Latviešu jaunās mājas: pretī grandi, 3. līgā daudz miljonu, futbola un hokeja konkurence

Glāzgovas milži un tad tie visi pārējie
Sestdien Skotijā tika piedzīvots liels retums – vispirms Edinburgā ar 1:2 klupa līdere "Celtic", bet divarpus stundas vēlāk mājās uz grābekļa uzkāpa arī vicelīdere "Rangers", ar 0:2 piekāpjoties citai pirmā sešinieka vienībai "St. Mirren". Trešajā vietā esošā Tobera "Aberdeen" savukārt izrāva uzvaru savā laukumā pār "Kilmarnock" (1:0), taču tik un tā no Glāzgovas grandiem atpaliek tālu – par 28 un 15 punktiem. Tas diezgan labi raksturo līmeņu atšķirību, pat aizu, starp Glāzgovas lielklubiem un pārējo Skotijas klubu futbolu - pat ar vakardienas zaudējumiem "Celtic" un "Rangers" sezonas bilance pret pārējiem klubiem Premjerlīgā ir 37-8-5 (vairums klupienu ir uz "Rangers" sirdsapziņas) jeb 119 punkti 50 spēlēs, jeb 79% iespējamo punktu. Nepilnu astoņu sezonu laikā "Celtic" pamatturnīros jeb sezonas pirmajos trijos apļos pirms dalīšanās sešiniekos sakrājusi 622 punktus (ieskaitot arī Old Firm) 255 spēlēs jeb 81%, "Rangers" tikusi pie 570 punktiem 254 spēlēs jeb 75%, bet nevienam citam klubam nav 50% - pavisam drusku zem viduslīnijas ir "Aberdeen" ar 379 punktiem 255 spēlēs jeb 49.5%.

Tas, protams, nekādi nepārsteidz, jo atliek paskatīties uz klubu rocību. Pagājušajā sezonā abu Glāzgovas milžu pamatizdevumi pārsniedza 100 miljonus sterliņu mārciņu, nākamajā slānī ar 24-27 miljonu mārciņu izdevumiem bija "Hearts", "Aberdeen" un "Hibernian", bet trešajā līmenī ir pārējie klubi, Baloža "St. Johnstone" ieskaitot, - daudzi no tiem gan vēl nav publicējuši pilnās atskaites par 23./24., taču domājams, ka budžeti saglabājušies 6-9 miljonu apmērā. Par biļetēm vien Glāzgovas klubi iekasē krietni vairāk par pārējo klubu budžetiem – "Celtic" pagājušās sezonas biļešu ienākumi bija 50 miljoni mārciņu (40% no sava budžeta), bet "Rangers" – 44 miljoni jeb gandrīz 50%. "Aberdeen" pagājušajā sezonā laboja kluba pamatienākumu budžeta rekordu – 23.6 miljoni mārciņu, pieaugot no 15.8 miljoniem, jeb gandrīz 28 miljoni eiro. Primārais pieaugums bija divās kategorijās – biļetēs (no 4.1 uz 6.8) un UEFA naudā (no 0.4 uz 5.0), spēlējot Konferences līgas grupu turnīrā (trešā vieta aiz PAOK, "Eintracht" un priekšā HJK). Premjerlīgas septītās vietas dēļ "Aberdeen" gan palika bez Eirokausiem šai sezonai, līdz ar to summas visdrīzāk kritīsies.

Piezīmes:

Vai Transfermarkt spēlētāju vērtības – "Celtic" sastāvu šis portāls vērtē ar 123.65 miljoniem eiro, kamēr visu desmit mazbudžeta klubu sastāvu kopējā(!) vērtība ir…122.63 miljoni eiro jeb par vairāk nekā miljonu mazāka. Ne velti iepriekšējoreiz par Skotijas čempionu kāds cits klubs ārpus "Celtic" un "Rangers" dueta kļuva pirms 40 gadiem, kad "Aberdeen" triumfēja ar Aleksu Fērgusonu pie stūres. Fērgusons pirms došanās 1986. gadā uz Mančestru ar "Aberdeen" izcīnīja trīs Skotijas titulus, četrus Skotijas kausus, vienu Līgas kausu, vienu Eiropas Kausu ieguvēju kausu un vienu UEFA superkausu. Kopš Fērgusona ēras beigām "Aberdeen" rēķinā ir trīs trofejas – visas Līgas kausā (1990., 1996., 2014.).

Pēc finanšu kraha "Rangers" Premjerlīgā nespēlēja no 2012. līdz 2016. gadam un vēl divās sezonās pēc atgriešanās samierinājās ar trešo vietu. "Aberdeen" no 2013. līdz 2018. gadam tika pie četrām otrajām un vienas trešās vietas, labs posms bija arī "St. Johnstone", kas no 2012. līdz 2017. gadam tikai vienreiz palika ārpus četrinieka. Tomēr uz Eiropas skatuves neviens "Rangers" prombūtni nespēja kompensēt – Skotija septiņas sezonas pabeidza ne augstāk par 20. vietu Eiropā, 2018. gada pavasarī finišēja pat 26. vietā. Turpretī "Rangers" atgriešanās un mazais dalītājs veicināja atgriešanos labāko desmitniekā. Pašlaik Skotija gan atkāpusies uz 14. vietu, kamēr Čehija ir pacēlusies uz 9. – tik augstu sezonas noslēgumā čehi nav bijuši kopš 2004. gada. Čehu atslēga ir tā, ka viņiem lielo klubu ir par vienu vairāk – Prāgas "Sparta", Prāgas "Slavia" un Plzeņas "Viktoria", arī no mazajiem ik pa laikam kāds izšauj drusku augstāk par skotu mazajiem klubiem. Gan Čehijai, gan Skotijai Eirokausu sezonu turpina tikai pa vienam klubam - Eiropas līgas 1/8 finālā "Viktoria" pret Romas "Lazio" un "Rangers" pret Stambulas "Fenerbahce".

UEFA ranga divdesmitnieks

Skotijas ranga punkti bez un ar "Rangers"

Čehijas ranga punkti šajā piecgadē

Fantastisks sezonas sākums
Vēl pirms trīsarpus mēnešiem "Aberdeen" un "Rangers" tabulā gan bija mainītām lomām. Vasarā Aberdīna par sešarpus miljoniem eiro Žironai pārdeva uzbrukuma līderi Bojanu Miovski (šoziem uz "LaLiga" pārcēlās arī Kaboverdes malējais pussargs Duks), kurš divās sezonās 75 spēlēs bija guvis 32 vārtus, taču jaunā zviedru trenera Jimmi Telīna vadībā sāka fantastiski – ar 13 uzvarām pēc kārtas un bilanci 15-1-0. Sešas uzvaras gan bija Līgas kausā pret zemāku līgu komandām, taču Premjerlīgā "Aberdeen" uzveica arī "Rangers" (2:1 mājās) un Glāzgovā pret "Celtic" atspēlējās no 0:2 (2:2). Tomēr Līgas kausa pusfinālā sekoja 0:6 pret "Celtic" un sensacionāli augstajam lidojumam sekoja negaidīti smaga piezemēšanās. Novembra izlašu logu "Celtic" un "Aberdeen" sagaidīja Premjerlīgas divvadībā, "Rangers" apsteidzot par deviņiem punktiem, toties 10-1-0 pārvērtās par 0-4-10, sākot uztraukties pat par sešinieka nosargāšanu un nākamo Premjerlīgas uzvaru izcīnot tikai pirms deviņām dienām.

Nu izdevies svinēt divas uzvaras pēc kārtas, atgriežoties trešajā pozīcijā – tur, kur klubam pēc budžeta, sastāva un vēstures arī būtu jābūt. Sezonas svarīgākie mēneši gan nesolās būt viegli, jo "Aberdeen" ir milzīgas savainojumu problēmas. Ierindā pēc ilgstošas prombūtnes atgriezies bulgāru pamatvārtsargs Dimitars Mitovs un senegāliešu uzbrucējs Paps Gejs, toties operācijas ir veiktas vienam no komandas līderiem Džeimijam Makgratam (20 spēlēs 4+6), pamatsastāva centra aizsargam Gevinam Molojam, arī rezerves centra aizsargam Džekam Milnam, slovēņu uzbrucējam Esteram Sokleram (17 spēlēs 2+1), arī rotācijas uzbrūkošajam pussargam Visentem Beseijenam, bet sestdienas uzvara nāca par vēl divu malējo aizsargu cenu – savainojumā iedzīvojās gan kreisais aizsargs Džeks Makenzijs, gan viņu nomainījušais Nikijs Devlins, kurš arī lielāko daļu sezonas bija sākumsastāva spēlētājs.

Iztrūkumiem vēl var pievienot 24 gadus veco melnkalniešu centra aizsargu Slobodanu Rubežiču, kuram gads sākās ļoti neveiksmīgi: 5. janvārī viņš tika noraidīts 25. janvārī pēc divām rupjām kļūdām pirmā puslaika beigās pats palūdza maiņu, bet divas nedēļas vēlāk, izstumts no sākumsastāva, palūdza izīrēšanu atpakaļ uz savu iepriekšējo klubu Serbijā – jau krietni pēc Skotijas pāreju loga beigām, liedzot "Aberdeen" aizvietošanas iespēju. Tieši aizsardzības centrs ir tā pozīcija, kas ziemā izmainījusies visvairāk. Molojs un Milns ir savainoti, Rubežičs bija diskvalificēts un tagad ir prom, un Aberdīnu atstāja arī 32 gadus vecais angļu rezerves centra aizsargs Anguss Makdonalds, kurš karjeru centīsies pārstartēt Anglijas trešajā divīzijā. Tādējādi Tobers pirmās divas spēles aizvadīja pārī ar norvēģu balsta pussargu Sīvertu Heltni, tad pusotru spēli – ar Rubežiču, pusotru spēli – ar 19 gadus veco angļu jaunieguvumu Alfiju Doringtonu no "Tottenham" sistēmas (decembrī arī 13 minūtes Premjerlīgā), bet pāreju perioda pēdējā dienā tika pie jauna pārinieka 26 gadus vecā nīderlandieša Matsa Knūstera, kurš sēdēja Ungārijas "Ferencváros" rezervē.

Kristers Tobers. Foto: Aberdeen Football Club

Sestdienas uzvarā pār "Kilmarnock" sāka četri spēlētāji, kuri pievienojušies tikai šoziem (un uzvaras vārtus guva cits jaunieguvums – uzmainītais Palestīnas izlases uzbrucējs Odajs Dabags, kurš tiek īrēts no Šarleruā), pieci vasaras jaunieguvumi – pat seši, ja skaita arī Geju, kurš atgriezās no īres, bet vienīgais ilgstošais "Aberdeen" spēlētājs bija pašu audzēknis Makenzijs. Sastāvs divu pārejas logu laikā ir pārbūvēts gandrīz pilnībā, un šī ir Aberdīnas agresīvākā transfēru kampaņa šajā gadsimtā. Vasarā "Aberdeen" par miljonu nopirka 21 gadu veco somu malējo pussargu Topi Keskinenu, kurš Konferences līgā uz Aberdīnu brauca ar HJK un pirms nedēļas guva piektos vārtus 25 līgas spēlēs, bet šoziem gandrīz tikpat iztērēja par Toberu (Transfermarkt pāreju lēš 950 tūkstošu eiro apmērā) un vēl 650 tūkstošus samaksāja par dāņu malējo aizsargu Aleksanderu Jensenu. Ja Glāzgovas lielklubiem septiņu un astoņu ciparu pirkumi nav retums, tad pārējā Skotijā pat miljonu vērts ienākošais transfērs ir liels notikums.

🎯 Top Bin from Topi Keskinen@AberdeenFC | @WilliamHill pic.twitter.com/eBhyBcSiiy

— SPFL (@spfl) February 17, 2025

Labi zināms treneris, labi zināms pārinieks un īpašnieka uzvara pār vēzi
Budžeta un sastāva kvalitātes ziņā "Aberdeen" ir diezgan līdzīgā plauktā kā Tobera iepriekšējais klubs Cīrihes "Grasshopper", arī Šveices līgas vidējais līmenis drīzāk ir augstāks par Skotijas vidējo līmeni, taču šīs pārejas galvenie plusi ir vairāk spēļu pret grandiem, nokļūšana Lielbritānijas tirgū un arī daudz reālākas iespējas ar šo klubu tikt Eirokausos un līgas fāzē, kamēr sienāži arī šosezon cīnās par palikšanu. Ja abas Čempionu līgas ceļazīmes droši vien savāks Glāzgovas klubi, tad pārējiem pāri paliks divas Eiropas līgas un viena Konferences līgas atlases ceļazīme, turklāt viena no tām ir ceļazīme uz Eiropas līgas play-off kārtu jeb garantētu līgas fāzi (kā minimums, Konferences līgā). Par vērtīgo ceļazīmi Aberdīna cīnās pat divās frontēs – klubs ir sasniedzis kausa ceturtdaļfinālu, kur uzņems līgu zemāk spēlējošo "Queen's Park", bet to var dot arī līgas trešā vieta, ja kausu iegūs "Celtic".

Kausa 1/4 finālā pret zemākas līgas klubu spēlēs arī Baloža "St. Johnstone", kurai gan noskaņojums līgas tabulā ir pilnīgi cits – vakar mājās 1:2 pret tiešo konkurenti "Hearts", joprojām ieņemot pārliecinošu pēdējo vietu sešus punktus aiz priekšpēdējās un nu jau desmit punktus – aiz desmitās vietas. Pēc sešām kārtām Premjerlīgas divpadsmitnieks dalīsies divos sešiniekos un aizvadīs vēl vienu apli savā starpā. Tādējādi Pērtas klubam ir 11 kārtas, lai izglābtos vismaz no pēdējās vietas – priekšpēdējā komanda par palikšanu aizvadīs pārspēles. Arī tuvākās divas spēles būs pret apakšējā sešinieka pārstāvēm (mājās pret "Ross County", viesos pret "Dundee"), bet 15. martā tieši pirms izlašu pauzes gaidāms Baloža un Tobera duelis.

Daniels Balodis un fonā arī Simo Valakari. Foto: St. Johnstone Football Club

Līdzīgi kā "Aberdeen", arī "St. Johnstone" ir jauns treneris, pārbūvēts sastāvs un pilnīgi cits aizsardzības centrs. Un arī jauns īpašnieks. Amerikāņu jurists un uzņēmējs Edams Vebs par kluba īpašnieku kļuva 5. jūlijā, pēc divām nedēļām uzzināja, ka viņam ir galvas un kakla vēzis, un septembra vidū, kad nupat jau bija atlaidis skotu treneri Kreigu Levīnu, publiski paziņoja par diagnozi, ķīmijterapiju un paiešanu malā no kluba ikdienas procesiem. Janvāra beigās viņš jau pavēstīja, ka vēzi ir pilnībā uzveicis, un viņa atgriešanās sakrita ar "St. Johnstone" pirmo Premjerlīgas uzvaru divu mēnešu laikā. Tagad tā gan ir pavisam cita "St. Johnstone" komanda. Oktobra ievadā par galveno treneri kļuva "Audu" un "Riga" vadījušais soms Simo Valakari, kurš drīz vien piesaistīja horvātu brīvo aģentu Božo Mikuliču, kurš pēc "Audas" devās uz Albāniju, bet ziemā sastāvu papildinājuši vēl astoņi spēlētāji.

Ja "Aberdeen" gandrīz visu sezonu pacietīgi spēlē ar 4-2-3-1, tad "St. Johnstone" shēmu mainība bijusi lielāka. Valakari sākumā no 3-5-2 pārgāja uz 4-3-1-2, tomēr gada sākumā no romba atgriezās pie kluba pārbaudītākām vērtībām jeb trim centra aizsargiem (3-4-2-1). Aizsardzības trio nu veido divi bijušie Virslīgas spēlētāji Balodis un Mikuličs, kuram nesen bija divi uzvaras vārti pēc kārtas, bet kreiso centra aizsargu spēlē 35 gadus vecais skotu kreisais aizsargs Berijs Duglass, kurš vasarā pievienojās no Poznaņas "Lech", bet janvārī atgriezās pēc divu mēnešu atlabšanas. Sezonas sākuma centra aizsargu trio nu jau ir prom – 25 gadus vecais anglis Džeks Senderss un 28 gadus vecais skots Kails Kemerons devušies uz Anglijas ceturto līgu, bet 21 gadu vecais skots Lūiss Nīlsons atgriezies "Hearts" un vakar Pērtā palika rezervē. Gan Kemeronam, gan Nīlsonam tika atsauktas īres. Pie lielajām aizsardzības izmaiņām jāpiemin arī pamatvārtsarga maiņa – īrē no "Swansea" iegūts 27 gadus vecais anglis Endijs Fišers, kurš savainojuma dēļ izlaida sezonas pirmo pusi, savukārt par labo flangu nu atbild 19 gadus vecais īrs Sems Kērtiss, kurš ar Īrijas U21 izlasi spēlēja arī pret Latviju (mums 1:2 mājās, 2:2 viesos). Viņš tiek īrēts no Šefīldas "United".

Pēc diviem ļoti vājiem gadiem Krollim atkal ir iespēja uzplaukt
Jauns īpašnieks ir arī Kroļļa jaunajam klubam Liberecas "Slovan", kas 2012. gadā izcīnīja savu trešo Čehijas titulu – kopš tā laika tronī kāpusi tikai lielā Prāgas un Plzeņas klubu trijotne. Aprīlī 76% akciju iegādājās Čehijas uzņēmējdarbības uzlecošā zvaigzne Ondržejs Kanja, kurš darbojas izglītības sektorā. 32 gadus vecā personība jau uzreiz ķērās vērsim pie ragiem – ne vien sapņojot par Čempionu līgas himnu un runājot par to, ka "Slovan" jālīdzinās tikai Čehijas grandiem, bet arī veicot būtiskas pārmaiņas kluba tēlā, simbolikā, sociālo tīklu saturā, vadībā un sastāvā. Vadībā tika piesaistīti bijušie "Slovan" futbolisti. Jau aprīlī par ģenerālmenedžeri kļuva Jans Nezmars, kurš agrāk divarpus gadus bija arī Prāgas "Slavia" sporta direktors, bet par "Slovan" pilnvērtīgu sporta direktoru tika paaugstināts Brēmenē deviņus gadus nospēlējušais etiopiešu izcelsmes Čehijas izlases aizsargs Teodors Gebre Selasie. Pēc sezonas beigām par galveno treneri kļuva Pardubici vadījušais un Čehijas izlasē spēlējušais Radoslavs Kovāčs, kurš spēlēja arī Anglijā, Šveicē un Aleksandra Starkova vadībā Maskavas "Spartak", bet "Slovan" asistenta lomā atgriezās Miroslavs Holeņāks, kurš līgu zemāk jau bija sācis galvenā trenera gaitas.

"Slovan" līdz šim lielākais Eirokausu panākums ir UEFA kausa ceturtdaļfināls 2002. gadā, pa ceļam izsitot ne vien Bratislavas "Slovan", bet arī Spānijas klubus "Celta" un "Mallorca", kā arī Francijas "Lyon". 2020. gadā "Slovan" piekto reizi spēlēja Eiropas līgas vai UEFA kausu grupu turnīrā, un tajā sezonā visi kluba ienākumi bija 280 miljoni čehu kronu jeb gandrīz 12 miljoni eiro – tostarp nedaudz vairāk kā pieci miljoni no UEFA un vairāk nekā pusotrs miljons transfēros. Kopš tā laika kluba budžets gan ir pakāpeniski rucis, 2022./23. g. iekasējot vairs tikai 66 miljonus kronu jeb nepilnus trīs miljonus eiro. Jaunais īpašnieks lēsa, ka šosezon pamatbudžets varētu pārsniegt 130 miljonus kronu jeb pārsniegt piecus miljonus eiro, bet vēl būtisku summu viņš plānoja sastāva uzlabošanai, solot divu sezonu periodu, kurā tirgus uzdevums būs tērēt (investēt), nevis pelnīt. Tā arī notika – jau vasarā "Slovan" veica četrus nozīmīgus darījumus par kopumā diviem miljoniem eiro, bet šoziem trim transfēriem piesvieda vēl miljonu. Par Krolli esot samaksāti 300 tūkstoši eiro, bet aizsardzības centrs pastiprināts ar diviem čehiem – 250 tūkstoši par 23 gadus veco Šimonu Gabrielu no Slovākijas "Ružomberok" un 450 tūkstoši par 24 gadus veco Janu Knapīku no Teplices, kurš gan turpina mocīties ar traumām un joprojām nav debitējis. Ziemā pievienojušies arī bijušie Čehijas izlases spēlētāji – ilggadējais Augsburgas vārtsargs Tomāšs Koubeks, kurš ilgāk par pusgadu bija bez līguma un jau otrajā spēlē, atgriežoties "Slovan", tika noraidīts, un Lukāšs Masopusts īrē no "Slavia".

Raimonds Krollis. Foto: FC Slovan Liberec

Ziemas lielā aktivitāte tirgū gan ir saistīta ar to, ka vasaras pārbūve lielas rezultātu izmaiņas vēl nav nesušas. Pirms Kroļļa pievienošanās "Slovan" 16 komandu konkurencē bija tikai 11. vietā, bet tagad pakāpusies uz desmito. Pēc otrā apļa, kurā vēl atlikušas septiņas kārtas, līga dalīsies trijās daļās – stiprajā sešiniekā, apakšējā sešiniekā un vidējā četriniekā, kurā apļa izspēles vietā būs divas pusfinālspēles un divas finālspēles. Ja agrāk vidējā četrinieka uzvarētāja tālāk aizvadīja pārspēļu finālu par Konferences līgas ceļazīmi pret piekto vietu (tātad septītā vieta būtībā bija labāka par sesto), tad pēc futbola sabiedrības iebildumiem nolemts Eirokausu motivāciju likvidēt – nu vidējais četrinieks cīnīsies tikai par naudas balvām (trīs miljoni kronu jeb 120 tūkstoši eiro septītajai vietai un divi miljoni kronu jeb 80 tūkstoši eiro – astotajai). Tādēļ primārais "Slovan" uzdevums pašlaik būtu izvairīties no apakšējā sešinieka, kas ir divu punktu attālumā, taču Eirokausu ambīciju apmierināšanai derēs tikai labāko sešinieks, kas ir septiņu punktu attālumā.

Kluba ģenerālmenedžeris Nezmars neslēpa, ka par Krolli interese bijusi jau vasarā, kad "Spezia" esot prasījusi pārāk daudz. Ziemā vajadzība pēc uzbrucēja nekur nebija zudusi, jo "Slovan" centra uzbrucējiem, neskatoties uz komandas kopumā labo rezultativitāti, ar vārtu gūšanu nesekmējās. Kamēr uzbrūkošajiem pussargiem Denisam Višinskim un Mihalam Hlavatijam šosezon ir 7+2 un 5+4, centra uzbrucēji no oktobra sākuma līdz Kroļļa dublim bija guvuši tikai vienus vārtus no spēles (tos pašus iesita maz spēlējošais veterāns Mihaels Rabušičs) un vel vienus – no 11 metru atzīmes. Pagājušās sezonas labākais vārtu guvējs bija bosnietis Luka Kulenovičs (30 spēlēs 7+2), kurš vasarā par 900 tūkstošiem eiro tika pārdots Eredivisie klubam "Heracles" (šosezon 16 spēlēs 8+2), bet otrais rezultatīvākais ar 6+6 bija slovāks Ļubomīrs Tupta (šosezon 15/21+3+1), kurš, krītoties spēles laikam, nupat kā arī devās prom un tika izīrēts Lodzas "Widzew". Interesanti, ka arī Tupta, gluži kā Krollis, ir spēlējis A, B un C sērijā un pēc īres no "Pescara" tika izpirkts par 100 tūkstošiem eiro. Cits slovāks Lukāšs Letenajs (5/16+3+2) pašlaik ir savainots, bet nīderlandiešu rezerves uzbrucējs Olafs Koks(0/5) ir izīrēts līgu zemāk. Līdz ar to šobrīd aktīvo centra uzbrucēju aptverē ir Krollis, 21 gadu vecais ganietis Bendžamins Njarko (9/18+1), kurš pievienojies no Austrijas otrās līgas, un 35 gadus vecais Rabušičs (0/6+1).

Futbols vai hokejs?
Liberecas klubs spēles aizvada gandrīz 10 tūkstošu vietu ietilpīgā stadionā, taču Kroļļa divos vārtos mājas debijā noskatījās tikai 1405 skatītāji. Arī "Slovan" sezonas vidējais rādītājs nav diez ko spožs – 3374. Tikmēr uz Liberecas hokeja komandas, kas savā līgā ieņem to pašu desmito vietu, spēlēm šosezon nāk 1.6 reizes vairāk – 5332. Diezgan raiba aina redzama arī pārējā Čehijā, kas ir viena no retajām valstīm Eiropā, kur pašmāju ledus hokeja čempionāts var reāli sacensties popularitātē ar futbola līgu. Formulējot diezgan īsi, popularitātes augša Čehijā pieder futbolam, bet masīvais, stabilais vidusmērs – hokejam.

Futbola augstākajai līgai šosezon ir pārsvars gan vidējā rādītājā (6071 pret 5815), gan populārākajos klubos ("Slavia" 18.1 tūkstotis, "Sparta" 15.7 tūkstoši, virs astoņiem tūkstošiem arī Ostravā un Plzeņā, kamēr hokejā šo barjeru pārvar tikai "Sparta" (12.7) un Pardubice (9.7)), taču futbolā arī ir daudz lielāks apmeklētības kritums pārējos klubos un daudz nevienmērīgāks apmeklētības sadalījums pa spēlēm atkarībā no pretinieka. Tā, piemēram, vairāk par četriem tūkstošiem uz mājas spēlēm nāk tikai deviņiem augstākās futbola līgas klubiem, kamēr hokejā – divpadsmit, tādēļ nav liels pārsteigums, ka līgas mediāna būtiski labāka ir hokejam – 5098 pret 4266.5. Jāatceras arī tas, ka hokejā izslēgšanas spēles vēl ir tikai priekšā un vidējā apmeklētība, domājams, kāps vēl augstāk – futbolā šādas sportiskās kulminācijas ir daudz retākas. Pie citiem vienu vai otru līgu ierobežojošiem faktoriem vēl jāatgādina, ka futbolā ir vairāk komandu un Eirokausi novērš daudz vairāk uzmanības nekā hokejā, bet hokejā ir divreiz vairāk spēļu un mazākas arēnas. Starp citu, vietā atgādināt, ka jaunībā Raimonds trenējās arī hokejā, bet viņa brālis Niks spēlēja Latvijas jaunatnes hokeja izlasēs un vēl pagājušajā sezonā spēlēja Ungārijas un Rumānijas apvienotajā līgā.

Interesanti palūkoties arī pilsētu sadalījumā un iekšējās sāncensībās. Čehijas metropolē Prāgā, kā jau noskaidrojām, saimnieko futbols – gan "Slavia" un "Sparta" popularitātē, gan arī futbola klubu skaitā (vēl arī "Bohemians" ar 4.9 un "Dukla" ar 2.9 tūkstošiem skatītāju, kamēr hokeja Ekstralīgā galvaspilsētu pārstāv vienīgi "Sparta"). Arī no trim nākamajām lielākajām pilsētām Ostravā un Plzeņā trīs tūkstošu pārsvars ir futbolam, toties Brno gan valda hokejs – tāpat kā Pardubicē, Česke Budejovicē, Liberecā, Mlada Boleslavā un daļēji (pēc mediānas) Olomoucā. Futbola pilsētu pulciņā savukārt varam vēl pierakstīt arī Hradeckrālovi. Kopumā arī ģeogrāfijā varam nonākt pie līdzīga secinājuma – futbols nosmeļ augšu (lielpilsētas), hokejs viduci (reģionus). Runājot par futbola popularitāti, jāmin vēl tas, ka pirmajām divām līgām izdevies gandrīz trīskāršot televīzijas līgumu, no 2024. līdz 2029. gadam sezonā tiekot pie 432 miljoniem kronu jeb vairāk nekā 17 miljoniem eiro, bet līgas nosaukumā viens bukmeikeru kantoris nomainījis citu – šis gods no Fortuna pārgājis pie Chance, kas galdā liek 250 miljonus kronu jeb ap 10 miljoniem eiro sezonā.

Līgas vidējie rādītāji rēķināts no klubu vidējiem rādītājiem, bet mediāna – no visu spēļu kopas. Datu avots: chanceliga.cz, hokej.cz

Cīņa par kausu un 2. Bundeslīgu
Uldriķa pāreja no Grieķijas Superlīgu uz Vācijas 3. līgu radīja daudz jautājumu, taču jāatceras, ka viņš Superlīgas pastarītē bija kļuvis par stabilu rezervistu, bet Bīlefeldē viņš atkal iet pamatsastāvā, klubs spēlē uzbrūkošāku futbolu, cīnās par paaugstināšanu un jau bija nodrošinājis Vācijas kausa 1/4 finālu pret Brēmenes "Werder". Un Vācijā ir vairāk nekā 80 miljoni iedzīvotāju un milzīga ekonomika – ja Grieķijā mājas spēlēs pret mazajiem klubiem nāca trīsciparu skaits cilvēku, tad "Arminia" mājas spēļu apmeklētība pat 3. līgā ir lielāka par 20 tūkstošiem un pa diviem tūkstošiem braukā arī uz izbraukuma spēlēm. Starp citu, pat lielāka apmeklētība nekā Tobera jaunajā klubā (17.6 tūkstoši). Nupat Minhenē Uldriķis, sākot piekto maču pēc kārtas un izceļoties ar 1+1, spēlēja pilnā 15 tūkstošu stadionā, bet lielāka apmeklētība par Bīlefeldi ir Rostokā (23.8), Āhenē (24.6) un Drēzdenē (29.2). Skotijas Premjerlīgas vidējā apmeklētība gan ir par piecarpus tūkstošiem lielāka (16.8 pret 11.2), taču tas ir milzīgais "Celtic" un "Rangers" faktors – mediānas ziņā Vācijas 3. līga ir par nepilnu tūkstoti priekšā.

Līgas vidējais rēķināts no klubu vidējiem rādītājiem, bet mediāna – no visu spēļu kopas. Datu avots: spfl.co.uk, dfb.de/3-liga

1860 München
vs
Arminia Bielefeld
🇩🇪 21.02 pic.twitter.com/ohlRfnd3bP

— 𝕊𝕋𝔸ℕ𝔻 𝕐𝕆𝕌ℝ 𝔾ℝ𝕆𝕌ℕ𝔻 👊 (@Ultramaniatics) February 22, 2025

Bīlefeldes "Arminia" jau ilgstoši staigā pa līgu kāpnēm, 30 sezonu laikā 11 pavadot Bundeslīgā, 14 – 2. Bundeslīgā un nu piekto sezonu spēlējot 3. līgā. 2022. gadā "Arminia" izkrita no Bundeslīgas, jau 2023. gadā – arī no 2. Bundeslīgas un pagājušajā sezonā 3. līgā ierindojās tikai 14. vietā. Krišana lejup arī nozīmē jostu savilkšanu, un īpaši sāpīgs kritiens ir tieši no 2. Bundeslīgas uz 3. līgu, kad dramatiski sarūk raidtiesību nauda – Bundeslīgas un 2. Bundeslīgas jaunā līguma vērtība ir 1.1 miljards sezonā, bet 3. līgas sezonas vērtība ir 26 miljoni. Piemēram, pagājušajā sezonā "Arminia" par līgas un kausa raidtiesībām saņēma tikai 1.96 miljonus eiro jeb vairāk nekā par 19 miljoniem mazāk nekā 2. Bundeslīgā. Ienākumu budžets no Bundeslīgas uz 2. Bundeslīgu samazinājās no 60 līdz 52 miljoniem, bet 3. līgā – uz pusi jeb līdz nepilniem 26 miljoniem eiro (8.0 miljoni no sponsoriem, 5.8 miljoni par biļetēm, 2.3 miljoni par atribūtiku). Divkārša ienākumu zuduma dēļ "Arminia" arī divkārši mazināja izdevumu budžetu, un vienkāršā valodā to var tulkot arī šādi – šķiršanās izdevīga bija gan futbolistiem, gan klubam, un komandā vairs nav neviena spēlētāja no 2. Bundeslīgas modeļa. 3. līgā "Arminia" cīnās jau ar pilnīgi citu sastāvu, kurā vairums nekad nav spēlējis augstāk par 3. līgu, un arī galvenais treneris Mišels Kņats pēc izkrišanas no 2. Bundeslīgas piesaistīts tieši no 3. līgas.

Vienīgais no Bīlefeldes 2. Bundeslīgas sastāva, kurš palika arī 3. līgā, bija uzbrukuma veterāns Fabiāns Kloss, kurš pagājušajā sezonā ar 10 vārtiem 37 spēlēs arī kļuva par "Arminia" rezultatīvāko spēlētāju, taču iepriekšējā vasarā viņš 36 gadu vecumā beidza karjeru. Aizvietot kluba leģendu (13 sezonās 418 spēles un 156 vārti) ieradās trīs jauni centra uzbrucēji – 28 gadus vecais vācietis Andrē Bekers (divās sezonās citā 3. līgas klubā Ķelnes "Viktoria" 61 spēlē 18 vārti), 26 gadus vecais surinamietis Džeredi Hiltermans (četrās sezonās Nīderlandes otrajā divīzijā 140 spēlēs 59 vārti, pagājušajā sezonā ar 16 vārtiem bija čempiones "Wilem II" labākais snaiperis, pārspējot arī "Cambuur" spēlējušā Uldriķa 12 vārtus) un tobrīd nepilnus 22 gadus vecais vācietis Juliāns Kanja (4. līgas zonas labākais vārtu guvējs ar 24 vārtiem 31 spēlē, četri mači arī 2. Bundeslīgā). Taču Bīlefeldes rindās Bekers 16 līgas spēlēs neiesita ne reizi, Hiltermans piedalījās tikai trijos līgas mačos, un nu viņu komandā vairs nav – Bekers 3. līgā izīrēts Manheimai (jau divi vārti četrās spēlēs), bet Hiltermans īrē atgriezies Nīderlandē. No šā trio palicis vienīgi Kanja, kurš pamatsastāvā devies tikai astoņās līgas spēlēs, taču 21 mačā guvis astoņus vārtus – uz maiņu viņš iesitis divās spēlēs pēc kārtas. Bez Uldriķa savus pirmos vārtus "Arminia" kreklā Minhenē guva arī cits uzbrukuma pastiprinājums – par 350 tūkstošiem nopirktais malējais/centra Džoels Grodovskis, kurš pagājušajā sezonā 3. līgā guva 17 vārtus, Minsteri ievedot 2. Bundeslīgā, kur 15 spēlēs iesita tikai vienus.

Ja fanu un budžeta ziņā Uldriķa jaunais klubs ir pielīdzināms Latvijas leģionāru stiprākajiem klubiem, kā Andreja Cigaņika "Luzern" vai Tobera "Aberdeen", tad sastāva sportiskajā sastāvdaļā gan skats jau ir cits - Transfermarkt Bīlefeldes sastāva tirgus potenciālu novērtē ar 7.98 miljoniem eiro, trīskārši atpaliekot no Aberdīnas un četrkārši zaudējot Lucernai. Tiesa gan, turpat blakus ir Uldriķa iepriekšējie klubi "Athens Kallithea" (7.85) un "Cambuur" (8.83), arī Baloža "St. Johnstone" (8.38), Saveļjeva "Gloria Buzău" (7.76) vai Alvja Jaunzema "Stal" (7.2, tikko vēl bija 9.2 – ceturtdien klubs par pusotru miljonu Varšavas "Legia" pārdeva baltkrievu uzbrucēju Iļju Škurinu, kura TM vērtība bija divi miljoni). Arī konkurence līgā ir pavisam cita, jo 3. līgā pretī nestāsies nedz "Celtic" (124) vai "Rangers" (76), nedz "Slavia" (105), "Sparta" (91) vai "Viktoria" (50), nedz "Basel" (62), "Young Boys" (61) vai "Lugano" (58), nedz "Legia" (36) vai "Lech" (34). Šosezon grandu trūkumu "Arminia" gan kompensē ar lielo līgu skalpiem Vācijas kausā, kur līdz ceturtdaļfinālam mājās uzvarēja 2. Bundeslīgas klubu "Hannover" (2:0) un Bundeslīgas klubus "Union Berlin" (2:0) un "Freiburg" (3:1). Pagājušajā sezonā "Union Berlin" visi ienākumi, pateicoties Čempionu līgas debijai, bija 185 miljoni eiro, "Freiburg" ar transfēriem pat pirmoreiz pārsniedza 200 miljonus (203), bet "Werder", kas piektdien Freiburgā kapitulēja ar 0:5, pagājušās sezonas ienākumi bija tikai 150 miljoni (bez transfēriem – 121).

Vācijas kausa ceturtdaļfinālā "Arminia" spēlēs pēc astoņu gadu pārtraukuma, bet pusfinālā ir tikusi trīsreiz vēsturē – 2005., 2006. un…2015. gadā, kad arī spēlēja 3. līgā un izsita 2. Bundeslīgas klubu "Sandhausen" (4:1) un Bundeslīgas klubus "Hertha" (0:0, uzvara pendelēs), rītdienas pretinieku "Werder" (3:1) un arī Menhengladbahas "Borussia" (1:1, uzvara pendelēs), pusfinālā gan ar 0:4 kapitulējot Volfsburgai. Viena atšķirība no tās reizes gan bija tā, ka sezonu iepriekš Bīlefelde vēl spēlēja 2. Bundeslīgā un kausam kvalificējās automātiski – 3. līgas komandām savukārt dalība kausā nav pašsaprotama. No 3. līgas uz kausu var tikt divos veidos – vai nu iekļūstot 3. līgas labāko četriniekā, vai arī izcīnot savu (zemāko līgu) reģionālo kausu, kas parasti risinās izlašu logos. "Arminia" pagājušajā sezonā to arī izdarīja un jau tikusi pusfinālā arī šosezon. "Verl" izstājoties, "Arminia" Vestfālenes kausā palikusi vienīgā 3. līgas komanda. Arī līgā "Arminia" ir atgriezusies 4. vietā, taču Bīlefeldes kluba sezonas mērķis ir būt augstāk – otrā vieta, kas automātiski tiks uz 2. Bundeslīgu, ir piecu punktu attālumā, bet trešā vieta, kas ļaus spēlēt pārspēles, ir četru punktu attālumā. Starpība līdz līgas līderei Kotbusas "Energie", kas ar bijušo "Audas" aizsargu Niko Bretšnaideru vakar zaudēja Štutgartē (0:2), ir sarukusi līdz astoņiem punktiem.

Izmantotie resursi:
https://www.bbc.com/sport/football/...
https://www.ruik.cz/velka-zmena-v-l...
https://isport.blesk.cz/clanek/fotb...
https://www.idnes.cz/fotbal/prvni-l...
https://www.arminia.de/neues/schlag...
https://www.arminia.de/neues/schlag...
https://www.nw.de/sport/fussball/ds...
https://www.dfb.de/news/detail/send...
https://www.bundesliga.com/en/bunde...
https://fcl.ch/wp-content/uploads/2...
https://www.werder.de/aktuell/news/...
https://www.scfreiburg.com/aktuell/...
https://www.kicker.de/union-verkauf...