas ir ievērojamas

Apkārt tieši nedēļa kopš pirmās Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) spēles, kas Rīgā norisinājās zem klajas debess. Atmiņas no šī pasākuma lielākajai daļai pozitīvas, taču tā organizēšana prasījusi gan ievērojamus finansiālus, gan arī cilvēkresursus. Kamēr par finansēm kluba vadītāji plašos komentāros neizplūst, aprobežojoties ar standarta frāzēm un spēlē futbolu, Rīgas “Dinamo” tehniskais administrators Armands Daugaviņš neslēpj, ka vairākas nedēļas pirms pasākuma gulējis maz, nervi bijuši uzvilkti, taču viss plānotais izdevies. Lai gan dienu iepriekš treniņā šķīda viens no laukuma aizsargstikliem, tika sabojāta laukuma ledus saldēšanas iekārtas viena no caurulēm, šobrīd kluba vadība pauž cerību, ka šāds pasākums varētu kļūt par ikgadēju tradīciju!
Kirovs Lipmans un Toms Kūlens
Foto: Romāns Kokšarovs/F64
3

Kūlenam Latvijā patika viss, izņemot darba pārrunas ar Lipmanu

Latvijas hokeja izlases treneru štābā divus gadus pavadījušo un gandrīz par galveno treneri kļuvušo Tomu Kūlenu satiku Polijas pilsētā Krakovā, kur viņa trenētā GKS „Katowice” vienība janvāra vidū aizvadīja vietējās līgas maču. Lai arī bullīšos tika ciests zaudējums, Kanādas treneris neslēpa smaidu, runājot par hokeju un atceroties Latvijā pavadītos gadus. Viņa piere saraucās tikai vienā brīdī – kad tika piesaukts bijušā LHF prezidenta Kirova Lipmana vārds, un Kūlens neslēpa sašutumu par Lipmana aizvainojumiem un negodīgumu. Iespaidus par Latviju gan Kūlenam tas nav sabojājis, taču nu viens no viņa lielākajiem mērķiem ir ievest Polijas izlasi elites divīzijā un tur aizvadīt spēli pret Latviju.
Ēvalds Grabovskis pie astoņdesmito gadu "Dinamo" modeļa stūres
Foto: LHF
26

Grabovskis: "Notiek spēlēšanās ar tautas hokeja mīlestību"

Veidojot savu hokeja nākotnes tabulu, biju ierēķinājis, ka pret Habarovskas “Amur”, Minskas “Dinamo” un Hantimansijskas “Jugra” mūsu “Dinamo” dabūs vismaz sešus punktus. Diemžēl tikai viens no deviņiem – overtaima zaudējums KHL otrajai vājākai komandai “Jugra”. Pirmā vājākā diemžēl esam mēs... Jau otro gadu pēc kārtas.
Mants Armalis un Jānis Kalniņš
Foto: Raimonds Volonts, Dinamo Rīga
3

Kāpēc "Dinamo" nespēlēs "Skonto" stadionā un kā aizritēja pirmais treniņš zem klajas debess

Atzīmējot Kontinentālās hokeja līgas un kluba desmit gadu jubileju, rīt pulksten 13:00 Rīgas "Dinamo" aizvadīs maču zem klajas debess. Pirmajā treniņā bija vairāki incidenti, ieskaitot izsistu aizsargstiklu, tomēr pats galvenais – ledus kvalitāte – bija kārtībā. Biļetes izpārdotas pirms laba laika, un uz spēli sanāks astoņi ar pusi tūkstoši līdzjutēju. Kas ir mazāk nekā spēj uzņemt "Arēna Rīga". Likumsakarīgi rodas jautājums par mača norises vietas izvēli. Kā dzīvē bieži notiek, visu noteica izmaksas.