Akmens: "Bez Rumjanceva man ceļazīmes uz Tokiju nebūtu"

Pie ceļazīmes uz Tokijas olimpiskajām spēlēm Akmens tika pagājušajā nedēļā, kad Ungārijā notikušajā Eiropas zonas kvalifikācijā bija otrais 200 metru distancē. Viņš neslēpj, ka sākumā bijis grūti aptvert notikušo, jo ir piepildījies vairākus gadus lolots mērķis.

“Līdz pašam galam ticēju, ka man ir pa spēkam kvalificēties olimpiskajām spēlēm, bet zināju, ka tas būs ļoti grūts ceļš. Šajās sacensībās konkurenti bija ļoti spēcīgi, viņi jau pēc pirmajiem braucieniem demonstrēja labus rezultātus. Tomēr pirms fināla visi vienmēr ir vienādās pozīcijās – uzvarēs tas, kurš visvairāk gribēs,” skaidro Akmens.

Priekšsacīkstēs Akmens savā braucienā bija vien sestais, kas uzreiz negarantēja vietu A finālā. Tagad sportists nosaka, ka varbūt tā pat bija labāk, jo līdz ar to bija jāstartē pusfinālā – tas palīdzējis iegūt ritmu un labāk sajust ūdeni.

“Pēc finiša pat nezināju, vai esmu otrais. Paskatījos pa labi, pa kreisi un redzēju, ka es varētu būt otrajā vietā un ka turpat vien esmu. Kad uzzināju, ka esmu otrais, ārā nāca ļoti lielas emocijas. Bija prieka asaras, neaprakstāmas emocijas,” atceras Akmens.

Tomēr vispār iespēja piedalīties sacensībās Ungārijā smaiļotājam nenāca viegli, jo tā bija jāizcīna tiešā duelī pret pasaules un Eiropas čempionātu medaļnieku Rumjancevu, kurš 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro 200 metros bija augstajā piektajā vietā.

“Manā un Alekseja starpā bija ļoti liela cīņa. Bez viņa es šeit nebūtu. Visu laiku pie sevis domāju, cik viņš ir spēcīgs un cik ļoti man jāstrādā, lai iegūtu ceļazīmi. Un arī viņš noteikti gatavojās ļoti nopietni. Mūsu cīņa bija sportiska un patīkama, tā man noteikti nāca tikai par labu. Latvijas atlasi nebija viegli uzvarēt,” Akmens ar Rumjancevu sacentās divreiz. Pirmajā reizē tā bija atlase uz Eiropas olimpisko kvalifikāciju un otrā – uz pasaules. Akmens bija pārāks abos gadījumos.

“Jā, mēs esam konkurenti, taču arī atbalstām viens otru. Aleksejs mani ļoti atbalstīja tieši pirms ceļazīmes izcīnīšanas, turklāt viņš man sniedz arī padomus. Man ļoti palīdzēja tas, ka viņš pirms manas došanās no viesnīcas uz finālu ienāca pie manis istabā, novēlēja veiksmi un pateica, ka baidās visi. Aleksejs man to atgādināja – vienkārši ir jāiet un jācīnās,” atzīmē Akmens.

Tieši 200 metri ir Akmeņa kroņa disciplīna, taču pēc Tokijas tā vairs nebūs olimpiskajā programmā. Latvietim tuva ir arī 500 metru distance, kas būs Parīzes spēlēs, tāpēc līdz tam būs jāatrod labs pārinieks, ar ko smaiļot duetā.

“Manuprāt, jebkurš Latvijas sportists, kurš aizbrauks uz olimpiskajām spēlēm, var cīnīties par augstām vietām. Uzskatu, ka es arī to varu. Negribu gan izteikt nekādu prognozi, tas būtu nepareizi, bet es vienmēr uz jebkurām sacensībām mēģinu cīnīties par uzvaru,” par iegūto ceļazīmi uz Tokijas spēlēm Akmens izsaka pateicību savai draudzenei Sanitai un trenerim Aleksandram Timoškevičam. “Kopā mēs strādājam jau septiņus gadus un šis ceļš bijis grūts, bet mērķis viens – un tas izdevās. Paldies ģimenei, draugiem, visiem atbalstītājiem, kuri man ticēja. Pēc finiša bija tik daudz laba vēlējumu, tas bija ļoti patīkami.”

Skaļi Akmens sevi pieteica 2019. gada vasarā, kad izcīnīja zeltu pasaules U-23 čempionātā, turklāt paveica to tieši 200 metru distancē. Pirms tam viņš bija kļuvis par čempionu arī Eiropas junioru meistarsacīkstēs un sudrabu šī paša vecuma pasaules čempionātā.