Reakcija uz iespējamo finansējuma apturēšanu sporta būvēm: populisms un līdzekļu izšķērdēšana

Vērtējot 2019. gada budžeta projektu, ministres uzmanību esot piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem. Šuplinska paudusi neizpratni, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, tiek rasts papildu finansējums sporta būvēm. Ministre norādīja, ka 2017. gadā, pieņemot budžetu, Liepājas Tenisa kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras J. Daliņa stadionam, Jēkabpils multifunkcionālajai zālei un Smeceres sporta bāzei piešķirti papildu līdzekļi. „Noteikti deputāti to iesnieguši kā kvotas, to stingri iezīmējot uz trim gadiem, kas nozīmē, ka arī šogad pildām to, ko ZZS ielobējusi budžetā,” akcentēja Šuplinska.

Viņa atklāja, ka esot piedāvājusi finanšu ministram veikt kardinālu soli – pabeigt noteiktu būvniecības kārtu un tad to apstādināt līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas. „Nenotiek taču tā, ka dzīvs skolotājs var visu laiku ievilkt savus vēderus un pagaidīt, bet būve nevar pagaidīt.”

„Es to sauktu par populismu, jo tā ir ķeršanās pie vienkāršākā risinājuma,” uzskata Vidzemes Olimpiskā centra (VOC) valdes priekšsēdētājs Artis Jansons. „Mūsu gadījumā valsts finansējums veido 25%, bet lielāko daļu finansē pašvaldība. Ieskaitot vieglatlētikas manēžu, kas nākotnē nespēs sevi atpelnīt, tāpēc tik un tā būs dotējama. Manuprāt, valsts pārvaldīšanā ir nepieciešama pārmantojamība. Nevar katrs nākamais nākt ar slotu un aizslaucīt prom visus padarītos un iesāktos darbus. Piekrītu, ka katrs projekts ir jāizvērtē vēl rūpīgāk, taču nedrīkst rasties situācija, kurā vispirms pasaka – dodam, bet pēc tam – nedodam.”

Pašlaik Valmieras J. Daliņa stadionā esot pabeigti betona darbi tribīņu ēkai un manēžai, bet būvlaukums ir pilns ar celtniecības materiāliem. „Līgums ar būvniekiem ir noslēgts līdz pat celtniecības darbu pabeigšanai. Tādēļ darbu pārtraukšanas gadījumā jārēķinās ar tiesvedību. Uzskatu, ka tas ir populisms. Cilvēkiem tik augstos amatos ir jādomā par to, ko viņi runā,” norāda VOC valdes priekšsēdētājs.

Olimpiskā centra „Ventspils” valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks uzsver, ka nedrīkst tik viennozīmīgi pretnostatīt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm un pedagogu algu palielināšanu. „Peldēšana vispār ir viena no veselīgākajām nodarbēm. Taču pašlaik Ventspilī ir tikai viens 25 metru un četru celiņu peldbaseins, kas pirms daudziem gadiem uzbūvēts pie 6. vidusskolas. Ar to jādzīvo visai pilsētai.”

Liepājnieks skaidro, ka pašlaik esot noslēgti līgumi un iesākta peldbaseina projektēšana, bet peldbaseina būvniecības darbiem būtu jānoslēdzas līdz 2021.-2022. gadam. „Lielāko daļu finansējuma sedz tieši valsts. Ja projekts apstāsies, tad līgumsaistības pret projektētājiem valsts vietā nāksies segt mums pašiem.”

Par Smeceres sporta bāzes uzlabošanu līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju tika noslēgts jau pirms trim gadiem un pēdējā gadā par 500 000 eiro ir paredzēta šautuves rekonstrukcija, asfalta klāšana starta un finiša zonā, kā arī pazemes ejas izbūve uz šautuvi. Sporta bāzes vadītājs Gunārs Ikaunieks cer, ka plānotie darbi tomēr tiks paveikti. „Ja netiks uzklāts asfalts, tad vasarā trases darbība tiks paralizēta. Bet 2021. gadā paredzētajam Eiropas junioru čempionātam biatlonā nepieciešama pazemes eja uz šautuvi. Asfaltēšanas zonas vēl atrodas projekta stadijā, bet par pazemes ejas izbūvi līgums ar būvniekiem jau ir noslēgts,” piebilst Ikaunieks.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis neslēpj, ka arī viņu Šuplinskas izteikumi pārsteiguši, tomēr viņš pieļauj, ka tos, iespējams, izprovocējuši kādi iepriekš nepārdomāti lēmumi. "Acīmredzot ministre nav iedziļinājusies katrā konkrētajā gadījumā, jo mēs kā reģiona centrs tikai vēlamies uzbūvēt vienu multifunkcionālu halli ar tūkstoš skatītāju sēdvietām. Mēs pat nesalīdzinām sevi ar valstīm, kurās šādas halles ir teju katrā ciemā. Tāpat jāatgādina, ka mūsu reģionā nav arī nevienas ledus halles. Tuvākās ir Daugavpilī un Ogrē. Diemžēl Latvijas ziema nav tāda, lai slidošanas prasmi varētu apgūt tikai āra apstākļos, ko apliecina šīsdienas laika apstākļi."

Ragainis uzskata, ka ministres izteikumi, reaģējot uz to, ka šīgada budžetā nav atvēlēti līdzekļi pedagogu algu palielināšanai, bijuši pārāk pēkšņi un asi. Turklāt Jēkabpils mērs norāda, ka no viņa puses līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju jau esot parakstīts, pagaidām nezināmu iemeslu dēļ ar tā parakstīšanu kavējas ministrija. "Un tas viss, neskatoties uz to, ka valsts finansējums ir tikai 1,6 miljoni eiro no kopumā vairāk nekā 13 miljoniem, kas nepieciešami halles būvniecībai. Bet mums taču jau ir noslēgti līgumi ar būvniekiem, pamati ir ielieti un objekts 2020. gadā ir jānodod."

Liepājas pašvaldības sporta pārvaldes vadītājs pienākumu izpildītājs Elans Strazdiņš norāda, ka Liepājas tenisa halli rosinātā finansējuma apturēšana praktiski vairs nevar skart, jo nauda jau ir apgūta un aprīlī paredzēta objekta nodošana. Viņš nesaskata loģiku Šuplinskas izteikumos, jo, kur tad pedagogi strādās, ja netiks būvētas jaunas halles. "Piekrītu, ka pedagogu atalgojums nav pietiekams, taču, vai tad infrastruktūra netiek radīta arī pašiem pedagogiem un viņu darba apstākļiem? Ar pedagogu algu palielināšanu nogriezt iespējas sportot bērniem un jauniešiem - vai tas ir pareizākais risinājums?"

Tomēr Strazdiņš pieļauj, ka varētu izvērtēt katra objekta būvniecības stadiju. "Ja tiek plānots iekonservēt celtniecību projektiem, kas ir uzsākti vai pat tuvu nobeigumam, tad to var uzskatīt par valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Bet, ja projekti ir vēl tikai idejas līmenī, tad, iespējams, var gadu pagaidīt, līdz tiek atrisinātas budžeta problēmas. Tādēļ aktuālāk būtu domāt par to, ka palielināt ieņēmumus."

Visbeidzot ministrijas pārraudzībā esošo nacionālo sporta bāžu "Daugavas stadions" un tenisa centrs "Lielupe" valdes loceklis Elmārs Martinsons norāda, ka šo objektu rekonstrukcijas plāni, visticamāk, nebūs apdraudēti. "Tikko tenisa centru "Lielupe" auditēja Latvijas Republikas Valsts kontrole, kas atzina, ka tā rekonstrukcija nav tikusi labi vadīta, jo projekts finanšu krīzes un finanšu pārdales dēļ ievilcies jau kopš 2007. gada. "Daugavas stadionam" tiek izmantoti Eiropas fondu līdzekļi, kurus nevar atvēlēt pedagogu algām. "Lielupē" finansējuma apturēšana tehniski ir iespējama, taču saprātīgi tas nebūtu. Pagaidām nav sanācis tikties ar ministri, bet esmu uzrunājis IZM Sporta departamenta direktoru Edgaru Severu. Kad būs sarunas par finansējumu sporta būvēm, būšu gatavs piedalīties diskusijā."