Švarcenegers: "Mūsdienu bodibildings ir pilnīgi sajāts"
Viens no visu laiku izcilākajiem bodibilderiem Arnolds Švarcenegers pēdējās nedēļās ļoti aktīvi izsakās par mūsdienu bodibildingu, paužot viedokli, ka pašlaik tas ir pārvērties par "dīvaiņu šovu".
Tā kā Starptautiskās bodibildinga federācijas (IFBB) sezona sākās ar diviem Arnolda Švarcenegera vārdā nosauktajiem turnīriem (ASV un Austrālijā), tad arī pati bodibildinga leģenda aktīvi piedalījās šo turnīru atpazīstamības veicināšanas pasākumos, kā arī sniedza neskaitāmas intervijas.
Vienā no šādām intervijām septiņkārtējais "Mr.Olympia" un četrkārtējais "Mr.Universe" titulu ieguvējs paziņoja, ka, viņaprāt, mūsdienu bodibildings iet pilnīgi nepareizā virzienā. "Tas, kas pašlaik notiek bodibildingā ir nepareizais ceļš. Bodibildings mūsdienās ir pilnīgi sajāts," tiek citēts Švarcenegers, "parasts cilvēks savā formā nemaz nevar pietuvoties šiem milzīgajiem atlētiem, vēl vairāk – reti kurš vispār gribēs tā izskatīties. Tas ir dīvaiņu šovs." Tajā pašā laikā Ārnijs, kā viņu sauc spēka sporta aprindās, norādīja, kā šī problēma varētu tikt atrisināta: "Tiesnešiem ir jākoncentrējas nevis uz maksimālā muskuļu apjoma vērtēšanu, bet gan daudz lielāka nozīme ir jāpievērš ķermeņa vispusējai un simetriskai attīstībai. Ir jāatgriež tie laiki, kad kā ideāli tika saukti Frenks Zeins, Flekss Vīlers vai Lī Heinijs."
Jāpiebilst, ka par šo jautājumu bodibildinga aprindās runā jau sen, proti, ka mūsdienu PRO līgas bodibilderi neataino realitātē tos ideālus ar kādiem tika ieviesta šī sporta disciplīna. Tāpat tiek uzsvērts, ka pēdējos 20 gados sportisti ir kļuvuši tik lieli, ka "Zelta paaudzes" čempioni (viņu vidū arī pats Švarcenegers) ar viņiem pat nevar konkurēt.
Problēmu jau sen ir arī apzinājusies IFBB, tāpēc ik pa laikam sacensību programmā tiek ieviestas jaunas disciplīnas. Piemēram, PRO līgā tās ir kategorijas līdz 96 kg (domātas augumā īsākiem sportistiem) un "Men's Physique" kategorija, kas, pēc tās ieviesēju domām, ir vistuvākā "parastajam cilvēkam". Savukārt amatieru līmenī plaši ir izplatīts klasiskais bodibildings, kura vērtēšanā galvenais ir nevis muskuļu apjomi (sportistu maksimālais pieļaujamais svars ir limitēts), bet gan ķermeņa proporcionalitāte un vispusējā attīstība.
Izmantotie resursi:
bodybuilding.com
ЖЕЛЕЗНЫЙ МИР - информационный портал и...
[+] [-]
+1 [+] [-]
Nu tas tā, lai nebūtu tagad klasisko diskusiju, ka Ārnija laikos visi bija naturāļi, kas 8 stundas dienā trenējoties tika pie rezultātiem.
+7 [+] [-]
Ārnijs šajā ziņā bija paraugs - spēcīgs, pietiekami veikls un proporcionāli ļoti labi veidots. tādi, kā Ārnijs savos ziedu laikos, gribētu būt liela daļa vīriešu, kamēr maz ticams, vai kāds gribētu būt tāds, kā patreizējie bodybuildinga čempioni.
[+] [-]
[+] [-]
Salīdzināsim to ar svarcelšanu supersmagsvaru kategrorijā. Tur arī cilvēki ziedo daudzas savas fiziskās kvalitātes par labu tam, lai varētu pacelt vairāk.
Šaubos vai kāds varētu nosaukt Viktoru Ščerbatihu viņa labākajā sportiskajā formā (183 cm, 130 kg) par skaistuma etalonu. Toties kā sportists - apbrīnas vērts.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tieši tāpēc gaidīt no šī sporta kaut kādu "normālumu" ir bezjēdzīgi.
Man pašam lielie hevīveiti ne tuvu nav kā ideāli vai etaloni, taču paskatīties uz viņiem kā cilvēka iespēju maksimizētājiem, jo viņi tiešām parāda ko cilvēka organisms var pats no sevis "izspiest" - tas gan ir interesanti. Tāpat kā ir interesanti sekot kopējam sportistu progresam laikā utt.
[+] [-]
ar to gribu pateikt, ka vidusmēra zellim(pie kādiem pieskaitu arī sevi) nav iespējams uzdzīt ne tādas bankas kā Ārnijam, ne tādas, kādas ir mūsdienu kultūrisma zvaigznēm, ja kko nelieto. jā, protams, zināmu muskuļu masu var dabūt, taču būsim reāli... un es šeit nerunāju tikai par Spēka pienu vai olbaltumvielu šeiku pēc treniņiem.
[+] [-]
Tavs komentārs, starp citu, ir klasisks - cilvēki ļoti iespringst par to vai sportists kaut ko lieto vai nē. Taču... a ko tas maina?
Tas ir būtiski tiem, kuriem nav zināšanu par šo tēmu, t.i., nedz vispārīgi par cilvēka anatomiju, fizioloģiju, nedz par to kā tā vai cita viela (uztura bagātinātājs vai dopinga sarakstos iekļauta - nav svarīgi) ietekmē cilvēku.
Smagu darbu neviens vēl nav atcēlis. Lieto tu kko vai arī ēd tās pašas pieminētās frikadeles. Tikai pirmajā gadījumā ir jāstrādā vēl vairāk.
[+] [-]
pirms kāda laika jau diskutēja par šo tēmu - kāds ir limits 100m sprintā? ar pareizu farmāciju, inženierzinātni, psiholoģiju, treniņu metodiku un taktiku, iespējams, 8 vai 7 sekundes. a kas pēc tam? 6 sekundes? mana atbilde - tas būs līdz brīdim, kamēr cilvēks to vairs nespēs paveikt fizioloģiski t.i. kad distances vidū viņam pārlūzīs kauls, pārplīsīs muskulis vai saite. respektīvi - cilvēks tomēr ir tikai maiss, kas pildīts ar kauliem, gaļu, asinīm, saitēm utt. fiziski kauls vai saite varēja izturēt cik tur tās tonnas(neatceros). tad nu lūk - kad šis limits tiks pārsniegts - viss - tālāk vairs nevarēs iet. un tas attiecas arī uz svarcelšanu, dažādu priekšmetu mešanu utml.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Te puse arī glutamīnu uzskata par sterikiem, jo viss tak ķīmija
Parasti par ķīmiju visvairàk runā kaktu kačoki, kuri gadiem bezjēdzīgi un nemākulīgi trenējoties neko sasniegt nespēj un sporto jauniešu 1. sporta klases līmenī!
[+] [-]
Tāpat ir Austrālijā, Brazīlijā, Spānijā (nosacīti reģionālie turnīri, kas vairāk ir tādas spēka sporta promo akcijas un lielā AC reklāma).
Vai notiek sacensības - notiek, protams. Vai var visus cietumā salikt? Teorētiski jā. Praktiski? A jēga? Visu ko var darīt, bet praktiskais labums ta no tā kāds?
Es neesmu Austrijas likumdošanu pētījis (un netaisos arī), taču, iespējams, ka pozitīvais doptests ļauj cilvēku uz dažām dienām aizturēt, lai pēc tam jau veiktu tālākās darībās (tad jau būvējot lietu uz aizliegto vielu glabāšanu), es nez.
Austrijā tāpat ir vieni no stingrākajiem noteikumiem šajā ziņā un katru gadu tie tikai paliek trakāki. Pēc Sočiem, piemēram, Austrijā tika pieņemts lēmums, ka sportisti nedrīksts trenēties/sadarboties ar tiem atlētiem un treneriem, kas ir pieķerti dopinga lietās.
[+] [-]
Labi, joks.....skaidrs apmeram...
[+] [-]
I'am is back
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Skaidrs, ka pats Ārnijs lietoja visu kas nebija aizliegts un pieņemu, ka viņš pats to arī nenoliedz (lai gan neesmu par to lietas kursā), taču šajā gadījumā viņš pārstāv tautas balsi un min, ka cilvēki grib redzēt zelta laiku bodibildinga tendences, nevis šos lopus.
+1 [+] [-]
Par pašu Ārnija ideju - tas ir tāpat kā teikt, ka sprinteri pārāk ātri skrien, svarcēlēji - ceļ, bet peldētāji - peld.
Muskuļu masa šajā sporta veidā ir noteicošā. Tāpēc prasīt, lai tās būtu mazāk - tā ir šaušana sev kājā.
Un, ja nu kas, TOP atlētiem tas kopējais tēls un figūra arī ir gana simetriska un proporcionāla. Tas pats Fils Hīts uz skatuves iziet 115 kg svarā, viņa konkurents Kajs Grīns arī ir tādā pat svarā un abi divi, lai arī lieli, bet ir tādi ļoti akurāti. Salīdzinājumam - Švarcenegers izgāja ar apmēram 105 kg.
Savukārt Deksters Džeksons, kurš vinnēja abus pirmos sezonas atklāšanas posmus (un vispār, ir viens no pēdējās desmitgades labākajiem PRO bodibilderiem), vispār startē pie svara 102 kg.
Ta ka nevajag jau arī domāt, ka tagad ir kaujamlopi, bet agrāk bija estētikas kalngals. Jā, protams, Zeinam mūsdienu bildingā būtu klasiskā vai pat fiziķu kategorija, bet pārējie jau svēra kā mūsu laiku varoņi. Tik ar to starpību, ka tagad formas kvalitāte ir spērusi MILZĪGU soli uz priekšu.
Interesei piemērs: Luī Feriņjo uz skatuves, kā stāsta, devās pie svara 130 kg. Pašlaik tāds sacensību svars ir reti kuram IFBB PRO atlētam. Mamdu Elsbiajs, kurš zināms kā Big Ramy, tik sver. Jā, Ferinjo ir daudz garāks (194 cm pret 178 cm)... taču kopumā bodibildingā šobrīd viss kas ir virs 180 cm skaitās "garš sportists".
Tā arī ir atbilde. Ja iepriekš bildings bija sports priekš visiem, nosacīti, tad tagad tās ir "īso un plato" sacensības (ar izņēmumiem, protams). Tas pats 212 kategorijas čempions - Luiss. Viņš sver tikai 96 kg (kā jau ierobežo kategorija), bet ir TĀDS SKAPIS vizuāli. Ārnijs pēc ielu vingrotāja uz viņa fona izskatās...
Bodibildings ir ilūziju sporta veids. Viena no šādām ilūzijām arī ir šķietami lielais "liellopu" daudzums sportā, lai gan patiesībā nekas jau tā diži nav mainījies. Tikai sportistu formas kvalitāte.
Problēma ir bišķīt cita - viņu sekotājos. Kad zālēs ir pilns ar kačokiem, kuri par sacensībām nedomā, taču grib līdzināties IFBB PRO, turklāt nesaprotot kā tiek panākts PRO masīvais tēls, grib reāli, ar gaļu un vēl visādām citādām lietām un paņēmieniem, būt kā PRO. Tas gan ir nedaudz dīvaini.
[+] [-]
Pliks kautsvars tak neko nepasaka
-1 [+] [-]
[+] [-]
Tāpat kā var pateikt, ka Ārnijam kājas bija vājā vieta (no mūsu dienu pozīcijām skatoties).
Vai tolaik nebija atlētu ar lieliem kvadriem? Toms Platzs... kā nekā ir bijis pat Olimpijas trijniekā.
Bildings ir ne tikai ilūziju, bet arī subjektīvisma pilns sports. Kādam nepatīk "līnijas"... es pretī nolieku to, ka bodibilderi nekādā gadījumā neataino un nekad nav atainojuši (OPEN kategorijas PRO atlēti) kaut kādus ķermeņa būvēšanas ideālus, kā to daudzi cenšas pasniegt. Viņi, vienīgais ko ir rādījuši, cilvēka spēju robežas. Protams, ka cilvēkam attīstoties kā fiziski, tā garīgi, aug arī iespējas maksimizēt muskuļu apjomus un proporcijas, kas arī tiek izmantots.
Mašīnas arī ir kļuvušas ātrākas... bet neviens jau nesaka, ka tagad ir jāierobežo kkāds gonku seriāls, lai visi orientētos uz kartingiem... . Te ir ļoti līdzīga situācija.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Un nē, mūsdienas ir vājprāta farmas, ne formas triumfs + sintols un silikons slimākajiem indivīdiem. Un ja vēl es viens tā domātu, bet ne, arī 7x misters domā tieši tāpat.
F1 visu laiku cenšas ierobežot, nemels.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par farmu nevajag te stresot un čīkstēt. NAV tas galvenais, ne tuvu. Farmu lieto daudzi. Patiešām, ļoti daudzi, taču līdz skatuves kondīcijai tiek daži, vēl mazāk - uzvar. Un ne jau farmas daudzumā te ir runa. Noteicošie ir virkne citu faktoru.
F1 nav vienīgā autosporta disciplīna. Pie tam, visi lieliski redzam līdz kam šāda ierobežošana ir novedusi.
Ja ar krievu valodu nav problēmu, paskaties šito video:
https://www.youtube.com/watch?v=5Rp...
[+] [-]
Es, protams, saprotu, ka daudziem šī kategorija asociējas ar kaut kādiem sliņķiem, kuri negrib trenēties, bet tikai pa skatuvi gorīties, taču, lai labi sagatavotos šādiem startiem (ar to es domāju - nepalikšanu pēdējā vietā) nepietiek ar mēnesi ieturētu diētu. Tie vienalga ir gadi treniņu (pareizu treniņu), zināms farmakoloģijas atbalsts un pareiza sagatavošanās sacensībām.
Tā nosacīti, ja uz 180 cm nav kādu 85 kg liesās gaļas (pareizās vietās esošas, ja nu kas), kas nozīmē, ka normālā gadījumā, neesot galīgi aizlietam, tie ir ap kādiem 92 kg nosacītajā starpsezonā, tad uz skatuves īsti darīt nav ko (ar domu - cīnīties par vietām, nevis stāvēt kā statistam ar cerību, ka kāds būs vēl sliktākā formā).
Protams, aprēķini ir aptuveni, bet nu kaut kur tuvu patiesībai esoši gan.
[+] [-]
[+] [-]
Profesionāļi zina ko un kā lietot, tie pārdozētāji ir vnk idioti, kuriem ar bodibildingu nav pilnīgi nekāda sakara.
[+] [-]