Latvijas sporta budžets 2025 jeb "tik daudz naudas kā vēl nekad"

Paredzētais Latvijas sporta budžets nākamajam gadam patiešām ir lielākais skaitlis, kas šajā programmā līdz šim bijis ierakstīts, un 2025. gada budžetā sportam atvēlētās finanses būs gandrīz divreiz lielākas nekā pirms trim gadiem. Vai tas nozīmē, ka deputāti iedvesmojušies no autogrāfu sniegšanas kopā ar hokejistiem un nolēmuši kārtīgi pavilkt uz augšu Latvijas sportu un ka vietējais sports varēs uzdzīvot? Īsti nē, jo - kā jau parasti - viss nav tik vienkārši ar vienu skaitli izsakāms.

Pieaugums, salīdzinot ar 2024. gada budžetu, būs par 5.3 miljoniem. Gandrīz visu šo pieaugumu (4.97mlj) veido valsts līdzfinansējums Eiropas čempionāta basketbolā rīkošanai, kas attiecīgi paaugstina "Dotāciju sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam" no 17.9 līdz 22.8 miljoniem.

Tas gan automātiski nenozīmē, ka 2025. gadā basketbolam tiks iedoti papildus pieci miljoni un pēc tam 2026. gada budžetā šos piecus miljonus varēs tērēt jau citur. IZM iesniegtajā likumprojektā, ko Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja, 2026. un 2027. gada prognoze šajā iedaļā jau atkal norādīta zem 18 miljoniem.

Tāpat sporta budžeta lielais pieaugums laikā no 2020. gada līdz 2025. gadam (no 38.8 līdz 56.4 miljoniem) ir vienkārši skaidrojams ar algu celšanos. Vidējā alga Latvijā 2020. gadā bija 1143 eiro (bruto), kamēr 2024. gadā - jau virs 1600 eiro. Sporta budžetā tiek iekļautā arī sporta izglītības programmu pedagogu darba algas, un loģiski, ka līdz ar algu celšanos arī šī sadaļa augusi - no 16 mlj 2020. gadā līdz 29.6 mlj 2025. gadā, proti, par 13.6 mlj.

Ja no sporta budžeta atdalām sporta skolu un "EuroBasket 2025" finansējumu, tad pārējās sporta programmās finansējums palicis apmēram iepriekšējā līmenī un par nekādu "tik daudz naudas kā nekad iepriekš" īsti nevaram kliegt, it sevišķi, ja ņemam vērā, ka algu celšanās un inflācija jau attiecināma arī uz visām pārējām sporta programmām. Laika posmā no 2017. līdz 2024. gadam, saskaņā ar CSB datiem, patēriņa cenu pieaugums bijis 43.3%, kamēr valsts sporta budžetā vairākās iedaļās šāds pieaugums nav novērojams.

Salīdzinājumu gan grūtāku padara tas, ka dažādos gados IZM publicētajos pārskatos atšķiras iedalījumi pa sadaļām, bet kopējo priekštatu var iegūtu. Līdz ar to, piemēram, 2025.g. valsts sporta budžetā ir kopējā sadaļa "Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam" 17.7 mlj vērtībā (neskaitot "EuroBasket 2025" līdzfinansējumu). 2017. gada budžetā, saliekot kopā finansējumu "Sporta federāciju un sporta pasākumu", "dotācijas pasākumu organizēšanai", "dotācijas izlašu nodrošināšanai" un "Augstas klases sasniegumu sports", saskaitām 12.5mlj, kas šādā līmenī apmēram bija līdz 2023. gadam, kad "Sporta federācijas un sporta pasākumi" saņēma 5mlj paaugstinājumu, kas tāds arī palicis nākamajos gados.

Valsts sporta budžeta apmērs

Plānots

Protams, salīdzinot valsts sporta budžeta pārmaiņas pa gadiem, jāņem vērā, kas tad šajā budžetā tiek ierakstīts un kas nē. Kāds var pabrīnīties, kā tas nākas, ka pirms sešiem un septiņiem gadiem valsts sporta budžets bija tik liels, bet arī tam ir vienkāršs skaidrojums. Tajos gados valsts sporta budžetā programmā "Sporta būves" tika dāsni ierakstīts finansējums dažādiem infrastruktūras uzlabojumiem, kas tad arī attiecīgi uzbaroja kopējo budžeta apmēru.

Piemēram, 2017. gadā programmā "Sporta būves" papildus esošo sporta bāzu darbības nodrošināšanai veltītajiem 628 tūkstošiem ir ierakstīti arī 2mlj Vidzemes OC projektam, 1.1 mlj Valmieras J. Daliņa stadiona rekonstrukcijai, 4.1 mlj Lielupes tenisa centram projektam, 2.7mlj Liepājas OC vieglatlētikas manēžai, 0.6mlj Smeceres sila bāzes attīstībai utt. Kopā "Sporta būvēm" togad budžetā bija 17.3 miljoni, vairāk nekā trešdaļa no visa kopējā sporta budžeta (49.8mlj).

Bet kopš 2021. gada valsts sporta budžetā šajā iedaļā vairs tiek ierakstīti tikai minētie 628 tūkstoši esošo bāzu darbības nodrošināšanai, no kuriem vairāk nekā 80% (virs 500 tūkstošiem) tiek Siguldas trasei un Daugavas stadionam. Tas gan nenozīmē, ka Latvijā šajā laikā sporta būvju attīstībā vairs netiek dots ne cents. Lielākais piemērs - valsts piešķīrusi vairāk nekā 20 miljonus eiro Komandu sporta spēļu halles projektam, kas 2021. gadā tika noteikts kā "augstas gatavības projekts" , turklāt trešdaļa (7.9mlj) piešķirti nevis no sporta budžeta, bet no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem".

"Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" jau ilgus gadus ieņem populāru vietu Latvijas sporta funkcionāru pārrunās ar politiķiem. Par "neparedzētiem gadījumiem" izrādījušās gan prēmijas sportistiem, gan dažādu sacensību organizēšana (ieskaitot reizes, kad runa par pasākumiem krietnā nākotnē), gan izlašu gatavošanās sacensībām. Par to varēja smieties, varēja arī raudāt, bet tā nu tas bija jau ilgāku laiku, līdz ar to, godīgi sakot, atsvaidzinoši redzēt, ka "EuroBasket 2025" finansējums patiešām ierakstīts Latvijas sporta budžetā, nevis paslēpts "līdzekļos neparedzētiem gadījumiem".

Pārmaiņas šajā ziņā bija sajūtamas jau gada sākumā, kad IZM vēlējās no šiem līdzekļiem iegūt finansējumu hokeja un basketbola OS kvalifikācijas turnīru rīkošanai Rīga, bet Finanšu ministrija iebilda, atbildot, ka "par šiem sporta pasākumiem bija zināms jau 2023. gadā, tādējādi tie nekvalificējas kā "neparedzēti gadījumi"". Protams, konkrēto pasākumu organizētājiem tas nozīmēja jaunas grūtības, bet no loģikas viedokļa tas bija solis pareizajā virzienā.

Konstanta lieta valsts sporta budžetā ir Murjāņu sporta ģimnāzija. Septiņos gados tās budžets izaudzis no 2 līdz 2.9mlj, kas ir 5% no visa kopējā sporta budžeta. Vai tas ir daudz vai maz, par to tika plašāk runāts "(Bez)maksas sports" oktobra raidījumā.

Starp citu, proporcija ir vēl viens labs veids, kā paraudzīties uz sporta budžeta attīstību. Kā liecina Eiropas Savienības statistikas portāla apkopotie dati, 2022. gadā Eiropas Savienības valstis sportam un atpūtai, kas saistīta ar fizisko aktivitāti, vidēji veltījušas 0.8% sava budžeta. Latvija uz ES valstu fona šajā proporcijā pētījuma brīdī bija tuvāk saraksta lejasgalam, kamēr iepriekš 2017. gadā bija virs vidējā līmeņa.

Jo fakts ir tāds, ka Latvijas valsts budžets ir krietni pieaudzis. 2017. gadā Latvijas valsts kopējais budžets bija ar plānotajiem izdevumiem 8.4 miljardu eiro apmērā, kamēr tagad Saeima strādā pie 17.1 miljarda eiro vērta budžeta apstiprināšanas. Bet, kā redzams, izskatot sporta budžeta sadaļu pārmaiņas, nebūt nav tā, ka arī sporta federācijām un augstas klases sasniegumu sportam finansējums pieaudzis divkārši (protams, ar atsevišķiem izņēmumiem - piemēram, Latvijas Basketbola savienībai par valsts atbalsta trūkumu šobrīd būtu grēks sūdzēties).

IZM programmas "Sports" galvenais oficiālais mērķis ir "palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm". Plānotais mērķis ir šo statistiku no 25.4% 2022. gadā pacelt līdz 28% 2027. gadā. Taču interesanta šajā tabulā ir arī kvalitātes rādītāja iedaļa, kur par plānoto atskaites punktu 2024. gadam bija noteiktas arī olimpisko spēļu medaļas.

"Attiecinot vasaras Olimpiskajās spēlēs iegūto medaļu skaitu pret iedzīvotāju skaitu, kā arī pret 100 miljardu dolāru lielu IKP, Latvijas zemākā pieļaujamā vieta medaļu kopvērtējumā - 50. vieta". Līdzīgs kvalitātes kritērijs ierakstīts arī 2025. gada sporta budžeta projektā, norādot to pašu par 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, kur zemākā pieļaujamā vieta šajā valstu aprēķinā ir 30. vieta.

Lieki atgādināt, ka Parīzes spēlēs Latvijas olimpieši palika bez medaļām, attiecīgi šo rādītāju neizpildīja. Vai tas ir kaut ko mainījis budžeta veidošanā? Izskatās, ka nē. Tad kādēļ šāds "kvalitātes kritērijs" vispār vajadzīgs? Un tikpat aplami ir domāt, ka, ja 3x3 basketbola izlase Parīzē būtu uzvarējusi bronzas mačā vai ja Toms Skujiņš finišā būtu aizminies līdz trešajai, nevis piektajai vietai, Latvijas sporta situāciju un atdevi pret piešķirto finansējumu varētu uzreiz novērtēt pavisam citādi.