RFS paliek ārpus politikas un nevēlas "izlases bāzes kluba" zīmolu

Maksims Krivuņecs [tālāk M.K.], FK RFS ģenerāldirektors: "Pirms 2018. gada sezonas mums notikušas vairākas izmaiņas sastāvā un treneru korpusā. Pašā klubā un administrācijā savukārt izmaiņu nav tik daudz. Par sportiskiem mērķiem vairāk pastāstīs Aleksandrs, bet, kas attiecas uz klubu, varu pateikt, ka pagājušo sezonu vērtēju kā ļoti labu. Tika sasniegti labi rezultāti mediju un mārketinga jomā. Vasarā visās mājas spēlēs tribīnes bija pilnas. Domāju, ka šogad jau no pašām pirmajām spēlēm varam cerēt uz labu apmeklējumu. Šosezon mūsu ambīcijas ir uzvarēt čempionātu. Kā jau minēju, veicām vairākas izmaiņas, kuras sāka īstenoties uzreiz pēc pagājušās sezonas noslēdzošās spēles Jelgavā."

Aleksandrs Usovs [tālāk A.U.], FK RFS sporta direktors: "Maksims teica, ka klubam pagājušā sezona bija veiksmīga, bet komanda diemžēl tā nebija. Mēs daudz domājām, ko izdarījām nepareizi un ko varam izmainīt šosezon. Mums ir izmaiņas treneru korpusā, kā arī pievienojušies vairāki jauni spēlētāji. Starpsezona, manuprāt, mums bija diezgan laba, aizvadījām daudz pārbaudes maču, kur izmantojām ap 30 futbolistu. Manuprāt, esam sasnieguši visus starpsezonā ieplānotos mērķus. Esam gatavi sezonas sākumam. Protams, vēlamies izcīnīt čempionu titulu - tas ir mūsu galvenais mērķis. Taču minimālais uzdevums ir Eirokausu ceļazīmes izcīnīšana."

Valds Dambrausks [tālāk V.D.], FK RFS galvenais treneris: "Labdien! (pāriet no latviešu valodas uz angļu) Atvainojos, ka pagaidām nevaru runāt latviski, bet, cerams, nākotnē varēšu. Kā redzat, RFS komandai ir jauni treneri un desmit jauni spēlētāji. Tas parāda, ka pašlaik veidojam jaunu komandu. Priecājos, ka mums ir ļoti ambiciozs klubs ar ambicioziem ģenerāldirektoru un sporta direktoru, kuri vēlas redzēt kluba izaugsmi. Svarīgi, ka mums ir ļoti labs pamats visos elementus, kas var sekmēt labu rezultātu sasniegšanu. Uzskatu, ka mums ir ļoti ambiciozs sastāvs, kur netrūkst arī gados jauno futbolistu, kuri pārstāv Latvijas jauniešu izlases. Tāpat komandai ir spēcīgs kodols, kas pārstāv Latvijas nacionālo izlasi. Visbeidzot, mūsu rīcībā ir virkne pieredzējušo futbolistu, kuri izcīnījuši titulus ar citiem klubiem. Pievienojot dažus ārzemniekus, mēs ieguvām ļoti labu sastāvu, ar ko šosezon var sasniegt augstākos mērķus."

Kaspars Dubra [tālāk K.D.], FK RFS kapteinis: "Vēlos pateikties trenerim un komandai, ka izvēlējās mani par kapteini. Man tā ir liela atbildība. Izmantojot savu pieredzi un kvalitātes, mēģināšu palīdzēt komandai sasniegt vadības uzstādītos mērķus."

Maksim, vai vari atklāt kluba budžeta aprises?
M.K.: Salīdzinot ar pagājušo gadu, budžets ir mazliet izaudzis. Sezonas sākumā grūti nosaukt konkrētus skaitļus. Provizoriski mūsu budžets varētu būt tāds pats, kā "Liepājai". 800-900 tūkstoši eiro [pērn bija 700 tūkstoši - aut.], ko lielākoties sastāda [spēlētāju un personāla] atalgojums. Līdz ar to, ka mums nekas nemainās ar ekipējumu vai mārketinga projektiem, mums neparādās jauni izdevumi ārpus Virslīgas komandas. Esam novirzījuši visus savus resursus uz rezultāta sasniegšanu laukumā.

Vai par kādu no jaunpienācējiem nācās maksāt transfēra summu?
M.K.: Jā, bija daži transfēri. Lai saglabātu konfidencialitāti, tālāk neko nekomentēšu. Varu tikai pateikt, ka pārejas ir bijušas. Mēs esam gatavi maksāt naudu par labākajiem spēlētājiem savā pozīcijā.

Vai tā ir taisnība, ka futbola klubs "Ventspils" piedāvāja 100 tūkstošus eiro par Roberta Uldriķa pāreju?
A.U.: Es par to izlasīju Sportacentrā... Neviens pie mums nebija virzījies Roberta sakarā.
M.K.: Oficiāla piedāvājuma nebija. Biju ļoti pārsteigs, kad parādījās šī informācija par Uldriķi.

Kā notika galvenā trenera izvēle?
M.K.: Vēl sezonas beigās tika daudz runāts par trenera maiņu. Pēc pēdējās spēles tikāmies ar akcionāriem, lai pārspriestu kluba attīstības virzienus. Mums nāca par labu, ka Valds tajā brīdī bija brīvs [lietuviešu treneris pagājušā gada rudenī atstāja Viļņas "Žalgira" galvenā trenera amatu - aut.]. Viņa kandidatūra bija prioritāra, tāpēc uzreiz pēc sezonas beigām vērsāmies pie Valda, kuram tobrīd bija pārrunas vēl ar dažiem klubiem.

Kuri klubi vēl piedāvāja sadarbību, un kādi ir jūsu pirmie iespaidi par RFS?
V.D.: Domāju, tas nebūtu pārāk ētiski runāt par citu klubu piedāvājumiem. Tagad esmu RFS organizācijā, ko ļoti respektēju. Vēlos runāt tikai par nākotni. Pagātnē strādāju klubos, kuri cīnās par uzvarām čempionātā vai kausā. Vēlējos pievienoties klubam ar līdzīgiem mērķiem. Uzskatu, ka manas un RFS ambīcijas sakrīt. Pirmie iespaidi bija pozitīvi: laba infrastruktūru, vietējam mērogam aktīvs darbs pāreju periodā.
A.U: No savas puses papildināšu, ka ar Valdu tikāmies 6-7 reizes darba interviju ietvaros. Katra intervija aizņēma 7-8 stundas. Kad pieņēmām lēmumu mainīt treneri, izvirzījām trīs galvenos kritērijus potenciālajam kandidātam: 1) Uzvarētāju filozofija, ko treneris varēja apliecināt ar jau izcīnītām trofejām; 2) Mūsdienīga domāšana, jauno tehnoloģiju izmantošana un vēlme pilnveidoties; 3) Sapratne par Baltijas futbolu, kas ļautu pēc iespējas ātrāk pierast pie mūsu apstākļiem. Definējot šīs prasības, trenera izvēles jautājums tika viegli atrisināts. Mūsu sarakstā bija 4-5 speciālisti, kuri atbilda šiem kritērijiem. Valds bija vispiemērotākais kandidāts.

Kā bija ar Aleksandru Starkovu? Sacījāt, ka uzrunājāt viņu, taču pēc tam Petrovičs šo informāciju noliedza.
A.U: Godīgi sakot, konkrēti par darbu RFS mēs nebijām runājuši. Kā zini, daudz kas notiek varbūtības formā. Viņš bija mūsu sarakstā, taču līgumu Starkovam neesam piedāvājuši.

"Neesam izlases bāzes klubs!"

Valds, vai redzējāt nacionālās izlases spēli pret Gibraltāru?
V.D.: Neredzēju tiešraidi, jo vienlaicīgi izlases mačam bija "Virslīgas kausa" fināls. Noskatījos labāko momentu apkopojumu, statistiku. Manā darbā neietilpst izlases snieguma apspriešana. Runājot par RFS futbolistiem izlasē, jāsaka, ka esot izlasē viņi kļūst par daļu no pavisam citas komandas. Es vēlos, lai mani spēlētāji attīstās. Taču izlases sakarā es nevaru neko komentēt, jo nezinu, kādus uzdevumus futbolistiem dod treneris.

Vai pēc veiksmīgās spēles U19 izlases kreklā ārzemju klubi izrādīja interesi par jūsu akadēmijas futbolistiem?
A.U.: Jā, bija interese par Marko [Regžu] un Maksimu Toņiševu. Pagaidām neesam saņēmuši oficiālus piedāvājums, tāpēc skatīsimies, kā situācija attīstīsies tālāk. Piedāvājumi bija no Itālijas, Nīderlandes un Anglijas.

Turpinot par pēdējām aktualitātēm Latvijas futbolā - varat atklāt, kuru Latvijas Futbola federācijas prezidenta amata kandidātu atbalstīsiet gaidāmajām vēlēšanās?
M.K: Mums nav balsstiesību. Esam biedra kandidāta statusā. Ceram, kā pēc kongresa būsim iekļautu biedru sarakstā. Šobrīd ir liels spiediens kluba virzienā. Oficiāli paziņojām, ka nevēlāmies piedalīties politiskā aģitācijā. Jā, bijušais RFS akcionārs [Vadims Ļašenko] kandidē uz amatu. Tas nav mūsu kluba lēmums, bet gan viņa personīgais lēmums. Mēs esam par futbolu, ko mēs vēlamies attīstīt. Ir viedokļi, kuri mums ar Vadimu sakrīt, bet ir arī atšķirīgas idejas atsevišķu jautājumu sakarā. Nav tā, ka Vadims nāk kopā ar RFS. Jo to pašu mēs varam pateikt par Māri [Verpakovski], kurš nāk kopā ar Kasparu Gorkšu. Bet neviens taču nesaka, ka tas ir "Liepājas" kandidāts. Tas nav pareizi.

Vai RFS ir Latvijas izlases bāzes klubs?
M.K.: Nē, tā nav. Visi spēlētāji, kuri mums ir, izlases rindās pirmo reizi tika izsaukti vēl pirms pievienošanās RFS. Tāda ir kluba politika izvēlēties labākos spēlētājus. Jo mēs ceram, ka ar vietējiem futbolistiem var sasniegt rezultātu. Nav tā, ka Starkovs izsauca šos spēlētājus tāpēc, ka tie ir no RFS. Vēl mēdz runāt, ka kāds maksā naudu par to, ka spēlētāji tiek izsaukti uz izlasi. Cilvēki nesaprot sistēmu. UEFA nemaksā naudu par futbolistu dalību FIFA sacensībās. Vajag zināt, lai nāktu klajā ar šādiem apgalvojumiem. Tā ir vienkārša sazvērestības teorija!

Šī teorija jau rodas no tā, ka visi RFS papildinājumi ir Latvijas izlases vadošie futbolisti!
M.K: Jā, tāda ir kluba politika. Mēs augsti novērtējam spēlētājus, kuri izpelnījušies vietu Latvijas izlasē. Nenotiek tā, ka mēs piesaistām futbolistu un pēc tam zvanām trenerim, iesakot paņemt mūsu spēlētāju.

Šādu izlases futbolistu piesaistīšanas politiku arī var nosaukt par bāzes kluba veidošanu.
M.K.: Jā, protams, tā var nosaukt. Bet nav tā, ka visi RFS spēlētāji dodas laukumā. Pret Gibraltāru spēlēja pieci, pārējās spēlēs 2-3... Taču futbols ir komandas sporta veids. Un nevar teikt, ka RFS spēlētāju dēļ mēs zaudējām Gibraltārā.

"Viņš teica, ka "Riga" fanu klubā bija kā armijā..."

Kuras komandas varat nosaukt par galvenajām konkurentēm cīņā par titulu?
A.U.: Nepateikšu neko jaunu. Ir 4-5 komandas, kuras, manuprāt, pretendēs uz titulu. Grūti prognozēt, kā notiks šī cīņa. Pašlaik grūti novērtēt "Ventspils" gatavību, jo šo komandu mēs neesam vēl redzējuši optimālajā sastāvā. Spānijas mačos bija daudz leģionāru un pārbaudāmo futbolistu. Nevaru saprast, kādu futbolu "Ventspils" piedāvās. Tas pats "Riga", kas piedalījās FNL kausā. Taču tur arī bija daudz jaunu spēlētāju.

Kāpēc šosezon sāksiet RTU stadionā? Un kas notiek ar ieceri paplašināt "Arkādijas" stadiona ietilpību?
M.K.: Sarunas par papildus tribīnes izveidi notiek. Diemžēl tur tas ir ļoti grūti izdarāms. Ceru, ka šosezon spēsim iegūt papildus 100 skatītāju vietas. RTU stadiona sakarā sadarbojāmies ar "Riga" FC, dalot izmaksas uz pusēm.

Vai bija doma pārvākties uz "Daugavas" stadionu?
M.K.: Nebija. Protams, infrastruktūra tur būs labāka. Cik zinu, tur spēlēs "Metta". Prieks, ka visiem klubiem tagad būs savs dabīgais laukums. Mums patīk "Arkādija", kur nav varbūt liela tribīne, taču tā vienmēr ir pilna.

Kā tas ir iespējams, ka par RFS fanu kluba prezidentu kļuvis "Riga" FC atbalstītājs?
M.K.: Pie mums atnāca cilvēks, kuram patīk mūsu projekts. Viņam uzreiz vaicāju par idejām, kuras Gints Jankovskis vēlas ieviest mūsu fanu kustībā. Viņš atbildēja, ka viņam nepatīk tas, kā to dara "Riga", kur viss notiek kā armijā. Viņš grib, lai viss notiek kreatīvi. Redzu, ka cilvēks pats vēlas iesaistīties.

Pērn viņam patika "Riga", šobrīd RFS, bet vasarā ar labāku piedāvājumu var nākt, piemēram, "Ventspils"...
M.K.: Cik es zinu, viņš "Riga" bija viens no līdzjutējiem. Nebija organizators. Viņam tur nepatika, tāpēc pieņēma lēmumu aiziet.

Vai šogad ir vērts runāt par Aleksandra Cauņas atgriešanos?
A.U.: Viņam bija periods, kad viņš mācījās. Aleksandrs ir iekļauts pieteikumā, taču treniņos nepiedalās. Tagad viņš ir uzsācis apmācības C-LFF trenera kategorijai. Protams, mēs vēlamies, lai viņš atgriežas, taču nezinu, vai tas būs iespējams.

Preses konferences noslēgumā rīdzinieki prezentēja kluba jaunpienācējus: vārtsargus Kasparu Ikstenu un Dmitriju Grigorjevu; pussargus Ofosu Apiju, Gļebu Kļuškinu, Jevgeņiju Kazačoku, Dāvi Indrānu un Beku Vačiberadze; uzbrucējus Dmitriju Platonovu, Arti Jaudzemu un Maksimu Marusiču. Pilnu preses konferences audio ierakstu lejupielādē šeit.