Ģenerālis piedāvā: tops

Debitanti
1.Dairis Bertāns („Bilbao”, Spānija) – pirmā vieta par veiksmīgo iekļaušanos Spānijas virslīgā! Solīds spēles laiks (vidēji 28 minūtes gan ACB, gan Eiropas kausa izcīņā), iekarota stabila vieta starp komandas līderiem (13,5 punkti ACB, 13,4 – Eiropas kausā) – izskatās, ka Dairis no Rīgas uz spēcīgāko līgu Eiropā pārcēlies īstajā brīdī. Iespējams, viņam palīdzēja arī tas, ka Bilbao komandas spāņu basketbolisti pagaidām kaut kādu iemeslu dēļ spēlē zem sava līmeņa. Varbūt viņus kaitina kluba finansiālās problēmas, varbūt vēl kas. Lai nu kā, bet Dairis veiksmīgi izmantojis savas iespējas un veiksmīgi strādā uz savu vārdu. Tikai divi momenti liek būt piesardzīgiem – Bilbao komanda ar vienu uzvaru septiņās spēlēs ir pēdējā vietā un pašam Bertānam ir ļoti maz rezultatīvo piespēļu (vidēji spēlē 0,8 un 1,4). Būs žēl, ja zudīs saspēles vadītāja iemaņas.
2.Žanis Peiners („Mikolaiv, Ukraina) – par Žaņa talantu nekad neesmu šaubījies un pirmo spēļu statistika Ukrainā apstiprina, ka Superlīgā viņš var būt tikpat jaudīgs, cik LBL (15,8 punkti, 3,3 piespēles, 3,3 atlēkušās). Treneris Agris Galvanovskis viņam uzticas, un Peiners laukumā to attaisno. Jautājums – cik ilgam laikam pietiks spēka?
3.Kristaps Porziņģis („Cajasol”, Spānija) – 18 gados šī viņam ir pirmā īstā sezona Seviljas komandas sastāvā, jo epizodiskā piedalīšanās spēlēs pērn bija tikai avanss. Vienā spēlē spoži parādīja savu potenciālu, citās var just, ka vēl vajadzīgs laiks, lai iegūtu pieredzi, atlētismu, svaru. Ir visas iespējas nākotnē šajā topā kāpt augstāk.

Stabilās vērtības
1.Jānis Strēlnieks („Budiveļņik”, Ukraina) – Jānim šī ir jau trešā sezona ārzemēs, un sperts solis uz priekšu, debitējot Eirolīgā. Paveicies ar komandu – „savs” treneris, turklāt tādi partneri, uz kuru fona var izcelties ar stabilitāti. Tā ir Strēlnieka raksturīgākā īpašība – viņš visu dara labi. Bet, lai paceltos augstākā pakāpē, kaut ko vajadzētu darīt izcili. Slikti, ka komandā ir krīze un ar Jāņa labo sniegumu nepietiek, lai uzvarētu. Kaut gan paša statistika ir laba (Ukrainā vidēji 27 minūtes, 9,3 punkti, 3,2 piespēles, Eirolīgā 25 minūtes, 8,5 punkti un 2,8 piespēles).
2.Kristaps Valters („TED Ankara”, Turcija) – laba statistika (Turcijā 25 minūtes, 10,7 punkti, 3,8 piespēles, Eiropas kausā 24 minūtes, 7,2 punkti, 5 piespēles), stabilas pozīcijas komandā. Pati komanda gan vēl tikai veidojas, turklāt nacionālajā čempionātā laukumā visu laiku jābūt vismaz diviem turkiem un tas sarausta spēli. Potenciāls ir labs un arī Eiropas kausa izcīņā pēc neveiksmīgā pirmā apļa (1-4) vēl var uzlabot pozīcijas . Ja tādā garā turpinās pats un progresēs visa komanda – pēc diviem mēnešiem nākamajā topā var pakāpties uz 1.vietu.
3.Rolands Freimanis („Himik”, Ukraina) – maz redzēts, bet statistika ir pietiekami laba (Ukrainā 22 minūtes, 9,6 punkti, 4,7 atlēkušās bumbas, Eiropas kausā 18 minūtes, 9,2 punkti, 2,7 atlēkušās). Paveicies ar treneri, jo Kārlis Muižnieks diezgan labi pazīst Freimani un piedot viņa nestabilitāti, ko cits treneris vērtētu skarbāk. Bet nestabilitāte joprojām ir ļoti liela – to redzējām jau izlases spēlēs.

Vilšanās
1/Mareks Mejeris („Fuenlabrada”, Spānija) – vasarā skatījās uz NBA, sezonu sāka „Fuenlabrada” pamatsastāvā, bet pēdējos mačos vispār nav ticis laukumā. Spēlētājs, kura talants bieži paslēpjas tā, ka grūti atrast. Ja trenerim būs pacietības un pats Mareks neiemācīsies katrā spēlē rādīt visu, ko prot – būs problēmas. Tiesa, Spānijā Mejeri pazīst un varbūt var parādīties piedāvājumi no citām komandām.
2.Mareks Jurevičus („Elan Chalon, Francija) – apsveicami, ka pēc vairākiem gadiem Itālijas otrajā līgā pieņēma jaunu izaicinājumu un devās uz Franciju, tomēr nespēja noturēties komandā, kura neveiksmīgi sākusi sezonu gan čempionātā, gan Eiropas kausa izcīņā.
3.Kaspars Vecvagars („Žalgiris”, Lietuva) – neizmantoja pirmās iespējas parādīt sevi „Žalgira” sastāvā un tagad nonācis īstās sprukās. Vidēji 9 minūtes LKL čempionātā – tas nav tas, kas vajadzīgs 20 gadus vecam talantīgam spēlētājam. Jau pagājušā sezona viņam nebija veiksmīga un palikšana bez kārtīgas spēļu prakses draud ar īstu stagnāciju. Redzēs, kā situācija risināsies tālāk – „VEF Rīga” jau pateikuši, ka meklē otro saspēles vadītāju – latvieti. Vecvagars būtu ideāla kandidatūra, ja vien daudzās puses spēs vienoties.

Treneri
Galveno treneru amatos ārzemēs ir četri mūsējie un starp viņiem Nr.1 patlaban ir Kārlis Muižnieks (Južnijas „Himik”, Ukraina). Tas nav visbagātākais klubs Ukrainā, bet turas līderos gan Superlīgā (6-1), gan Eiropas kausa grupā (4-2). Jūtams, ka Kārlis veiksmīgi salicis komandu no pieejamiem resursiem. Vēl viens mūsējais, kuru labprāt redzētu Vefā – jo vairāk tāpēc, ka Kārlis man ir vecs cīņu biedrs un viens no vecā VEF simboliem.