Stupelis: "Pēc Francijas posma motivācija bija pilnībā zudusi"

"Pēc Francijas posma mums abiem ar Etjēnu bija tādas kā "dead moment" - negribējās vispār neko darīt, nebija motivācijas un neredzējām gaismu tuneļa galā," stāsta Stupelis. "Šogad visas tās labākās uzvaras un labākie rezultāti ir nākuši ar milzīgu gribasspēku, nevis tā, ka mēs baudām šo braukšanu.”

Karstākajiem faniem un Kaspara līdzjutējiem nedaudz atgādināsim, kā tad īsti tika aizvadīts iepriekšējais sacensību posms Francijā un, kādēļ tas bija tāds, jo uz goda pjedestāla šoreiz Kasparam Stupelim kāpt neizdevās.

"Sestdienā jau viss bija kārtībā, uzvarējām kvalifikācijas braucienu un pie starta svētdienā varējām stāties kā pirmie," skaidro Stupelis. "Svētdien pirmajā braucienā startā bijām trešie, pirmie bija Henrikss/Mucenieks, otrie - pajājušā gada pasaules čempioni, kuri uzreiz apdzina Henriksa/Mucenieka ekipāžu un arī mums tas izdevās. Tad varēja sākties cīņa par pirmo vietu. Mēģinājām jau vairākus uzbrukumus pagājušā gada čempioniem, bet sadzirdējām, ka kaut kas nav kārtībā ar izpūtēju, tādēļ samazinājām tempu, iebraucām boksos. Mehāniķi kaut ko darīja, bet mēs trases malā nostāvējām veselu apli, pat pus otru apli, izbraucām ārā un mēģinājām cīnīties. Mums bija ātrākais apļa laiks, bet izcīnījām tikai 24. vietu, par kuru punktus nedod."

Viņš turpina: "Bija laba motivācija uz otro braucienu, domājām, ka saņemsimies, bet startā "norakāmies", aizbraucām tikai kā piecpadsmitie un augstāk par piekto vietu netikām. Braukšana negāja tik labi kā pirmajā braucienā un ļoti svarīgi bija jau pats sākums, bet mēs cīnījāmies no aizmugures, lai pietuvotos labākajiem, iespējams, Etjēnam prātā bija domas par mājām, par sievu, lai arī Etjēns teica, ka tas tā nav, bet bija elementi, kurus pirmajā braucienā pildīja, bet otrajā - nē. Etjēns stundu nokavēja sava mazuļa nākšanu pasaulē, jo uzreiz pēc sacensībām brauca mājās uz Holandi, lai būtu kopā ar sievu dzemdībās, bet, diemžēl, nepaspēja, jo mazulis jau bija piedzimis. Vismaz kaut kāds prieks bija par to nedēļas nogali! Arī man prieks bija par savu audzēkni Romēnu Febvrē, kurš MX2 klasē Holandes posmā nobrauca 2. vietā. Tad arī manas emocijas izlīdzinājās."

"Bet čempionāta situācija ļoti skarbi pamainījās, tagad esam tikai 4. vietā un 30 punktus aiz līderiem," atzīst Stupelis. "Nav nereāli atvinnēt šos 30 punktus, tik ātri, cik mēs tos pazaudējām, arī kāds cits tos var pazaudēt, tik pat labi ir iespējams šos punktus izcīnīt. Motokross ir tāds sporta veids, kur nekad neko nevar zināt līdz pēdējam finiša karogam, tādēļ, katrā ziņā, padevušies mēs neesam, vēl priekšā ir deviņi vai desmit posmi un viss kaut kas var atgadīties. Mēs cenšamies mācīties no kļūdām, kuras ir pieļautas, arī mocis visu šo laiku tiek uzlabots un par to tiek domāts, lai vismaz tehnikas dēļ mēs nezaudējam. Kā būs, nevaru prognozēt, tikpat labi, ir iespējams viena brauciena laikā atvinnēt 25 punktus, ja nepaveicas konkurentiem , tā kā - neko nevar zināt. Galvenais, lai nav tās nulles, jo tiklīdz ir kaut vai viena šī nullīte, daudzi punkti aizripo."

Turēsim īkšķus par Kasparu Stupeli un ļoti ceram, ka sastapsim viņu arī kādā no Latvijas čempionāta posmies, ne tikai pasaules čempionātā Ķegumā 9. un 10.augustā.