Sporta špikeris: kas kalnu slēpošanā lielāks – nobrauciens vai supergigants?

2022-01-06 19:17 Krišjānis Pundurs

Sporta špikeris: kas kalnu slēpošanā lielāks – nobrauciens vai supergigants? — Foto: AFP/Scanpix

Sporta špikeris – vienkārši par sarežģīto! Īstā vieta tiem, kam zināšanas par sportu nav stiprā puse.

Kalnu slēpošana ir viens no "klasiskākajiem" ziemas olimpiskajiem sporta veidiem, kas gan, saprotams, krietni populārāks ir kalnu zemēs. Taču, lai gūtu kaut nelielu priekšstatu par kalnu slēpošanas disciplīnām un tehniku, dažreiz pietiek tikai nedaudz pašpikot.

Kalnu slēpošanā var izšķirt ātruma un tehnikas disciplīnas – ātrumi saistās ar lielākajām nogāzēm, kas ir nobraucienā un supergigantā, savukārt tehnikai atbilst slaloma un milzu slaloma sacīkstes. Disciplīna, kas apvieno abus elementus, ir kombinācija, savukārt komandu sacensība vērojama paralēlajā slalomā. Bet nu par visu pēc kārtas.

Nobrauciens

Atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu atrodama šeit. Iespējams, pati aizraujošākā kalnu slēpošanas disciplīna – lielākie ātrumi un stāvākās nogāzes. Sievietēm nobrauciena trases vertikālā nogāze var sasniegt līdz 800 metriem, savukārt vīriešiem – vairāk par kilometru. Skatītājus piesaista ar vairākus desmitus metru gariem lēcieniem un milzu ātrumu, kas var sasniegt pat 150 km/h.

Nobrauciena trasē, kā ierasts kalnu slēpošanā, ir arī vārti, kuri sportistiem obligāti ir jāsķērso – ja kādi tiek izlaisti, tad seko diskvalifikācija. Taču, salīdzinot ar citām disciplīnām, nobraucienā vārtu ir mazāk, un arī līkumi ir nedaudz lēzenāki, lai būtu iespējams tikt galā ar lielo ātrumu. Trase vairāk veidota, ievērojot dabisko kalna nogāzi. Atslēga ir spēja visa brauciena laikā noturēt pēc iespējas aerodinamiskāku pozīciju, un brauciens pieprasa ļoti lielu spēku. Nobraucienā labākos nosaka pēc viena brauciena.

Phjončhanas olimpiskajās spēlēs pirms četriem gadiem vīriešu konkurencē ātrākais bija norvēģu veterāns un viens no pazīstamākajiem kalnu slēpotājiem – Aksels Lunds Svindāls, kurš karjeru noslēdza 2019. gadā.

'The Vikings are celebrating!' 🇳🇴 ⛷

Glorious scenes as Aksel Lund Svindal became the oldest ever Alpine Ski Olympic champion! 🥇 ⛷ pic.twitter.com/jF9OT2hGGf
— Eurosport UK (@Eurosport_UK) February 15, 2018

Supergigants

Disciplīna ar nedaudz mazākiem ātrumiem un zemāku vertikālo nogāzi kā nobraucienam, taču ar ciešāk izvietotiem vārtiem un tehniski sarežģītāku trasi. Gluži kā nobraucienā, arī supergigantā tiek aizvadīts tikai viens brauciens, tomēr ir cita zīmīga atšķirība – pirms supergiganta sacensībām slēpotājiem nav atļauti treniņbraucieni. Sportistu rīcībā ir tikai 90 minūtes, lai apskatītu un pēc iespējas labāk iegaumētu trasi un tās atslēgas vietas.

Supergigantā par vienu no 2018. gada olimpisko spēļu lielākajiem stāstiem kļuva čehiete Estere Ledecka. Tobrīd 22 gadus vecā sportiste uz Phjončhanu bija ieradusies ar krietni lielākām ambīcijām nevis kalnu slēpošanā, bet snovbordā, kvalificējoties startam abos sporta veidos. Ledecka, kas ieņēma vien 49. vietu pasaules reitingā, supergigantā izcīnīja šokējošu uzvaru, par vienu sekundes simtdaļu apsteidzot eksčempioni Annu Vaitu, bet spēļu turpinājumā triumfēja arī snovborda paralēlajā milzu slalomā. Čehiete kļuva par pirmo sievieti olimpisko spēļu vēsturē, kas vienās spēlēs izcīnījusi zelta medaļas divos dažādos sporta veidos.

Milzu slaloms

Ātrākā no tehniskajām kalnu slēpošanas disciplīnām. Trasē var tikt izvietoti no 30 līdz pat 65 vārtiem, caur kuriem jāizbrauc, un ātrums milzu slalomā var sasniegt arī 80 kilometrus stundā. Uzvarētājs tiek noteikts divu braucienu summā, un katrs brauciens tiek veikts pa atšķirīgu trasi. Pirmā brauciena labāko 30 rezultātu īpašnieki otro sāk apgrieztā secībā.

Gaidāmajās olimpiskajās spēlēs Pekinā savu 2018. gadā izcīnīto titulu mēģinās aizstāvēt amerikāniete Mikaela Šifrina, kas būs viena no lielākajām kalnu slēpošanas zvaigznēm.

Slaloms

Kalnu slēpošanas zināmākā un tehniskākā disciplīna. Slalomā vārti tiek iezīmēti ar sarkanas un zilas krāsas stabiņu palīdzību. Vārti pēc krāsām mainās pamīšus, un tie var būt izvietoti gan horizontālā (viens blakus otram), gan vertikālā virzienā (viens priekšā otram). Vīriešu slaloma trasē vārtu skaits var sasniegt 75, sievietēm – 60.

Tā kā vārti ir izvietoti ļoti cieši, nobraucamā distance un ātrums, salīdzinot ar pārējām disciplīnām, ir vismazākais. Slalomā izšķiroša nozīme ir slēpošanas tehnikai un distances laikā uzņemtajam ritmam, jo nākas veikt daudz strauju, asu pagriezienu. Vārtu šķērsošanas laikā, lai nemestu pārāk lielus līkumus un nezaudētu laiku, slēpotāji parasti nogāž stabiņus ar slēpju nūju rokturiem, braucot tiem gandrīz virsū. Uzvarētāja noteikšanas sistēma ir tāda pati kā milzu slalomā, arī veicot divus braucienus pa atšķirīgi izkārtotām trasēm, vērtējot abu braucienu summā uzrādītos laikus.

Savas karjeras pēdējā pasaules čempionātā 2019. gadā izcilais austriešu slaloma meistars Marsels Hiršers izcīnīja savu septīto zelta godalgu kopumā un trešo – tieši slalomā, bet vēl pirms gada Phjončhanā triumfēja gan milzu slalomā, gan kombinācijā. Šos titulus austrietis Pekinā gan neaizstāvēs, jo karjeru pēc 2019. gada sezonas noslēdza.

Kombinācija

Kombinācijas disciplīna kalnu slēpošanā ir olimpisko spēļu odziņa, jo tā netiek iekļauta Pasaules kausa kalendārā. Kā noprotams pēc nosaukuma, tad kombinācijā tiek noteikts daudzpusīgākais slēpotājs – proti, kombinācijā tiek veikts gan nobrauciena/supergiganta, gan slaloma brauciens, labāko nosakot abu braucienu laiku summā. Jāatzīmē, ka kombinācijas sacensības notiek vienā dienā, un Pekinas olimpiskajās spēlēs būs vērojama cīņa nobraucienā un slalomā.

Lai arī kombinācija pieprasa augstu līmeni abās disciplīnās, jau minētais Hiršers pirms četriem gadiem pierādīja, ka arī viena izteikta kroņa disciplīna kombinācijā var uznest augstu – pēc supergiganta austrietis bija vien 12. vietā, taču izcilais sniegums slalomā Hiršeram atnesa zeltu.

Jaukto komandu paralēlais slaloms

Vienīgā komandu disciplīna debiju olimpiskajā programmā piedzīvoja pirms četriem gadiem Phjončhanā, kad uzvaras laurus plūca Šveices izlase. Paralēlā slaloma disciplīnā izslēgšanas formātā, kas sākas ar astotdaļfināliem, viena pret otru sacenšas valstu komandas, kas sastāv no diviem vīriešiem un divām sievietēm.

Pa dalībniekam no katras valsts veic vienlaicīgus braucienus pa paralēlām trasēm, un par uzvaru braucienā saņem vienu punktu. Ja pēc visiem četriem dueļiem rezultāts ir 2-2, tad uzvar tā komanda, kas summā uzrādījusi ātrāko laiku.