Oļegs Laizāns: "Aizsardzības futbols neļauj progresēt"

"Ventspilī" nepalikšu

Kad sāksi gatavoties jaunajai sezonai?
"Ventspils" sāks 12. decembrī, bet es uz turieni nebraukšu. Man beidzās līgums, bet jaunu ar "Ventspili" neparakstīšu. Tagad gaidu variantus no ārzemēm. Kaut kas jau sāk parādīties, bet neatklāšu klubu nosaukumus.

"Ventspils" nepiedāvāja labāku variantu par pagājušo sezonu?
Klubā visi atzina, ka bijuši apmierināti ar manu spēli un piedāvāja sadarbību turpināt, taču uzreiz pateicu, ka nepalikšu. Naudas jautājumu pat neapspriedām. Vairs negribu spēlēt Latvijas čempionātā. Pienācis laiks atkal izmēģināt spēkus ārzemēs. Ja zvaigznes tā nostāsies un neatradīšu variantu ārzemēs, var gadīties, ka tomēr atgriezīšos Ventspilī. Viņi mani labprāt gaidīs atpakaļ.

Gada laikā tomēr ievērojami pacēlies – no 1. līgas uz Latvijas čempionāta uzvarētāju, kā arī esi ticis izlasē.
1. līgu nopietni neuztveru, tur pabiju tikai trīs mēnešus un pārsvarā "atpūtos". Pirms tam spēlēju labākās komandās – "Skonto" un Polijā.

Kāpēc "Lechia" neizdevās nostiprināties?
Sākumā bija normāli, tiku laukumā regulāri. Neteiktu, ka biju superspēlētājs, taču noteikti arī ne sliktākais komandā. Klubā atbrīvojās no aptuveni desmit futbolistiem, arī manis.

Neskatoties uz nelāgo pieredzi, atgrieztos Polijā?
Man tur ļoti patika, labprāt atgrieztos. Polijā par futbolu ir milzīga interese – tiek celti jauni stadioni, arī sabiedrības interese ir liela – gan no skatītāju, gan masu mediju puses. Vācija blakus...

Krievija?
Nezinu...

Uz "Anzhi" gan jau brauktu.
Ja "Anzhi" pasauktu, protams! Aizbrauktu kaut vai uz "Terek" (smejas).

Baltijas līgas trofeju uzdāvinājām "Skonto"

Atskatoties uz aizvadīto sezonu, lielāko formas kritumu piedzīvojāt vasarā. Kas par iemesliem?
Sākām patiešām lieliski, nezaudējām 12 spēles pēc kārtas. It kā jau nebija pašpārliecinātības, taču varbūt kaut kur zemapziņā iezagās doma, ka tagad visus rausim gabalos. Tad arī komandā nomainīja kapteiņus. No sākuma bija Igors Savčenkovs, pēc tam ielika Jevgēņiju Kosmačovu. Domāju, ka tas arī ietekmēja mūsu spēli. Kosmačovs ir spēcīgs spēlētājs ar līdera dotībām... Nesapratu, kāpēc bija jāmaina kapteiņi, ja viss bija labi.

Iegūto pārsvaru tik tikko nosargājāt.
Jā, pamatīgi mocījāmies. Labi, ka tā. Beigās patiešām bija bailes, ka nekļūsim par čempioniem. Pēdējā spēle pret "Skonto" vispār bija nervoza. Abi centra aizsargi bija no rezervistiem, visi trīcējām. Mazākā kļūda un viss! Kļūdas cena bija milzīga, tāpēc arī spēlējām sabijušies. "Skonto" beigās traki skrēja, vēlējās uzvarēt. Domāju, kāpēc jums tas jādara 93. minūtē, kad augstāk par 4. vietu nevarat tikt.

Ja neskaita kausa finālu, ar Liepāju rezultāti bēdīgi.
Pirmajā spēlē Liepājā bija 0:0. Tajā mačā bijām daudz labāki un bija jāuzvar. Arī otrā spēle, kurā zaudējām ar 0:1 (viņi iesita pašā sākumā ar soda sitienu), bija mūsu spēle. Tajā tikai pašās beigās "izkaisījāmies". Trešajā spēlē nepiedalījos diskvalifikācijas dēļ, bet ceturtajā spēlē gan viņi uzvarēja pelnīti. Pats personīgi tajā mačā biju nekāds. Tikko atgriezos no izlases un biju ļoti piekusis, pilnībā izspiests.

Baltijas līgas finālu savās mājās zaudējāt "Skonto", kas bija negaidīts rezultāts.
Treneris Sergejs Podpalijs teica, ka nebijām motivēti. Komandā tā gan neuzskata, tas taču bija fināls! Vajadzēja uzvarēt, bet nevarējām iesist pendeles. Pēcspēles sitienu sērijā nospēlēja psiholoģija. Es netrāpīju, Minori Sato un arī Savčenkovs. Būtu iesituši... Uzdāvinājām viņiem kausu! Pats neiesitu tāpēc, ka vārtos bija Germans Māliņš, kurš ir mans draugs kopš bērnības. Viņš ļoti labi zina, uz kuru pusi situ.

Jāsit uz pretējo!
Tā arī darīju, taču viņš uzminēja. Viņš pēc spēles man teica, ka gadījumā, ja būs pendeles, viņš leks uz citu pusi – kas būs, tas būs. Neizdevās viņu piemānīt.

Sato pēc tam pārcēlās uz "Skonto", kur kļuva par vienu no komandas labākajiem spēlētājiem. Jums tāds futbolists nebija derīgs?
Nesaprotu, kāpēc viņu atdeva "Skonto". Viņš pie mums bija viens no labākajiem. Nezinu, kas bija par problēmu.

Sezonas sāpīgākais zaudējums noteikti bija 0:7 Belgradā? Kā kaut kas tāds bija iespējams?
Par psiholoģisko gatavību šajā sakarā bezjēdzīgi runāt. Gatavojies vai ne, izejot laukumā, tevi sagaida 55 000 skatītāju. Pašā sākumā Eduards Višņakovs neiesita. Trāpītu, varbūt spēle citādāk ievirzītos. Nevaru par visiem atbildēt, bet man personīgi mandrāžas nebijas. Tieši otrādi – patīkami spēlēt tik daudz skatītājiem. Tajā spēlē treneris kļūdījās, liekot mums presingot. Otrajā spēlē viņi zināja, ko darīt ar mūsu presingu. Paši vēl iesitām savos vārtos, un murgs turpinājās.

Lielāku sagrāvi savā karjerā atceries?
Nē. Vistuvāk šim rezultātam ir 1:6 ar "Skonto" pret Liepāju. Toreiz mani pēc pirmā puslaika, kad bija 0:3, nomainīja.

Pēc tam "Skonto" trenera amatu atstāja Pols Ešvorts. No vairākiem futbolistiem nācies dzirdēt, ka viņš kā treneris bija ļoti vājš.
Kā cilvēks un psihologs bija labs, mācēja noskaņot komandu, patika jaunajiem. Uzskatu, ka viņš ideāli iederas tādā amatā, kurā strādā pašlaik, proti, sporta direktora postenī. Varētu vēl būt par asistentu, bet ne galveno. Treniņi bija vāji, slodzes nebija. Varbūt kādam patika, man gan ne. Pie Ešvorta viss bija vienkārši – pamatsastāvs trenējās, pārējie varēja garlaikoties, vienkārši pastaigāties. Komanda toreiz bija spēcīga ar vairākiem izlases spēlētājiem, bet rezultāta nebija.

Kāds ir treneris Podpalijs, kurš šosezon daudz spēļu izlaidis diskvalifikāciju dēļ?
Viņa tajās spēlēs laukuma malā ļoti pietrūka. Spēļu laikā var dzirdēt. Piemēram, kad bļauj: "Laizān, ko tu dari?!". Tādos gadījumos aizdomājies par savu spēli, bet, kad klusums... Podpalijs kā treneris ļoti stiprs, arī labs kā cilvēks. Treniņi bija ļoti interesanti. Nezinu, vai paliks klubā. Ja pret viņu labi izturas un strādā ar maksimālu atdevi, būs lieliskas attiecības ar Podpaliju.

Pārkāpumi un soda naudas tevi skāruši?
Nē, šķiet, nevienam nebija klubā. Vienīgi pašam vilšanās par to, ka sezonā bija septiņas dzeltenās kartītes, kuru dēļ nācās izlaist spēles. Pret "Daugavu" izskaņā nevarēju spēlēt.

Kā savas komandas spēle izskatās no malas?
Godīgi sakot, bija jāsasit "Daugava". Viņi spēlēja ļoti avantūriski, it īpaši otrajā puslaikā. "Daugavai" bija ļoti daudz caurumu aizsardzībā. Būtu mums pieredzējušāks sastāvs, sasistu golus un uzvarētu.

Kādas ir atšķirības starp Tamaza Pertijas "Daugavu" un Leonīda Nazarenko "Daugavu"?
Varbūt nedaudz atklātāk spēlēja, kad pie stūres stājās Nazarenko. Pie Pertijas "Daugava" bija ļoti aizslēgta komanda. Tiesa, lielā mērā nekas nav mainījies. Abas mājas spēles uzvarējām ar 2:1 – gan pret Pertiju, gan Nazarenko. Tajos mačos lielas atšķirības nebija.

Vai tev sezonas laikā bija jāuztraucas par savu gūto vārtu daudzumu?
Pats sev biju nostādījis mērķi, kas bija 8-10 vārti. Ar Savčenkovu saderējām, kurš iesitīs vairāk. Man bija trīs vārti, viņam seši.

"Ventspilī" ir prēmijas par gūtajiem vārtiem?
Nē, tādu prēmiju nav.

Par spēlēšanu Azerbaidžānā, kur ir daudz mūsējo, neesi domāji?
Nemaz negribu uz turieni! Tagad nespēlēju naudas dēļ. Esmu vēl jauns un gribu spēlēt. Uz Azerbaidžānu varēšu braukt, kad man būs 30. Varbūt tur ir labs līmenis, taču tagad braukt negribu, jo no turienes kaut kur nopietnā līmenī tikt vairs nevarēs.

No turienes tālāk uz Uzbekistānu pie Andreja Perepļotkina!
Vai Kazahstānu... Gribu spēlēt Eiropā. Ja aizbraukšu uz Azerbaidžānu, mani neviens nepamanīs. No Azerbaidžānas var atpakaļ uz Latviju vai mainīt klubus Azerbaidžānā. Par turienes futbolu ir minimāli iespaidi – tikai tik, cik var redzēt spēļu apskatos.

Kuriem čempionātiem pastiprināti seko?
Tiem, kuros spēlē mūsu leģionāri – Anglija, Polija un Krievija. Anglijai bez Kaspara Gorkša sekoju arī "Arsenal" dēļ. "Arsenal" ir mana mīļākā komanda. Kopumā cītīgi sekoju visām lielajām līgām, skatos Čempionu līgas apskatus. Vēl man patīk basketbola Eirolīga. To skatos diezgan daudz. Arī hokejs patīk. Esmu bijis uz sešām "Dinamo" spēlēm Arēnā.

11. decembrī pie mums ciemosies "Vityaz". Ko par šo organizāciju domā?
Džeremija Jablonska vairs nav, taču mūsējie vienalga dabūs iekšās! Man kā skatītājam tāda komanda kā "Vityaz" ir interesanta. No otras puses – viņu izdarību dēļ cieš hokejisti, kuri var dabūt nopietnas traumas. Kad atbrauks uz Rīgu un kausies ar mūsējiem, man, hokeja skatītājam, tas šķitīs interesanti. Ko varam viņiem likt pretī? "Dinamo" jau īsti nav neviena "policista". Jēkabs Rēdlihs var izkauties, Sandis Ozoliņš noteikti nenobīsies. Kurš vēl?

Patiktu, ja Latvijas izlase vairāk uzbruktu

Atgriežoties pie futbola lietām, parunāsim par izlasi. Tevi tagad var uzskatīt par pamatsastāva vērtību?
Nedrīkst stāvēt uz vietas, visu laiku sevi jāpierāda un tagad arī jāspēlē regulāri klubā. Agrāk mums puse izlases spēlētāju bija bez regulāras spēļu prakses, tagad situācija mainījusies, un tādi spēlētāji retāk tiek laukumā. Pie Starkova nekas nav garantēts – šodien esi pamatsastāvā, bet rīt – rezervē.

Uz kurieni virzās šis izlases modelis?
Paaudžu maiņai vajadzētu veicināt progresu. Tagad daudz jaunu un perspektīvu spēlētāju. Treniņos var redzēt, ka visi raujas un vēlas sevi pierādīt. Perspektīva noteikti ir, jābūt arī progresam. Tas gan ne tikai no mums atkarīgs, jo vēl nav zināms, kurš būs treneris. Mani personīgi treneru maiņa neietekmētu. Ja esi labs spēlētājs, tevi komandā paņems arī cits treneris.

Pašam patīk Latvijas izlases spēles stils?
Man patīk, kad tiek spēlēts futbols. Protams, mūsu komanda pret katru pretinieku nevar atļauties spēlēt atklāto futbolu. Teiksim, pret Horvātiju nedrīkstam atvērties. Bet visu laiku sēdēt aizsardzībā? Kāpēc gan nepamēģināt uzbrukt? Tas nekas, ka zaudēsim ar 0:3, taču tas būs labs variants nākotnes vārdā. Visu laiku sēžot aizsardzībā, nevar progresēt.

Sanāk, ka pats arī neesi progresējis.
Centos vairāk iet uz priekšu. Pret Grieķiju nospēlējām pozitīvāk, taču beigās spēka pietrūka un arī ļoti vēlējāmies uzvarēt, tāpēc iesēdāmies aizsardzībā.

Runā, ka mums ir "laba grupa" nākamā ciklā. Kādu rezultātu Latvijas izlase var sasniegt?
Laba grupa... Tādā grupā grūtāk spēlēt nekā, ja būtu daži grandi. Tagad viens otram atņems punktus, velns vien zina, kas beigās no tā sanāks. Iespējas jau ir. Galvenais, lai katrs izlases spēlētājs savā klubā stabili spēlētu. Man arī tagad jāatrod labs klubs. Nedrīkst rasties situācija, kad klubā sēdi rezervē, atbrauc uz izlasi un neatceries, kā jāspēlē. Trijniekā mums grupā vajadzētu tikt. Liekās būtu Slovākija, Lietuva un Lihtenšteina.

Vai spēlēsim pozitīvāku futbolu un vairāk uzbruksim?
Domāju, ka jā! Pēdējās spēlēs parādījām, ka varam spēlēt arī uzbrukumā, nospēlējot labu futbolu.

Vai mums ir izpildītāji uzbrūkošam futbolam?
Ir. Gandrīz visās pozīcijās ir labi spēlētāji, vienīgi ir malējo aizsargu deficīts. Mierīgi varam spēlēt vairāk uzbrukumā.

Šodien EURO 2012 izloze. Par kuru komandu fanosi Polijā un Ukrainā?
Par Franciju. Tā ir mana mīļākā komanda, šķiet, kopš 1998. gada. Varbūt arī agrāk. Tolaik tajā spēlēja Zinedins Zidāns un Tjerī Anrī. Viņa un arī Denisa Bergkampa dēļ arī "Arsenal" iepatikās.

Laizāna Virslīgas simboliskā izlase

Pamatsastāvs (4-3-3)
Germans Māliņš,
Vladislavs Gabovs, Jevgēņijs Postņikovs, Daniels Ola, Pāvels Surņins
Jevgēņijs Kosmačovs, Oļegs Laizāns, Valērijs Afanasjevs
Natans Žuniors, Vladislavs Kozlovs, Mamuka Gongadze

Rezervē:
Aleksandrs Vlasovs, Mariuss Čiņiks, Igors Savčenkovs, Minori Sato, Eduards Suhanovs, Aleksandrs Fertovs un Vadims Jančuks.

Treneri:
Sergejs Podpalijs un Mihails Koņevs.

Izraugoties Ola par otro centra aizsargu, Laizāns pajokoja, ka Savčenkovs viņu par šādu izvēli nositīs. Māliņš par labāko vārtsargu izraudzīts tāpēc, ka ir stiprāks par Laizāna komandas biedru Vlasovu. "Vlasovs ir labs vārtsargs, bet šosezon nebija tā, ka viņš mūs vilktu. Ja bumba lidoja devītniekā, tad tur arī ielidoja, Vlasovs neizvilka. Vārtsargam ir kāda spēle jāizvelk, viņam tādu nebija".

"Koņevs ir ļoti labs treneris, nesaprotu, kāpēc viņu neiecēla par kādas izlases treneri. Uzskatu, ka neviens cits Latvijas vadošo klubu treneris ar "Gulbeni" nesasniegtu tādus rezultātus, kādus iespēja Koņevs."