Vācieši sašutuši - daudznacionālajā U-21 izlasē himnu nedzied
Foto: www.welt.de
Zviedrijā šobrīd norisinās Eiropas čempionāta finālturnīrs U-21 izlasēm futbolā. Lai gan jau sen tas vairs nav jaunums, ka cilvēku migrācijas dēļ daudzu Eiropas valstu izlasēs spēlē arī cittautieši ar attiecīgu pilsonību, Vācijā tauta ir sarūgtināta, ka daudznacionālajā U-21 izlasē tikai divi futbolisti dzied valsts himnu.
Jūnijā Zviedrijā norisinās Eiropas U-21 čempionāts, kurā spēlē astoņas eiropiešu spēcīgākās futbola izlases līdz 21 gada vecumam. Iespējams, pēc pāris gadiem par pasaules mēroga zvaigznēm kļūs vairāki šī čempionāta dalībnieki. Cilvēku migrācijas rezultātā tikai retā izlase spējusi saglabāt nacionālu sastāvu bez cittautību iebraucēju palīdzības, kuri gan netiek diskriminēti un bieži vien ir motivētāki un labāki par "vietējiem". Imigranti, kas ieguvuši attiecīgās valsts pilsonību un vēlas pārstāvēt sev radniecīgi svešas valsts godu, parasti izpelnās ja ne slavinājumu, tad vismaz pavisam normālu citu cilvēku attieksmi.
Tomēr Vācijā šajās dienās aktuāls kļuvis nacionālais jautājums. Neskatoties uz to, ka Vācijā vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir vācieši, U-21 čempionātā izlases pamatsastāvā ir tikai divi tīri vācieši. Vairāk cilvēkus uztrauc tas, ka tikai šie divi futbolisti (vārtsargs Manuels Noijers un aizsargs Benedikts Hevedess) pirms mačiem dzied valsts himnu, kamēr pārējie klusē un dīdās, gaidot himnas beigas. Skaidrs, ka citu tautību futbolisti, kuri gan pārstāv Vācijas godu, sirdī nebūt nejūtas kā vācieši, līdz ar to rodas iekšējais konflikts un himnu dziedāt cilvēks nemaz nedomā - tā prāto Vācijas mediji.
Piemēram, izlases līdera Mezuta Ezila vecāki ir turki, viņa partnerim laukuma centrā Marko Marinam ir bosniešu asinis, aizsargs Andreass Beks dzimis Krievijā, kapteinis Sami Kedira ir tunisiešu izcelsmes utt. Turklāt, kas ir ļoti interesanti - jaunie Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) noteikumi paredz, ka visi šie futbolisti, kuriem ir citas tautas izcelsme, nākotnē varēs spēlēt citas valsts sastāvā - to viņiem varēs liegt vienīgi iznāciens starptautisko turnīru (Eiropas čempionāta un/vai Pasaules Kausa izcīņas kvalifikācijas turnīros un/vai finālturnīros) ietvaros Vācijas pieaugušo izlases sastāvā. Jaunos noteikumus jau izmantojis Gelzenkirhenes "Schalke 04" pussargs Džermeins Džonss, kurš, neskatoties uz pāris iznācieniem Vācijas pieaugušo izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, nolēmis turpmāk pārstāvēt ASV krāsas, jo pussargam ir arī ASV pilsonība.
Vāciešu presē jau figurē nosaukums Buntes-Republik Deutschland (Raibā Vācijas republika) ierastās Bundesrepublik Deutschland (Vācijas Bundesrepublika) vietā. "Himnas dziedāšana ir personīga lieta. Esmu lepns spēlēt šīs valsts izlasē, kaut arī nedziedu himnu," problēmu nesaskata Deniss Aogo ("Hamburger SV"), Vācijas U-21 izlases pussargs, kurš jau saņēmis uzaicinājumu uz tēva dzimtenes Nigērijas pieaugušo izlasi. Tāpat poļu futbola federācija interesējas par Brēmenes "Werder" aizsargu Sebastianu Bēnišu, bet turki ļoti vēlas iegūt uzlecošo zvaigzni Mezutu Ezilu. "Vienmēr esmu uzsvēris, ka savu perspektīvu redzu Vācijas izlasē un vēlos spēlēt tajā. Tomēr varu runāt tikai par šo brīdi - kas notiks pēc diviem gadiem, es nezinu," komentējis Ezils, netieši norādot, ka spēlēšana Turcijā ir iespējama.
Protams, Vācija nav vienīgā, kuras izlasē spēlē vairāki cittautieši. Teju jebkuras Eiropas valsts sastāvā var atrast futbolistus ar citas tautības asinīm - gan Francijā, gan Anglijā, gan arī Latvijā. Tomēr, ja vien futbolists ciena valsti, tās valodu un simbolus, par viņa spēlēšanu valstsvienībā diskusiju nedrīkst būt. Starp citu, mums interesantu joku par šo tēmu izmetis kāds transfermarkt.de foruma lietotājs: "Vissliktākais piemērs ir tas latviešu migrants Olivers Kāns - viņš himnu nekad nedziedāja." Atgādinām, ka leģendārā vārtsarga Olivera Kāna vecmāmiņa ir latviete... Protams, ne jau tas bija iemesls, kādēļ Kāns savulaik himnu nedziedāja - daudzi futbolisti vienkārši noskaņojas spēlei citādāk un valsts himnu dziedāt negrasās, lai gan līdzjutējiem nepārprotami tas patiktu daudz labāk.
Vācijas U-21 futbola izlases pamatsastāva spēlētāju izcelsme (foto).
Izmantotie resursi:
welt.de
rp-online.de
transfermarkt.de
Es arī esmu cittautietis, bet tas man neliedz dziedāt Latvijas himnu, jo man šī ir dzimtene un arī emocionāli jūtos piederīgs pie ne vien pie Latvijas kā zemes, bet pie šīs valsts un latviešu tautas.
Es vienmēr nosodu savus "tautiešus" kas braukā ar Krievijas karodziņiem, ja esi Krievijas patriots, tad jābrauc un jādzīvo savā zemē, tas ir pat pienākums. Patriotam jāmāk nevien nodziedāt himnu, bet arī ikdienā jāceļ savas tautas uz valsts labklājība.
Visu šo te spēlētāju attieksme, vienalga vai turks, vai krievs, parāda vien to, ka viņiem dzimtene ir tur kura labāk baro. Rīt būs izdevīgāk spēlēt Turcijā, spēlēs tur, jo vairāk desas dod.
Starp citu, laikām daudzi esports.lv lasītāji pamanīja, ka pasaulē daudz labākus rezultātus sasniedz nevis zvaigžņotas multinacionālas komandas, bet tieši monoetniskās komandas. Pavērojiet kādi rezultāti ir piemērām Latvijas jauniešu hokeja izlasēm, tur arī ir pāris krievi, bet tomēr komandā valda latviešu gars. Liela nozīme ir trenerim, atceros kā visa U20 hokeja izlase dziedāja himnu, kad to trenēja Bisinieks un komanda tika veidota uz viņa 1982 gada komandas. Paskatieties kā Sprukts, Štāls no tas komandas pilnā krūtī izlasē dzied. Nez kāpēc tautība netraucē himnu dziedāt 1982 gadā dzimušajam Maksimam Širokovam. Viņš atšķirībā no sava gadu vecāka brāļa Alekseja arī brīvi runā latviski! Tas parāda, cik liela loma ir patriotiskai audzināšanai komandā. Es ļoti labi atceros, kad nedēļu pirms Pasaules čempionāta, Bisinieka komandā puse saslima ar kaut kādu vīrusu. Treneris bija spiests nomanīt pusi komandas ar gadu jaunākiem puišiem vai rezervistiem, visi jau domāja, ka izlidos uz C divīziju. Bet gandrīz izcīnīja pirmo vietu un visi pēc spēlēs katru reizi dziedāja himnu!
Mani arī kaitina, ka piemērām tas pats Dinamo menedžments, arēna Rīgā nevar pirms spēlēm atskaņot pilnu himnu! Tad arī cilvēki dziedās. Arī tas, ka katru reizi uzaicina dziedātāju, kas dzied savā balsī, savā tonalitātē un cilvēkiem grūti pieskaņoties. Lai aicina katru reizi koru diriģentus. Teterovskis lūk vienu reizi novadīja kori un pat krieviem asaras bira
Patīkami arī, ka futbolā sāk vairāk dziedāt himnu.Fūzī sāk arī vairāk latviski uzvārdi parādīties.Tik labi kā rokas bumbā vai regbijā jau nav, bet nav arī tā, ka nedzied.
Vienīgi, kas visu ''rauj uz leju'' ir vīriešu b-bola izlase (arī līdzjutēji tādi- nekādi...).
Nacionālisms un rasisms ir divas dažādas lietas. Rasisms gluži kā kosmopolītisms ir kroplība!
Nacionālisms ir tautas tieksme pēc mūžības. Tas ir ģimenisku vērtību pārcelšana uz valsti kopumā. Tas mums visiem ir tuvs un saprotams tāpat kā ģimene. Tāpēc arī nacionālām komandām parasti ir daudz labāki panākumi par zvaigžņotam multikulturālām komandām. Vienkarši tur iekšēji valda laba atmosfēra. Gluži kā ģimene, komanda ir viens veselums.
Bet kosmopolītisms piedāvā veidot daudznacionālās, individualitāšu komandas. Tas ir komandas, kur primārs ir nevis kopīgs komandas gars, bet indivīds - profesionālis. Viņš cīnas nevis iracionālu jūtu vadīts - patriotisms ir iracionāls, cilvēks par patriotu top ne jau aiz izdevības, bet gan to liek viņam darīt viņa sirds, gods, taisnības un piederības izjūtas! Bet kosmopolītisms ir kroplība, kuras centrā ir indivīds - ciniķis! Labākais ko šāds profesionālis var piedāvāt ir - šovs. Tam mums ir vietējie čempionāti ar profesionālām komandām. Un vienalga, arī latviešu attieksme pierāda, ka vairāk atbalsta vietējo caļu, jauno komandu. Mēs uz Dinamo spēlēm ejam, jo tur spēle savējie. Ja komanda būtu sastādīta par pusi no otršķirīgiem ārzemju leģionāriem, tad Arēna Rīga būtu pustukša.
Pārējais tavā tekstā ir spekulācijas. Mūsu valsts stāvoklis labi pierāda, ka valstī valda ciniķi un savu egoistisku interešu aizstāvji, nevis patrioti. No krievu laikiem nekas nav manījies. Mums tagad ir savs karogs, bet valsti vada ta pati šaura kompartijas, čekistu un komjauniešu paaudze. Viņiem tiešām sava tauta nekad nebija no svara un nav starpības vai šīs "bijušais" komunists ir ar ierakstu latvietis pasē, vai krievs no PCTVL vai SC.
Par Krievijas karodziņiem
Un te ir arī atbilde, kāpēc Latvijas aborigēniem - latviešiem, kuriem ir dabīgas un likumiskas tiesības uz šo zemi un valsti, nav jāmeklē kompromisi ar indivīdiem, kas neciena pamattautību, tas kultūru un valodu. Latvieši nav kopiena savā valstī, tas pārējiem jāpaklausa latviešu likumiskām prasībām, vai kā reiz teicis valsts prezidents Dr. Kārlis Ulmanis - brauciet uz neatgriešanos!
Vācieši nav tik ļoti satrauktie par himnas izpildījumu. bet gan iemesli ir meklējami daudz dziļāk. Cilvēks atnāk uz nacionālas izlases spēli, lai izjust lepnumu par savu valsti, par savējiem.
Kāpēc daudzi ir pret ārzemju spēlētāju naturalizāciju. Jo vienkarši mēs ejot uz Latvijas hokejistu spēli gribam redzēt kā mūsu puiši cīnas. Es apzinos, ka Miķelis Redlihs iespējams nekad nekļūs par Grecki. Bet visa zāle izbauda mirkli kad Miķelis ar Lauri gūst tos vārtus, mēs pārdzīvojam, redzam, ka puišiem pret meistarīgiem spēlētājiem iet grūti, bet tie ir savējie, kas ar cīņas spāru pierāda ka arī maza valsts, ar nelieliem resursiem var sagadāt līdzjutējiem tādu vienreizējo dāvanu un pieveikt lielvalsti! Tāpēc arī cilvēki tik ļoti mīl sportu, jo tas nav prognozējams, jo arī Vācija var visas 90 minūtes spiest uz Latvijas vārdiem, bet kā pierādīja Portugāles spēle beigu beigās vel lielvalstij paveicies, ka maza Latvija neizmantoja savu iespēju un beigu beigās rezultāts palicis neizšķirts.
Izlase ir kā liela ģimene, šoreiz latviešu meitenēm basketbolā nepaveicas, pārāk izšķirošu lomu nospēlēja, ka katrā ģimenē ir aī savs vājāks posmiņš. Nu nekas, nākamreiz paveiksies. Bet man bija gods skatīties, ka krievu meitenes pēc uzvarētas spēles, aiz bezspēka nevarēja pat papriecāties, jo laikam vienīga doma bija, paldies visiem dieviem kas palīdzēja ar veiksmi pārvarēt Latvijas barjeru.
Bet man ir gods, ka maza Latvija, ar 100% tautiešu sastāvu, bez naturalizētām amerikānietēm spēja līdz pēdējam turēt grožos milzīgu Krieviju, kurai papildus saviem spēlētājiem bija arī cittautiete.
Un fināls pierādīja, ko nozīmē komanda! Individuālists, pat visprofesionālākais, nekad nevar sasniegt to, ko vienota komanda. Bet ja puse individuālistu vai zvaigžņu kā mēs sakam, vienkārši uz spēli emocionāli neatnāk, tikai fiziski pārvietojas pa laukumu,. tad tādai zvaigžņu komandai nav izredžu pretī vienotai komandai, pat ja ta ir par klasi mazāk meistarīga!
Da par ko bazars? Ja turks lielāko daļu savas dzīves ir nodzīvojis Vācijā, tad viņš jau sāk justies piederīgs šaj valstij un nācijai. Tas pats krievs - Beks. Viņam ir jautājuši intervijās vai šamais negribētu spēlēt RUS izlasē. Uz ko viņš vienmēr bij izvairīgi atbildējis. Un kad izsauca u nacionālo Vācijas izlasi, tad skrēja aiz laimes uzreiz pie viņiem. Viņš jūtas piederīgs Vācijai.
Tas jau nav tas pats kas naturalizēt Hemmonu vai lielisko Troju Ostleru. lol. Par to naturalizāciju es piekrītu, ka ir nedaudz sviestaini. Laigan ja sportists ciena valsti un iemet izšķirīgo grozu kā Holdens, tas domāju tas nevienam nekādas lielās problēmas nesagāda.
Es neko tādu neesmu teicis
"Da par ko bazars? Ja turks lielāko daļu savas dzīves ir nodzīvojis Vācijā, tad viņš jau sāk justies piederīgs šaj valstij un nācijai. Tas pats krievs - Beks"
Redzi, es jau arī labāk par tevi latviešu valodu pārzinu
Tevis pieminēti piemēri parada vien to, ka ļoti daudz kas atkarīgs no cilvēkiem
Te nu arī ir tā robeža! Man ir prieks, kad pēc Dinamo spēles skatos TV interviju ar sergeju Naumovu, kurš labi norunā latviski. Un man ir negativas emocijas kad dzirdu Žnaroka aizrādījumu lai ar viņu runā saprotamā valodā. Jo viņam vajadzētu paklusēt, jo savulaik Latvija par izciliem sasniegumiem viņam piešķīra pilsonību no kuras viņš deļ desas, labākiem soc. nosacījumiem pēc pāris gadiem atteices. Piedo, bet tādus cilvēkus nekur sevišķi nemīl. Pilsonība nav prece, tas nav dzīvoklis kuru var tik vienkārši nomanīt!
Vismaz viņa rīcība atsakoties no LR pilsonības par labu pārtikušakai Vācijai to pierada un taisnība vien ir, ka tādus diez ko nemīl nedz krievi, kuri arī nosoda savējos kas atsakas no Krievijas pilsonības par labu pārtikušajai dzīvei, nedz kāds cits.
Un man tiešām tas neliekas taisnīgi, sevišķi tāpēc, ka valsts viņam izrādīja lielu pagodinājumu, piešķīra par nopelniem pilsonību, viņam bija iespēja piedzīvot karjeras griestus tieši Latvijas izlasē un iespējams pateicoties tam viņu zin nevis kā vienu no tūkstošiem normālu krievu spēlētāju, bet kā vienu no izcilākajiem un savu profesionālu karjeru viņš varēja veidot CV rakstot Latvijas izlases spēlētājs un radot jauniem darba dēvējiem nevis Vācijas bundeslīgas ierakstus, bet ierakstus no PČ! Savukārt iespējams Latvijā ir enti tūkstoši kārtīgu cilvēku, kuri prot latviešu valodu, visu dzīvi veltīja šai valstij un vienkārši nav tik redzami viņu sasniegumi, bet viņiem pilsonību par īpašiem pienākumiem nepiešķir un Trīs zvaigžņu ordeni neviens nedod!
Pirms sāka formēt Latviešu Strēlnieku bataljonus, daudzi arī teica, ka neviens neies un mūks prom uz Krieviju no fričiem
Arī šoreiz latviešiem ir tumša nakts, kas vien norāda, ka drīz ir rītausma. Kā reiz ir teicis latviešu klasiķis "vel nav latvietības vakars. Ir ārs latvju tautas rīts!"
Bet ar patriotisma trūkumu vai centības trūkumu literāri uzrakstīt vēstījumu nav ko dižoties. Laikam jau no vēstures grāmatām un apkarsējat vides pamanīji, ka cilvēki daudz vairāk ciena tos centīgus, nevis pa straumi peldošus
Dzirdēju, kā runā 2 krievi, runāja par vēlēšanām u.t.t. , bet man patika teksts ko viņi teica, kaut gan krieviski, bet tomēr:" Latviju latiwam" , laikam viņi sevi uzskata par latviešiem, tas priecē.
Turpinot runāt par patriotismu, tad varu teikt vienu, tas pats krievu tautības cilvēks bieži vien ir lielāks patriots, nekā kāds latviešu bāleliņš.
Arī labs piemērs, man draugi ir gan krievi, gan latvieši, uzdevu jautājumi, par ko tu ietu karot, ja sāktos karš Latvija-Krievija, varbūt dažiem liksies šokējoši, bet visi krievi atbildēja, ka par Latviju, bet latvieši, ka par Krieviju, tad uzdevu jautājumu, kāpēc gan tā, nu tad man atbildēja krievi:"Mana dzimtene ir Latvija, par viņu es arī esmu gatavs mirt"; "Eta zhe moja rodina, nafig mne etu Rossiju"; "Es šeit dzīvoju un dzīvošu, vienalga kādi laiki būs, vienmēr aizstāvēšu Latviju un būšu lepns par savu valsti!", tālāk latvieši :"Protams, ka par Krieviju, es taču neiešu mirt dēļ kaut kādas valsts, kurā ir tikai 2,3 miljoni iedzīvotāju, labāk par Krieviju, lielāka iespēja, ka palikšu dzīvs" - tādi un līdzīgi teksti bija latviešiem.
P.S. pats esmu latvieties...