VTB - zobs pret zobu, VEF lielie jautājumi un kā attīstīt jaunos talantus

Taču kā zibens spēriens īsi pirms izlozes nāca „Žalgira” atteikums spēlēt VTB līgā. Arī man tas bija pārsteigums, kaut arī par Kauņas kluba problēmām bija zināms.

Šajā gadījumā izšķiroša nozīme bija tam, ka par „Žalgira” ģenerālsponsoru kļuva „PrivatBank”. Tās vadītājs ir arī Kijevas „Budiveļņik” īpašnieks un, zinot, kas pērn notika starp Ivanovu un „PrivatBank” bosu... Toreiz „Budiveļņik” paprasīja minimālu naudu vairāk par līdzdalību, Ivanovs viņu pasūtīja un izvērtās nopietns konflikts. Bet kas notika tālāk? Pagājis gads, un tagad „Budiveļņik” spēlēs Eirolīgā, savukārt Ivanova izreklamētā VTB līgas sadarbība ar Eirolīgu izklausās smieklīgi, jo vienīgais ko viņš izlūdzies ir viena vieta kvalifikācijas turnīrā.

Patiesībā visa šī situācija liecina par zināmu strupceļu, kurā nonākusi VTB Vienotā līga. Biju klāt pie tās attīstības pirmajiem soļiem un toreiz ideja bija savādāka. Šķita, ka Eirolīga ierobežo Austrumeiropas valstis, bija NBA komisāra Deivida Šterna paziņojums par NBA ekspansiju Eiropā un bija vajadzīga alternatīva. Pirmie soļi bija veiksmīgi, bet Eirolīga drīz noorientējās un ļoti prasmīgi sāka apspēlēt topošo konkurentu. Ļoti spēcīgs gājiens bija spēļu skaita palielināšana otrajā posmā, kas piesātināja kalendāru un labākajām komandām padarīja VTB līgu par otrās šķiras turnīru

Sākotnējā ideja – divu apļu turnīrs vismaz 16 komandām – vairs nav realizējama, jo nav laika izspēlēt tik plašu turnīru. Lai to paveiktu, jāsamazina komandu skaits, tai skaitā jāizmet ārā arī dažas Krievijas komandas. Bet tas ir politisks projekts un viens no mērķiem bija tieši plaša dalībnieku loka iesaistīšana. Ivanova iespējas palīdzējušas piesaistīt naudu, bet taktika bijusi nepārdomāta . Iniciatīva ir zaudēta un diezin vai to izdosies atgūt.

Vēl viena stratēģiska kļūda bija līgas vadības skaļais paziņojums, ka klubi, kuri izstājušies no VTB līgas, bet vēlēsies atgriezties, trīs gadus nesaņems prēmijas. Tas ir vēl viens Krievijas politikā valdošo attiecību piemērs – naids pret naidu un spēks pret spēku. Nepārprotami parādījās vēlme nospiest „Žalgiri” uz ceļiem, pazemot klubu ar tik slavenu zīmolu.

Ar tādu pieeju līgai nav nākotnes. Iespējas bija lielas, bet menedžments strādā neprofesionāli. Nevar salīdzināt ar savulaik veidoto Ziemeļeiropas līgu, kur trīsreiz gadā cilvēki brauca mācīties uz NBA, veidojot mārketinga politiku. VTB nepiesaista izglītotus cilvēkus. Nekādas attīstības.

Izlozē „VEF Rīga” nokļuva grupā ar diviem Krievijas superklubiem. Tiesa, „Himkiem” budžets būs daudz mazāks. Ar pērno sastāvu Vefiņš varētu cīnīties pat par otro vietu grupā, bet šobrīd nav pat īstu komandas kontūru. Roulends neizmantoja iespēju kļūt par vislabāk apmaksāto basketbolistu Latvijā, aizgājis Bertāns, vislielāko ķīli iedzinis Kavaļausks un Zavacks.Arī Bērza epopeja nav beigusies – kāda jēga turēt spēlētāju, kurš negrib spēlēt tavā komandā?
Nesaprotama situācija, no kuras grūti atrast izeju.

Viens variants – atgriezties uz ceļa, ar kuru pirms sešiem gadiem sākām – iesaistīt U18 izlases līderus, savākt perspektīvus spēlētājus no U20 izlases. Taču Eirolīgas kvalifikācijai vajadzīgs vismaz tikpat stiprs sastāvs, cik pagājušajā gadā.

Tas nozīmē, ka jāpiesaista labus spēlētājus, bet, lai kādas zvaigznes varētu dabūt, tām būs vajadzīgs laiks, lai saspēlējas. Kurtnaiša pieredze jau parādīja, ka šim procesam vajadzīgi 4-5 mēneši, kuru laikā izcilu rezultātu nebūs. Taču tajā laikā izveidotais komandas kodols noturējās trīs gadus un ar katru sezonu spēlēja labāk. Tagad šis darbs ir jāsāk tikpat kā no jauna. Ar lielu pacietību un gatavību risināt dažādus konfliktus.

Šai ziņā interesanti bija lasīt, ka „Lietuvos rytas” piedāvā Vefam Jāni Blūmu, bet Vefs nav gatavs maksāt pilnu līguma summu. Jānis noderētu kluba tēlam, turklāt „LR” ir tiešais konkurents Eirolīgas kvalifikācijā.

Otrs lielais jautājums – kas būs ar Jāni Strēlnieku? Sanktpēterburgas „Spartak” bijušais prezidents Kraseņņikovs tikko noņemts no Krievijas Basketbola federācijas prezidenta amata un un tur daudz kas nav skaidrs par kluba nākotni un to vai Strēlnieks ar visu 300 000 līgumu paliks šajā komandā.

Kamēr klubi komplektē sastāvus papriecāsimies par Latvijas jaunatnes izlasēm. U20 komandas piecas uzvaras Eiropas čempionāta pirmajās piecās spēlēs ir ļoti patīkams pārsteigums. Tas ir trenera Artūra Štālberga nopelns, turklāt spēlētāji grib izlasē sevi pierādīt. Taču jautājums, kas ar viņiem notiks tālāk? Ja reiz ir labs materiāls, kāpēc labākie un profesionālākie klubi VEF Rīga un Ventspils aktīvi neiesaistās, lai veidotu šos spēlētājus vēl labākus? Par to vajadzēt domāt gan klubiem, gan Latvijas Basketbola savienībai.

Pēc dažām dienām Eiropas čempionātā startēs U18 izlase. To uzskata par vistalantīgāko no visām jaunatnes basketbola komandām, kādas Latvijā bijušas un novēlu tai kļūt par pirmo, kas iekļuvusi Eiropas čempionāta finālā. Retu reizi ir labai spēlētāji visās pozīcijās – pat ar ACB un VTB līgu rūdījumu. Redzēsim, vai manam audzēknim Nikolajam Mazuram pietiks veiksmes un spēka pārspēt priekšteču rezultātus.