"Sporta tarkšķī" vērtē olimpisko medaļu vērtību un valsts tiekšanos pēc tām

Pilno pirmdienas vakara "Sporta tarkšķi" iespējams lasīt ŠEIT. Diskusijā piedalījās Sportacentrs.com redakcija, portāla lasītāji, kā arī SK „Cēsis” vadītājs Krišjānis Kļaviņš. Nākamā saruna notiks piektdien pulksten 21:00, par tās tēmu tiks paziņots vēlāk. Aicinām katru iesaistīties ar savu viedokli.

Lai arī diskusijas nosaukumā bija minēts „aizmirst par OS”, sarunas noskaņojumu drīzāk var raksturot ar vārdiem „aizmirst par OS medaļām”. Novērtējot sportistu sasniegumus un izcīnītās medaļas, tomēr tika veikta arī sīkāka analīze un aicināts pievērst uzmanību tam, cik liela konkurence ir attiecīgajā sporta veidā. Atsevišķi portāla lasītāji gan piedāvāja viedokli, ka ikdienas sporta līdzjutējiem tas nemaz neesot svarīgi un medaļa paliek medaļa.

„Olimpiskā medaļa vai olimpiskā sporta veida statuss Latvijā ir ĀRKĀRTĪGI pārspīlēts praktiski visos iespējamajos sabiedrības slāņos. Pie tā, saprotams, liela daļa vainas jāuzņemas arī mums pašiem – medijiem,” rakstīja Sportacentrs.com apskatnieks Agris Suveizda. „Olimpiskā medaļa, manuprāt, ir ļoti patīkams bonuss visai sporta sistēmai, bet noteikti ne pašmērķis. Ja dabūsim desmit medaļas – lieliski. Ja ne – neko darīt, tā nav traģēdija.”

„Medaļu kopvērtējuma tabula ir domāta tam, lai lielvalstis varētu lielīties savā starpā, taču tas galīgi nav objektīvs novērtējums sporta sistēmai valstī. Ļoti dažādu iemeslu dēļ - olimpiskās spēles ir milzīgs forums, kurā ir daudz sporta veidu, kuros ir ļoooooti daudz un dažādu disciplīnu, kamēr citos sporta veidos, kuros ir nesamērīgi lielāka konkurence, izcīna tikai vienu medaļu komplektu. Un tad vēl, protams, ir vairāki sporta veidi, kuru olimpiskajās spēlēs nemaz nav vai šo sporta veidu lielākā trofeja nebūt nav olimpiskais zelts. Futbols, regbijs, motoru sports utt.”

SK „Cēsis” prezidents Krišjānis Kļaviņš diskusijā iesaistījās ar viedokli par OS nozīmi: „Medaļa olimpiskajās spēlēs ir vērtīgāka par jebkuru uzvaru pasaules čempionātā (ja neskaita futbolu, kur apzināti olimpiskajās spēlēs neļauj piedalīties visiem labākajiem spēlētājiem). Tikai līdzjutējiem vajag atcerēties vienu - medaļas ir atlētu, viņu ģimeņu, treneru un atbalstītāju nopelns, nevis Latvijas sporta sistēmas nopelns. Ļoti bieži par mūsu atlētu panākumiem varam teikt - nevis pateicoties sistēmai, bet par spīti tai.”

Tikmēr futbola žurnālists Edmunds Novickis norādīja, ka citu valstu medaļu skaits īpaši nepaliek atmiņā, attiecīgi nav vērts cerēt, ka kāds ārzemēs īpaši pamana Latvijas medaļu skaitu: „Piekrītu viedoklim, ka OS nozīme Latvijā ir krietni pārvērtēta un pārspīlēta. Valsts prestižs atkarībā no medaļu skaita? Ļoti apšaubāmi - kurš no Jums bez palīglīdzekļiem var pateikt, kam Rio klājās labāk, Somijai vai Portugālei? Medaļu ieskaitē pārsvarā seko sporta lielvalstu sakarā. Drīzāk piekristu apgalvojumam, ka OS ir atsevišķi populāri sporta veidi - pārsvarā tie, kāda sakritība, ir dzīvotspējīgi arī ārpus OS (jo ir populāri un komerciāli veiksmīgi), un attiecīgi šajos sporta veidos patiešām izcelties ir sevišķi prestiži.”

Savukārt salīdzinājumā par medaļu vērtību dažādos sporta veidos tika norādīts uz konkurences kritēriju, ko var attiecināt uz viena sporta veida paveidiem, piemēram, izskanēja jautājumi, vai godīgi salīdzināt Kristapu Porziņģi basketbolā un Nauri Miezi 3x3 basketbolā utml.

„Nevar būt tā, ka attieksme pret nišas sporta veidu pārstāvjiem OS ir mainījusies, "pateicoties" tehnoloģiju progresam? Agrāk mūsu svarcēlāja starts, ko rādīja TV, bija galvenais sporta notikums siltajā augusta dienā. Tagad, pateicoties vairākām platformām, svarcēlāja vietā (jo sporta veids pa četriem gadiem aizmirsts un grūti uzreiz saprast notiekošo) var izbaudīt basketbola profesionāļu maču vai vispār paralēli notiekošo spēli Anglijas Premjerlīgā. Līdz ar to nišas sporti pat pašu OS ietvaros sāk palikt ēnā,” rakstīja Arkādijs Birjuks.

Sporta tarkšķu izlaidumi