Ģenerālis piedāvā:Labāk peldbaseinā nekā zoodārzā..

Patīk
BK „Jēkabpils” un kustība provincē
BK „Ventspils” atrašanās līderpozīcijās ir ierasta lieta, „VEF Rīga” vēl nav iesaistījušies turnīrā, bet patīkams pārsteigums ir jēkabpiliešu stabilais sniegums. Komanda, kas LBL spēlē tikai otro gadu, uzvarējusi astoņās spēlēs un zaudējusi tikai divas spēles. Patīkami, ka Latvijas basketbola centru sarakstu papildinājusi vēl viena pilsēta. Savulaik četras vai pat piecas LBL spēles dienā notika „Daugavas” sporta namā, jo lielākā daļa komandu pārstāvēja Rīgu. Kad kļuvu par LBL direktoru, sākām vest basketbolu ārā no galvaspilsētas un toreiz daudziem tas nepatika – kāpēc kaut kur jābrauc utt. Vēsture liecina, ka daudzas nākamās zvaigznes sākušas spēlēt provincē, tāpēc ir labi, ka LBL papildina jaunas pilsētas – Jēkabpils, Jūrmala, tagad arī Saldus. Taču, no otras puses, jūtams, ka sāk pietrūkt labu spēlētāju. Ne velti ārzemnieki ir septiņās komandās, un kopskaits – 15 – jau tuvojas trekno gadu rādītājiem. Kvalitāte gan vēl nē, jo liela daļa ir pavisam jauni čaļi.
Iespējas treneriem
Jo vairāk komandu, jo vairāk iespēju treneriem. Labi, ka LBL strādā gan rūdītie Varis Krūmiņš un Ainars Zvirzgdiņš, gan jaunie Mārtiņš Gulbis un Artūrs Visockis-Rubenis, gan bijušie valstsvienības spēlētāji no LBL pirmajās sezonās slavenās „Bonus” komandas – Roberts Štelmahers, Arnis Vecvagars un Uvis Helmanis.
Neprognozējami rezultāti
Turnīra tabulas vidusdaļa ir ļoti blīva, katra komanda var uzvarēt gandrīz katru – skatītājiem interesanti, bet spēlētāji un treneri nevar atslābt. Jo asāka konkurence, jo lielākas iespējas progresēt. Pat viena spēlētāja atbraukšana vai aizbraukšana uzreiz var sagriezt kājām gaisā visu sižetu. Redz, tikko Liepājā atgriezās „pazudušais dēls” Mareks Jurevičus un viņi uzreiz uzvarēja Jēkabpilī. Nav izslēgts ka LBL atgriežas vēl kāds latvietis. Eiropā ir krīze, darba vietu skaits sarūk un konkurence pieaug. Piemēram, joprojām bez darba ir Rihards Kuksiks – kāpēc viņam neuzspēlēt kādā LBL komandā? Starp citu, kopā ar „Turību” trenējas Kaspars Bērziņš – varbūt viņš sadomājis studēt un pie viena arī uzspēlēt?! Kāpēc ne – Latvijas PSR laikos virslīgā spēlēja pat četras augstskolu komandas. RPI sastāvā bijām mēs ar Džabaru – Andri Jēkabsonu - , kā arī Vilis Krištopans, Juris Kalniņš un Andris Zvans, bet vēlāk Universitāti pārstāvēja Igors Miglinieks un Kārlis Muižnieks,Gundars Vētra un Andrejs Bondarenko. Toreiz tie meistarkomandas spēlētāji, kuri nestudēja, spēlēja dažādu kolhozu komandās un mūsu savstarpējie mači bija ļoti interesanti. Varbūt „VEF Rīga” tagad varētu atkārtot ko līdzīgu?

Vilšanās
Nepiesakās spilgti jauni talanti
Pēdējos gados bija pierasts, ka LBL katru gadu parādās perspektīvi jaunie spēlētāji, kuri spēj piesaistīt skatītāju uzmanību un spēlē ļoti nozīmīgu lomu savās komandās. Tādi bija Mareks Mejeris, Žanis Peiners, Jānis Timma, Jānis Bērziņš... Šogad uzmanības centrā un līderpozīcijās statistikā ir pieredzējušie, bet jaunie turas ēnā. Žēl, ka Ventspilī dziļā rezervē sēž pirms diviem gadiem U18 čempionātā labi spēlējušais centrs Iļja Gromovs. Arī citi toreizējie U18 izlases līderi „nespīd”, radot bažas par U20 izlases startu nākamvasar. Labi, ka Valmierā ir iespēja spēlēt Dāvim Gekam un Ivaram Žvīguram – ceru, ka viņi stabilizēs sniegumu. Ivo Zonne turpina īstenot savu politiku, visu „Barons kvartāls” komandu būvējot ap Dāvi Zonni, kuram 17 gados tā jāiztur ļoti nopietna slodze. Riskants gājiens, jo sevišķi ņemot vērā, ka galvenajam trenerim Mārtiņam Gulbim – starp citu, „VEF Rīga” sistēmas audzēknim! – pagaidām ir minimāla pieredze un tikai aptuvena nojauta par to, kā attīstīt jaunos spēlētājus.
Pazems vidējais līmenis
Latvijas komandu savstarpējās spēlēs ir intriga, ātrums, azarts – var rasties iespaids, ka viss ir kārtībā. Bet mūsu trešā labākā komanda „Valmiera” Igaunijā zaudē viduvējam igauņu klubam, un no Somijas atbrauc ar mīnus 50... Baltijas līga parāda vidējo līmeni, kas nav visai augsts.
Klusā LBL
Vēsturiski iznācis tā, ka ap LBL vienmēr bijis zināms troksnis – kaut kādi skandāli un protesti, skaļas līderu cīņas. Šosezon viss notiek klusiņām. Ir dzīvība tribīnēs Jēkabpilī, Saldū un Valmierā, diezgan pilnas ir mazās zāles Jūrmalā un Mārupē, ar saviem atbalstītājiem labi strādā „Latvijas Universitāte”, bet pietrūkst nacionāla mēroga trokšņa un LBL spēļu Rīgā. Redzēs, vai kaut kas mainīsies 7.decembrī, kad LBL čempionātā iesaistīsies „VEF Rīga” un Ventspilī pirmo reizi šosezon notiks abu galveno favorītu cīņa. Starp citu, Vefam pēc ļoti neveiksmīgā starptautiskās sezonas sākuma LBL atvieglotais spēļu režīms var kļūt neizdevīgs. Ja nenotiks brīnums un neizdosies iekļūt Eiropas kausa izcīņas otrajā kārtā, pēc Jaungada četros mēnešos paliks tikai kādas 15 spēles. Par ko tad spēlētājiem maksāt lielās algas?