Vai te var dabūt alu? Rodiona Kuruca jaunās mājas

Beer City

Milvoki izveidojās kā graudu osta Mičigana ezera rietumu krastā. Auglīgie Vidējo Rietumu līdzenumi ātri kļuva par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimniecības rajoniem pasaulē, bet saražoto produkciju vajadzēja nogādāt patērētājiem. To varēja izdarīt divos veidos – izmantojot strauji augošo dzelzceļu tīklu un ūdensceļus.

Lielie ezeri – Augšezers, Hūrons, Ēri, Ontario un Mičigana ezers – kopā ar dižo Misisipi upi kļuva par deviņpadsmitā gadsimta ASV transporta sistēmas mugurkaulu. Milvoki 1862. gadā izveidojās par lielāko kviešu eksporta ostu pasaulē un tai līdzās auga arī pilsēta.

No 1840. gada līdz Pirmajam Pasaules karam ASV ieceļoja gandrīz seši miljoni vāciski runājošu imigrantu. Daudzi no viņiem apmetās valsts ziemeļu apgabalos, tostarp Viskonsīnā, līdzi atvedot dažādas Eiropas tradīcijas.

Viena no populārakajām tradīcijām? Alus brūvēšana. Vēso dzērienu daudz patērēja arī tādās pilsētās kā Sinsinati un Sentlūisa, taču Milvoki bija izteikta priekšrocība. Aukstās un sniegotās ziemas ļāva vieglāk tikt pie ledus, sekmējot alus uzglabāšanu zemās temperatūrās.

Vēsturnieks Džeimss Baks (James Buck) 1843. gadā Milvoki saskaitīja 138 tavernas – pa vienai uz 40 iedzīvotājiem. Nākamajā vasarā pilsētā ieradās 58 gadus vecais Jakobs Bests, kopā ar dēliem Filipu, Jakobu jaunāko, Kārli un Lorencu izveidojot Impērijas brūzi jeb “Empire Brewery”.

Filips turpināja tēva darbu, vēlāk pārdodot brūzi kapteinim Frīdriham Pabstam, kurš kļuva par “Pabst” zīmola tēvu. Kārlis tikmēr izveidoja pats savu brūzi. “Plank Road Brewery” pēc dažiem gadiem nonāca Frīdriha Millera rokās un kļuva par “Miller” alus kompāniju.

Lielais Čikāgas ugunsgrēks 1871. gadā deva iespēju “Pabst” kļūt par lielāko alus ražotāju Savienotajās Valstīs. Arī konkurenti piedzīvoja augšupeju. Gadsimtu mijā Milvoki bija mājvieta četriem lielākajiem alus ražotājiem pasaulē – “Schlitz”, “Pabst”, “Blatz” un “Miller”.

Pasaules karš sarūpēja nepatīkamu dāvanu – lielāko mūsdienu pandēmiju. “Spāņu gripa” trīs nāvējošās sezonās aiznesa miljoniem dzīvību, bet tās laikā ASV likumdevēji pieņēma nepopulārāko likumu valsts vēsturē. Minesotas republikāņa Endrjū Volstīda vārdā nosauktais likums (Volstead act) pavēra ceļu Konstitūcijas astoņpadsmitajam labojumam jeb “sausajam likumam” (Prohibition).

Likumdevēji arī 21. gadsimtā nav mācījušies no 1920.-1933. gada pieredzes. Piemēram, Meksikas valdība 2020. gada aprīlī pasludināja alu par “nesvarīgu”, uz pandēmijas laiku aizverot visas alus darītavas. Rezultāts? Melnais tirgus un daudzu pilsoņu nāve, saindējoties ar nekvalitatīvu alkoholu.

Vāciskā Viskonsīna kara beigās izjuta amerikāņu nacionālismu. Āpšu zeme – the Badger state – tika saukta par “nodevēju zemi”, bet Milvoki – par ķeizara brūvējumu. Viskonsīnas uzticības līga publicēja karti, kurā tika iekrāsoti pro-vāciski noskaņotie reģioni, bet prohibicionists Džons Streindžs nosauca Milvoki aldarus par “sliktākajiem no mūsu vācu ienaidniekiem”.

”Bucks” – ceturtā populārākā komanda Viskonsīnā

No alus mantojuma netikt vaļā, arī runājot par Viskonsīnas sportu. Kā jau pie vāciešiem, basketbols Āpšu zemē nav pirmā izvēle. Alum draudzīgais amerikāņu futbols – cita lieta. Mazā Grīnbejas pilsēta – tikai 105 tūkstoši iedzīvotāju – ir mājvieta vienai no leģendārākajām sporta komandām.

Dažus mēnešus pēc kara dibinātā “Green Bay Packers” ir trešā vecākā NFL vienība. Tas ir vienīgais profesionālais “lielo līgu” klubs ASV, kurš pieder vietējai kopienai un darbojas kā bezpeļņas organizācija. “Packers” turpina trenēties un spēlēt Zaļajā līcī, lai gan visi pārējie lielklubi sen pārcēlušies uz lielpilsētām – Milvoki uzskata par komandas mājas tirgu.

Kur slēpjas “Packers” panākumi? Tos veido tradīcijas un sporta slava – komanda izcīnījusi 13 titulus, tai skaitā deviņus pirms “Super Bowl” ēras. NFL galvenā balva – Vinsa Lombardi trofeja – nosaukta trenera vārdā, kurš aizveda “Packers” līdz pirmajiem diviem “Super Bowl” tituliem.

“Packers” pieder...360 760 īpašnieku, kuru īpašumā ir vairāk nekā pieci miljoni akciju. Kluba vēsturē bijušas piecas akciju izpārdošanas – 1923., 1935., 1950., 1997. un 2011. gadā. Pēdējā no tām akcijas tirgoja par 250 ASV dolāru gabalā. Apmēram 250 000 pircēju iegādājās 269 000 akciju, ļaujot klubam iegūt vairāk nekā 64 miljonus dolāru “Lambeau Field” paplašināšanai.

Otrā vieta pieder studentu futbola komandai “Badgers”. Viskonsīnas Universitātes vienība bāzējas pavalsts otrajā lielākajā pilsētā Madisonā. “Āpši” spēlē “Big Ten” līgā, mājas spēles aizvadot “Camp Randall” stadionā ar vairāk nekā 80 tūkstošiem sēdvietu.

Pašā Milvoki ir divas profesionālas lielkomandas – “Bucks” basketbolisti un “Brewers” beisbolisti. Ņemot vērā pēckara tendenci – klubu pārcelšanos uz lielajiem TV tirgiem – varēja nebūt neviena, ja ne vīrs, vārdā Bads Sēligs (Bud Selig).

Rumāņu imigranta dēls, sākot no trīs gadu vecuma, kopā ar Ukrainā dzimušo māti Mariju devās uz vietējās “Brewers” komandas spēlēm. Vēlajos pusaudža gados Badam radās jauna mīļākā komanda – no 1953. līdz 1965. gadam pilsētu par savu mājvietu sauca “Boston Braves” beisbolisti.

Uzzinot par “Braves” pārcelšanos uz Atlantu, Sēligs bija satriekts. Centienos paturēt klubu pilsētā – Bada tēvam piederošais uzņēmums spēlētājiem izīrēja automašīnas – viņš nodibināja organizāciju “Teams”, lai neļautu lielajiem akcionāriem pārcelt komandu uz lielāku tirgu.

“Braves” noturēt neizdevās, tomēr uzņēmīgais Bads panāca, lai Čikāgas “White Sox” daļu no regulārās sezonas spēlēm aizvada...Milvoki. Tas izrādījās veiksmes stāsts. Sēligs 1969. gadā centās pārpirkt “baltās zeķes”, taču Amerikas līga uzlika pirkumam veto, nolūkā paturēt klubu Čikāgā. Sēligs nelikās mierā un 1970. gadā nopirka bankrotējušo Sietlas “Pilots” vienību. Tā tika pārdēvēta par “Brewers” jeb “aldariem” un startē līdz šai dienai.

Milvoki pirmais briedis

Badam bija sava loma arī NBA komandas izveidē. Viņš sarunāja, lai “Chicago Bulls” aizvada trīs spēles 1950. gadā uzceltajā “Milwaukee” arēnā – pārbaudes cīņu pret Bostonas “Celtics” un divas regulārās sezonas spēles. Vietējās pašvaldības amatpersonām patika Sēliga ideja par divu profesionālu klubu izveidi pilsētā un viņi bija ar mieru piedalīties jaunas arēnas celtniecībā.

Sēliga bērnības draugs Herbs Kols uzņēmās basketbola iniciatīvas vadību. Milvoki tiešām tika pie sava NBA kluba, taču tā izveide tika uzticēta “Milwaukee Professional sports and services” investoru grupai Veslija Pavalona un Mārvina Fišmena vadībā. Kols pārpirka “Bucks” nepilnas divas desmitgades vēlāk, kad īpašnieki bija gatavi pārcelt komandu uz citu pilsētu.

“Bucks” ieguva vārdu, pateicoties Viskonsīnas oficiālajam savvaļas dzīvniekam – baltajam briedim. Tā nebija pirmā NBA vienība pilsētā. No 1951. līdz 1955. gadam Milvoki spēlēja “Hawks” – komanda, kura nākamās 13 sezonas pavadīja Sentlūisā, bet no 1968. gada noenkurojusies Atlantā.

“Brieži” pirmo spēli aizvadīja 1968. gada oktobrī. Debijas sezonā izdevās izcīnīt 26 uzvaras, taču galvenais panākums sekoja starpsezonā. “Bucks” pārstāvji kopā ar Fīniksas “Suns” pārstāvjiem meta monētu par tiesībām iegūt pirmo izvēli 1969. gada NBA draftā. Milvoki uzvarēja un ieguva tiesības uz UCLA absolventu Lū Alsindoru – vīru, kuru pazīstam ar Karīma Abdula Džabara vārdu.

Alsindora pirmajā sezonā vēsturisku titulu izcīnīja Ņujorkas “Knicks”, taču Milvoki nevajadzēja gaidīt ilgi. Trešajā sezonā “Bucks” no Sinsinati “Royals” nopirka aizsargu Oskaru Robertsonu un pamatturnīru pabeidza ar bilanci 66-16, tobrīd otro labāko rādītāju līgas vēsturē. Pa ceļam “brieži” izcīnīja 20 uzvaras pēc kārtas.

Čempione “Knicks” tika apsteigta par 14 panākumiem, Alsindors nopelnīja MVP balvu, taču apetīte tikai auga. Rietumu konferences pusfinālā “Bucks” pieveica Sanfrancisko “Warriors” ar 4-1, bet konferences finālā līdzīgā stilā apspēlēja Losandželosas “Lakers”.

Finālā pretī stājās...”Wizards”. Tie gan nebija Vašingtona pilsētas “burvji”, bet viņu priekšteči no Baltimoras “Bullets” ar Vesu Anseldu priekšgalā. “Brieži” negūlās zem “lodēm”, sagraujot Austrumu konferences stiprāko komandu ar 4-0. Piektdien, 1971. gada 30. aprīlī, “Bucks” triumfēja NBA čempionātā, paveicot to nieka 30 mēnešus pēc debijas spēles.

Alsindors finālsērijā vidēji laukumā pavadīja 42 minūtes, guva 27 punktus un izcīnīja 18,5 bumbas zem groziem. Robertsons pievienoja 23,5 punktus un 9,5 rezultatīvas piespēles, kamēr Anselds atbildēja ar 15 punktiem un 19 izcīnītām bumbām zem groziem.

Losandželosas “lācis” – Alsindors studiju gados spēlēja Džona Vūdena trenētajā “Bruins” vienībā – 1972. gadā pieņēma islāmu un mainīja vārdu. “Bucks” atkal sasniedza Rietumu finālu, taču šoreiz sešās spēlēs atzina “Lakers” pārākumu. Abduls Džabars komandā nospēlēja vēl trīs sezonas. Otrajā no tām viņš “Bucks” vēlreiz ieveda finālā, tiesa, septiņu spēļu sērijā netika galā ar “Celtics”.

Milvoki galvenā trenera karjeru sāka Dons Nelsons. Ilinojas fermera dēls pie “Bucks” stūres stājās tikai dažus mēnešus pēc spēlētāja karjeras beigām, 1976. gada vasarā kļūstot par Lerija Kostello palīgu. Treneris atkāpās pēc 3-15 starta, atbrīvojot ceļu jaunajam Nelsonam. Pēdējais Milvoki nostrādāja deviņas sezonas, tostarp divreiz nopelnot Gada trenera balvu (1983, 1985).

Nākamajās 32 sezonās “Bucks” tikai trīs reizes pārvarēja “play-off” pirmo kārtu (1987, 1989, 2001), bieži vispār netiekot izslēgšanas spēlēs. Kā gaismas stars šajā laikā bija 1998.-2003. gads, kad komandu vadīja Džordžs Karls. Bijušais “Real Madrid” stūrmanis 1996. gadā aizstūrēja Sietlas “Supersonics” līdz NBA finālam, bet Milvoki rindās tika līdz Austrumu finālam.

Jaunākā ēra “briežu” vēsturē sākās 2013. gada 27. jūnijā, kad kluba vadītāji NBA draftā ar 15. numuru izvēlējās Janni Adetokunbo.

Izmantotie resursi:
Bruklinas “Nets”. Kas slēpjas aiz priekškara?
Rodions Kurucs. Treniņi blakus Brīvības statujai
Rodions Kurucs: trešais latvietis Hjūstonas basketbolā