Kā poļu valodas zināšanas izglāba Cigaņika pieteikumu uz izlases rekordsēriju

Andrejam Cigaņikam mačs pret Albāniju bija 57. pēc kārtas Latvijas izlasē, un viņš palīdzēja Latvijas valstsvienībai sarūpēt cīņu, kurā tomēr tika ciests minimāls zaudējums ar 0:1. Latvijas sastāvā trīs spēlētāji nopelnīja dzeltenās kartītes, un Cigaņiks atklāja, ka arī bijis tuvu dzeltenā plākstera saņemšanai.

Tas savukārt būtu nozīmējis nākamās spēles izlaišanu izlases sastāvā, kā to paredz FIFA noteikumi, jo viens brīdinājums šajā ciklā Cigaņikam jau ir – tieši pret Albāniju mājas spēlē jūnijā. Taču Cigaņiks tomēr ātri noreaģējis un paspējis pierunāt tiesnesi nesodīt pārāk bargi par savu pārkāpumu.

“Tiesnesis gandrīz jau iedeva man dzelteno kartīti. Bet viņš bija no Polijas,” smaidīja Cigaņiks, kurš divas sezonas spēlēja Polijas augstākajā līgā Lodzas “Widzew” sastāvā. “Es uzreiz ar viņu poliski parunāju, un viņš teica, ka okei, okei, tagad vēl labi, bet skaties, tev viena dzeltenā jau ir. Ja vēl būs kaut kas, tad spēli pret Andoru vajadzēs izlaist. Es atbildēju "paldies, paldies" un teicu, ka viss būs labi.”

“Bet, protams, man ir prieks, ka izdevies šajā laikā būt veselam,” par savu ilgo spēļu sēriju izlasē izteicās Cigaņiks, kurš nav izlaidis nevienu izlases maču vairāk nekā četru gadu garumā. “Daru visu, lai būtu vesels un spēlei gatavs arī turpmāk.”

“Taču te ir arī cita lieta,” turpināja Cigaņiks. “Ja paskatāmies, cik izlases spēles kopā esmu nospēlējis, proti, 65, un paskatāmies, cik esmu uzvarējis, tad tas procentiņš sanāk ļoti mazs, vai ne? Sanāk, ka esmu pārsvarā spēlējis par neko, tikai par paldies tiesu. Tas man nepatīk. Ko es varu izdarīt? Man vēl ir tikai 28 gadi. Varbūt arī katrs izlases spēlētājs individuāli padomās par savu sniegumu, un esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā būs uzlabojumi un arī lielas uzvaras. Bet pagaidām ir tā, kā ir.”

Pēc mača pret Albāniju sarunas ar Andreju Cigaņiku un Lūkasu Vapni