2022. gads Latvijas sportā - no mūsu portāla perspektīvas. 1. daļa

Basketbols

Toms Mālmeisters: Kopējais secinājums - 2022. gadā Latvijas basketbolā vairāk bija prieka brīžu nekā notikumu, kuri vieš nopietnas pārdomas un turbulences varas gaiteņos. Ja 2021. gadā nedz vīriešu ,nedz sieviešu izlases nespēja kvalificēties Eiropas čempionātiem, tad 2022. gadā vīriešu izlase pirmo reizi kvalificējās Pasaules kausa izcīņai, bet dāmu izlase atgriezās Eiropas čempionāta apritē. Tas arī nozīmē, ka iepriekš veiktās izmaiņas treneru korpusā, par vīriešu valstsvienības treneri ieceļot Luku Banki, bet dāmu galvgalī Gundaru Vētru, pagaidām attaisnojušas cerības. Vīru izlase raisīja par sevi tik lielu ažiotāžu, ka spēles pret Serbiju, Turciju un Lielbritāniju izpārdotas tika veikli. Savukārt Lukas Banki personība un harizma palīdzējusi tai piesaistīt visas lielākās zvaigznes, tostarp Kristapu Porziņģi, kurš izlasē spēlēja pirmo reizi piecu gadu laikā. 

Aizkulišu gaiteņos pastrādājusi bija arī Latvijas Basketbola savienības vadība, kura parūpējās par to, lai tieši Rīgu izvēlētos par 2025. gada Eiropas čempionāta mājvietu. Ja 2015. gadā Latvijas galvaspilsēta uzņēma vienas grupas mačus, tad pēc nu jau nedaudz vairāk nekā diviem gadiem, Rīgā notiks ne tikai grupu mači, bet arī izslēgšanas cīņas.

2022. gads nesa arī izmaiņas Latvijas basketbolistu pārstāvētajos klubos Nacionālajā basketbola asociācijā. Pie tam, pirmo reizi vēsturē vienā maiņas darījumā tika iesaistīti divi latvieši - Kristapu Porziņģi no Dalasas ''Mavericks'' aizmainīja uz Vašingtonas ''Wizards'', bet pretējā virzienā ceļoja Dāvis Bertāns un Spensers Dinvidijs. Visdrīzāk pierādījies, ka duets Dončičs - Porziņģis savstarpēji laukumā nestrādāja, taču sliektos domāt tajā virzienā, ka tas nenesa rezultātu personisko īpašību dēļ. Pēc nonākšanas Vašingtonā Porziņģis izrāda prieku par sevis izmantošanu uzbrukumā dažādos veidos nevis tikai aiz tālmetienu līnijas, kamēr Dalasā līdzjutējiem iespējams vērot viena basketbolista šovu ar atbalsta trupu, kuru veiksmes attiecīgajā spēlē ir atkarīgas no tālmetienu precizitātes. Šajā starpsezonā Kristapu gan sagaida izlemt, vai turpināt ar Dalasu noslēgto maksimālo līgumu arī tā pēdējā gadā. Ja viņš no tā atteiksies, tad kļūs par neierobežoti brīvo aģentu. 

Eiropā Latvijas labākie basketbolisti ir mazāk pieprasīti Eirolīgas klubos, taču tas dod pozitīvu pienesumu Latvijas valstsvienībai, jo vairs nav jāsatraucas par to pieejamību. Ja pirms pāris gadiem Eiropas spēcīgākajā turnīrā spēlēja pat seši latvieši, tad šobrīd tie ir divi - Rolands Šmits Kauņas ''Žalgiris'' un Artūrs Kurucs ''Baskonia''. No abiem nozīmīgāko lomu sava kluba veiksmēs spēlē Šmits, kurš pēc vairākiem gadiem Barselonā lēma mainīt karjeras trajektoriju un pievienoties komandai, kas dod viņam vairāk spēles laiku un lielāku lomu. Latvieši gan nav retums Eiropas spēcīgākajās līgās - Spānijas ACB sevi apliecina Dairis Bertāns, jau pieminētais Kurucs, Mārcis Šteinbergs un Rodijs Mačoha, Itālijā Andrejs Gražulis, Artjoms Butjankovs, Artūrs Strautiņš, Francijā Rodions Kurucs, Anžejs Pasečņiks, Kaspars Bērziņš, Vācijā Rihards Lomažs, Izraēlā Mareks Mejeris, bet nozīmīgs leģions izveidojies Polijā, kurā šajā sezonā spēlē Ojārs Siliņš, Aigars Šķēle, Klāvs Čavars, Rolands Freimanis, Jānis Bērziņš.

Vismazākās izmaiņas notikušas Latvijas basketbola klubu sakarā. Joprojām apvienotajā Latvijas - Igaunijas līgā spēlē sešas komandas, kurām ar katru gadu paliek aizvien grūtāk piesaistīt nepieciešamās finanses. Rezultāta 2022./2023. gada sezonā par stabilu vērtību var saukt vienīgi Latvijas Universitāti, kurai ir stabils budžets ik sezonu. Ventspils prata nosargāt savas iespējas iepriekšējās sezonas apmērā, līdzvērtīgi to pašu veicot Liepājai, kas gan sastāva ziņā kļuva jaunāka. Lielas izmaiņas bija novērojamas Ogrē un Valmierā, bet VEF Rīga 2022./2023. gada sezonas pirmajā pusē vairāk izcēlusies ar dažādajām izmaiņām sastāvā un galvenā trenera Jāņa Gailīša izteikumiem pēcspēļu preses konferencēs. Klubs pirmo reizi trīs gadu laikā nespēja izkļūt no FIBA Čempionu līgas grupu turnīra, atsevišķos mačos rādot ļoti blāvu sniegumu laukumā, bet vietējā turnīrā tai ir vērā ņemama 11 uzvaru sērija. Nevar aizmirst peripētijas vasarā ap sieviešu basketbola flagmani TTT, kas gatavoties sezonai sāka vien ļoti īsu brīdi pirms sezonas sākuma. Finanšu trūkums un juridiskā statusa maiņa no nodibinājuma uz biedrību lika tai atteikties no iespējas piedalīties sieviešu Eirolīgā. 

Lielākā 2022. gada vilšanās bija saistībā ar jauniešu izlašu rezultātiem Eiropas čempionātos. Tas īpaši sakāms par puišu izlasēm, kur godu glāba U16 valstsvienība, Eiropas čempionāta augstākās divīzijas turnīru noslēdzot 10. vietā un saglabājot vietu augstākajā sabiedrībā. Divas citas nespēja izkļūt no B grupas - U18 valstsvienība ieņēma apkaunojošo 13. vietu (zemākā vieta vēsturē), bet U20 izlase palika sestā. Dāmu izlases visas augstākajā divīzijā prata iekļūt labāko desmitniekā. 

Hokejs

Ulvis Brože: Šogad Latvijas hokeja dzīvē bija gan kāpumi, gan kritumi. Kā vienmēr. Junioru izlasei uz galvas uzkrita iespēja piedalīties pasaules čempionātā. Vasaras svelmē ieguldītais darbs atmaksājās – kapteiņa Ralfa Bergmaņa hat-trick ļāva pieveikt čehus un nopirkt biļeti uz ceturtdaļfinālu. Tā bija U20 izlases vēsturē pirmā uzvara apakšgrupas spēlē, pirms tam piedzīvojot 27 zaudējumus pēc kārtas. Žēl, ka ceturtdaļfinālā neizdevās tas, ko aprīlī paveica U18 hokejisti – sensacionāli nokost zviedrus.

Turpretī Latvijas valstsvienībai lielu uzvaru nebija vispār. Pekinas olimpiskajās spēlēs četri zaudējumi četrās spēlēs un vairāku ilggadējo līderu atvadas. Taču – Lauris Dārziņš ir atpakaļ kā treneris, kamēr Kaspars Daugaviņš nav izslēdzis iespēju, ka tomēr vēl pielaikos Latvijas kreklu.

Arī maijā Tamperē notikušais pasaules čempionāts nebija no vieglākajiem. Jā, cienīgs sniegums pret topošajiem čempioniem somiem, bet – arī 0:5 trešdaļa pret čehiem un izmocītas uzvaras pret Austriju un Lielbritāniju. Beigās – viss savās vietās. Desmitā vieta pasaulē. Latvijas pozīcijas pēdējos piecos pasaules čempionātos – 10., 11., 10., 8. un 10.

Pašmāju tronī pirmo reizi iesēdās "Zemgale"/LLU. Artis Ābols pirms playoff cīņām saņēma jaunu un jaudīgu sastāva papildinājumu, un tas ļāva iegūt iespaidīgo čempionu kausu. Jelgavas hokejs pēc zelta nolēma spert soli uz priekšu un panāca vienošanos ar Somiju par spēlēšanu otrajā līgā.

Gaidām 2023. gadu. Latvijā jau atkal viesosies pasaules čempionāts. Ja 2021. gadā tukšas tribīnes bija kovida dēļ, tad šobrīd līdzīgu efektu iedevušas biļešu cenas.

Riteņbraukšana

Toms Markss: Aizvadītais gads Latvijas riteņbraukšanā bijis panākumiem, emocijām un izaicinājumiem bagātīgs. Ņemot vērā, ka riteņbraukšanas federācija ir viena no plašākajām un daudzpusīgākajām sporta organizācijām, lielākie izaicinājumi bija izlašu startu nodrošināšana pasaules un Eiropas čempionātos. Tradicionāli Latvijas velo pasākumi bija kupli apmeklēti, kopumā sapulcējot vairāk nekā 7000 braukt gribētāju.

Spilgti šajā gadā uzspīdēja BMX riteņbraucēja Veronika Monika Stūriška, kura triumfēja Pasaules kausa kopvērtējumā dāmu U23 grupā un izcīnīja sudraba godalgu pasaules junioru čempionātā. Šādi panākumi nebija redzēti kopš leģendārā Štromberga laikiem. Vīriem spilgti panākumi šogad izpalika.

Šosejas riteņbraukšanā vīriem joprojām viss balstās uz trīs musketieru – Toma Skujiņa, Krista Neilanda un Emīla Liepiņa – pleciem. Pirmie startēja un finišēja pasaules slavenākajā velobraucienā “Tour de France”, bet Liepiņš iepriecināja ar 14. vietu Eiropas čempionātā. Pārsteigums bija itālietes Anastasijas Karbonāri spilgtā debija Latvijas izlasē. Eiropas čempionātā viņa izcīnīja 13. vietu, par nieka tiesa atpaliekot no labāko trijnieka. MTB riteņbraukšanā Latvijas pirmais numurs Mārtiņš Blūms spilgtāko sniegumu parādīja pasaules čempionātos, izcīnīdams piekto vietu saīsinātajā krosā.

Nākamais gads visos riteņbraukšanas veidos būs izšķirošs cīņā par vietām Parīzes Olimpiskajās spēlēs. Riteņbraukšanas saime cer Parīzē redzēt startējam septiņus olimpiešus.

Telpu futbols

Agris Suveizda: Latvijas telpu futbolā šis gads bijis dažādiem notikumiem neierasti bagātīgs. Beidzās Artūra Šketova ēra Latvijas vīriešu izlasē, beidzās Artūra Šketova ēra "Rabā", futzālā atgriezās Artjoms Milovs, titulētākajam klubam "Nikars" pievienojoties tā brīža Latvijas futbola čempiones RFS struktūrai un pārtopot par "RFS Futsal", un "Arēnā Rīga" pavasarī uzņēma Čempionu līgas finālčetrinieku, kas federāciju gada beigās iedrošināja spert nākamo soli – pieteikties arī uz "Euro 2026" finālturnīra rīkošanu. Čempionu līgas finālspēli starp "Barça" un Lisabonas "Sporting" (4:0) klātienē vēroja gandrīz astoņarpus tūkstoši skatītāju.

Pie vīriešu izlases stūres oficiāli pabija pat trīs speciālisti – janvārī pēc nesekmīgā decembra Baltijas kausa beigās Šketovu nomainīja bijušais "Nikara" galvenais treneris Orlandu Duarte, taču portugālis pie valstsvienības stūres tā arī nedebitēja un jūnijā viņa vietā stājās melnkalnietis Vasko Vujovičs, kurš decembrī kļuva arī par "RFS Futsal" galveno treneri. Melnkalnieša vadībā izlase mainījusi spēles stilu un jau aizvadījusi astoņas spēles (1-3-4), vienīgo uzvaru svinot atlasē pār Vāciju (5:1), tiekoties ar Eiropas ceturtdaļfinālistēm Gruziju (2:4) un Slovākiju (0:3) un pasaules ceturtdaļfinālisti Maroku (2:9, 2:7), kā arī pirmoreiz spēlējot pret eksotisko Grenlandi (1:1). Īstie pārbaudījumi un izšķirošās kaujas par cīņas turpināšanu Pasaules kausa atlasē gaidāmas martā.

"Rabai" zaudējot spēku un 2022. gadu pabeidzot ar vairākām sagrāvēm un tikai septīto vietu Virslīgā, par galvenajām pretendentēm uz titulu saucamas "Petrow" un "RFS Futsal". Janvārī tās spēlēs savā starpā, taču Vujovičs ar Šketovu un "Petrow" jau tikās oktobra beigās Prienos – Šketova jaunais klubs "Petrow" pēdējā spēļu dienā ar 4:3 pārspēja Vujoviča nu jau bijušo klubu "Kampuksen Dynamo" un Čempionu līgas pamatkārtā jeb otrajā posmā finišēja trešajā vietā, somus atstājot aiz muguras. Gada pirmajā pusē Šketova "Raba" izcīnīja Latvijas kausu (3:2), bet Virslīgas finālsērijā "Petrow" revanšējās ar 3-1 un atguva titulu. Vasarā Šketovs kopā ar virkni spēlētāju pievienojās galvenajai konkurentei un dramatiskā noslēgumā Armēnijā ieveda to pamatkārtā, apsteidzot Anglijas, Armēnijas un Gibraltāra klubus.

Florbols

Dāvis Dedumets: Savu sakāmo iedalīšu divās daļās - par sportisko pusi un par iekšējās virtuves skandāliem.

SPORTISKĀ PUSE
1) Latvijas izlase Pasaules spēlēs pirmo reizi vēsturē oficiālā mačā uzvar Šveici un spēlē neizšķirti ar Zviedriju, izcīnot 4.vietu! Tajā turnīrā bija spēles ar saīsinātu spēles laiku (3x15 minūtes) un ar mazāk spēlētājiem komandā. Starptautiskā federācija gribēja virzīties uz šādu formātu visos savos turnīros, taču covid nedaudz to visu ir atlicinājis;

2) Lekrings atgriežas čempionu tronī. Cēsnieki astoto reizi kļuvuši par čempioniem un pirmo kopš 2015.gada

3) Latvijas vīriešu izlase pasaules čempionātā pierāda, ka pašlaik ir stabila 5.labākā komanda pasaulē. Ar lielajām komandām tika parādīti zobi pret čehiem un šveiciešiem, taču lai šīs izlases "nokostu" joprojām daudz kas pietrūkst. Savukārt pret pārējo pasauli šoreiz latvieši izskatījās krietni pārāki, salīdzinot ar citiem gadiem. Par grupas zaudējumu vāciešiem klīst runas, ka tajā spēlē nebija uzdevums uzvarēt par katru cenu, jo zaudējot to maču, 1/4 finālā pretim dabūjām krietni parocīgāko Šveici, nekā zviedrus

4) Morics Krūmiņš kopā ar savu "Nokian KrP" klubu aizvadītajā sezonā pirmo reizi vēsturē iekļuva Somijas F-liiga čempionāta finālā, kur ļoti spraigā sērijā ar 3:4 piekāpās "Classic". Taču arī Somijas vicečempiona tituls, manuprāt, ir augstvērtīgākais sportiskais sasniegums kādam no latviešu florbolistiem ārpus dzimtenes robežām.

SKANDĀLI
1) Kašķis starp prezidentu Ilvi Pētersonu un Ingu Laiviņu pēc Latvijas čempionāta fināla Arēnā Rīga, kas turpinājās ilgāku laiku, ar dažādiem verbāliem epitetiem viena vai otra virzienā. Iespējams, ka tie ir aizmetņi gaidāmajām nākamajām prezidenta vēlēšanām. Ja tā, tad gan, manuprāt, tas tika izspēlēts pārāk ātri, jo līdz vēlēšanām ir vēl gana daudz laika. Ja gribēja kaut ko sakārtot, iespējams, bija laikus veikts manevrs, lai gan globāli nekas diži uzlabojies gan, šķiet, ka nav

2) Ilggadējais sacensību komitejas vadītājs Pēteris Poudžiunas klubiem nosūtījis ziņu, ka ar 1.janvāri pārtrauc darba attiecības ar Latvijas Florbola savienību.Ilgstoši klejo baumas, ka federācija Pēterim ir parādā pamatīgu naudas summu, ko pats gan nav apstiprinājis. Viens no viņa galvenajiem uzdevumiem bijis spēļu kalendāra veidošana. Jāsaka gan, ka pēdējos gados ritmisks kalendārs nav bijis jau sen. Šajā sezonā to izveidot bija vēl grūtāk, jo...

3) ...pāris nedēļas pirms sezonas sākuma Liepājas "FK Kurši" paziņo par izstāšanos no Elvi florbola virslīgas spēlētāju resursu dēļ. No sportiskā viedokļa varbūt nav sliktākais variants, jo komandā palika tikai gados ļoti jauni spēlētāji, bet, ja paskatāmies vidējos spēlētāju vecumus, tad Elvi līga ir tuvu junioru čempionātam ar dažiem pieredzējušajiem spēlētājiem. Mans personīgais viedoklis - ja mums valsts stiprākajā līgā komandas ir tik gados ļoti jaunas, tad noķert PČ TOP-4 izlases mums būs praktiski nereāli - alternatīva, perspektīvākajiem čaļiem doties leģionāru gaitās, kas pēdējos gados gan arī notiek.

Volejbols

Jānis Celmiņš: Gads Latvijas klasiskā volejbola laukumos bija diezgan kluss. Vīriešu izlase otro gadu pēc kārtas nespēja kvalificēties Eiropas čempionāta finālturnīram, tādejādi 2023. gada pasaules vecākā kontinenta lielākās sacensības aizritēs bez mūsu vīriem. Vai bijām pelnījuši? Vairāk jā, nekā nē, taču kvalifikācijas turnīra izloze bija sarežģīta – tikai trīs komandas mūsējo apakšgrupa, no kurām viena Eiropas volejbola lielvalsts Somija. Esmu diezgan drošs, ka pie veiksmīgākas izlozes mūsu vīri būtu kvalificējušies. Labā ziņa – paaudžu maiņa izlasē norit veiksmīgi un nākotnē varam raudzīties ar optimismu. Dāmu izlasē tikmēr šobrīd modi nosaka itāļu volejbola speciālists Daniele Kaprioti, kura rokraksts jūtams gan izlasē, gan RVS/LU klubā. Lai kvalificētos finālturnīram vēl jāpaiet laikam un jāiegulda pamatīgs darbs, taču šobrīd tā vairs nav neiespējamā misija, bet gan reāli izpildāms ilgtermiņa mērķis. Kad? To rādīs laiks.

Klubu volejbols šobrīd Latvijā sasniedzis, iespējams, zemāko punktu kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Priecē jau pieminētā RVS/LU dāmu komanda, kā arī dueļa “RTU/Robežsardze/Jūrmala” un “Jēkabpils Lūši” komandu savstarpējo cīņu intrigas. Negatīvais – klubu skaita samazināšanās. Jau tā sarežģītā jauniešu ielaušanās pieaugušo volejbolā šobrīd kļuvusi vēl sarežģītāka.

Pludmales volejbola laukumos optimisma ir nedaudz vairāk. Jauniešu vecumā aizvadītajā gadā izcīnītas godalgas dažāda vecuma Eiropas un pasaules čempionātos, kas liek cerēt, ka nākotne būs spoža. Jāpiemin gan, ka medaļas jauniešu vecumā bijušas arī iepriekš, taču nopietnu konkurenci Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam nejūt joprojām. Tālu nav tas laiks, kad arī viņi savas saules brilles kārs vadzī, tāpēc sekotājiem jāsasparojas. Dāmu konkurencē tikmēr pirmās godalgas 2022. gada Pasaules kausa tūrē izcīnīja Tīna Graudiņa un Anasastija Samoilova. Jāatgādina, ka viņas aizvadītajā gadā kļuva arī par divkārtējām Eiropas čempionēm. Ar viņām viss kārtībā! Ir un būs kārtībā arī nākamajā gadā.

Ko volejbolam nesīs 2023. gads? Klasiskajā volejbolā tas noteikti būs vēl klusāks, nekā aizvadītais, taču smilšu laukumos jau 1. janvārī sāksies kvalifikācijas posms Parīzes olimpiskajām spēlēm. Jūrmalā jau jūnijā atkal tiks spēlēts liels starptautisks turnīrs, runā, ka ne “Elite 16” raudzes, bet gan kaut kas nedaudz mazāks.

Gribat arī kādu gadu mijas prognozi? Par Latvijas čempioniem 2023. gadā klasiskajā volejbolā kļūs “Jēkabpils Lūši”, bet čempioņu medaļas tiks RVS/LU meitenēm. Pludmales volejbolā vismaz piecas godalgas augstas raudzes turnīros izcīnīs Graudiņa un Samoilova, kungiem ies grūtāk, taču vismaz vienu cēlmetālu mājās pārvedīs arī Samoilovs / Šmēdiņš. Sparīgi cīnīsies arī pārējie vīru dueti, taču tur sekmes būs pieticīgākas… Vīru konkurencē otrās spēcīgākās Latvijas komandas godu iegūs Mārtiņš Pļaviņš un Mihails Samoilovs.

Motoru sports

Gatis Liepiņš: Laikam jau jāatzīst, ka auto un moto sportā šis gads bijis visnotaļ pelēcīgs, un tādus patiešām spilgtus brīžus grūti izcelt. Mūsu lielākajai moto sporta zvaigznei Paulam Jonasam sezona sanāca ar vairākām traumām un, lai arī tāpat iegūta devītā vieta pasaulē MXGP sezonas kopvērtējumā, līdz galam visu gribēto neizdevās paveikt.

Rallijā Mārtiņš Sesks izcēlās ar uzvaru Liepājas rallijā, kur atkārtoja leģendārā Sebastjana Lēba rekorda, uzvarot visos ātrumposmos. Sesks skaidri pierādījis, ka ir spējīgs braukt augstākā līmenī, taču finanses, finanses... un arī šogad solis nākamajā līmenī vēl nenotika, principā paliekot uz vietas.

Noteikti īpaša vieta jāatvēl Kaspara Stupeļa karjeras beigām, par kurām viņš paziņoja šogad, pieliekot punktu nozīmīgai ērai blakusvāģu motociklu sacensībās. Taču ir mums arī jaunie talanti, kas deva pamatu optimistiskām cerībām - Tomass Štolcermanis kartingos un brāļi Reišuļi motokrosā. Viņu lielākie panākumi noteikti vēl ir priekšā.