Šprotes eļļā (Pērc Sporta Avīzi un lasi bez maksas)

Nepārprotiet, par Krievijas izlases spēku šo rindu autoram ilūziju nav. Tāpat kā nevajadzētu tagad cepties par mūsējo varēšanu, jo – vai kāds domāja, ka izejot tā saukto krievu rentgenu, mēs nepamanīsim savus izsistos zobus? Pret mums spēlēja pasaules klase – mostamies! Vai tiešām nebija jau pirms spēles skaidrs, kuri šajā mačā diktēs vakara kārtību? Kuri gūs vārtus? Ovečkins, Malkins, Kovaļčuks – viņi visi tika pie teikšanas. Tāpat kā pirms spēles bija skaidrs, kuri no mūsu komandas būs tie, kas atsevišķās spēles situācijās lēkās kā pipari uz pannas. Pirmos trīs vārtus zaudējām pēc pozicionālām kļūdām aizsardzībā. Jā, tur varēja pamanīt Gunti Galviņu, kurš pirmajos, otrajos un trešajos vārtos pieņēma vienkārši dumjus lēmumus, bet – turpat varam sev pavaicāt, vai trīspadsmitais numurs bija vienīgais spēlētājs uz laukuma? Spēles sākumā mēs bijām noskaņojušies spēlēt no aizsardzības, bet tas nenozīmē – stāvēt aizsardzībā, lai gan abi vārdi sākas ar „s”. Ja tu neslido pret Dacjuku, tad vari sev kaklā uzkārt zīmīti, ka no hokeja brīvajā laikā piestrādā par afišu stabu. Ja tu neielīmē apmalē Marozovu, tad viņš tev ar nākamo kustību saskaita mugurkaula skriemeļus. Ja tu esi pie vārtiem, tad met un skrien pēc ripas – jo varbūt tā atlec... Pirmos trīs noraidījumus pēc kārtas nopelnījām pret Kovaļčuku. Kuri turēja viņu pēc biksēm? Reķis, Meija, Bārtulis – viens rūdīts vilks, otrs jauns kumeļš, trešais – no NHL... Vai viņi nezināja, nesaprata, nenovērtēja? Nē, vienkārši Kovaļčuks ir par viņiem labāks. Vai atminat, kā Sotnieks vārtu priekšā grūstīja Ovečkinu – galva kūpēja! Ko krieviņš? Pacieš šos sitienus, bet prom no vārtu priekšas neiet! Superzvaigzne taču mierīgi varēja savu numuru atslidot ap vārtiem, uzmest no zilās līnijas – daudz nemocīties. Arī zilumu mazāk. Bet viņš tā nedara! Tajā pašā laikā - vai ievērojāt, kāds bija starta ātrums Miķelim Rēdliham, kad vienā no epizodēm viņš iebēga krievu zonā – tur rūdītie NHL aizsargi palika ar vaļējām mutēm! Pat Janka Sprukts, spēlējot mazākumā, pret varenajiem un nebūt ne lēnajiem krievu ērgļiem, pamanās izveidot savu dīvaino pretuzbrukumu, bet Daugaviņš ar Karsumu ne mirkli neļāva pie apmalēm pretiniekam sajusties kā SPA centrā pie solārija kastes... Nu, un, protams, Ankipāns - nodzirkstīja kā tikko atvērts Rīgas šampanietis!

Starp citu, kāpēc krieviem paveicās? Tāpēc, ka tieši Latvija viņiem parādīja, kas ir tās lietas, kas viņiem šobrīd pietrūkst, ja kāds vēl Kremlī runā par zelta medaļām. Ja viņi spēlēs tā kā pret Latviju, tad tālāk par ceturtdaļfinālu netiks. Par uzbrukumu skaidrs – tur šiem šāvēju pietiek. Par aizsardzību – lai viņi nokaunās! Būtu Latvija par santīma tiesu ātrāka, Nabokovs salasītu ne tikai divas ripas. Skaitliskajā vairākumā Krievijas izlase ir vienkārši Holandes siers ar lieliem caurumiem – realizējuši vienu no n-tajām izdevībām, viņi šajā elementā nepārliecināja. Mazākumā ne tik – Latvija iepeldēja viņu zonā un pietauvojās pie slāvu krastiem kā vikingi. Uz palikšanu! Jā, izspēles un realizācijas kvalitāte bija cits stāsts, taču mēs viņus tur dīvainā kārtā vadājām kā maziņos. Edgaram Masaļskim trešās trešdaļas sākumā uz trīs minūtēm iestājās saules aptumsums, kur sakrita tādi metieni, kas citkārt nebūtu. Taču atkal jāatkārtojas – vārtus var gūt tikai tad, ja met pa vārtiem, bet Krievijas komandā šīs iemaņas nevienam no jauna nav jāpārmāca. Turklāt, metēji nebija no Torpedo vai Vitjaz...

Krievija līksmo – viņiem hokeja turnīra pirmajā dienā tika servētas šprotes eļļā. Par šprotēm viņi sarunvalodā sauc latviešus... Vai mums pret čehiem vajadzētu atvērt vēl vienu skārda bundžu ar Baltijas jūras delikatesi? Nekādā gadījumā, jo fragmentārās noskaņas un epizodes liek ar pārliecību runāt par komandas gatavību šim pārbaudījumam. Krievu astoņi vārti ir tikai statistika, bet – ne vairāk. Turnīra izspēles kārtība ir mums labvēlīga, tāpēc galarezultātu noteiks pacietība. Znarokam tās pietiek.