Kā...centrāltirgū

Latvijas izlases sakarā var pasmaidīt par Kirovu Lipmanu, kurš paraksta līgumus un tos neizlasa. Kā gadījumā ar treneri Tedu Nolanu, kam darba attiecības paredzēja kontrakta pagarinājumu līdz 2014. gada pasaules čempionātam (ieskaitot), ja vien izlase viņa vadībā tiks uz Soču olimpiskajām spēlēm. Tas notika... Kāpēc Lipmans ņem tagad mutē vārdus, ka LHF valde „nāks kopā un vēl lems par Nolana nākotni”, skaidrs ir tikai viņam vien. Tiesa, nav pirmā reize, ka Kirovs kādu aizsūta bekot, bet tagad, gudri iepauzējis un, ieklausījies bērzu un liepu lapotņu čukstos, federācijas prezidents redz, ka Tedam šeit uz vietas pavisam nemanot ir izveidojies morālais atbalsts. Sākot ar izlases hokejistiem, beidzot ar hokeja sabiedrību... Pat Balderis sev netipiski, iezīmē frontes līniju, atklāti konfrontējot ar Kirova dvēseles stāvokli (sak, bet Nolans man nav pateicis paldies...) Kā tu čurāsi pret vēju? Turklāt, atbrīvot Nolanu, nozīmē izpildīt finansiālās saistības, kas Lipmana gadījumā ir gluži vai kā gadalaiku maiņa latviešu zemniekam – proti, visos variantos tas ir nepatīkami...

Tostarp Rīgas „Dinamo” sakarā viss kā jau agrāk pierasts – menedžera Sējēja rokraksts nav piedzīvojis krasu maiņu, par ko liecina pēdējais paziņojums par Hosas iegādi. Tāpat kā teātru režisoriem ir mīļākie aktieri, arī hokeja menedžeriem patīk sadarboties ar zināmām vērtībām. Tā teikt – labāk zināma nelaime, nekā nezināma – laime. Hosas sakarā gan nelaimi piesaukt var visi citi, tikai ne Rīga. Šeit viņš jūtas ļoti labi, šeit ir viņa ādere. Ja saucam hokejistus par māņticīgiem, tad jebkurš Marsela vietā uz Rīgu nevis nāktu, bet... skrietu. Un pilnīgi ir vienalga, ka savus pēdējos vārtus pagājušajā sezonā Prāgas „lauvu” kreklā viņš guva 30. novembrī. Rēķiniet paši – cik mēnešus klusēja Hosas uzbrukuma stroķis? Tiesa, Rīgas „Dinamo” sakarā ir vēl kāda aksioma – ja tiek ņemts Hosa, jāņem vēl kāds, kas nesīs viņa somu. Cilvēkiem prātā dažādi uzvārdi, bet, ja minam to pašu Sējēja taku, tad pirmais nāk prātā veterāns Ņiživijs... Protams, ka tā būs nostalģiska atrauga, bet paradumus un tikums grūti mainīt. Tajā pašā laikā Karsuma aizstājējs ir dienas kārtības punkts Nr.1. Hosa tas nav – uzreiz saprotam un liekam aiz auss. Marsela spēles maniere nav ne tuvumā Mārtiņa kvalitātēm un jaudai. Paklusām Skanstes ielas grupējums bija izlolojuši ideju par Lauri Dārziņu, kas visādi aplidots. Nedomāju, ka Lauris pretotos, vien tāda nianse – viņam joprojām ir līgums ar „AKBars.” Savulaik Kazaņa atskrēja uz Rīgu ar koferi un izcēla rīkotājus no siltajām cisām – kad vajadzēja pierunāt viņus atdot komandas desmito numuru pēc krekla, bet pirmo numuru pēc rezultativitātes. Tagad vēsture atkārtojas kā farss – nu Rīgai tā savulaik paņemtā naudiņa būs jāinvestē tajās pašās kājās. Protams, ja vien Kazaņa būs ar mieru. Pēc sezonas tā izskatījās, tagad, kad komandu pametuši tās divi labākie uzbrucēji (Morozovs, Zaripovs) – aina ir mainījusies. Pēc pasaules čempionāta parādītajām kvalitātēm, kazi – Lauris netiek vairs smādēts arī Kazaņas fermā. Jautrība garantēta... Jo atgādinu – pirmās maiņas vadošais uzbrucējs šajā komandā, kas ir „tikai Rīga, tkai Dinamo”, joprojām nav.

Bet Centrāltirgū runā ne tikai par Dārziņu. Tur sava loma ierādīta jaunākajiem no brāļiem Rēdlihiem – protams, ka atgriešanās sakarā. Lai gan saistības Miķelim ir ar Jaroslavļu vēl uz diviem gadiem, teorētiski šādu rokādi mums zināmie personāži ir apsprieduši. Tostarp praktiski tagad tiek zīmēta vārtsargs Edgara Masaļska raudzība un uzbrucēja Raita Ivanāna iespējamais šķiršanās process. Pirmā sakarā runa ir par salikumu Telkvists –Masaļskis, iekavās paturot jauno talantu Gudļevski. No Kristera pozīcijām raugoties, šāda perspektīva nav laba – grūti iztēloties, kurš no tiem diviem briežiem ar pieredzi, atskatīsies pienapuikas virzienā. Tajā pašā laikā Edgara tuvums Rīgai esot teju vai taustāms, kas pašmāju līdzjutējiem noteikti nav vienaldzīgi. Gluži kā uzbrucēja Ivanāna liktenis. Viņa līgumu „Dinamo” vadība būtu gatava atdot kādam citam, tikai ņēmēju neesot tik daudz. Donbass tā kā mēģinot iedziļināties šajā problemātikā, tur pat jaunais treneris Nazarovs saredz kaut kādu jēgu (pats savulaik bijis „policists”), taču „visu izšķir slāpes” – bet tās Raita sakarā pēc aizvadītās sezonas ir, maigi izsakoties, teju nekādas. Protams, varētu vienkārši izpirkt Ivanāna līgumu, taču – vienkāršums ir jāpamato ar drosmi pieņemt lēmumu.