Viedoklis no malas: Kirsipū - UCI nospļauties par to, kā Latvija soda savus sportistus

"Igaunijas medijos piektdien bija raksts par Ostapenko un Latvijas riteņbraucējiem, tā ka par situāciju esmu informēts," sarunā ar Sportacentrs.com teica Jāns Kirsipū. "Ja vaicājat manu viedokli, man tas liekas visnotaļ muļķīgi. Es līdz galam neizprotu, kurš īsti tam bija iniciators – Latvijas valdība vai sporta ministrija. Taču šī lēmuma vienīgais konkrētais rezultāts, manuprāt, šeit ir acīmredzams, proti, Latvija šādā veidā par kaut ko soda pati savus sportistus un nevienu citu."

Kirsipū ir Igaunijas riteņbraukšanas leģenda, kurš savā sportista karjerā uzvarēja 125 UCI līmeņa posmos, ieskaitot četros "Tour de France" posmos un vienreiz "Vuelta a Espana" posmā. 53 gadus vecais Kirsipū šobrīd darbojas kā riteņbraukšanas treneris un komandas vadītājs. Viņa pieredzē ir arī Pasaules tūres komandas "Astana" vadīšana divus gadus, taču Kirsipū bijis tiešā veidā saistīts arī ar Latvijas sportu, 2008. gadā vadot "Rietumu Banka - Rīga" riteņbraukšanas komandu.

Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības līgums ar Latvijas Olimpisko komiteju nosaka, ka LOK finansiālos līdzekļus nevar izmantot to sportistu atbalstīšanai, kuri piedalās vienās sacensībās ar sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas, mūsu portālam iepriekšējā nedēļā skaidroja LOK Juridiskais dienests. Praksē tas noveda pie tā, ka LOK finansējums tika iesaldēts tenisistei Aļonai Ostapenko un riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, jo ne tenisa, ne riteņbraukšanas starptautiskās federācijas nav noteikušas pilnīgu aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startam savās sacensībās, attiecīgi šiem trim sportistiem bija jāstartē kopā ar agresorvalstu pārstāvjiem.

"Lai Latvijas puse man piedod, ka atļaujos pajokot par šo, taču no malas tas patiešām izskatās tik bezjēdzīgi kā joks, proti, ka Latvijas Olimpiskā komiteja cenšas ietaupīt līdzekļus un tāpēc meklēja iemeslus, kāpēc nepiešķirt finansējumu šiem sportistiem," pasmējās Kirsipū. "Es gan saprotu, ka Latvijas riteņbraukšanā gan nevienam smiekli šobrīd nenāk."

Kirsipū piekrita, ka Latvijas ministrijas un LOK iniciatīva paust stingru nostāju pret agresorvalstu dalību sportā un šīs nostājas pastiprināšana ar konkrētiem darbiem ir atzīstama, kā arī piekrita, ka no "ārpus-sporta cilvēku perspektīvas" situācija var izskatīties citādi, taču pauda viedokli, ka, ja galvenais mērķis ir praktiska efekta panākšana, tad šī ir ačgārna pieeja.

"Uzskatu, ka Latvija ķērās pie problēmas no nepareizā gala," teica Kirsipū. "Spiediens ir jāizdara uz starptautiskajām federācijām un SOK, cenšoties tur panākt vienotu balsi Eiropā. Taču arī tas ir sarežģīti, jo starptautiskajās federācijās Eiropas valstis tāpat veido tikai vienu daļu no kopējām balsīm. Tā ir sporta politika, pie kuras jāstrādā sporta politiķiem un funkcionāriem. Savukārt jūsu riteņbraucēji tikmēr dara savu darbu. Viņiem ir noslēgti līgumi ar komandām, kas maksā darba algu. Ja cita komanda savā sastāvā piesaka Krievijas sportistu, teiksim, "Tour de France" seriālā, tad sanāk, ka Latvijas prasība Skujiņam un Neilandam ir tāda, lai viņi nepiedalās, vai ne? Nu, pateikšu skaidri un gaiši, tādā gadījumā viņi tiks atlaisti no savām komandām par līguma nepildīšanu, un tas arī viss. Tas arī būtu vienīgais praktiskais iznākums. Un Eiropā to neviens arī nemaz nepamanīs, neticu, ka Rietumvalstu sporta mediji par to vispār interesētos. Nu, varbūt kādam tas liksies kā kuriozs, ko ir vērts aprakstīt."

"Nespēju iztēloties, ka šāda Latvijas rīcība arī novestu pie kāda cita praktiski efekta. Neviens par to globāli nerunās un netaisīs ažiotāžu, no ārzemju medijiem to pamanīs tikai Baltijas valstīs," teica Kirsipū. "Starptautiskās Riteņbraukšanas federācijas (UCI) reakcija? Viņiem taču nospļauties par šo. UCI ir legāli pārāk sarežgīti diskvalificēt Krievijas un Baltkrievijas sportistus, jo viņi jau nevis nāk un brauc kā pašiem ienāk prātā, bet gan viņiem ir noslēgti līgumi ar savām komandām, kuras savukārt uz sadarbības līgumu pamata piedalās UCI sacensībās. Vienīgais, ko UCI var izdarīt, ir nepieļaut agresorvalstu simboliku un pārstāvniecību, tāpēc liek šiem sportistiem startēt kā neitrāliem. Uz pilsonības pamata diskvalificēt dažus sportistus, kuriem ir noslēgti naudīgi līgumi ar savām komandām, priekš UCI būtu ļoti sarežģīti, un UCI tādas legālas problēmas nevēlas."

UCI jau nedēļu pēc Krievijas iebrukumu Ukrainā pavēstīja par Krievijas un Baltkrievijas izlašu un arī komandu diskvalifikāciju no savām sacensībām, kā arī aizliedza šo valstu simboliku savās sacensībās, taču atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kuriem ir noslēgti līgumi ar citu valstu komandām, turpināt startēt (zem neitrāla karoga). UCI to skaidroja ar interešu sabalansēšanu, ņemot vērā riteņbraukšanas komandu noslēgtos līgumus ar sportistiem, proti, lai parūpētos, ka šajā situācijā par zaudētājām nepaliktu tās komandas, kas nav no Krievijas vai Baltkrievijas.

Ja ne vienpersonīgi piespiest UCI rīkoties, tad teorētiski Latvija varētu panākt, ka tās piemēram seko citas valstis. Vai tas liekas reālistisks notikums? "Igaunija to noteikti nedarīs, un esmu drošs, ka neviens cits arī nē," kategorisks bija Kirsipū. "Jo tam gluži vienkārši nav jēgas. Labi, es runāšu par to, ko zinu, proti, Igauniju. Igaunijas Olimpiskā komiteja negrasās sodīt savus sportistus par starptautiskās federācijas rīcību, esmu par to drošs. Turklāt mūsu Olimpiskā komiteja jau nemaz nav spēka pozīcijās, jo katrā sportā lietas nosaka starptautiskās federācijas. Igaunijā visas runas Krievijas sportistu piedalīšanās sakarā ir par Parīzes OS, tas ir galvenais satraukums, bet pārējās sacensības jau ir otrajā plānā. Dažos atsevišķos sportos daži Krievijas sportisti var piedalīties, jo legāli pārāk sarežģīti viņus nepielaist, bet tas viņiem jādara zem neitrāla karoga, bet nu tas nav salīdzināms ar Parīzes OS diskusijām."

Jānorāda, ka Latvijas sporta sabiedrībā finansējuma iesaldēšana minētajiem sportistiem izpelnījusies lielākoties neizpratnes pilnus viedokļus, ieskaitot arī tieši iesaistītajām personām Ostapenko un Skujiņa, tāpat arī Ukrainas Riteņbraukšanas federācija vēstulē saviem Latvijas kolēģiem norādījusi, ka aicina Latvijas pusi atjaunot valsts finansējumu šiem sportistiem un rast citus veidus, kā palīdzēt Ukrainai cīņā ar agresoriem. Pret izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas rīcību iebilda arī viņas priekšgājēja šajā amatā Anita Muižniece, to nosaucot par neizsvērtu un netālredzīgu, kamēr Ainars Bagatskis, bijušais Latvijas un Ukrainas basketbola izlašu galvenais treneris un šobrīd IZM ārštata padomnieks, nedēļas nogalē izplatīja viedokli, kurā atbalstīja pieņemto nolikumu.