Pašiem savs "Ajax"...

Protams, finansiālas problēmas klubiem ir it visur - arī Anglijā un Spānijā, taču tas ir citu iemeslu dēļ. Tur nav jautājums par iztikšanu un galu savilkšanu tādā izpratnē, kādā tas ir Latvijā. Tur bankrots biežāk ir tādēļ, ka klubs pārspīlē ar izdevumiem lielo ambīciju dēļ. Bet Latvijā acīmredzot dažs pārspīlē ar vēlmi sev piespraust virslīgas birku... Šoreiz runa, protams, ir par "Jūrmalas-VV" komandu, kam sestdien pat nebija 11 spēlētāju, ko laist laukumā, lai spēlētu ar Daugavpils "Daugavu". Šis notikums atver diskusiju visdažādākajos virzienos. Arī par to, vai virslīgā jāspēlē 10 komandām? Varbūt atgriezties pie astoņām?

Šogad esam pa vidu - virslīgas čempionātā piedalās deviņas komandas, jo Rēzeknes "Blāzma" bija paškritiskāka par ”Jūrmalu-VV” un no dalības atteicās. Ja startētu, mēs, protams, nezinām, ar ko tas viss beigtos. Acīmredzot labāk bija izvairīties no mīklu minēšanas, un sezonu elitē nemaz nesākt. Jo no tā, kas notiek ap un iekš ”Jūrmalas-VV” komandu, neviens nav ieguvējs. Vienīgi Rīgas ”Olimps”, kam pret problēmu mākto komandu ir cerība aizķert kādu punktiņu, lai nav jāpaliek pavisam tukšā. Tas, protams, ir vairāk no karātavu humora. Virslīga nav vieta jokiem, jo šis ir turnīrs, kur aug nākamie Latvijas valstsvienības spēlētāji.

Par labu astoņām komandām runā tas, ka būtu lielāka varbūtība izvairīties no tādas pieredzes, kāda tā šosezon ir ”Jūrmalai-VV”. Šāds komandu skaits gan vēl neko negarantē. Jautājums droši vien ir mazliet cits - vai Latvijas Futbola federācija (LFF) beidzot pieņems stingrākus mērus, izsniedzot licences dalībai virslīgā? Kamēr šī latiņa būs tik zema, tikmēr mēs saskarsimies ar šādām un līdzīgām problēmām, pat ja virslīgā piedalīsies sešas komandas... Tiesa, tad mums būtu jāšķiras no dalības Eirokausos.

Droši vien futbola attīstībai vairāk par labu nāktu turnīrs ar 10 komandām, taču ar nosacījumu, ka ir stingrāka licencēšana finansiālajā aspektā. Respektīvi, klubiem, kas ir pārstāvēti virslīgā, pirms sezonas vajadzētu garantēt noteiktu minimumu finanšu, ar ko atbilstoši statusam pietiktu visai sezonai. Profesionālām komandām latiņa droši vien būtu augstāka, pusprofesionālajām un amatieru komandām - zemāka. Lai mani labo klubu vadītāji, ja man nebūs taisnība, taču domāju, ka to varētu atļauties gan Kurzemes smagsvari, gan ”Skonto” un ”Daugava”, gan FK ”Jelgava” un ”Jūrmala”. Droši vien arī ”Gulbene” un ”Olimps” spētu sarūpēt to minimumu, kas nepieciešams sezonai amatieru komandai. Līdz šim tas itin veiksmīgi izdevies, kas nozīmē, ka atliek tik vien tāds nieks, kā sponsorus pārliecināt savlaicīgāk.

Ja aplūkojam šās sezonas gaitu, izteikts pastarītis ir Rīgas ”Olimps”. Uz TOP 4 komandu fona tiešām šķiet, ka šai vienībai virslīgā nav ko darīt. Arī cīņās ar pārējiem klājas grūti. No šāda viedokļa šķistu loģiski šo komandu ”nogriezt”, un virslīgā palikt ar astoņām komandām. Būtu mums spēkos līdzvērtīgs labāko četrinieks un vēl četras komandas, kam nav garlaicīgi savā starpā, un kuras var iekost favorītiem. Taču tādas komandas kā ”Jūrmalas-VV” liek domāt, ka ir labi, ka virslīgā ir arī tādas komandas kā ”Olimps”... Citādi kādā brīdī virslīga var sarukt līdz septiņām komandām. Tagad ir zināms drošības spilvens, lai arī cik tas dīvaini neizklausītos.

Protams, paplašināt virslīgu mākslīgi arī nav pareizi, jo no tā cietīs kopējais līmenis. Īstermiņā - noteikti, ilgtermiņā - diezin vai, tāpēc par paplašināšanu arī tiek domāts. Spēles bez intrigas un ar rezultātu 0:7 nav diez ko saistošas. Pat lielais vārtu guvums diezin vai gādās gandarījumu, jo reāla cīņa par uzvaru izpaliek. Jābūt pacietīgiem, un jācer, ka lejasgala vienībām pietiks ambīciju progresēt. Šobrīd tādas ir vairākiem neseniem jaunpienācējiem. Piemēram, “Jūrmalai” un FK Jelgava”.

Iespējams, zināms risinājums tiks atrasts pēc sezonas, kad ir doma virslīgu papildināt uz 1. līgas rēķina. Šobrīd virslīgai vistuvāk ir divas galvaspilsētas komandas ”Metta/LU” un RFS. Abas būtu interesants pretinieks ”Olimpam”, kam vairs nebūtu tik garlaicīgi kā šogad. Būtu intriga gan tabulas augšgalā un vidū, gan lejasgalā. Taču lielāks ieguvums no tā visa droši vien būtu šo jaunpienācēju klubu sistēmai, jo tiem mazajiem ķipariem, kuri klubā trenējas, būtu skaidri redzams ceļš, kā nokļūt līdz virslīgai. Būtu vēl lielāka motivācija. Protams, būtu brīnišķīgi, ja virslīgā būtu pārstāvētas arī tādas futbola pilsētas kā Rēzekne, Valmiera, Tukums. Būtu vairāk komandu, kur labākā līmenī rūdīties pašmāju jaunajām cerībām.

Tāpēc arī Igaunijas Futbola federācija šogad izvēlējās mazāko no ļaunumiem. Raugi, stāts ir par ”Meistriliiga” jaunpienācēju ”Ajax Lasnamae”, ko pēc iekļūšanas elitē piemeklēja finansiālas problēmas. Komandu atstāja kodols - treneris un pamatsastāvs. Šobrīd šās komandas formas velk tie, kuri nav gatavi Igaunijas spēcīgākajai līgai, turklāt komandas vadības grožus trenera krēslā pārņēmis sporta skolotājs... Igaunijas Futbola federācijai nācās izšķirties - izslēgt komandu vai ļaut tai pabeigt sezonu, saglabājot 10 komandas virslīgā. Izvēlējās otro variantu, jo 1. līgas galvgalī ir komandas, aiz kurām stāv sakārtota kluba sistēma. Nākamgad tās būs cienīgas ienākt ”Meistriliiga” pulkā, tās palīdzēs paplašināt Igaunijas futbola ģeogrāfiju.

Latvijas čempionāta virslīgas tabulā ”Jūrmala-VV” ar 15 punktiem (vārtu starpība 20-43) neizskatās tik slikti kā ”Ajax Lasnamae” - četri punkti (8-109), taču šīm komandām diemžēl ir arī šis tas kopīgs. Jācer, ka izeju no grūtībām atradīs gan Latvijā, gan Igaunijā.