Latvijas fanu stāsti: Šilovs kā mūris, biļešu stratēģija un operācija "Televizors"

Elīnas, Valtera un Teodora Luisa ģimene spēli klātienē vērot ieradusies no Jelgavas. “Fanu zona ir kolosāla, atmosfēra ir super. Arī dažādu valstu fani savā starpā ļoti mierīgi sadzīvo. Runājas, prasa viens otram nofotografēties. Nekādas agresijas, nekā tamlīdzīga. Silts, smuks laiks – viss forši,” iesāk Valters.

Viņu ģimenei šis ir pirmais pasaules hokeja čempionāts klātienē. Jaunākajam ģimenes loceklim Teodoram Luisam, kuram mutē vēl knupītis, bet mugurā – jau izlases formastērps, pirmais čempionāts vispār. Vecāki izceļ, ka izklaižu ziņā padomāts arī par bērniem: “Ir atrakcijas, visādas aktivitātes, kurās var iesaistīties ar maziem bērniem – tas ir super. Iesim uz arēnu, skatīsimies, kā būs tur.”

Biļetes ģimene esot iegādājusies aptuveni trīs nedēļas pirms čempionāta. “Ieraudzījām, un vienā sekundē nolēmām – braucam? Braucam,” stāsta Elīna. Abi hokeja līdzjutēji atzīst, ka, viņuprāt, biļešu cenas bijušas adekvātas – iztērētā naudas summa nožēlota netiks: “Tas tomēr ir pasaules čempionāts, un ne katru reizi varam uz to atbraukt. Parasti skatījāmies hokeju mājās vai fanu zonas teltī, bet gribējās izbaudīt šo atmosfēru – īpaši ar jaunāko, lai arī viņš izjūt to sajūtu, kāda ir, atrodoties šeit. Te ir svētki.”

Kā apstiprina Elīna, tad viņu ģimenē fanošanai par hokeju ir gana dziļas saknes. “Atceros, kad es pati vēl gāju bērnudārzā, un vecāki man brauca pakaļ, bļāvu – Irbe kā mūris, Irbe kā mūris! – un mājās negribējās iet.” Prasu, vai Teodors tagad Irbes vietā kliegs Artūra Šilova vārdu? “Jā – tagad būs Šilovs kā mūris,” nosmej Elīna.

Līdzjutēji atzīst, ka hokeja atmosfēru izjūt ne tikai arēnas pievārtē, bet arī mājās. “Mums mājās laikam bišķīt kavējas televīzija. Kad skatāmies spēles, tad jau kādu brītiņu iepriekš dzirdam, kā kaimiņš bļauj “gols, gols, gols!”. Es pretī – “neredzu, neredzu!”,” smejas Elīna. Ģimenei ir iemesls būt labā noskaņojumā ne tikai pirms, bet arī pēc spēles – Latvija sīvā cīņā guvusi uzvaru, pārspējot Slovēniju: “Ir ļoti forši. Mums patīk šie svētki – katru gadu gaidām un izbaudām.”

Miks ar draugiem savukārt gatavojas apmeklēt trešo spēli turnīrā. “Lai kāds arī būtu bijis rezultāts Latvijas un Kanādas spēlē, atmosfēra bija dievīga. Bijām arī uz Šveices spēli pret Kazahstānu. Protams, ka biļešu cenas kaut kur nedaudz iecērt sirdī. Kad parādījās iespēja dabūt lētāk, tad nu arī esam atnākuši šodien,” stāsta Miks, kurš ar kompāniju arī bijis starp tiem faniem, kas paspējuši pirms Latvijas – Slovēnijas mača izmantot putniņu pačivinātos atlaižu kodus.

“Uzskatu, ka to vajadzēja darīt krietni ātrāk. Skatītāju skaits pluka pēc katras spēles. Protams, ja biļetes būtu lētākas, kaut vai par tiem pašiem 30% procentiem, tad, manuprāt, arēna būtu piepildīta jau iepriekšējā spēlē [pret Norvēģiju],” savu viedokli pauž Miks. “Tagad redzam tam apliecinājumu – nolaiž cenas, visi atnāk, un arēna ir pilna. Vēl vakar [ceturtdien] skatījāmies, ka uz Latvijas – Kazahstānas spēli ir daudz brīvu sektoru. Šodien jau viss ir izpārdots, kā uz Kanādas spēli. Prieks, ka to saprata, un deva iespēju cilvēkiem.”

“Atmosfēra ir ļoti forša. Daudz slovāku, čehu fanus satiekam, arī tagad slovēņus. Visi ir ļoti draudzīgi,” iespaidos dalās Latvijas izlases līdzjutējs. Piebilstu, ka līdzīgi atbildējuši gan citi latviešu, gan arī iepriekš aptaujātie ārzemju fani, radot iespaidu, ka visi sanākuši atbalstīt vienu komandu vai vienkārši pašu spēli kopumā. Miks paturpina: “Tieši tā arī ir. Man ir viens draugs no Čehijas, kurš brauc uz Čehijas – Kanādas spēli, un fanojam par abām komandām.”

Par organizatoriskiem aspektiem, kas saistīti ar fanu zonu, viņš saka tikai labus vārdus: “Noorganizēts prīmā - konča. Arī alus cenas ir normālas [6 EUR]. Agrāk “Dinamo” laikos bija 4,50, tā kā nav liels uzcenojums. Cilvēkiem ir iespēja atnākt arī šeit ārā pasēdēt – daudz galdu, solu, lieli ekrāni. Visi var atnākt un izjust to hokeja atmosfēru – it sevišķi pēc kovidlaika.”

Miks atklāj, ka savā pirmajā apmeklētajā pasaules čempionātā bijis starp tiem nedaudzajiem, kas varējuši no tribīnēm vērot Latvijas valstsvienības maču 2021. gada burbuļa turnīrā pret Vāciju – vienīgo turnīra saimnieku spēli, uz kuru tirdzniecībā tomēr tika palaists neliels skaits biļešu. “Tur bija drausmīgi – tiem 500 cilvēkiem, kas varēja tikt iekšā. Bet šitais ir čempis. Aizmirsīsim to [2021. gadu], paslaucīsim zem paklāja. Tagad izbaudām šo. Tas ir kā restarts.”

“Galvenais, lai ir uzvaras, un mūsējie turās. Tikt ceturtdaļfinālā nebūs viegli,” spriež izlases līdzjutējs. “Visi vienmēr grib uzvarēt Kanādu, bet man ir sajūta, ka visi grib uzvarēt arī mūs. To apliecināja arī Norvēģijas spēle.” Miks gana precīzi prognozē tobrīd gaidāmā mača rezultātu, kļūdoties par vienu ripu, taču labi raksturojot spēles gaitu: “Gribētos, lai ir 5:2. Bet – mūsējiem patīk radīt intrigu, tāpēc teikšu, ka būs 4:2. Galvenais – pirmajā minūtē nelaist iekšā vārtus. Iepriekšējās divās spēlēs neielaidām un uzvarējām.”

Ja pirmās divas hokeja atbalstītāju kompānijas noķeru gaitā, tad turpinājumā pārceļos uz solu rindām. Aprunājos ar četru fanu pulciņu, kurā ir arī tādi līdzjutēji, kam šī ir pirmā saskarsme ar hokeju dzīvajā vispār. “Brālis no Anglijas atvedis savu meiteni uz pirmo hokeja spēli. Pirmā hokeja pieredze, un nevar sagaidīt, kad varēs skatīties spēli klātienē,” pastāsta Mareks, un stāsta varone Hanna piebilst: “I agree! [Piekrītu!]”

Līdzjutēju četrotne – Mareks, Hanna, Māris un Agrita – ieradusies uz pirmo spēli čempionātā. “Ieradāmies diezgan laicīgi, tā kā iekšā tikām vienkārši. Sākumā fani šķita diezgan mierīgi. Arī tagad, kad fanu zonā taisām vilnīti, gribas, lai arī fani paši nedaudz vairāk pavilktos līdzi,” pauž Agrita. “Vēl neesam tur – tajā enerģijas līmenī, kas latviešu faniem vienmēr ir,” piebalso Mareks, kad līdz gaidāmajai spēlei atlikušas vēl 20 minūtes. “Vilnis bija nedaudz sajucis, tāpēc gribas, lai ir tāds lielāks azarts. Īpaši pēc pēdējām divām spēlēm, kad hokejisti iet, cīnās, un uzvar.”

No kompānijas iepriekš pasaules čempionātu apmeklēšanas pieredze bijusi tikai Marekam, kurš devies uz čempionātu Zviedrijā: “Kopā ar pārējiem faniem tā bija ritīgi forša pieredze, biju uz visām spēlēm. Togad bija daudz līdzjutēju, un bija baigi forši. Tāpēc, īpaši pēc kovid-gadiem, kad nevarēja nākt un skatīties, to nevar palaist garām.”

Manis paceltais biļešu cenu jautājums gan uzsit nelielu emociju dzirksti. “Nedaudz sāpīgi jau bija, jā,” nenoliedz Agrita, taču atzīst, ka doties uz čempionātu gribējies tik un tā: “Tik bieži šādas iespējas arī mums nav, īpaši ņemot vērā, ka iepriekšējā čempionātā vispār nevarēja iet uz spēlēm. Tāpēc tagad bija sajūta – jāaiziet, vismaz lai iegūtu tās sajūtas.”

Ieplānots apmeklēt gan Latvijas spēli pret Slovēniju, gan Kazahstānu. Pēdējā brīža atlaižu kodi gan paskrējuši gar degunu. “Gaidījām, bet tomēr nesagaidījām. Ja godīgi, tad par tiem uzzinājām tikai šodien – tas varbūt bija mazliet sāpīgi,” saka Agrita, un Mareks papildina: “Mums svarīgākas bija nevis cenas, bet iespēja samenedžēt plānus tā, lai varētu uz spēlēm tikt visi kopā, ieplānot brīvas dienas. Ir sāpīgi, bet uz šo – ir vērts.”

Attiecībā uz čempionāta atmosfēru pilsētā, fani spriež, ka kopumā to var sajust, taču, iespējams, ne tik daudz, kā varētu sagaidīt. “Vakar vakarā braucu cauri centram, un redzēju diezgan daudz fanu, ne tikai Latvijas. Bet šodien varbūt īsti tādas sajūtas nebija,” padalās Agrita. “Gaidījām, ka vairāk fanu būs Vecrīgā. Šveiciešu gan tur bija diezgan daudz,” saka Mareks.

Hokeja fanei no Anglijas, kas gatavojas ripas spēli klātienē vērot pirmoreiz, jau izvirzījies savs favorīts Latvijas izlasē – kapteinis Kaspars Daugaviņš, kurš, par prieku arī citiem līdzjutējiem, mačā pret Slovēniju guva arī savus pirmos vārtus. Pārējie gan nevienu individuāli neizceļ. “Hokejs tomēr ir komandas spēle. Ja mēs labi spēlējam, tad labi spēlējam,” saka Māris.

Hokeja pavasara trakums gan faniem ir aktuāls katru gadu – vai nu klātienē, kā šoreiz, vai caur TV ekrāna starpniecību. Agrita un Māris padalās arī ar kādu stāstu, kad fani pirms viena no turnīriem teju palikuši arī bez ekrāna.

“Vienu gadu mums bija saplīsis televizors, un domājām – labi, kādu laiku varam arī iztikt bez. Arī bērni mazāk kaut ko skatās. Bet tad bija maijs, un sākās pasaules čempionāts. Šķiet, kādu dienu pirms tam izdomājām - davai, braucam un pērkam, jo hokejs ir jāskatās normālā televizorā, nevis datorā,” iesāk Agrita. Stafeti pārņem Māris: “Atceros, todien piebraucām pie “Alfas”, nopērkam televizoru un nesam uz mašīnu. Un tad saprotam - bāc, īsti neder iekšā! Kaut kā saspiedāmies, un beigās sagāja.” “Viens bērns man toreiz sēdēja klēpī – protams, tā nevar, bet televizoru iekšā dabūjām,” atceras Agrita.

Noderīgas lietas:

PČ jaunumi, komentāri un viedokļi
PČ kalendārs un rezultāti
MAXIMA prognožu spēle
WILLIAM HILL eksperti un prognozes
TIKKURILA kolorītākais Latvijas hokejists
Baudi PČ hokejā lielākajā sporta bārā Latvijā O'LEARYS