24h skrējējas izcīna Latvijai līdz šim augstāko vietu pasaules čempionātā Francijā

Ik pēc diviem gadiem notiekošais pasaules čempionāts notika Francijas dienvidos, Albi pilsētā, pulcējot 45 valstu ultra garo distanču skrējējus. Vīru konkurencē (205 dalībnieki) uzvaru izcīnīja Ukrainas skrējējs Andris Tkačuks, noskrienot 294,346 km. Vērts pieminēt, ka šis sportists pirms trīs nedēļām pieveica arī garo distanci pasaules čempionātā kalnu taku skriešanā Spānijā. Sacensību sākumā Tkačuks atradās līderu desmitnieka beigās un vadību pārņēma tikai astotajā stundā. Noslēgumā viņš pārgāja soļošanas režīmā, taču ar iekrāto pārsvaru pietika, lai kļūtu par čempionu.

Dienu pirms starta dalību sacensībās atteica pasaules rekordists lietuvietis Aleksandrs Sorokins (319,614 km), kas atviegloja ceļu galvenajam favorītam grieķim Fotim Zisimopulosam, kurš skrējiena laikā tomēr bija spiests izstāties pēc 15 trasē pavadītām stundām. Karstums apgrūtināja arī citu favorītu sniegumu, neļaujot viņiem sasniegt izvirzītos mērķus.

Lai tiktu pie medaļas, bija nepieciešams veikt vismaz 280 kilometrus, ko spēja tikai ziemeļnieki – norvēģis Jo Inge Norums (285,513 km) un soms Matti Jonkka (283,699 km).

Salīdzinot ar vīriešiem, sievietes uzrādīja iespaidīgākus rezultātus. Trīs daiļā dzimuma pārstāves diennakts laikā noskrēja vairāk, nekā iepriekšējā rekordiste pagājušajā čempionātā Taivānā. Starp 161 dalībnieci uzvaras laurus plūca un jaunu pasaules rekordu uzstādīja Lielbritānijas pārstāve Sāra Vebstere, noskrienot 278,622 km, sev priekšā palaižot tikai četrus vīrus.

46 gadus vecā skrējēja pārsteidza ar savu uzvaru, jo diennakti garu skrējienu bija pieviekusi tikai šī gada aprīlī (243,393 km). Iepriekš viņa bija izcīnījusi bronzu pasaules čempionātā 100 kilometru skrējienā un tādas pašas vērtības medaļu Indijā pasaules čempionātā 50 kilometros.

Eksčempione japāniete Miho Nakata uzlaboja savu iepriekšējo rezultātu (271,987 km), taču samierinājās ar bronzu. Sudrabu izcīnīja Hollija Ransone no Austrālijas, noskrienot 274,172 km.

Arī Latvijas izlases sievietes sasniedza izcilus rezultātus – trīs no mūsu sportistēm noskrēja vairāk nekā 200 kilometrus, kas mūsu komandai ir nebijis panākums.

Sigita Vāce-Vecvagare ar 227,829 km izcīnīja 24. vietu, trešo reizi pēc kārtas uzlabojot savu personīgo rekordu un visos piecos līdzšinējos startos pārkāpjot 200 kilometru atzīmi. Līdz nacionālajam rekordam – 228,962 km – pietrūka tikai viens kolimetrs. Šis rekords pieder Diānai Džavizai. Šajā reizē Džaviza skrēja zem Austrijas karoga, noskrienot 231,049 km un uzstādot jaunu rekordu arī šai valstij.

Lielbritānijā dzīvojošā debitante Inga Kalēja ar 207,667 km ieņēma 54. vietu, savukārt divas vietas zemāk bija pieredzējusī Zane Zviedre no Bauskas novada (205,786 km).

Veselības likstas neļāva parādīt labāko sniegumu arī dažām "Backyard Ultra" speciālistēm: Gitai Muceniecei (49,51 km, 160. vieta), Inārai Jēriņai (179,2 km, 90. vieta) un Rīga-Valmiera bijušajai rekordistei Vitai Devjatņikovai (138,028 km, 130. vieta).

Trīs labāko rezultātu summā Latvijas komanda (641,283 km) ieņēma 9. vietu. Medaļas savukārt sadalīja Lielbritānija, Austrālija un Japāna, kuru trīs labāko skrējēju summas pārsniedza 700 kilometrus.

Vīriešu komandu konkurencē uzvaru visai negaidīti izcīnīja Somija ar 797,03 km, aiz sevis atstājot mājiniekus francūžus (791,195 km) un poļus (780,651 km).

Latvijas vīru komanda ar kopējo rezultātu 720,183 km ieņēma 13. vietu, tikai astoņus kilometrus aiz labāko desmitnieka, bet priekšā ASV izlasei.

Salīdzinot ar iepriekšējo pasaules čempionātu Taivānā, mūsu sievietes ir pakāpušās par piecām vietām, bet vīrieši piedzīvojuši kāpums no 24.vietas.

Komandas lielāko cerību – rekordistu Ritvaru Kalniņu – pievīla veselība, tomēr valmierietis pārkāpa 200 kilometru robežu, noskrienot 201,042 km un ieņemot 109. vietu. Diemžēl viņam nācās vērot, kā tiek zaudēts pavasarī Rojā iegūtais pasaules rekords vecumgrupā virs 50 gadiem (270,41 km). To pārņēma šī gada Spartatlona uzvarētājs, čehu skrējējs Radeks Brunners, noskrienot 271,182 km un ieņemot 7. vietu kopvērtējumā.

Pēc finiša Ritvars Kalniņš pavēstīja, ka tuvākajos gados atgriezīsies "Backyard Ultra" sacensībās, bet 24 stundu skrējienos startēs pēc četriem gadiem, cerot sasniegt jaunu vecumgrupas rekordu.

Apetīte uz diennakts skriešanu saglabājusies debitantiem šāda līmeņa sacensībās – Artim Šauriņam, kurš noskrēja 166,535 km un ieņēma 156. vietu, un cēsiniekam Rihardam Āboliņam, kurš ar 248,215 km izcīnīja 30. vietu. Vienam neveiksme pēc labas sezonas Latvijas sacensībās, otram – TOP30 pasaules čempionātā, tomēr abi ir apņēmības pilni nākamajos gados strādāt, lai uzlabotu savus un valsts rekordus.

Savus labākos rezultātus uzlaboja arī iepriekš izlasē startējušie Aijens Trušins (222,798 km, 64. vieta) un Pēteris Cābulis (225,284 km, 60. vieta). Pēdējās 20 minūtes Cābulis atpūtās komandas teltī, jo bija sasniedzis Spartatlona normatīvu un nevajadzēja paļauties uz veiksmi izlozē. Ne tik veiksmīgi noslēdzās skrējiens otram valmierietim Ritvaram Lērmem, kurš noskrēja 150,031 km un ieņēma 169. vietu.

Pagaidām nav zināms, kur pēc diviem gadiem notiks nākamais pasaules čempionāts diennakts skrējienā. Maz ticams, ka nākamgad tiks aizvadīts Eiropas čempionāts, taču trešo gadu pēc kārtas maija beigās būs iespēja startēt Rojā un pārbaudīt sevi šāda formāta sacensībās.

Neoficiāli zināms, ka 2026. gada maija vidū, Rīgas maratona svētku laikā, Itālijā, Florences tuvumā risināsies pasaules čempionāts 100 kilometru šosejas skrējienā.

Informāciju sagatavoja
Matīss Vecvagaris/LSM