Arnasons – ķīlnieks vai klauns?
Rīgas "Dinamo" ir nopirkuši kaķi maisā. Ko parasti dara ar šādiem saiņiem? Vai nu ver vaļā, vai met upē (piedodiet, par nežēlību, bet cilvēki tā mēdz rīkoties). Kas notiks ar hokejistu, kurš ierauts kluba iekšējo intrigu virpulī?
Tailera Arnasona karjeras statistika ir solīda. 500 spēles NHL laukumos nevienam par skaistām acīm nedāvina, katrā otrajā mačā dabūt punktu – tas arī ir ļoti nopietni. Ko viņš dara Rīgas „Dinamo”, saņemdams garantētos 130 000 EUR? Pagaidām neko. Arī hokejista ķermeņa valoda pirmsspēles iesildīšanās rituālā, vairāk atgādina nodzītas Indijas govs vilkšanos pa pilsētas centrālo ielu, brīdī, kad saule dienvidū sasniegusi savu augstāko punktu. Arnasons ir nokļuvis komandā, kurā viss ir nostājies pret viņu, lai gan brīdī, kad tika panākta vienošanās par viņa pakalpojumiem, droši vien tika solīta cita realitāte. Kas viņu atvīla, kas iesmērēja, kurš pierunāja – nav svarīgi.
Būtisks ir fakts, ka, tie, kas šajā puisī saskatīja lielisku pievienoto vērtību, šobrīd viņu pazemo. Kāda Arnasonam daļa, ka kluba vadība, treneru korpuss un menedžeris spēlē dažādos ansambļos. Ja pirkāt kaķi maisā – tad laiks viņu izņemt no šīs kules. Šuplers to nedarīs, jo viņam gar amerikāni nav nekāda daļa – principiāli. Būtu vēl maisā slovaks, tad gan, bet – priekš kam viņam noņemties ar kaut kādu paguruša izskata jeņķi. Šupleram arī iepatikusies kluba augstākās vadības nenoteiktība, pieņemot atbildīgus lēmumus – izvedis komandu cauri zāģu mežam, izmuldējies pa avīzēm kā piedzēries jūrnieks, treneris oktobra beigās drīzāk gaidīja savu patriekšanu, nevis prēmiju... Bet tā vietā viņam iedod vēl dažas dzīvības, ko zinošāki ļaudis skaidro ar Šuplera komfortablajiem līguma nosacījumiem. Proti, lētāk esot Jūli paturēt, nekā patriekt... Ko kluba sistēmā iesmērēts jaunpienācējs var sagaidīt no šāda trenera?
Arī menedžeris Sējējs uz Arnasonu skatās kā uz nelūgtu ciemiņu – sak, jūties kā mājās, bet neaizmirsti, ka esi ciemos. Kāpēc viņam uzvesties savādāk, ja par Arnasonu kā „Dinamo” hokejistu viņš uzzina bez maz vai pēdējais komandā? Normunds pēc aizvadītā novembra varētu mierīgi sevi pieteikt galvenajai lomai filmā „Izjāts, bet laimīgs...” Izčakarēts par Arnasonu, laimīgs par komandas spēli – nekas nav jātēlo. Ironiski: ja komanda vāc punktus, tad sanāk, ka manevrs ar Arnasonu uzskatāms par ģeniālu kluba pelēko kardinālu gājienu ar pozitīvām sekām... Šuplers nikns (ko vērti no kluba sabiedrisko attiecību viedokļa ir viņa publiskie izteikumi par komandas jaunā spēlētāja disciplīnas pārkāpumiem, aizvadot kopā vienu treniņdienu), Sējējs škrobīgs (viņš nebūs tas, kas ģērbtuvē vai pie tās durvīm citiem komandas hokejistiem dalīs Arnasona fotogrāfijas ar autogrāfu), aizkadrā palikušie – nervozi smaida (divvaldība šosezon „Dinamo” sistēmā ir neapstrīdams fakts, bet varbūt šajā organizācijā tieši tā izprot labas pārvaldības kultūru). Ko darīt Arnasonam? Nosaukt sevi par „Dinamo” talismanu? Braukt projām?
Tāpat ir skaidrs, ka ar pašreizējo paskatu un attieksmi, viņš Šupleram labākajā gadījumā noderēs kā lielveikala piekrauto pārtikas ratiņu stūmējs. Kamēr konkrētās spēles sastāva pieteikumu paraksta treneris – bet „Dinamo” treneris šobrīd ir Šuplers – naivi cerēt, ka Arnasonam pie zolītes galda tiks iedalītas četras dāmas un četri kalpi. Proti, adekvāts spēles laiks, partneri utml. Arī citi spēlētāji zemapziņā neviļus vairāk jūt līdzi menedžerim Sējējam, ar kuru viņi parakstīja savus līgumus, nekā puisim ar nogurušajām acīm un iespaidīgo NHL statistiku. Vēl viena neredzamā fronte... Atteikties no Arnasona pakalpojumiem komandas ĪSTAJAI vadībai neļaus pašcieņa – tā būtu atzīšanās neprofesionālismā. Tajā pašā laikā jau ir paspēts ievērot – pat ar esošo fizisko kondīciju, ko pieklājīgi nosauksim par Bonifācija brīvdienu kostīmu (bija tāda jautra krievu multenīte), Tailers Arnasons epizodiski demonstrē ļoti pieklājīgu spēles izpratni un atbilstošo iemaņu arsenālu. Viņš ir lietaskoks – viņš mums noderētu. Varbūt pēc mēneša, kad citi būs savus pirmssezonas uzkrātos degvielas krājumus patērējuši, amerikānis gan morāli, gan fiziski būs gatavs nospēlēt solo partiju komandas interesēs. Bet pagaidām viņš pavada laiku vietā, ko nosauksim par Rīgas „Dinamo” eksperimentālo studiju. Jo – ja nebūtu šo dīvainību, būtu garlaicīgi. Bet Latvijas hokejā garlaicīgi nekad nav bijis.