Latvijas skrējēja Hilborna nepabeidz Minesotas "Twin Cities" maratonu
Aizvadītajā svētdienā Latvijas maratoniste Ariana Hilborna (35) startēja Minesotas "Twin Cities" maratonā un centās izpildīt Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu. Pusdistancē viņas laiks bija labs, taču turpinājumā pietrūka spēka un nācās izstāties.
2015. gada Minesotas "Twin Cities" maratonā uzvarēja etiopiete Serkelama Abrha (2:31:39), otro vietu ieguva kenijiete Džeina Kibija (2:31:44), bet uz trešā pakāpiena nokļuva etiopiete Abneta Ješanbela Simegena (2:32:43). Distances pirmajā daļā mūsu Ariana Hilborna demonstrēja cerīgu sniegumu, taču tālāk par 16 jūdzēm (apmēram 25.75 km) viņa vairs neskrēja.
Kā jau ziņots, ASV dzīvojošā maratoniste nesen ieguva arī Latvijas pilsonību, sāka apgūt latviešu valodu un gada sākumā pārreģistrējās kā Latvijas vieglatlēte. Septembrī pabija Latvijā un uzvarēja Valmieras pusmaratonā. Šī gada maratonam viņa ļoti gatavojās, jo vēlas piepildīt olimpisko sapni.
Interesanti, ka līdz 28 gadu vecumam Hilborna strādāja skolotājas profesijā, skriešanu vienkārši izmantoja, lai atbrīvotos no kāda lieka kilograma. 2008. gadā pirmoreiz veica maratonu, un sasniegtais laiks bija ļoti pieticīgs (4:36:58). Pērnā gada Rīgas maratonā ar 2:40:22 ieguva 2. vietu, bet Minesotas maratonā izcīnīja 4. vietu un sasniedza karjeras rekordu - 2:35:20 (tobrīd olimpiskā kvalifikācija vēl nebija sākusies, Rio normatīvs ir 2:42:00).
Izmantotie resursi:
twitter.com/SonoranDistProj
mtecresults.com
-3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Žolnerovičs Anglijā noskrējis par 49 sekundēm sliktāk. Kā ir - viņam jau ir normatīvs?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Būtībā ja esi ģimenes cilvēks kam jāuztur dzīvoklis/māja + 1 bērns + sevi (pieņemot ka sieva pati strādā) ... ja neskrien maratonu kautkur pie 2.12 vismaz - grūti iedomāties kā no ši sporta veida vien varētui dzīvot tā lai visam pietiktu un vēl vismaz pārdesmit eur mēnesī noliktu pensijai
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja par ēšanu, tad skrējējs paēst var ļoti lēti. Tie paši makaroni neko daudz nemaksā. Un, piemēram, Kenijas skrējēji (tie, kas vēl skrien relatīvi lēni) pārtiek pārsvarā no sava ugali (kukurūzas putraimi), kas ir gandrīz par velti pieejams. Nu nav nekāda vajadzība staigāt pa kafejnīcām/restorāniem, kā tas ir parastam biroja cilvēkam. Cik saprotu, Žolneroviča draudzenei ir dzīvoklis. LOVā maksā vairākus simtus EUR mēnesī + visa fizioterapija, masāžas u citas ekstras pieejama. Interesanti gan būs, vai Žolnerovičs arī nākošgad paliks sastāvā. Diezgan objektīvu iemeslu dēļ viņš šogad Pekinā nepiedalījās.