Garīdznieks: "Olimpisko spēļu atklāšanā izspēlēja negaumīgus gājienus"

Olimpisko spēļu atklāšanas pasākums bija atmiņā paliekošs, asprātīgs, dažviet pat aizkustinošs. Taču kā tur bija ar to darvas karoti medus mucā? Kad Leonardo da Vinči gleznu "Pēdējās vakariņas" jeb "Svētais vakarēdiens" organizatori izķēmoja par deģenerātu tusiņu, vairs tik patīkami nebija.

Tika vēstīts, ka patiesībā bija domātas Olimpa dievu dzīres, tomēr daudzi saskatīja ņirgāšanos par svēto vakarēdienu. "To visu redzot, vidusmēra cilvēkam pirmā atsauce bija uz "Svēto vakardienu". Līdzība ir nepārprotama. Ļoti daudzi cilvēki tam pieiet ar bijību, viņiem tas ir kaut kas svēts. Arī Bībele saka: kad ej uz svēto vakarēdienu, tu izsūdzi savus grēkus, izlīgsti ar līdzcilvēkiem. Ja tu to nedari, vakarēdiens tev var būt par sodu," norāda Pēteris Sproģis. "Tas izraisa svētuma sajūtu. Tāpēc tādi gājieni, kādus izspēlēja olimpiādes atklāšanas organizatori, ir negaumīgi. Un es nedomāju, ka tā bija nevainīga provokācija. Tagad daži sāk piemeklēt visādus motīvus, bet nav saprotams: kāpēc kaut ko tādu vajadzēja darīt?"

Tad jau sanāk, ka tā olimpiādes svētā vakarēdiena aina bija dziļi simboliska - tajā nozīmē, ka tā parādīja mūsu vērtību pazušanu. "Cienīt savu ģimenei, savas saknes, izturēties ar cieņu pret vecākiem - tās mums ir pašsaprotamas lietas. Svētais vakarēdiens - tā ir izturēšanās ar cieņu pret civilizāciju, no kuras tu nāc," saka garīdznieks. "Bet kāpēc ar to vajag provocēt? Vai mēs kaut ko iegūstam, ja nenobrieduši, jauni cilvēki, redzot šādas ainas, iegūst sajūtu, ka pret jebko, kas balstīts mūsu kultūrā un kristietības vēstījumā, var izturēties ar necieņu?"

"Iespējams, ka tie cilvēki, kuri režisēja olimpiādes atklāšanas pasākumu, nespēj iedomāties, ka kādam varētu būt kaut kas svēts. Bet mēs varam iedomāties: kāds cilvēks atnāk no baznīcas un dievgalda, ieslēdz TV, lai paskatītos atklāšanu, un tad viņš to redz. Divdomības, ko viņš redz TV, rada pazemojuma sajūtu. Ja es kaut ko divdomīgu pateikšu par minoritātēm, tad mani kanselēs un nosodīs. Bet par kristietību, protams, var teikt visu, kas ienāk prātā. Pliks dibens praidā ir brīvības izpausme, bet māte, kura restorānā ar krūti baro bērnu, ir aizvainojums."

Vai esi dzirdējis no dažādu baznīcu galvgaļa nosodījuma vārdus par kristīgo vērtību izsmiešanu? "Nav tā, ka neviens nebūtu izteicies. Bet reizēm ir tā, ka negribas kādai lietai piedot lielāku svaru, nekā tā pelnījusi. Tādi notikumi bieži tiek norīti - tā bija māksla un interpretācija. Taču ilgtermiņā tie varētu būt zināmi riski, ka svētuma jēdziens tiek devalvēts. Turklāt daudzi domā tā: ja tas tiek darīts minoritāšu vārdā, tad labāk par to nerunāt," atzīst Sproģis.

"Olimpiādes atklāšanas aina bija tāds dzimumu ideoloģijas vēstījums, proti, visi cilvēki jāpieņem un nevienam nav jādara pāri. Bet ja runājam pa vērtībām, ko nes olimpiāde, tur redzam pavisam citus signālus. Olimpiāde ir labāko sasniegumi, tā parāda, uz ko cilvēki ir spējīgi, pirms tam veicot smagu darbu. Olimpiādes cēlais mērķis ir parādīt, ko cilvēks - Dieva radības kronis - spēj sasniegt."

Kā jau ziņots, spēļu organizatori atvainojās tiem, kurus aizskāra atklāšanas ceremonija.

Izmantotie resursi:
nra.lv / Elita Veidemane

Noderīgas saites:

Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
SPORTLAND lielā prognožu spēle
K SENUKAI Esi meistars - trāpi skaitli!