Štrombergs: "Babrim un Krīgeram pīķis būs Parīzes olimpiskās spēles"

Šobrīd Tokijā notiek XXXII Vasaras olimpiskās spēles, taču Latvijas BMX riteņbraucēji tajās neizcēlās ar lieliem panākumiem, jo gan Babris, gan Vineta Pētersone nepārvarēja ceturtdaļfināla barjeru. Cīņas par pusfinālu norisinājās citādākā formātā, braucienos startējot pa sešiem, ne astoņiem sportistiem. Pusfinālam kvalificējās četri labākie no katras grupas, kuri summā bija iekrājuši mazāko punktu skaitu. Iepriekš olimpiskajās spēlēs kvalificēties nākamajai kārtai varēja ar apļa laiku.

“It kā tas trasē dod vairāk vietas. Starp sešiem konkurentiem tikt četriniekā it kā šķiet vieglāk – ir jāapdzen tikai divi, ne četri. Šķita, ka Helvijs līdz pusfinālam aizcīnīsies, bet bija nedaudz par īsu,” atzīst Štrombergs. “Top čaļi šobrīd ir pavisam citā līmenī.”

Kaut arī mūsu BMX braucēji šoreiz neparūpējās par izkļūšanu no ceturtdaļfināla, Štrombergs pauž gandarījumu, ka Latvija šajā sporta veidā Tokijā vispār tika pārstāvēta. “Tā ir laba pēctecība, jo viss iet uz priekšu. Ienāks jaunie braucēji, tāpēc, cerams, ar laiku rezultāti kļūs labāki.”

Tikmēr BMX treneris Ivo Lakučs, kura vadībā Štrombergs savulaik izcīnīja divus olimpisko zeltus, bija kritiskāks. “No Vinetas neko vairāk nemaz arī negaidīju, ņemot vērā, kādā formā viņa bija Eiropas čempionātā un citviet.”

“Savukārt Helvijā gan esmu nedaudz vīlies. Visās savās īpašībās, kurās Babris ir spēcīgs, viņš pat netika pie iespējas tās izmantot. Helvijs ir gudrs braucējs, kurš prot izdomāt, braukt virāžas un tajās uzbrukt. No malas izskatījās, ka pa šo mēnesi starp noslēdzošo Pasaules kausa posmu un olimpiskajam spēlēm viņš ir strādājis saudzējošā režīmā. Trasē nebija ātruma, nespēja turēties līdzi konkurentiem. Virāžās bija ļoti ievainojams. Nezinu, kāpēc tā. Viņa sniegums bija daudz zemāks nekā tad, kad [maija beigās] ieguva trešo vietu Pasaules kausa posmā.”

Pirms olimpiskajām spēlēm BMX braucēji izcēla neierasti garo Tokijas trasi, bet Štrombergs akcentē, ka otrais lēciens atkal esot uztaisīts tāds, kurā braucēji nevar atļauties uzbraukt par visiem 100%.

“Kopumā trase izskatās diezgan saraustīta. Tajā nevar pilnībā atvērties – nav līdz galam plūstoša, un tā ir par četrām piecām sekundēm garāka nekā ierasts. Tas ir ļoti daudz. Tiesa, olimpiskajās spēlēs BMX sacensības ir sadalītas divās dienās, bet parasti septiņus apļus nobraucam dažās stundās. Tas Tokijā procesu atvieglo, bet tajā karstumā tās četras piecas sekundes principā ir vēl viena taisne. Tāpēc jau tās ir olimpiskās spēles, kur tiec testēts gan psiholoģiski, gan fiziski. Tur nekad nekas nenāk viegli,” skaidro Štrombergs.

Lakučs norāda, ka viņš savukārt esot sazinājies ar pašu Tokijas trases būvnieku, jo tas veidojis arī trasi Valmierā. “Prasīju, kāpēc uzbrauciens ir tik ass. Viņš teica, ka tik traki nemaz neesot. Tikai sākumā tā liekoties, pēc tam jau pierodot. Varbūt šajā trasē nav tik liels action, kā esam pieraduši redzēt citur, bet no sportiskā viedokļa tā ir visu fizisko īpašību trase. No malas šķita, ka visā trasē ātrumi ir nežēlīgi. Jāatrod īstais ritms un līnijas, jāievēro aukstasinība.”

“Droši varu teikt, ka 2016. gadā Riodežaneiro šitādā trasē mēs viennozīmīgi būtu konkurētspējīgi,” pārliecināts ir Lakučs.

Nākamās olimpiskās spēles būs jau pēc trim gadiem Parīzē, un noprotams, ka tie Latvijas jaunie BMX braucēji, kuri vēl nav ielauzušies elitē, nepagūs sagatavoties šim sporta forumam. Līdz ar to atlasē un arī potenciāli pašās spēlēs akcents būs uz šī brīža vadošajiem elites braucējiem Babri, Krīgeru un Pētersoni.

“Trīs gadi nav diez ko ilgs laiks, tāpēc, domāju, šajā laikā būs jākoncentrējas uz šī brīža elites braucējiem. Kvalificēties Parīzes spēlēm jaunie, kuriem tagad ir ap 16 gadiem, vēl nebūs gatavi. Losandželosas un Brisbenas olimpiskās spēles viņiem ir reālākas. Kā nekā šī brīža elites sportistiem vēl ir, kur pielikt,” ieskicē Štrombergs. “Helvijs ir fiziski ļoti daudz pielicis un tagad viņš brauc diezgan smuki. Viņš un Krīgers cīnīsies par Parīzi. Domāju, tās olimpiskās spēles būs viņu pīķis. Babrim tad būs 26 gadi - BMX riteņbraukšanā ir ļoti labs vecums. Tas viņam varētu būt visaugstākais punkts, un uz to arī ir jāiet.”

Kaut arī pagaidām Latvijas BMX riteņbraukšanā saistībā ar augstiem sasniegumiem ir nosacīts klusums, Štrombergs uzskata, ka nākotne nemaz nav tik drūma.

"Visi man prasa, kad BMX riteņbraukšanā atkal dabūsim zeltu. Šobrīd notiek paaudžu maiņa, elites grupā vairs nav tik daudz braucēju kā manos laikos. Tagad ir izveidojies neliels robiņš. Taču nevar neko pārmest, jo esam aizcīnījušies līdz olimpiskajām spēlēm. Kad es beidzu braukt, cilvēki vispār domāja, ka ar BMX sportu Latvijā ir cauri. Helvijs Pasaules kausā iebrauca finālā, kas ir ļoti labs rādītājs. Jāpriecājas arī par to, lai pēc tam tiktu pie lielajiem sasniegumiem. Soli pa solim,” mierina Štrombergs.