Kamaniņu sports, skeletons un bobslejs - Latvijas olimpiskās medaļas

2006. gada 12. februāris. Mārtiņš Rubenis. Bronza.
Pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs neatkarīgas Latvijas vēsturē izcīnīja kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis, kurš Čezānas trasē piedalījās savās trešajās olimpiskajās spēlēs. Pēc pirmā brauciena 28 gadus vecais latvietis bija piektajā vietā, par 0,057 sekundēm atpaliekot no trešajā pozīcijā esošā vācu veterāna Georga Hakla, kuram tobrīd bija nepilni 40 gadi. Taču Rubenis pakāpeniski uzlaboja savu sniegumu – ceturtā vieta otrajā braucienā, kas ļāva pakāpties uz ceturto vietu arī kopvērtējumā, apsteidzot Haklu, bet trešā vieta trešajā braucienā viņam palīdzēja apsteigt arī amerikāni Toniju Benšūfu. Izšķirošajā braucienā jau otrais ātrākais laiks, un 0,068 sekunžu pārsvars pār amerikāni tika palielināts līdz 0,153 sekundēm. Līderi Armīns Cegelers un Alberts Demčenko bija pārāk tālu, lai viņu mieru patraucētu.

2010. gada 17. februāris. Sudrabs. Andris un Juris Šici.
Arī otro olimpisko medaļu Latvija ieguva kamaniņu sportā. Šoreiz tās bija divnieku sacensības, kurās nepilnus 27 gadus vecie brāļi Andris un Juris Šici kļuva par vicečempioniem. Pēc pirmā brauciena viņi no Turīnas olimpiskajiem čempioniem Andrēasa un Volfganga Lingeriem, arī brāļiem, atpalika par 0,088 sekundēm. Otrajā braucienā austrieši pārsvaru trīskāršoja un tronī kāpa arī Vankūverā, bet Šici, kuri bija labi braukuši jau treniņos, nosargāja sudrabu.

2010. gada 19. februāris. Sudrabs. Martins Dukurs.
Tieši 2009./10.g. sezona bija pirmā, kurā Martins Dukurs triumfēja Pasaules kausa kopvērtējumā, un daudzi viņu uzskatīja ne tikai par Latvijas medaļu cerību, bet arī cerību uz augstākā kaluma godalgu. Tobrīd nepilnus 26 gadus vecais skeletonists sāka lieliski – pārliecinoša pirmā vieta 0,28 sekundes priekšā tuvākajam sekotājam Džonam Montgomerijam. Mājiniekam, kurš ārdījās oficiālajos treniņbraucienos, uzvarot visos sešos, taču, ņemot vērā favorītu piesardzību un nevēlēšanos demonstrēt maksimumu, šie rezultāti vēl netika uztverti kā brīdinājuma zvans.

Martins saglabāja līderpozīcijas gan pēc otrā, gan trešā brauciena. Lai arī starpība ruka – līdz 0,26 un 0,18 sekundēm -, pārsvars tik un tā bija solīds, turklāt mežonīgā starta īpašnieks Aleksandrs Tretjakovs no nopietnas cīņas par zeltu izstājās jau pēc otrā brauciena. Tomēr svētki izpalika – Martins pēdējā braucienā kanādietim zaudēja sekundes ceturtdaļu. Divējādas sajūtas arī Tomasam Dukuram, kura rezultāti pēc astotās vietas pirmajā braucienā krietni progresēja, taču viņš palika pirmais aiz strīpas.

2014. gada 12. februāris. Bronza. Andris un Juris Šici.
Pēc pirmā brauciena brāļi Šici bija piektie, taču rezultāti bija pietiekami blīvi. Goda pjedestāls bija nepilnas desmitdaļas, bet otrā vieta – nepilnu divu desmitdaļu attālumā. Atrāvušies bija vien vācieši Tobiass Vendlers un Tobiass Ārlts, kuri divkārtējos čempionus Lingerus apsteidza par vairāk nekā trim desmitdaļām. Otrajā braucienā Šici apsteidza gan kanādiešus Tristenu Vokeru un Džastinu Snitu, kuri pieļāva vairākas kļūdas, bet pavisam katastrofālu braucienu veica trešajā vietā esošie austrieši Pēters Pencs un Georgs Fišlers, kuri nolidoja uz pēdējo pozīciju. Lingeri gan pārliecinoši nosargāja sudrabu, taču bronza Šiciem bija kabatā.

2014. gada 13. februāris. Bronza. Kamaniņu komanda.
Dienu vēlāk bronza tika izcīnīta arī kamaniņu stafetē. Elīza Tīruma, veikusi labu braucienu, starp dāmām bija piektā ātrākā, Mārtiņš Rubenis uzrādīja ceturto laiku, bet ar brāļu Šicu ceturto laiku divniekos bija gana, lai summā izcīnītu trešo vietu un cīņā par bronzu par vienu desmitdaļu apsteigtu kanādiešus. Pēc trīsarpus gadiem dopinga skandālā diskvalificēti tika gan Tatjana Ivanova, gan Alberts Demčenko, Latviju pēkšņi izvirzot sudraba pozīcijās, taču šā gada februārī viņu apelācija tika apmierināta, bet rezultāti – atjaunoti. Latvijas sportistiem tomēr bronza.

2014. gada 15. februāris. Sudrabs. Martins Dukurs.
Esat dzirdējuši par tādu teicienu kā Déjà vu? Latvijas skeletona sabiedrība diemžēl noteikti. Atkal cerības uz zeltu, taču atkal kāju priekšā aizlika mājinieks. Un vecākais brālis atkal palika uzreiz aiz goda pjedestāla. Šoreiz sižets gan vairs nebija tik sirdi plosošs – Tretjakovs jau pēc pirmā brauciena Martinu apsteidza par 0,23 sekundēm, bet pēc pirmās dienas sportistus šķīra jau vairāk nekā pussekunde. Trešajā vietā esošais amerikānis Džons Deilijs latviešu skeletonistam zaudēja pat vairāk nekā sekundi. Tikmēr Tomass atkal rāpās augšup kopvērtējumā, beigās no goda pjedestāla atpaliekot 0,32 sekundes. Olimpisko čempionu Tretjakovu 2017. gadā diskvalificēja, tobrīd brāļiem Dukuriem teorētiski ļaujot tikt pie zelta un bronzas, bet šā gada februārī arī Tretjakova apelācija tika apmierināta un izcīnītā vieta – atjaunota.

2014. gada 23. februāris. Sudrabs(?). Melbārža četrinieks.
Sočos kārta beidzot nāca arī bobslejam. Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu pēc pirmā brauciena bija vien piektie, Stīvena Holkomba, nu jau nelaiķa, ekipāžai zaudējot 0,28 sekundes, taču otrajā braucienā ar labāko startu un labu braukšanu izdevās pacelties jau uz otro pozīciju. Līderos nu bija Aleksandrs Zubkovs ar partneriem, kuri latviešus apsteidza par nieka četrām simtdaļām. Trešajā braucienā starpība pieauga līdz 0,17 sekundēm, bet arī trešajā vietā esošais Holkombs bija tālu – vēl 0,28 sekundes, un latvieši nosargāja sudrabu. Dopinga skandāla dēļ Zubkova ekipāža gan tika diskvalificēta. Zubkova stūmējiem Dmitrijam Truņenkovam un Aleksejam Negodailo diskvalifikācijas vēlāk tika atceltas, taču pašam Zubkovam un vēl vienam stūmējam Aleksejam Vojevodam – vien daļēji. Līdz ar to ekipāžas diskvalifikācija paliek spēkā, un Melbārdim ar stūmējiem teorētiski pienākas pat zelts. Un Melbārža un Dreiškena divniekam - teorētiski bronza Soču divniekos, jo diskvalifikācija piemērota arī Aleksandra Kasjanova ekipāžai. Pagaidām gan vēl arvien tikai teorētiski.

2018. gada 19. februāris. Bronza. Melbārdis un Strenga.
Neilgi pirms sacensībām tomēr izšķīries kā stūmēju ekipāžā ņemt Jāni Strengu, nevis karognesēju Daumantu Dreiškenu, Melbārdis ar komandas biedru pēc pirmā brauciena bija sacensību vadībā. Par divām simtdaļām atpalika kanādieši Džastins Kripss un Aleksandrs Kopačs, taču pēc otrā brauciena viņi jau bija līderi, bet Melbārdis ar Strengu izslīdēja no labāko trijnieka – ceturtā vieta 0,23 sekundes aiz kanādiešiem. Šajā vietā viņi atradās arī pirms izšķirošā brauciena, bet atstatums starp sportistiem vairs bija pavisam neliels – 0,12 sekundes līdz līderiem un divreiz mazāk līdz otrajai vietai. Pēdējā braucienā izdevās apsteigt vāciešus Niko Valteru un Kristianu Pozeru un izcīnīt bronzu.