2022. gads Latvijas sportā - no mūsu portāla perspektīvas. 2. daļa

2022. gada apskata pirmā daļa pieejama šeit.

Futbols

Edmunds Novickis: Vispirms par Latvijas izlasi - manuprāt, netaisnīgi, ka atmiņā paliek tikai pēdējie akordi. Jūnijā Latvijas futbola izlasei bija četras uzvaras četrās spēlēs, ieskaitot uzvaru pār Moldovu 4:2 viesos, ko var saukt par izlases gada spēli. Izlasei bija labāks uzbrukums, daudz gūtu vārtu. Taču žēl par gada nogali, kad bija sāpīgs zaudējums pret Moldovu, it sevišķi tādēļ, ka bija liela interese par šo maču. Kopumā gan izlasei gads ir ar plusa zīmi.

Par Eirokausiem - pirmais secinājums ir tāds, ka mūsu klubu latiņa ir kļuvusi krietni augstāka. Cilvēkiem arī ir īsa atmiņa, jau aizmirsies, ka Eirokausos mūs pavisam nesen pārstāvēja arī klubi, kas nodarbojās ne tikai ar futbola spēlēšanu, aizmirsušies arī apkaunojoši rezultāti. Tagad jau raucam degunu, kad "Riga" netiek galā ar Portugāles līgas piekto komandu un kad Virslīgas līdere "Valmiera" nepieveic Ziemeļmaķedonijas komandu. Jau divus gadus pēc kārtas Latvijas klubiem Eirokausos ir iespaidīgas uzvaras pār spēcīgu futbola valstu komandām, un to vairs nevar saukt par kaut kādu paveikšanos, bet gan tiešām virzīšanos uz priekšu. Un, protams, vēl RFS tikšana Konferences līgas grupu turnīrā, kas jau daudz pārspriesta un aprunāta. Jā, šis čempionu ceļš ir salīdzinoši vieglāks, taču mani iepriecināja RFS tieši parādītā spēle grupu turnīrā, kur divi gūtie punkti pat bija mazāk nekā RFS būtu pelnījusi. Tieši RFS arī, manuprāt, parūpējās par gada spēli Latvijas futbolā vispār, kad viesos nospēlēja 1:1 pret slaveno "Fiorentina".

Par Virslīgu - skaidrs, ka ir aiza starp vadošo četrinieku un pārējiem. Virslīgas līderēm ir spēcīgi budžeti, un šeit nevajag sūdzēties, ka tur jau tikai leģionāri paņemti. Tā ir normāla situācija gandrīz visur Eiropā, turklāt par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju tāpat kļuva mūsu Raimonds Krollis, kā arī vadošie vārtsargi bija latvieši. Un par čempioni kļuva "Valmiera", kas tieši lika uzsvaru uz jaunajiem Latvijas spēlētājiem. Iepriecināja, ka "Valmiera" ar šādu pieeju prata izcīnīt pirmo vietu, tāpat tas, ka čempiona tituls noskaidrojās tikai pēdējā kārtā, bija liela intriga arī par Eirokausu ceļazīmēm un vietas nosargāšanu Virslīgā, tāpat vēl jāizceļ "Audas" triumfs Latvijas kausā. Kopumā Latvijas klubiem sezona bija lieliska, un man tīri subjektīvi bija sajūta, ka vietējā futbola popularitāte pieaug. Varbūt ne tieši stadionos klātienē, bet kopumā cilvēku interesē. Saliekot visu kopā - labs gads Latvijas futbolam.

Cīņu sports

Krišjānis Pundurs: Kā pirmo liekas pareizi izcelt kikboksu, kur Latvijai bijuši, šķiet, lielākie panākumi 2022. gadā. Gada cīkstoņa balva droši vien pienāktos Zauram Džavadovam, kurš izcīnīja pasaules čempiona titulu arī WKN versijā. Viņa karjerā redzama virzība uz augšu, kas ir ļoti svarīgi. Un vēl gada nogalē KOK organizācijā Kristaps Zīle guva uzvaru cīņā par Eiropas čempiona jostu, un loģiski būtu no viņa nākamgad gaidīt sekošanu Džavadova pēdās un cīnīšanos par KOK pasaules čempiona titulu.

Iepriekš Latvijas cīņu sportā tāds redzamākais līderis bija bokss, taču 2022. gadu īsti nevar nosaukt par veiksmīgu. Mairis Briedis zaudēja WBO pasaules čempiona titulu, turklāt viņam tas nebija vienīgais zaudējums šajā gadā. Viņš pat vairāk izcēlās ar saviem izgājieniem ārpus ringa, kas arī droši vien nekādu lielo atbalstu Latvijas boksam šogad nedeva.

Arī Ričardam Bolotņikam tikai viena cīņa 2022. gadā, un pēc uzvaras "Golden Contract" turnīrā tomēr jāsecina, ka viņa karjera nav attīstījusies tā, kā varēja cerēt. Protams, šobrīd mēs varētu runāt pavisam citādi, ja novembrī nebūtu izjukusi viņa cīņa Anglijā pret Kreigu Ričardsu. Tomēr arī tur kaut kāds melns kaķis pārskrēja pāri ceļam un beigās nesanāca. Esmu drošs, ka arī Bolotņiks pats ir vīlies par to, ka 2022. gadā viņam bija tikai viena cīņa. Arī Ralfam Vilcānam nojuka paredzētā cīņa ārzemēs, un arī skaidrs secinājums, ka pēc augstā kāpuma 2021. gadā nav bijis attiecīgs turpinājums. Taču vēlētos izcelt amatieru boksa sasniegumu Beatrisei Rozentālei, kura izcīnīja EČ bronzu U22 vecuma grupā.

Renes sporta veidi

Rolands Eliņš: Pekinas olimpiskajās spēlēs bija cerēts daudz - Latvijas līdzjutēji pretenzijas uz medaļām varēja izvirzīt gan vairākās disciplīnās kamaniņu sportā, gan bobslejā, gan skeletonā. Beigās sanāca viena bronzas medaļa kamaniņu stafetē, kas tā arī bija vienīgā medaļa visai Latvijas delegācijai Pekinā. Olimpisko cēlmetālu ieguva Elīza Tīruma, Kristers Aparjods, Mārtiņš Bots un Roberts Plūme.

Martinam Dukuram Pekinas septītā vieta nebija tāds punkts, par kādu tika sapņots, taču viņš kļuva par Pasaules kausa ieguvēju. Cik ilgi gadi paies līdz atkal varēsim runāt par nākamo triumfu PK sezonā kādā olimpiskajā sporta veidā? 2022. gads arī paliks vēsturē kā lielas ēras noslēgums Latvijas sportā - Dukurs lika savai skeletonista karjerai punktu, līdzīgi noslēdzās arī brāļu Šicu laiks kamaniņās kā sportistiem, aizgāja arī Tīruma, Zirne, Rozītis un Dārznieks, un notiek pamatīga paaudžu maiņa, turklāt skeletona sakarā pat vārdu "maiņa" īsti nevar izmantot - šīs disciplīnas nākotne Latvijā izskatās zem pamatīgas jautājuma zīmes.

Bobslejs 2022. gadā var lepoties ar Oskara Ķibermaņa ekipāžas piekto vietu olimpiskajās spēlēs, taču Ķibermanim smaga trauma šo sezonu liek izlaist. Nekur nav pazudis arī finansiālais aspekts, kas Latvijas izlasei lika izlaist Pasaules kausa sezonas pirmo daļu, jo tā notika Ziemeļamerikā. Priecē jauno pilotu Emīla Cipuļa un Jēkaba Kalendas panākumi Eiropas kausa posmos, bet tā tomēr ir objektīvi krietni zemāka latiņa nekā tā, pie kuras pierasts vairākos iepriekšējos gados.

Slēpošana

Ivars Bācis: 2022.gads Latvijas slēpošanā ir bijis visu laiku sekmīgākais un nebijušiem panākumiem bagātākais gads. Un ļoti būtiski ir tas, ka visus šos panākumus nav kaldinājis viens sportists, bet gan vairāki, kas vieš optimistisku skatu nākotnē.

2022.gadā Patrīcija Eiduka sarūpēja Latvijas pirmo medaļu pasaules čempionātos distanču slēpošanā, izcīnot sudrabu pasaules U23 čempionātā, tikai sekundei pietrūkstot līdz zeltam. Taču zelts tika izcīnīts Eiropas Jaunatnes Ziemas olimpiskajā festivālā (EJZOF), kur Latvijas pirmo zeltu slēpošanā sagādāja Lauris Kaparkalējs no Madonas. 18 gadus vecais madonietis ieguva arī augstāko Latvijas vietu pasaules junioru čempionātā puišiem, sprintā ieņemot 16.vietu un dažām simtdaļām pietrūkstot līdz pusfinālam.

Pirmo reizi vēsturē Latvija distanču slēpošanā bija trīsdesmitniekā olimpiskajās spēlēs, turklāt gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Par to parūpējās Raimo Vīgants sprintā un Patrīcija Eiduka 10km klasikā. Ja Vīganta 20.vieta nāca kā liels pārsteigums, tad Eidukas iekļūšanu trīsdesmitniekā tika gaidīta, taču varbūt ne gluži 23.vieta klasikas distancē. Un tas viss ar aizliegumiem un ierobežojumiem covid pozitīvo testu dēļ olimpisko spēļu priekšvakarā un arī pirmajās dienās.

Gada izskaņā decembra sākumā Patrīcija sarūpēja arī pirmo Latvijas pusfinālu sprintā Pasaules kausa posmos, Lillehammerē izcīnot 12.vietu. 2022.gadā vadošā Baltijas slēpotāja Eiduka Pasaules kausa posmos no 12 startiem deviņas reizes iekļuva trīsdesmitniekā, no tām četras viņa bija labāko divdesmit vidū.

Teniss

Jānis Cīrulis: Latvijas tenisā šogad gribas izcelt divas lietas, kas to padarīja krāsaināku. Pirmkārt, pēc ilgas valdīšanas no amata (piespiedu kārtā) tika gāzts LTS prezidents Juris Savickis, vietā stājoties karjeru vēl nenoslēgušajam Ernestam Gulbim. Pārmaiņu vējus lūkosim nākamgad.

Otrā - Aļonas Ostapenko sniegums. Tikai otro reizi karjerā viņai sezonu izdevies noslēgt vienspēļu ranga TOP 20, turklāt klāt nāca arī ļoti sekmīgs sniegums dubultspēlēs ar ukrainieti Kičenoku (gada beigu rangā 5. vieta). Un kā ķirsītis uz kūkas - apsveicam Anastasiju Sevastovu ar meitiņas Aleksandras piedzimšanu. Par karjeras beigām Nastja vēl neko nav teikusi...

Esports

Rolands Eliņš: Nemaz nepieķeroties diskusijai par to, kā īsti klasificējams esports un cik lielas īsti ir tā paralēles ar sportu, joprojām palieku pie tā, ka tās ir sacensības ar milzu auditoriju un attiecīgi nevajadzētu tikt ignorētām. It sevišķi, ja tajā tik spilgti sevi piesaka Latvijas spēlētāji, kuri ir starp vadošajiem visā pasaulē CS:GO spēlē.

Helvijs "broky" Saukants šogad tika atzīts par divu lielo turnīru vērtīgāko spēlētāju, kas vēl nesen bija gandrīz neiztēlojams sasniegums Latvijas esportam. Viņš ar "FaZe" komandu triumfēja arī "Major" turnīrā. Savukārt Mareks "YEKINDAR" Gaļinskis sezonas vidū mainīja komandu un ātri apliecināja savu vērtību. Puslīdz droši, ka gan Mareks, gan Helvijs tiks nosaukti starp gada 20 labākajiem spēlētājiem pasaulē.

Esportā 2022. gads bija interesants arī ar to, ka tika izveidota pirmā profesionālā komanda Latvijā ("Wolsung"), sperot nozīmīgu pirmo soli. Tam gan nesekoja turpinājums, jo rudenī ģenerālsponsors nepagarināja līgumu, un attiecīgi arī projekts apstājās. Pusgada laikā cerēt uz nozīmīgu panākumu sasniegšanu gan ir utopiski, kā arī vēl trūkst pieredzes, kā īsti nopelnīt ar profesionālo esportu.

Handbols

Anatolijs Kreipāns: Lielas pārmaiņas notika Handbola federācijā, un loģiski, ka pārmaiņas līdz ar to notiek arī paša sportā. Pārmaiņas kā tādas pašas par sevi vēl nenozīmē, vai būs labāk vai sliktāk, un pārmaiņu efektu patiesībā jau varēs novērtēt tikai vēlāk. Handbola gadu droši vien tad tā arī sasummēšu - sāktu pārmaiņu laiks.

Vīriešu izlasei ir jauns galvenais treneris, atjaunota sieviešu izlase, kas noteikti ir pluss handbolam. Pazudusi toties ir Jūrmalas komanda, kurā iepriekš tika sagatavoti vairāki spēcīgi spēlētāji, un tas noteikti ir aizvadītā gada mīnuss handbolam. Patīkami toties, ka Dainis Krištopāns spēcīgajā Francijas komandā PSG aizvada labāko sezonu un ir starp rezultatīvākajiem arī Čempionu līgā. Aug kārtējā labā jaunā paaudze - juniori Rīgā aizvadīja labu turnīru, kur daži objektīvi iemesli patraucēja piepildīt mērķus.Bet nu lielākais, ko es vēlētos novēlēt Latvijas handbolam, lai mūsu klubiem, treneriem un visiem ar handbolu saistītajiem ir daudz vairāk mērķtiecības un uzņēmības. Jo tās dažreiz pietrūkst.

Vieglatlētika

Rolands Eliņš: Sporta karaliene Latvijā aizvadītajā gadā īpaši spožus tērpus nepiemērīja. Šķēpmetēja Līna Mūze pasaules čempionātā parūpējās par Latvijai pirmo vietu sešiniekā kopš 2015. gada Lauras Ikaunieces bronzas septiņcīņā un nopelnīja Latvijas gada vieglatlētes balvu. Kungiem par labāko arī tika nosaukts šķēpmetējs - Patriks Gailums, kurš trīs sacensībās pārsniedza 83 metru robežu un pasaules čempionātā ieguva 13. vietu.

PČ kopumā Latvijai bija tikai sešu sportistu pārstāvniecība, kas ir patiešām maz. Traumas turpina nopietni traucēt mūsu vieglatlētikas ilggadējās līderes Lauras Ikaunieces karjeru, un rudenī tapa skaidrs, ka būs nepieciešams vēl viens nopietns rehabilitācijas process. Taču 18 gadus vecā Agate Caune liek par sevi runāt garo skriešanas distanču kategorijā, vasarā Latvijas U23 rekordu 10000m distancē satriecot par pusotru minūti. Ātrāk par viņu Latvijā vispār skrējusi tikai Jeļena Prokopčuka, un skaidrs, ka salīdzinājumi šeit krājas arvien vairāk.