Autors: Kristaps Driķis
Teds Nolans pēc zaudējuma Šveicei emocionāli atvadās no Latvijas galvenā trenera amata.
Zemgus pievīla
Neviens nezina KĀ tas pats Dārziņš vai Bārtulis vai kāds cits spēlētu, nebija info par viņu fiz formu, taču viņi vienalga tika saukti spēlēt...
Maticins? Toties bija kvalitātes, kas viņu ļāva ierindot daudz augstāk nekā tos, kas šamo noskrēja.
Bārtuli gan neesmu redzējis pēdējā laikā.
Kāda tur Maticinam bija kvalitāte pēdējos gadus, ja tu kā pēdējais aizsargs nejēdz aizslidot aizsardzībā...
Bet, ja par hoķi, teikšu tā - Nolans tiek nedaudz pārvērtēts. Jā, izlase nospēlēja daudzmaz labi - bija pāris skaistas, emocionālas, veiksmīgas uzvaras. Jā, uzvarēti grandi, bija labas izredzes tikt tālāk gan OS, gan PČ. Bet kāpēc visi aizmirst par neskaitāmām dīvainībām ar spēlētāju maiņām? Par pievienošanos izlasei pēdējā brīdī? Par spēlētāju neskaitāmajiem "jēlajiem" pirmajiem periodiem? Par veiksmīgajām sakritībām OS atlasē, kad, principā, dažas spēles uzvarējām tikai tāpēc, ka dažu spēlētāju individuālā meistarība un veiksme bija mūsu pusē (Sprukts, Dārziņš). Plus - Ozoliņa un Ņiživija milzigā nozīme OS ceļazīmes izcīnīšanā. Bet Nolans Ņiživiju pat nepaņēma uz OS.
Un par Bukartu, protams, var daudz runāt, bet viņš prot iemest ripas vārtos. Nevis skatītājos, aizsarga slidā, nūjā, bet vārtos. Arī atbildīgos turnīros. Mums šogad izlasē nebija daudz vārtu guvēju. Labi, ka aizsargi .t.i. Kulda beidzot "izšāva", super. Pelnīti labākais spēlētājs komandā. Rēdlihs, Daugaviņš centās un mūsu izlases metienu realizācija bija pārsteidzoša. Bet. Pārējo, diemžēl, nebija. Bija Ķēniņi, Meijas, Džeriņi, K.Jasi, Bērziņi, Štāli, Cipuļi u.c., kas neskaitāmas reizes bezjēdzīgi meta pa (pārliecinoši garām) vārtiem. Jo viņi visu sezonu apmēram tā arī spēlē. Jā - Štālam un K.Jasam beidzot iekrita pa vienai ripai. Urā. Trenera nopelns, ne?
Kuldas nelikšana vairākumos OS arī par kaut ko liecina, malcis Artūrs, ka šajā PČ pierādīja trenerim, līdzjutējiem un komandai, kāda tā bija kļūda. Un Masaļska nelikšana spēlē pre Šveici arī noteikti lika komandai "saņemties", zinot to, ka Gudijs vidēji spēlē līdz šim ir ielaidis 4 ripas. Trīs centra uzbrucēju likšana vienā maiņā arī ir kūl. Un katrā Nolana čempī bija visādas dīvainības. Piemēram, Macijevska nepaņemšana uz čempi tajā gadā, kad izšķirošā spēle mūsējiem bija pret Dāniju, bet Macijevskis bija Dānijas čepmpionāta rezultatīvākais spēlētājs. Tribuncova nepaņemšana sastāvā, kad šis aizsargs bija rezultatīvākais, šķiet, toreiz Baltkrievijas čempī, lai gan viņa metiens arī joprojām ir labs un spēks, pieredze nav sliktāka kā Laviņam. Katru gadu, vismaz manā skatījumā, bija visādas dīvainības ar maiņām, spēlētāju izvēlēm, vārtsargu izvēlēm uz konkrētam spēlēm utt.
Vienvārdasakot - paldies Nolanam, kura asaras savā ziņā bija arī pateicības asaras, jo veiksme LV izlases vadīšanā viņam ļāva atgriezties tur, kur kādreiz tika atzīts par labāko - NHLā, kā arī ļāva vadīt izlasi Olimpiskajās spēlēs, turklāt ar skaļu blīkšķi
LV komandas spēlētāji ir stipri labāki nekā Znaroka laikos, paskatieties kaut vai to, kādās līgās spēlē, kāda ir rezultativitāte un nozīme klubos.
bet atliek sadzirdēt atkal Nolana vārdus un viss sagriežas kājām gaisā
nav ne dusmu vairs, ne aizvainojumu
kas viņš ir?
burvis?
kā viens cilvēks var tik skaisti pateikt un tā uzmundrināt?
īsts virsaitis ar brīvu garu un skaidrām domām
paldies Tev, Ted
Tā vietā mēs noskrējāmies, dzenoties pakaļ Krievijas izlases reaktīvajiem čaļiem, kā arī zaudējām Girgensonu, kas gan, jāsaka, bija nepatīkams nelaimes gadījums. Un BLR un SUI pirmie periodi par šo to liecināja. Es piekrītu tam komentētājam, kas teica, ka pēc BLR tiesnešu "nozagtā" gola un punkta, mūsējiem vajadzēja šveiciešus no pirmās minūtes samalt miltos.
Jā, izklausos laikam pēc pārgudra interneta troļļa, bet piekrītu vēl kādam komentētājam, ka Beresņeva laikos (ok, tie vēl bija PSRS Rīgas Dinamo sporta nometņu čaļi) mūsējie uzvarēja tos, ko bija jāuzvar, kā arī paķēra līdzi pa kādam grandam vai vismaz neizšķirtam ar grandu, bet pēdējos gados mēs baigi priecājamies par vienu un to pašu apmēram 10.vietu un "skaistajiem zaudējumiem", kur pārsvarā sākumā ļaujam pretiniekam izvirzīties vadībā un tad saņemamies un metamies atspēlēties. Un baigi bieži tie "skaistie zaudējumi" ir izšķirošajos mačos. Ja nenospīd Dalmena paklupšana uz līdzenas vietas vai Štāla precīzie rikošeti
Es katru gadu ticu, ka mūsējie beidzot noticēs sev, saņemsies, nospēlēs kā komanda (līdzīgi kā OS pret miljonāriem kanādiešiem) un izcīnīs medaļas. Potenciāls taču ir. Un liels
Slovākijas, Šveices medaļas- bija negaiditas, bet tomēr arī likumsakarīgas, jo viena ir bijusī top7 hokeja valsts, kura veica- pēdējo rāvienu, bet otra- valsts ar sakārtotu hokeja sistēmu.
Domāju, ka tedis ir labs- citādi netiktu NHL.
vai labākais treneris LV- nezinu.
palielam spēlē jau spēlētāji.
Pie vecā formāta jau katrs kadu pirms čempja varēja noskaņoties vienai svarīgajai spēlei un maybe atrast spēkus uzvilkt grandus, bet pie ši formāta viss mainās turnīra gaitā- sevišķi spēlētāju prātos. Piemēram varam samest kaudzi ripas ASV un staigāt pa mākoņiem, kad divas spēles vēlāk nespējam pieņet vienkāršus drošus un taktiskus lēmumus- dumjas kļūdas. Tās ir hokejs un tās ir emocijas. Jāsaprot tas vienreiz gan hokejistiem gan faniem. Labs darbs ir padarīts.
Teds Nolans piekrita palikt saistīts ar Latvijas izlase, tiesa gan ne kā galvenais treneris, bet varbūt kā konsultants? Es tikai par šādu variantu. Bet galvenais treneris ir jāmeklē Ziemeļamerikā. Varbūt Kūlens kaut ko var ieteikt un palikt pie mūsu izlases stūres kā palīgs?
P.S. NOLANS - REANIMATALOGS))))))
Es nodarbojoties amatieru līmenī, tiesa gan citā sporta veidā.
Nekad, Nekad treneris nav teicis ejot uz laukuma - šī spēle ir mazsvarīga, taupiet spēkus nākamajām spēlēm, lai ārī cik šis pretinieks būtu neuzvarams. Vienmēr spēlēts ar labāko iespējamo sastāvu un ar pilnu atdevi. Tad kā tavuprāt tiek izcīnītas Lielās uzvaras pret Grandiem. Nevaig doties laukumā ar Lūzeru domāšanu, bet gan otrādies, ar Uzvarētāju.