Agrīnas pārdomas par Latvijas gada sportistu 2024

Latvijai otro gadu pēc kārtas ir savs pārstāvis NHL čempionu komandā - pirms gada par Stenlija kausa ieguvēju kļuva Teodors Bļugers, kurš starp Trīs zvaigžņu gada balvas nominantiem pēc tam gada beigās nebija atrodams, un šogad līdzīgs stāsts var sanākt arī NHL čempionam Uvim Balinskim. Kāds var iebilst, ka vēl pāragri zīlēt, kurš nonāks un nenonāks 2024. gada piecu nominantu sarakstā, taču principā nākamā pusotra mēneša laikā nekam tik milzīgam Latvijas sportā nevajadzētu notikt, un gribētos cerēt, ka šobrīd par trim loģiskiem Gada sportista balvas kandidātiem šaubu nav - proti, par NBA čempionu Kristapu Porziņģi, olimpisko spēļu un pasaules čempionāta "Top6" sasniegušo riteņbraucēju Tomu Skujiņu un pasaules vicečempionu biatlonā Andreju Rastorgujevu.

Protams, jāveic obligātā atkāpe, ka nevienam Gada sportista balva jau nav pašmērķis un ka tas būtībā tomēr ir vienkārši balsojums, kura rezultātu svarīgums ir diskutējams. Taču šoreiz īpašu interesi šim pasākumam piešķir principiāla un Latvijas sportam patīkama problēma - nevis kā salīdzināt dalību globāla mēroga sacensībās un panākumus mazāk populāros sporta veidos, bet gan kā salīdzināt panākumus globāla mēroga sporta veidos uz vislielākās skatuves?

Vai tiešām arī ar NBA titula izcīnīšanu (turklāt nevis "piespēlējot" no soliņa, bet uzņemoties iniciatīvu) Porziņģis arī septīto gadu pēc kārtas paliks bez šīs atzinības? Šeit iespējams vecais arguments, ka Porziņģis arī šogad nav spēlējis Latvijas izlasē, un ar salīdzinoši retu spēlēšanu izlasē viņš arī jau "Latvijas Gada basketbolista" balvu nav ieguvis kopš 2017. gada.

Vai balsotāju attiecīgu novērtējumu saņems Toma Skujiņa 5. vieta olimpiskajās spēlēs un 4. vieta pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā? Jā, tās nav medaļas, kas līdzjutējiem būtu uzreiz skaidras un saprotamas, taču tās ir neticami augstas vietas prestižākajā disciplīnā vienā no pasaules populārākajiem sporta veidiem. 4. vietu PČ var droši salīdzināt ar pusfināla (labāko četrinieka) sasniegšanu tenisa "Grand Slam"... un tad var atminēties, ka Ernests Gulbis tā arī ne reizi netika atzīts par Latvijas gada sportistu.

"Šogad Skujiņš viennozīmīgi būtu pelnījis šo atzinību," portālam Sportacentrs.com sacīja Arvis Piziks, bijušais riteņbraucējs, trīs OS dalībnieks, kurš 1992. gada OS izcīnīja astoto vietu, palīdzot Dainim Ozolam iegūt bronzu. "Toms šogad izdarīja praktiski maksimumu, par ko mēs objektīvi varam domāt. Viņa paveiktais šogad - tas droši pielīdzināms NBA un NHL elites līmenim."

"Vai tautas balsojumā tas tiks attiecīgi novērtēts? Tas jau ir cits jautājums. Saprotu, ka Latvijā populārāki ir citi sporta veidi, kamēr, ja mēs kaut vai vienkārši paskaitām medijos publicētās ziņas, riteņbraukšana tiek retāk izcelta," sacīja Piziks. "Jā, cilvēki atpazīst olimpisko spēļu brendu, taču te es vēlētos uzsvērt, ka riteņbraukšanas sabiedrībā augstāk kotējas PČ, nevis OS. Tā tas vēsturiski iegājies. Es pat teiktu, ka arī prestižākās viendienas sacensības kā Flandrijas tūre un Parīze-Rubē kotējas virs OS grupas brauciena. Bet Latvijā ir citādi - iepriekšējās valsts dēļ iegājies tāds stereotips, ka OS medaļas ir vienīgais pasākums, kas ir kaut kā vērts."

"Bet Skujiņš ar savu paveikto PČ un OS viennozīmīgi ir pelnījis Gada sportista titulu. Viņa izcīnītās vietas noteikti ir medaļu vērtē. Tik augstas vietas kā viņam - kad (un vai vispār) kāds latvietis to pārspēs? Ja nu tikai pats Toms kaut kad drīzumā," smaidīja Piziks.

Basketbola apskatnieks Andrejs Siliņš mūsu portālam gan norādīja, ka nebūtu tik drošs par balsotāju nosliekšanos Bostonas "Celtics" zvaigznes Kristapa Porziņģa virzienā: "Cik nojaušu, sabiedrības kopējā doma Skujiņam ir visnotaļ labvēlīga. Viņa panākumi un lielā konkurence riteņbraukšanā, cik esmu manījis, tikusi aktīvi skaidrota, un man liekas, ka tas arī pozitīvi tiek uztverts."

"Viņi abi ir lieli malači un abi pelnījuši šādu atzinību. Un vēl jau arī Andrejs Rastorgujevs, protams. Gribētu iestarpināt arī vārdu par Jāni Ikaunieku un viņa sniegumu RFS sastāvā, bet nu šogad viņam tomēr laikam pārāk spēcīga konkurence," sacīja Siliņš. "Es tāpēc negribētu būt balsotāju vietā (smejas). Bet ja nu spied izdarīt izvēli, tad teikšu šādi - riteņbraukšana un basketbols abi ir milzīgi sporta veidi ar lielu konkurenci, un Porziņģis savā sportā ir čempions, bet Skujiņš nav."

Vai basketbola sabiedrība būs ļoti sašutusi, ja pasaules spēcīgākās līgas čempions Latvijā nebūs gada sportists? "Es pats noteikti nē," smējās Siliņš. "Jā, noteikti, ka "pacepšanās" būs, sporta cilvēki runās un strīdēsies, atkal tiks apspriesta visa pasākuma leģitimitāte. Bet nākamgad būs nākamie panākumi un tad nākamie strīdi, un viss tāpat turpināsies."

Trīs zvaigžņu gada balva 2024 vēl publiski nav pieteikta, taču žūrijā nolemts Gada sporta federācijas nomināciju aizvietot ar Uzlecošās zvaigznes balvu. Iepriekšējā gadā uzvarētāju noteikšana notika pēc šādas sistēmas - vispirms kandidātu pieteikšana, pēc tam balsojums, kas sastāv no trim daļām, proti, atklātā balsojuma, kurā var piedalīties jebkurš, uzaicināto sportistu balsojuma un akreditēto žurnālistu balsojuma.

Attiecīgi žūrijai pašai iepriekšējos gados tādas reālas ietekmes par uzvarētāju noteikšanu nebija - žūrija tikai apstiprināja pieteiktos nominantus un izšķīra strīdīgās situācijas, kā arī izstrādāja balvas nolikumu, kamēr balsoja citi. Taču daži žūrijas locekļi bija arī starp balsotājiem kā mediju pārstāvji.

"Gada balvas žūrijā esmu jau vairākus gadus, un vienmēr bijis, no kā izvēlēties," sacīja ilggadējais sporta žurnālists un TV komentētājs Anatolijs Kreipāns. "Nav tā, ka ieliek kādu tikai ķeksīša pēc, un tā nebūs arī šogad. Jāpriecājas, ka mums ir, ko izvēlēties, par spīti Latvijas sporta sistēmas nesakārtotībai."

"Tu vaicā, par kuru es balsošu. Konkrēti šobrīd nemācēšu atbildēt, man būs nopietni jāpadomā par šo jautājumu," norādīja Kreipāns. "Porziņģis, Skujiņš, Rastorgujevs ar savu atgriešanās stāstu - visi trīs ir pelnījuši šo atzinību, bet iegūs tikai viens. Vai Skujiņa 4. un 5. vieta sezonas lielākajās sacensībās tiks attiecīgi novērtēta? Grūti teikt, NBA tomēr ir daudz lielāks un skaļāks brends, kamēr ierindas sporta skatītājs patiešām varētu nebūt līdz galam sagremojis, ko Skujiņš paveicis. Cilvēki, kas tuvāk saistīti ar sportu, gan labi to saprot, manuprāt. Bet jebkurā gadījumā - aicinu šo balvu uztvert vienkāršāk. Tā uztverama vienkārši kā sporta sabiedrības subjektīvs viedoklis."

Gada balvas žūrijā pārstāvēts arī Sportacentrs.com galvenais redaktors Jānis Celmiņš, kurš uz jautājumu par savu favorītu un iespējamo publikas viedokli atbildēja šādi: "Balvu būtu pelnījis gan Porziņģis, gan Skujiņš. Un patiesībā prieks, ka esam nonākuši līdz brīdim, kad saskaramies ar šādu jautājumu. Manuprāt, Kristaps Porziņģis par gada sportistu normālos apstākļos Latvijā būtu jāsauc kopš brīža, kad tika draftēts NBA, taču mēs paši labi zinām, cik “bieži” viņš balvu ir saņēmis. Tad nu paredzu, ka arī šogad viņš paliks bez tās."

""Celtics" titulu izcīnīja jau pasen, turklāt Kristaps, daudzuprāt, tā izcīnīšanā deva pārāk mazu ieguldījumu," turpināja Celmiņš. "Tikmēr Skujiņa sasniegtais sporta draugiem ir svaigākā atmiņā, un mēs labi zinām, cik īsas ir mūsu atmiņas. Vēl viens papildu pluss Tomam ir vienotā riteņbraucēju komūna, kas noteikti nobalsos par savējo. Ja Toms reiz ir pelnījis šo balvu, tad šis ir īstais gads to saņemt! Neslēpšu, ka arī man pašam izvēles izdarīšana balsojumā nebūs viegls pasākums."

Uzrunājām arī vairākus sporta žurnālistus no citiem medijiem, kuri iepriekšējā gadā piedalījās balsojumā, aicinot viņus dalīties savā viedoklī.

"Grūti salīdzināmi panākumi. Gandrīz vai pat absurdi, ka ir tik sarežģīta izvēle," sacīja TVNET sporta žurnālists Raimonds Ozoliņš. "Un jāsaprot, pēc kādiem kritērijiem izvēlamies. Ja piesaucam Porziņģa NBA čempiona titulu, tad interesanti atzīmēt Serbijas piemēru, kur NBA MVP un čempions Nikola Jokičs vispār nekad nav ieguvis gada sportista titulu - Serbijā gada sportista balvas nolikumā atrunāts, ka tur tiek vērtēti panākumi olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, pārstāvot savu valsti. Savukārt sniegums NBA gluži vienkārši netiek skaitīts, un visiem ir skaidri noteikumi."

"Es pats šajā balsojumā nosliecos par labu Porziņģim gan par savu balsi, gan par prognozi, kurš uzvarēs balsojumu summā," turpināja Ozoliņš. "Viņam tomēr bija liela loma "Celtics" titula iegūšanā, kamēr Skujiņa sakarā īsti neticas, ka tautas balsojumā viņš tiks attiecīgi novērtēts. Bet to gan tad es vēlētos uzsvērt - lai līdzjutēji pēc tam varētu sūdzēties un strīdēties par rezultātiem, vispirms pašiem jānobalso! Iepriekšējā gadā līdzjutēju balsu nemaz nebija tik daudz."

LTV sporta žurnālists Raimonds Gekišs savu balsi gatavojas atdot par Porziņģi: "Taču nesūdzēšos, ka noticis netaisnīgs iznākums arī tad, ja balvu iegūs Skujiņš vai Rastorgujevs. Porziņģis tomēr spēlē uz globāli lielas skatuves, kur ir viens no NBA čempionvienības līderiem. Man liekas, ka arī Latvijas sporta sabiedrība un līdzjutēji domās līdzīgi - basketbols tomēr ir populārāks sporta veids nekā riteņbraukšana un biatlons. Lai gan, protams, arī man super iespaidīgs liekas Skujiņa paveiktais, divos sezonas svarīgākajos startos ieņemot tik augstas vietas tik lielā konkurencē, turklāt abas reizes paliekot nieka tiesu no goda pjedestāla."

"Viens faktors, ko vēlētos atzīmēt, gan būtu tas, ka no Porziņģa NBA titulu sagaidīja jau brīdī, kad viņš nonāca Bostonā," turpināja Gekišs. "Viņš un Bostona bija NBA favorīti visas sezonas garumā. Savukārt no Andreja un Toma tādi sasniegumi netika gaidīti. Jā, viņi paši klusībā noteikti tēmēja uz to un arī vēl uz augstākiem pakāpieniem, taču nebija tā, ka Latvijas sporta sabiedrība gada sākumā rēķinājās ar gaidāmu medaļu biatlona PČ un labāko sešinieku riteņbraukšanā."

Arī "Delfi" sporta žurnālists Almants Poikāns kā savu favorītu šogad gada balvā izcēla Porziņģi: "Manuprāt, acīmredzami. NBA tituls un vadoša loma komandā. Vienīgais arguments te varētu būt, ka viņš traumu dēļ šogad nav tīri kvantitatīvi daudz spēlējis. Taču tāpat - viņš izcīnīja NBA čempiona titulu un bija atslēgas figūra finālsērijas sākumā Bostonas sastāvā."

"Protams, augstu novērtēju arī Skujiņa sasniegto riteņbraukšanā, sporta veidā ar tik lielu konkurenci," turpināja Poikāns. "Ja viņš OS vai PČ būtu kaut nedaudz augstāk un būtu ieguvis medaļu, tad varētu domāt citādi par Gada balvu, tad varētu argumentēt, ka ir līdzvērtīgi. Domāju, ka gada sportista tituls izšķirsies starp viņiem diviem. Šeit jāņem vērā, ka par riteņbraukšanu Latvijā nav tik liela sabiedrības interese kā par NBA, lai gan globāli riteņbraukšanā skaidrs, ka ir ļoti augsts līmenis. Bet es laikam nebūšu ļoti pārsteigts, ja Gada balvu tomēr iegūs Skujiņš. Noteikti, ka būs interesanti."