Ģenerālis piedāvā: Kas neder Butautam, tas noder NBA

Pirmkārt, ir unikālais, Lavala stāsts. Šis amerikānis ar Nigērijas pasi ļoti slikti izskatījās treniņos, un treneris Butauts neslēpa, ka nav apmierināts ar viņu. Tas radīja noteiktu fonu, uz kura notikumi attīstījās ļoti interesanti. Lavala neaizbraukšana uz Viļņu, protams, bija nekaunība, taču amerikānis ar šo gājienu izprovocēja VEF vadību ātri lauzt līgumu. Un tad kā zibens spēriens nāca ziņa, ka Lavals noslēdzis līgumu ar NBA klubu „76ers”... Ja saistības ar „VEF Rīga” viņam vēl būtu spēkā, būtu iespējas pakaulēties un viss ritētu ļoti interesanti. Tagad var tikai secināt, ka spēlētājs, kurš Vefa treniņos izgāzās, paņemts uz NBA.
Nezinu, kā Lavals būtui izskatījies uz „Lietuvos rytas” centru fona, bet bez viņa „VEF Rīga” groza apakšā palika caurums. Apstiprinājās, ka Anžejs Pasečniks pagaidām neatbilst šim līmenim. Pirmkārt, fiziski, jo viņš zaudēja visās divcīņās, un pēc katras sadursmes vai nu vārtījās pa grīdu vai cēla roku augšā par sodu. Tā nav Pasečnika vaina – vienkārši vajadzīgs laiks, lai viņš sagatavotu ķermeni vīru basketbolam.
Pirms 15 gadiem „bročos” Raitis Grafs 18 gados bija cienījams pretinieks Eirolīgas čempionu centram Eurēlijam Žukauskam, taču kopš tā laika basketbols Eiropā ir kļuvis daudz atlētiskāks un bez ļoti labas fiziskās kondīcijas zem groziem nav, ko meklēt. Tagad mest Pasečniku cīņā ar Eiropas līmeņa centriem – tas būs noziegums pret šī spēlētāja nākotni! Spēļu prakses iegūšanai viņam piemērotāka varētu būt, piemēram, „Valmierā”, bet pats galvenais – viņam ļoti daudz un mērķtiecīgi jātrenējas. Spēlēšana augsta līmeņa turnīros draud gan ar fizisko pārslodzi, gan psiholoģiskām problēmām, jo pirmās neveiksmes var salauzt spēlētāju. Šajā vecumā jāstrādā ļoti gudri un uzmanīgi.
„VEF Rīga” pašreizējā situācija galīgi nav piemērota jauna spēlētāja progresam. „Garajā galā” ir milzīgas problemas. Kaspars Bērziņš, acīmredzot, nepaliks komandā, Artūrs Bērziņš var iemest kādu trīspunktnieku un enerģiski pacīnīties, taču komandas spēlē neierakstās. Viktors Iļjins nav gatavs šim līmenim. Skaidrs, ka Lavala vietā tiks meklēts cits, taču vai izdosies atrast superspēlētāju par piemērotu cenu?
No otras puses – ārējā līnija ir nokomplektēta ar labiem pieredzējušiem basketbolistiem, un neredzu stabilu vietu rotācijā Jānim Bērziņam. Ar „Lietuvos rytas” viņš spēlēja diezgan daudz, jo Butautam nebija citas izejas, kā spēlēt ar „mazo” sastāvu. Taču normālā situācijā trešā numura pozīcijā Bērziņam priekšā būs Robinsons, Jahovičs un arī Janičenoks, ja vienlaikus laukumā būs arī Brauns un Delininkaitis. Ja „VEF Rīga” grib Bērziņu izaudzināt par lielu spēlētāju, viņš jāiespēlē gudri, nevis vienkārši kritiskās situācijās jāmet aukstā ūdenī. Butautam ar to vienmēr bijušas problēmas.
Eiropas kausa grupas izloze „VEF Rīga” nav bijusi veiksmīga. Kazaņas „Uniks” un „Banvit” vietā no pirmajiem groziem noteikti varēja gadīties ērtāki pretinieki. Bīstama pretiniece būs Skopjes komanda, jo Maķedonijā basketbols ir uz viļņa. „Hapoel” un „Kalev/Cramo” mani tik ļoti nebaida, bet izbraukumā nebūs viegli arī pie šiem pretiniekiem. Būs grūti, tomēr pirmajā trijniekā komandai jātiek. Citādi pēc Jaunā gada „VEF Rīga” būs ļoti maz spēļu.
Šonedēļ sākas divi reģionālie turnīri, kuros piedalīsies Latvijas labākās komandas.
VTB Vienotā līga šosezon būs kā PSRS čempionāts pēc 23 gadu pārtraukuma. Juridiskā loģika vienkārša: Krievija ir PSRS mantiniece, bet Krievijas Basketbola federācija šosezon pirmo reizi piešķīrusi VTB līgai Krievijas čempionāta statusu. Interesanti, ka 1991.gadā, kad VEF pēdējā PSRS čempionātā izcīnīja bronzu, nespēlēja ne lietuvieši, ne gruzīni, un arī tagad nav ne Tbilisi „Dinamo”, ne „Žalgira”. Un nav arī Ukrainas čempionu „Budiveļņik”.
„Žalgira” aiziešana no VTB līgas ir nopietns sitiens līgas prestižam un mārketingam, kas lielā mērā balstījās uz dueli CSKA – „Žalgiris”. Bet arī bez „Žalgira” demarša līgai problēmu pietiek. Prezidents Sergejs Ivanovs it kā ir uzvarējis savus oponentus, taču Krievijas basketbola sabiedrībā problēmu pietiek. Abas izlases izgāzās Eiropas čempionātos, ir domstarpības starp dažādām amatpersonām un klubiem, pat tiesvedības. Skan signāli, ka Krievijā budžeta finansējums sportam samazināsies un tas noteikti skars arī basketbolu, kam Krievijā nav tik stipru pozīciju kā futbolam un hokejam. No otras puses, Eirolīga pakoķetēja ar VTB Vienoto līgu, bet nekādas privilēģijas nepiešķīra. Gluži pretēji – Eirolīgā demonstratīvi uzņēma „Budiveļņik”, kas aizgāja no VTB līgas... Nedomāju, ka VTB līgas nākotne ir rožaina.
Baltijas līga turpina eksistēt ekonomiskā režīmā. Komandas grib spēlēt, tāpēc turnīrs notiek, kaut arī formāts ir izplūdis un vienā katlā ir gan labas, gan vājas komandas.
BK „Ventspils” šās sezonas modeļa pirmais publiskais iznāciens bija BBL kausā un redzētais man nepatika. Izskatās, ka sastāvs ir vājāks, nekā pirms gada, kad ierindā bija Mārtiņš Meiers un Artūrs Bērziņš, kad bija labāki amerikāņi. Bet – galvenais – vismaz pirmajos mačos laukumā neredzēju jaunos, kuri sastāvā it kā ir. Mani ļoti interesē, kas notiks ar Andreju Gražuli, kurš bija viens no U20 izlases līderiem. Gribu redzēt viņa un citu jauno spēlētāju progresu, kas būs atkarīgs gan no pašiem, gan arī treneru un kluba darba kvalitātes.
No šā viedokļa man patika „VEF Rīga” rīcība, izīrējot „Valmierai” Ivaru Žvīguru un Dāvi Geku, kuriem būs iespēja gan trenēties, gan spēlēt. Jau pirmā spēle „Valmieras” sastāvā rosina cerības. Bet par LBL parunāsim nākamreiz – pēc nedēļas.