Ankipāns un Vasiļjevs: "Izlasē pārāk maz tiek iesaistīti jaunie hokejisti"
Latvijas hokeja izlasei Pekinas olimpiskajās spēlēs nevienā mačā nepiederēja iniciatīva no pirmās līdz pēdējai minūtei, tā arī nespēja izmantot savas iespējas gūt vārtus, tāpēc nebija pelnījusi sasniegt turnīra ceturtdaļfinālu. Tā Sportacentrs.com raidījumā “Hokeja pēcgarša” norādīja treneri Ģirts Ankipāns un Herberts Vasiļjevs.
Latvijas vīriešu hokeja izlase otrdien Pekinas olimpisko spēļu hokeja turnīrā, cīnoties par vietu ceturtdaļfinālā, ar rezultātu 2:3piekāpās Dānijai un noslēdza turnīru bez uzvarām.
“Patika, ka spēle bija disciplinēta. Runāju arī par taktisko disciplīnu, izpildījām trenera dotos norādījumus. Tikām galā arī ar Dānijas aizsardzību, kas pirmos divus periodus bija vienkārši katastrofāla. Man ļoti patika, kā uzbrukuma zonā pieturējām ripu. Bija momenti un iespējas. Paši veidojām spēli un izskatījāmies nedaudz labāk kā Dānija,” pozitīvas iezīmes par zaudēto maču sauc Vasiļjevs.
“Lūzuma punkts bija brīdī, kad pie rezultāta 2:1 neizmantojām trīs 100% izdevības. Ja pēc spēles ar slovākiem runājām, ka četri pieci gūti vārti ir utopija, jo ir jāmāk uzvarēt ar diviem iemestiem vārtiem, tad nu šis bija mačs, kur varējām šos piecus vārtus iemest. Paši esam vainīgi, ka neiekļuvām ceturtdaļfinālā,” domā speciālists.
Arī Ankipāns uzskata, ka lūzuma punkts bija otrais periods, kad Latvija, esot vadībā, neizmantoja vairākas lieliskas vārtu gūšanas iespējas. Ja tas būtu izdevies, komandai vieta ceturtdaļfinālā, visticamāk, būtu kabatā.
“Pirmos divus periodus spēlējām labāk, bet trešajā paļāvāmies un individuālām darbībām. Sākām caur viduszonu vadīt ripu pa vienam. Vajadzēja drīzāk pacietīgi turpināt strādāt,” skaidro Ankipāns. “Darba goli ir vajadzīgi, īpaši svarīgi tie ir “play-off” spēlē, un dāņi to iemeta.”
Pēc sāpīgā zaudējuma dāņiem no Latvijas izlases atvadījās tās ilggadējie līderi Kaspars Daugaviņš un Lauris Dārziņš. Ankipāns gan norāda, ka šie lēmumi pieņemti emociju uzplūdā, un, iespējams, šos hokejistus valstsvienības kreklā varētu redzēt kādā pasaules čempionātā.
“Daugaviņš un Dārziņš ilgus gadus bija lielas Latvijas izlases vērtības. Dārziņš ir cilvēks – gols, kuram nevajag daudz iespēju, lai gūtu vārtus. Šādu spēlētāju izlasē būs grūti aizstāt, pagaidām tādu neredzu. Savukārt Daugaviņš bija ne tikai līderis uz ledus, viņš tāds bijis arī ģērbtuvē. Prot uzkurināt komandu,” tikmēr ieskicēja Vasiļjevs.
Gan Vasiļjevs, gan Ankipāns bija vienisprātis, ka šobrīd Latvijas valstsvienībā pārāk maz tiekot iesaistīti jaunie hokejisti, lai viņi vismaz apostītu pieaugušo izlases gaisotni un nākotnē varētu aizstāt vadošos spēlētājus. Abi speciālisti nosauca vairākus uzvārdus, kam turpmākajos gados pievērst uzmanību, taču ar šiem spēlētājiem vēl esot jāstrādā.
“Varbūt esam nokavējuši jauno spēlētāju iesaistīšanu izlasē. Ar Boba Hārtlija atnākšanu solījām viņus iesaistīt, bet viņi tomēr nav integrēti,” uzskata Ankipāns. “Mums ir jaunieši, bet ar viņiem ir jāstrādā un jāintegrē pieaugušo modelī.”
Latvijas izlase Pekinā piedzīvoja zaudējumus visos četros mačos, pirms dueļa ar Dāniju cienīgi cīnoties ar zviedriem un somiem, bet neizteiksmīgā spēlē piekāpjoties Slovākijai.
“Vai kādu spēli esam kontrolējuši no pirmās līdz pēdējai minūtei? Nē,” nosaka Ankipāns. “Jā, atsevišķos brīžos pārņēmām iniciatīvu, bet izteikta spēles kontrole nav bijusi. Tāpēc jāsaka, ka vairāk neesam nekā esam pelnījuši būt ceturtdaļfinālā.”
Savukārt Vasiļjevs domā, ka pret Dāniju mūsējie aizvadījuši labāko spēli turnīrā. “Pat nevajadzēja veiksmi, vienkārši vajadzēja iemest golu, un tad būtu nopelnījuši vietu ceturtdaļfinālā. Pēc kopējā snieguma laikam nebijām pelnījuši. Vārtus ir jāgūst, un tos mēs vienkārši neiemetām.”
Noderīgas saites:
Pekinas OS ziņas
Latvijas olimpiskā komanda
Starti, rezultāti, tiešraides
Medaļu kopvērtējums
[+] [-]
+2 [+] [-]
Vasiļdžefs minēja Tralmaku, Vilmani un Ozolu.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Rozītis
Meldere
Ja tā nopietni, Latvijas izlases, teiksim, čerez žo*u sniegumam poēdējos gados, varbūt pat dekādē pie vainas tomēr 25% ir arī LHF. Nu nevar trenerus un spēlētājus no NHL mēģināt sarunāt teju mēnesi pirms turnīra.
Ja tiešām vajadzētu sakārtot izlases lietas, tad piemēram pirms PČ jau gadu iepriekš būtu kāds cilvēks, kurš kā aģents zvanās piemēram Balcera komandai, iesmērē viņus, aizrunā, aprunājas ar hokejistu, kā viņš jūtas, ko gribētu, kādas ekstra, varbūt gribētu paķert ģimeni uz čempi utt utt.
Treneri arī katru gadu vienkārši - plop - un parādās randomā. Tak vienalga, kas tur pie stūres sēž, ja viņam īsti nav iespēju ne laika to komandu sakārtot.
Nu bija reāli Znaroks, kas vienkārši lielu daļu hokejistu pazina no bērna kājas - pa lielam izlase tad stabili kapāja, bet nu tāpat nekur augstu neuzkapāja.. nu vēl tur viens otrs talants. Bet ja nav treneris tāda leģenda (tipa Jāgrs), un nav motivators (Vītoliņš, lai kādi sasniegumi, ģērbtuvēs neizklausās pēc mazā Ļeņina/Hitlera/Ala Pačīno nepavisam, un nedomāju, ka spēj īstajā brīdī uzraut sportistus), tad viņš nekad ar izlasi neasniegs rezultātus, tiekot pieslēgts visam neilgi pirms turnīra.
Tad jau labāk lai trenējas hokejisti paši uz savu galvu. Rezultāts varbūt būs labāks.
Lai kā nepatiktu Lipmanis, bet vismaz viņš kaut ko zvanīja, runāja, un ik pa laikam izlase bija teju labākajā sastāvā. Pēdējā laikā tā galīgi nav un šķiet nebūs.
To "jauno iesaistīšana" arī man šķiet ir kaut kāds murgs katru gadu. Nu tak uztaisiet izlasi vienu gadu bez vecajiem pieredzējušajiem (jebkuru kam ir 20+gadi). Sliktāk jau nebūs. Jaunāki hokejisti varbūt nav tik prasmīgi, bet viņiem pietiek spēka 10x kļūdīties un sākt no gala, kamēr vecāks cenšas paņemt uz tehniku un ja kļūdas, tad izlieto vairs nesasmeļ. Nu gan jau tāda U20+ izlase nemaz tik slikta nebūtu.
Aklimatizēšanās arī netiek īpaši īstenota, visi apmēram spēlē kā "ai, nu būs ok, tas nekas ka 12h lidojums un 4h gulēju, uzkapās tāpat". Piemēram tagad Ķīnai spēlētājiem bija būtiski jāpārkārto bioritmi, attiecīgi tur vajadzēja jau dzīvot nedēļas 2 iepriekš, un stingri pieturēties pie gulēšanas režīma, lai max spēka ir tieši spēļu laikos (rītos pēc Euro laika). Katru turnīru lasam ka spēlētāji ierodas spēlēt bezmaz 2 dienas iepriekš.
Intervijas ar spēlētājiem manuprāt ir liekas. Vispār. Vinīem vajag atelpoties un izrunāt spēli. Tās atbildes ir apaļas 0 vērtībā. "Jā skrējām, daudz iespēju, pieturējām, jākapā" bl**ģ katru reizi tas pats 100-o reizi jau, katram spēlētājam, katru gadu, katru paaudzi. Tak beidziet intervēt jau tā vājo izlasi tad, kad viņiem to minūti vajag atpūtai kā ēst.
Ja gribas baigi saikni starp skatītājiem un spēlētājiem, iemontējiet spēlētāju ķiverēs austiņas, kur skatītāji var internetā nobalsot par vēstījumiem, kurus caur austiņām iečukst hojeistu ausīs spēles laikā. Piemēram Daugava slido, un viņam ausīs skan "tu esi labākais" viņš saņemas, iemet golu. Visi priecīgi, visi piedalījās.
Hokejisti arī tādi pelēki tipiski nekolorīti psc. Totāli antiņi. Latviešu stilā. Pelēkākus bezpersoniskākus cilvēkus redzējis neesmu. Tie viedokļi ri vienkārī nekādi, ne intervijās, ne intervijās, kad viņi sēž mājās (studijā). Kad paskaties uz kādiem slavenākiem sportistiem, tipa Krosbiju, raudāt gribas, ka viņ'ds ne tikai iemet 50+golus sezonā, bet arī nav uz mutes kritis un spēj spriest dažādos veidos un līmeņos.
krč, viss sākas no apakšas, šeit redzam tikai rezultātus, un tā katru gadu. Un labojam mēs arī tikai rezultātus, tāpēc arī LV izlase ir tāds mazs milzītis uz plastalīna kājām, un tāds arī paliks.
[+] [-]
[+] [-]
Harijs Vītoliņš = Herberts Vasiļjevs. (H.V.=H.V.)
[+] [-]
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]