Kad Latvijas klubs atkal spēlēs ULEB Eiropas kausā?

Līdz ar Eirolīgas formāta maiņu sapnis par kādas Latvijas komandas līdzdalību Eiropas prestižākajā klubu turnīrā kļuvis teju nereāls. Vienīgais variants ir kādam klubam kļūt ļoti, ļoti bagātam un arī tad jautājums aizvien būtu atklāts, jo, ņemot vērā to, ka Eirolīga ir biznesa projekts, divas komandas tik mazā tirgū kā Baltija, šai organizācijai varētu nešķist pievilcīgas. Savukārt par otro prestižāko turnīru uzskatītajā ULEB Eiropas kausā (iepriekš - ULEB kausā) vismaz vienam Latvijas klubam līdz 2015. gadam vieta atradās vienmēr.

2016. gada vasara ULEB Eiropas kausa organizatoriem bija grūts brīdis, jo FIBA spiediena rezultātā no dalības turnīrā atteicās vairāku valstu komandas, un uz sezonu šķita, ka FIBA savu varētu būt panākusi - Čempionu līga sportiskā līmeņa ziņā tuvojās vai pat izlīdzinājās ar Eiropas kausu. Tas viss, protams, vērtējot subjektīvi. Šogad ir izjūta, ka Eiropas kauss atkal spēris soli atpakaļ, droši atgriežoties otra spēcīgākā klubu turnīra statusā. Protams, Eiropas kausā ir klubi, kas bez lielām grūtībām varētu iekļauties Eirolīgā. Tāpat ir Čempionu līgas klubi, kas to pašu varētu ULEB Eiropas kausā. Un ir FIBA Eiropas kausa (ceturtā līmeņa turnīrs Eiropā) klubi, kam nebūtu problēmu labi cīnīties Čempionu līgā. Un tas viss arī pretējā virzienā - turnīros startē komandas, kam varbūt īstā vieta būtu līmeni zemākā turnīrā.

Latvijas klubi ULEB Eiropas kausā (ULEB kausā)

* - trīs no sešām uzvarām ASK izcīnīja četrās kvalifikācijas turnīra spēlēs.

2015. gada vasarā VEF kā Latvijas čempionei bija atvēlēta vieta Eiropas kausa pamatturnīrā, taču klubs FIBA un ULEB konflikta ēnā lēma nenosvērties par labu nevienai no organizācijām, un kluba tā brīža padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups pavēstīja: “Šogad iepauzēsim ar Eirokausiem.” Pauze ieilgusi jau trīs sezonu garumā, un nu jau kluba prezidenta lomā Jaunups atzīst, ka šobrīd neesot nopietni apsvērta plāna atgriezties Eirokausu apritē.

“Tas ir naudas jautājums,” atklāti saka VEF prezidents. “Dalība Eiropas kausā ir finansiāli dārgs prieks. Konceptuāli jā - nākotnē mēs, protams, atkal gribētu piedalīties. Tomēr tik ilgi, kamēr mums nav iespēja izveidot sastāvu, tam atvēlot divas trīs reizes lielāku budžetu nekā šobrīd, uzskatām, ka dalība šajā turnīrā nav iespējama. Tāpat ir maza ieinteresētība no ULEB vadības, novērojama nepastāvība. Taču primāri tas ir budžets, kas mums ļauj kvalitatīvi piedalīties tikai vienā starptautiskā turnīrā, un arī tad ne vienmēr varam būt droši par sportisko rezultātu.”

Mūžam būs strīdi par sportisko līmeni vienā vai otrā turnīrā, taču nevar noliegt, ka VTB līgas piedāvātie nosacījumi tieši sportiskajā ziņā tāda līmeņa klubam kā VEF ir izdevīgāki. Proti, ja Eiropas kausā ar tik ierobežotu budžetu garantēts būtu vien grupu turnīrs ar, reāli vērtējot, minimālām izredzēm kvalificēties Top16, tad VTB līga pretī liek pilnu divu apļu čempionātu ar 24 spēlēm. Piemēram, šogad, nepārvarot grupu turnīru, VEF sezona Eiropas kausā būtu beigusies 27. decembrī. VTB līgā regulārās sezonas pēdējo maču rīdziniekiem jāaizvada 5. maijā.

Blakus ir arī Čempionu līga, un, kļūstot par Latvijas čempioni, VEF bija priekšroka dalībai FIBA Čempionu līgā, kur, tāpat kā VTB līgā, dalība turnīrā nozīmē konkrētu iespaidu uz kluba budžetu - “prēmija” par dalību VTB līgā nosedzot ceļošanas izdevumus un tiesnešu apmaksu. Līdzīgi kā Čempionu līgā, kas savā pulkā atvērtām rokām uzņemtu jebkuru komandu, kas kļuvusi par Latvijas čempioni. FIBA katram Čempionu līgas regulārajā sezonā startējošam klubam par dalību maksā 50 000 eiro, kā arī apmaksā tiesnešu un tehnisko delegātu darbu, ceļošanas un dzīvošanas izmaksas (regulārajā sezonā tiesnesis par maču saņem 600 eiro, tehniskais delegāts - 300 eiro; nākamajās turnīra kārtās atalgojums pieaug).

Jaunups norāda, ka izvēle par labu VTB līgai atkal ved pie sportiskajiem aspektiem: “Jā, dalība Čempionu līgā bija variants, un spēļu skaita ziņā tas noteikti ir labāks, nekā Eiropas kauss. Tomēr spēlēšana VTB līgā, komplektējot sastāvu, dod mums iespēju tikt pie spēlētājiem zem viņu tirgus vērtības. Spēlētāju acīs VTB līgai joprojām ir lielāks prestižs, nekā Čempionu līgai, līdz ar to viņi ir gatavi spēlēt pie mums par mazāku naudu, nekā saņemtu citos klubos, kas nespēlē VTB līgā.”

FIBA Čempionu līgas prēmijas*

* - Pirms nodokļiem.

“Ventspils” kluba valdes priekšsēdētājs Ralfs Pleinics norāda, ka ar par dalību turnīrā iegūto finansējumu plus mīnus pietiekot tam, lai nosegtu ceļošanas izmaksas: “Ar šo naudu mēs gandrīz varam nosegt ceļošanu un spēļu rīkošanu, tomēr daudz atkarīgs arī no izlozes. Ja sanāk braukt uz siltajām zemēm, tas uzreiz ir dārgāk. Uzskatu, ka pareizais ceļš būtu sadalīt grupu turnīru pa reģioniem vai konferencēm, kā tas savulaik jau bijis.” Pleinics atgādina, ka basketbols Vecajā kontinentā pārsvarā ir tikai izdevumi: “Ja mēs uzvarētu Čempionu līgā, mēs nosegtu lielāko daļu budžeta. Tas atkal ir stāsts par to, cik minimālas ir iespējas klubiem nopelnīt. Vienīgā, kas, manuprāt, pamatoti visu dara ar biznesa ievirzi, ir Vācijas līga. Pārējie visam pamatā vairāk vai mazāk darbojas ar lielu emocionālo bāzi.”

Ventspilī atgriešanās ULEB Eiropas kausa apritē šobrīd netiek izskatīta kā reāla iespēja. “Tas pat nav tik daudz atkarīgs no kluba. Tā ir politika, jo notiek cīņa starp FIBA un ULEB. Tā kā Latvijas Basketbola savienība vairāk nostājusies FIBA pusē, mums kā Latvijas basketbola atbalstītājiem nav variantu pretendēt uz ULEB rīkotajiem turnīriem. Vai tas var mainīties, nezinu. Šobrīd Eiropā ir liels bardaks klubu sacensībās, un šis “karš” ir aizgājis strupceļā,” viedokli pauž Pleinics.

Tieši viņš pāris gadus pēc jaunās tūkstošgades iestāšanās bija galvenais iniciators tam, lai “Ventspils” klubs tiktu pie vietas ULEB kausā. “Neviens mūs toreiz neaicināja, bet pēc trešās vietas [2003. gadā] FIBA Čempionu kausā tur vairs atgriezties negribējās. ULEB labi attīstījās, ņēmu iniciatīvu savās rokās un uzrakstīju vēstuli ULEB, pastāstot, kas mēs esam un ko gribam,” atceras “Ventspils” kluba vadītājs. “Viņi bija ieinteresēti un mūs pieņēma. Sākotnēji ULEB bija pretimnākoša un elastīga organizācija, taču, gadiem ejot, tas mainījās, finansiālās intereses tika nostādītas priekšplānā, viss kļuva stīvāks.”

Pleinics uzskata, ka FIBA piedāvātais variants ar Čempionu līgas izveidošanu atkal kļuvis interesantāks klubam ar tādām iespējām, kādas ir ventspilniekiem. “Čempionu līga ir adekvāts turnīrs mūsu budžetam un sastāva komplektācijas iespējām, tomēr arī šobrīd jācīnās ar klubiem, kam ir četras piecas reizes lielāki budžeti.”

“Kamēr FIBA gulēja, tikmēr ULEB nostiprināja savas pozīcijas valstīs, kur basketbols ir populārs. Tagad atgūt šīs pozīcijas būs ļoti grūti. Arī tu droši vien pacel šo tēmu tāpēc, ka uzskati - ULEB Eiropas kauss ir spēcīgāks par Čempionu līgu,” uz FIBA izveidotā turnīra publisko tēlu norāda Pleinics. “Neviens mūs ULEB negaida, lai gan, ja mēs izrādītu interesi, varbūt arī viņi piedāvātu iespēju spēlēt. Atkal - jo tā ir politika, un viņiem būtu vēl viens piemērs, kad kāds aizbēg no Čempionu līgas uz Eiropas kausu. Tomēr, lai Eiropas kausā tiktu tālāk par regulāro turnīru, jābūt ļoti lieliem līdzekļiem, ar ko nokomplektēt konkurētspējīgu sastāvu. Jebkura komanda ir tik stipra, cik stipri ir tās vietējie spēlētāji. Kad spēlējām ULEB kausā, mums bija pa četriem pieciem reāliem izlases spēlētājiem. Tagad mums ir divi, turklāt visi vadošie tāpat spēlē āzemēs. Vairāk atļauties nevaram.”

“Ventspils” valdes priekšsēdētājs norāda arī uz to, kādas 2018. gadā ir reālās komplektācijas iespējas šāda līmeņa klubam, salīdzinot ar laiku, kad tika sperti pirmie soļi uz starptautiskās skatuves: “Deviņdesmito gadu vidū katrā komandā Eiropā bija pa diviem trim ārzemniekiem, ne vairāk. Kad Ventspils vēl spēlēja 6. vidusskolas zālē, varējām tikt pie tādiem leģionāriem, kas šodien būtu Spānijas līgas spēlētāji, jo viņiem bija nepieciešams darbs un viņi bija gatavi šeit spēlēt par diviem trim tūkstošiem dolāru. Šodien, pat saliekot kopā “Ventspils” un VEF budžetus, neesmu pārliecināts, vai rezultāts būtu labāks, kāds tas ir tagad. Lai nopirktu izlases līmeņa spēlētājus, naudas nepietiek. Tā ir objektīvā realitāte. Drīzāk nevis mēs neesam interesanti ULEB, bet mums nav interesanti viņi.”

Atliek secināt, ka, nenotiekot pēkšņiem dramatiskiem pavērsieniem Eiropas klubu sacensību vidē, Latvijas vārdu ULEB Eiropas kausā turpinās nest atsevišķi spēlētāji, pārstāvot ārvalstu klubus, kas izvēlējušies dalību Eiropas kausā. Klubu līmenī, kamēr VEF un “Ventspils” būs vienīgie vadošie un finansiāli spējīgākie, ambīcijas atgriezties Eiropas kausā mūsējiem pārskatāmā nākotnē nav.