Ģenerālis piedāvā:"Grēku izpirkšana.

Grēku izpirkšanas cena – pusmiljons eiro
Basketbolā paužu nav. 1.oktobrī VEF Rīga spēlēs Eirolīgas kvalifikācijas turnīrā un sāksies Aldaris Latvijas Basketbola līgas 23.čempionāts, pēc nedēļas startēs Baltijas līga un VTB līga. Jau pilnā sparā spēlē Latvijas Jaunatnes basketbola līgas komandas. Sezona būs gara un interesanta, būs par ko parunāt katru pirmdienu.
Latvijas izlases veiksmīgais starts Eiropas čempionātā pievērsis uzmanību starptautiskajam kalendāram. Žēl, ka komanda pēdējā brīdī neizturēja pašas uzņemto ātrumu un neizmantoja šoreiz gluži reālo iespēju izcīnīt ceļazīmi uz pasaules čempionātu. Taču, pateicoties FIBA nesportiskajai sistēmai, vilciens uz Spāniju vēl nav aizgājis. Čempionāts vēl nebija beidzies, kad bijušais Krievijas Basketbola federācijas vadītājs Černovs jau lielījās, ka krievi savāks naudu un nopirks wild card. Līdzīgi runā arī itālieši, grieķi, turki, ķīnieši. Tās visas ir bagātas federācijas. Bet, ja reiz sākas ceļazīmju pirkšana un pārdošana, varbūt arī Latvija var iesaistīties šajā tirgū?
Oficiāli zināms, ka wild card uz pasaules čempionātu maksā pusmiljonu eiro. Diezin vai tādu naudu iedos valdība un maz cerību uz Rīgas domi, kam nākamās vēlēšanas aiz kalniem. Savukārt Basketbola savienības prezidents Valdis Voins nav ne miljonārs, ne oligarhs. Tomēr vienu iespēju es redzu. Mūsu Lielais Andris varētu vienā rāvienā kļūt par populārāko cilvēku Latvijas basketbolā, izpērkot ne tikai wild card, bet arī nolīdzinot savu „parādu”. Ja Biedriņš septembrī būtu bijis Slovēnijā, domāju, ka izlase būtu pirmajā septiņniekā. Pusmiljons par trim brīviem mēnešiem un vēl iespēju pašam uzspēlēt pasaules čempionātā – tas nav pārāk dārgi, vai ne? Tiesa, parasti tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Un tad būs jautājums – ko Andris ņemtu komandā par partneriem, kas būs komandas treneri utt. Interesanti, Andri – vai ne?
Iekļūšana pasaules čempionātā ne tikai sagādātu unikālu pieredzi, bet arī atrisinātu nākamo problēmu – garantētu Latvijas izlasei tiesības 2015.gadā spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Ja wild card nebūs, nākamajā vasarā būs jācīnās kvalifikācijas turnīrā. Bet tas var nebūt tik viegli, kā pašlaik eiforijā izskatās. Mums it kā ir laba vieta reitingā, bet zemākos grozos būs daudzas bīstamas komandas. Izloze var būt gan veiksmīga, gan ļoti neveiksmīga.
Ļoti svarīgs būs trenera jautājums. Vairākums tagad sliecas uz to, ka Bagatskim vajadzētu turpināt darbu, bet jautājums ir par viņa paša gribēšanu un spēju vēl vismaz divus gadus nostrādāt tādā nonstopa režīmā. Kurtinaitis pateica spilgti un pareizi: vienlaikus vadīt Eirolīgas klubu un izlasi ir tas pats, kas nodarboties ar seksu, vadot mašīnu pa automaģistrāles. Es saprotu, ka kādu brīdi tas var būt patīkami, bet ilgtermiņā tā ir milzīga pārslodze, kas saīsina trenera karjeru. Ne katrs to var izturēt.
Par starptautiskajā basketbolā valdošo bardaku liecina fakts, ka joprojām nav skaidrs ne izlozes datums, ne nākamā Eiropas čempionāta izspēles kārtība. Šogad bija liela neapmierinātība ar izstiepto finālturnīru un „liekajām” otrā posma spēlēm. Milzīga slodze spēlētājiem, līdzjutēji nevar izturēt tik ilgu laiku utt. Tomēr izskatās, ka mans draugs Volkovs panācis, ka pēc diviem gadiem nekas nemanīsies. Ukraiņi jau esot sadalījuši pilsētas, kurās spēlēs, piesaistīta liela nauda zāļu celtniecībai un neviens nav ieinteresēts samazināt spēļu skaitu. Spēlētāju intereses tiek ignorētas. Turklāt putru vēl vairāk sajauc FIBA konflikts ar FIBAEurope. Lielā FIBA sākumā paziņoja, ka wild card piešķirs jau novembrī, bet tad atlika līdz februārim – lai vairāk laika tirgoties ar federācijām. Bet – kamēr nav sadalītas wild card, nav nozīmes rīkot Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra izlozi, jo nevar zināt, kurām komandām tur jāspēlē.
Pēdējā laikā daudz runāts par FIBA sacensību sistēmas maiņu, bet patiesībā pārmaiņas nebūs nemaz tik drīz. Tuvākajos četros gados viss paliek pa vecam: 2014.gadā pasaules čempionāts Spānijā labākajiem un Eiropas čempionāta kvalifikācija pārējiem, 2015.gadā Eiropas čempionāts Ukrainā, 2016.gadā olimpiskais turnīrs Riodežaneiro, kurā būs četras vai piecas Eiropas komandas un nākamā Eiropas kvalifikācija, bet 2017.gadā kārtējais Eiropas čempionāts pagaidām vēl nenosauktā vietā. Tikai pēc tam sāksies pārmaiņas. Spēlētājiem 2018.gadā beidzot tiek solīta viena brīva vasara, bet rudenī sāksies kvalifikācija uz 2019.gada Pasaules kausu, kurā būs 32 komandas, tai skaitā varētu būt 12 Eiropas valstu izlases. Tā būs reāla iespēja Latvijai.
1.oktobrī ar kvalifikācijas turnīru sākas Eirolīgas kārtējā sezona, un šai sakarā atkal jālieto vārds bardaks. Eirolīga jau no šīs sezonas pāriet uz jauniem noteikumiem, kas FIBA stāsies spēkā tikai pēc gada. Tas nozīmē, ka spēlētājiem un skatītājiem vajadzēs mācēt ātri pielāgoties. Priekšnieki strīdas un cenšas parādīt viens otram, kurš ir galvenais, bet jācieš visiem.
VEF Rīga ir dīvainā situācijā. Pagājušajā gadā, kad bija iespēlēts komandas kodols un būtu bijušas labas izredzes pacīnīties par ceļazīmi uz Eirolīgu, komandu nepielaida kvalifikācijai. Tagad komanda ir rekonstrukcijas procesā, bet iespēja spēlēt ir. Skatīsimies , kas no tā iznāks.
Nepiekrītu tiem, kuri izteikušies, ka komanda esot nokomplektēta labāk, nekā pirms gada. Pirmkārt, centra spēlētājs Lavals nekādi neierakstās trenera Butauta koncepcijā, jo nespēj atcerēties nevienu sadarbību. Ar atlētismu vien nepietiks. Otrkārt, izjaukts komandas kodols – nav Bertāna un Kavaļauska, neviens nezina, kas būs ar Bērziņu un kāda būs Janičenoka sportiskā forma pēc slodzes izlasē. Treškārt, lai cik meistarīgi būtu basketbolisti, būs vajadzīgi vismaz trīs mēneši, lai saspēlētos un nostabilizētu komandas spēli. Ceturtkārt, vēl no „Brocēnu” pieredzes atceros, ka salikums „pieredzējušie plus jaunie” ir ļoti nestabils, jo grūti prognozēt jauno spēlētāju pienesumu katrā konkrētā mačā. Būs gan veiksmes, gan neveiksmes. Ja kluba vadība ar to rēķinās un būs pacietīga – tā būs viena situācija. Bet, cik zinu, VEF Rīga tradicionāli augstos uzdevumus neviens nav atcēlis. Kas notiks, ja tie netiks izpildīti – piemēram, Eiropas kausa izcīņā netiks pārvatēta pirmā posma barjera?
Bet, atgriežoties pie Eirolīgas kvalifikācijas – sezonas sākums nebūs viegls arī citām komandām, un katrā atsevišķā spēlē viss var gadīties. Un tad ir jautājums, par VEF Rīga īstajiem mērķiem. Jo Eirolīgas standartiem komandas sastāvs neatbilst un gadījumā, ja ceļazīme tiks izcīnīta, kluba vadībai vajadzēs krietni saspringt, cenšoties piesaistīt papildus resursus un spēlētājus. Vai Vefs tam ir gatavs? Patiesībā, te ir vieta jautājuma par visa šī kvalifikācijas turnīra jēgu, jo līdzīgas problēmas ir visiem iesaistītajiem klubiem, un neskaidrība nepatīk nevienam.
Kā VEF Rīga būs gājis Viļņā, kas notiks Baltijas līgā un VTB, kādas ir Aldaris LBL klubu spēku samērs jaunajā sezonā – par to visu parunāsim pēc nedēļas. Arī par to, kas notiek Latvijas Jaunatnes basketbola līgā, ar kuru esmu bijis saistīts vairāk nekā 10 gadus un kurā ielikts pamats arī daudzo izlašu veiksmīgajiem startiem šajā vasarā. Sistēma darbojas, taču dažas reformas būtu vajadzīgas.