"Eintracht" - lieliski fani, spoži transfēri, rekordbudžets, uzlecošā zvaigzne un Gece

Bundeslīgas ievada spožākā zvaigzne
Ilgus gadus Ēģiptes futbols Eiropā asociējās galvenokārt ar Liverpūles superzvaigzni Mohamedu Salāhu, bet jau otro sezonu Bundeslīgā par sevi liek runāt Frankfurtes uzbrukuma līderis Omārs Marmūšs. Debijas gadā "Eintracht" rindās viņš 29 spēlēs atzīmējās ar 12+6, bet šosezon jau pirmajās septiņās kārtās ticis pie 9+4 – tieši Marmūšs pašlaik ir Bundeslīgas labākais snaiperis, par vienu vārtu tiesu apsteidzot arī pagājušās sezonas izcilnieku Hariju Keinu. Blakus ēģiptietim uzbrucēju tandēmā spēlē francūzis Igo Ekitikē, kurš arī labi sācis sezonu un visos turnīros deviņās spēlēs nopelnījis 5+4. Bez abiem uzbrucējiem labs pārdošanas potenciāls jau tuvākajos pāreju logos ir arī talantīgajam zviedru centra pussargam Hūgo Lāšonam, kurš Bundeslīgas sezonā guvis divus vārtus.

Was macht Omar Marmoush derzeit im Dress von Eintracht Frankfurt (@eintracht) so stark? Wir zeigen es euch mit dem #BMFDeepDive von @aws_dach! 🔥#Bundesliga | #Marmoush pic.twitter.com/BQLc3q3PLS

— BUNDESLIGA (@Bundesliga_DE) October 23, 2024

Jaunību uzbrūkošajā un vidējās līnijas grupā "Eintracht" atšķaida ar trim pieredzējušiem spēlētājiem – Francijā dzimušo Tunisijas izlases pamatsastāva spēlētāju Eljesu Skirī, Sīrijā dzimušo un Vācijā uzaugušo kurdu Mahmūdu Dahūdu, kurš Vācijas izlasē spēlējis divos pārbaudes mačos, bet šajā pavasarī pirmoreiz pievienojās Sīrijas izlasei, nometni nesaskaņu dēļ gan pametot vēl pirms debijas, un arī 32 gadus veco Mario Geci, kurš Vācijas izlasē aizvadījis 66 spēles un guvis 17 vārtus, tostarp uzvaras vārtus 2014. gada Pasaules kausa finālspēles pagarinājumā pret Argentīnu (1:0).

Deviņas spēles Vācijas izlasē aizvadījis komandas kapteinis un pamatvārtsargs Kevins Traps, kurš pagājušā gada novembrī aizvadīja divas pārbaudes spēles, taču šogad valstsvienību nav pārstāvējis. Bijušais PSG vārtsargs nupat kā arī atgriezās laukumā pēc mēnesi ilga savainojuma, viņu šajā posmā aizvietojot 21 gadu vecajam brazīlietim Kauam Santusam, kurš septembra vidū, Volfsburgā Trapu nomainot pēc pirmā puslaika, debitēja pieaugušo futbolā. Ja Gece un Traps vairs nav aktuālie Vācijas izlases futbolisti, tad Vācijas izlases rezervists ir Frankfurtes jaunieguvums Robins Kohs, kurš tiek īrēts no Līdsas – līdzīgi kā Beļģijas izlases centra aizsargs Arturs Teats tiek īrēts no Rennas, kurš gan Frankfurtē nereti tiek izmantots arī kā kreisais aizsargs. No Līdsas pārnācis arī Dānijas izlases labais aizsargs Rasmuss Kristensens, kurš pagājušo sezonu aizvadīja pusmiljona īrē, bet vasarā, līgumam ar Līdsu beidzoties, pievienojās jau kā brīvais aģents.

Septembra un oktobra logos par stabiliem izlašniekiem varēja dēvēt Skirī (Tunisijas valstsvienībā 69 spēles un trīs vārti), Marmūšu (34+6), Kristensenu (24), Zviedrijas rotācijas spēlētāju Lāšonu (8), Vācijas izlases rezervistu Kohu (10) un negaidīti arī Frankfurtes raženo rezerves uzbrucēju Igoru Matanoviču. Hamburgā uzaugušais uzbrucējs etnisko dzimteni Horvātiju izvēlējās jau U21 izlases laikā, bet septembrī debitēja arī Horvātijas pieaugušo izlasē, sākot pat trīs no četrām Nāciju A līgas spēlēm un gūstot vārtus pret Skotiju (2:1). Martā Turcijas pieaugušo izlasē debitēja 18 gadus vecais Vācijas turks Džans Uzuns, kurš šovasar no Nirnbegas pārcēlās par 11 miljoniem eiro.

Prātīga pirkšanās, investīcijas jaunatnē un Hejlunnu, Topmelleru ģimenes
Marmūšam un Tutam 25 gadi, Nīlsam Nkunkū un Žunioram Dinam Ebimbē 23, Ekitikē un Anzgāram Knaufam 22, Matanovičam, Santusam, Orelam Amendā un Faresam Šaibī 21, Lāšonam 20, Žanam Mateo Baojā 19, Uzunam 18 – nav grūti pamanīt, cik liels ir jaunās paaudzes īpatsvars ne vien sezonas pieteikumā, bet arī reāli laukumā. Pirmajās septiņās kārtās "Eintracht" ar vidējo vecumu 25.3 gadiem bija trešā jaunākā komanda Bundeslīgā, atpaliekot vienīgi no Volfsburgas (25.2) un Štutgartes (25.2), otrajā vietā pēc U21 spēlētāju minūtēm (vidēji 3.6 spēlētāji laukumā, atpaliekot vienīgi no Leipcigas – 3.7) un otrajā vietā pēc trīsdesmitgadnieku minūšu mazuma (vidēji viens trīsdesmitgadnieks laukumā, atpaliekot vienīgi no Štuttgartes, kuras vecākais spēlētājs ir 28 gadus vecais pamatvārtsargs Alekzanders Nībels).

Vēl viena "Eintracht" sastāva īpatnība ir leģionāru īpatsvars – vidēji laukumā tikai 2.3 vietējie spēlētāji, par ārzemniekiem uzskatot arī Vācijā uzaugušos, kuri nu pārstāv citas valstis. Vēl mazāk vietējo pirmajās septiņās kārtās spēlēja Leipcigai – 1.9. Cita īpatnība – kārtīgi papētot augstāk esošo sastāva tabulu, redzams, ka transfēru tirgū Frankfurte lielāko daļu līdzekļu (vismaz transfēru summu, bet jāatgādina arī par algām un aģentu komisijām) iegulda primāri jaunatnē, kuru noteikti cer dažus gadus vēlāk pārdot par lielākām summām, kamēr pieredzējušos spēlētājus lielākoties piesaistījusi īrēs, kā brīvos aģentus vai par mazām summām.

Piezīmes: 1) spēlētāji pa valstīm dalīti pēc pašreizējās izlases piederības, 2) vidējais vecums rēķināts pirmo septiņu kārtu viduspunktā 21. septembrī, 3) par U21 uzskatīti spēlētāji, kuri šobrīd drīkstētu spēlēt U21 izlasē jeb ir dzimuši ne agrāk par 2002. gadu, 4) par trīsdesmitgadniekiem uzskatīti visi spēlētāji, kuri 21. septembrī bija sasnieguši 30 gadu vecumu.

Tā, piemēram, arī savu jauno zvaigzni Marmūšu "Eintracht" ieguva par velti (transfēra ziņā). Ēģiptietis dzimteni pameta 18 gadu vecumā, sākumā spēlēja Volfsburgas jauniešu un otrajā komandā (Vācijas 4. līgā 14/36+11), vēlāk tika sūtīts īrēs uz "St. Pauli" (2. Bundeslīgā 19/21+7) un "Stuttgart" (Bundeslīgā 19/21+3) un 2022./23. g. sezonā beidzot kļuva par "Wolfsburg" pirmās komandas stabilu dalībnieku (15/33+5), taču abas puses nespēja vienoties par līguma pagarināšanu, Marmūšam kļūstot par brīvo aģentu. Vēl cita "Eintracht" īpatnība – neskatoties uz vienu no jaunākajiem sastāviem Bundeslīgā, pirmajā komandā nav pašu izaudzinātu futbolistu.

Savu audzēkņu trūkums, kā jau uzsvērts, gan nenozīmē jaunatnes trūkumu, un "Eintracht" tirgū iegulda naudu citu klubu 18-21 gadu vecu spēlētāju iegādē un izaugsmē. Pagājušajā sezonā Frankfurte iegādājās tobrīd 18 gadus veco Baojā (astoņi miljoni eiro), 19 gadus veco Lāšonu (9), 20 gadus veco Amendā (9.5), 20 gadus veco Šaibī (10) un 21 gadu vecos Viljanu Pačo (13.65) un Ekitikē (3.5 miljonu īre, šovasar izpirkts par vēl 16.5 miljoniem), šovasar 11 miljonus iztērēja par 18 gadus veco Uzunu un četrarpus miljonus par 19 gadus veco ungāru Kristiānu Listešu, kurš Ungārijas čempionvienībā "Ferencváros" 20 spēlēs (11 pamatsastāvā) guva astoņus vārtus, taču Frankfurtes pirmās komandas tuvumā pagaidām nav, nemaz netiekot pieteiktam Eiropas līgai, un meistarību slīpē otrajā komandā.

Eiropas līgā nav arī 19 gadus vecā dāņu pussarga Oskara Heljunna, kurš ārpus pieteikuma palika savainojuma dēļ. No "København" par 1.35 miljoniem nopirktais Hejlunns ir no lielas futbola ģimenes – viņa tēvs Anderss spēlēja Dānijas čempionātā, dvīņu brālis Ēmils šovasar par 300 tūkstošiem pārcēlās uz Gelzenkirheni, bet divus gadus vecākais brālis Rasmuss jau pirms gada par 74 miljoniem eiro devās uz Mančestru. Arī Rasmuss no Dānijas pārcēlās uz vāciski runājošu zemi, taču – Austriju, vēlāk nokļūstot Itālijā un nu jau Anglijā. Starp citu, "Eintracht" joprojām pieder arī 25 gadus vecais Norvēģijas izlases malējais pussargs Jenss Heuge, kurš pirms diviem mēnešiem Rīgā guva vārtus "Bodø/Glimt" rindās. "Eintracht" viņu no Milānas ieguva par gandrīz desmit miljoniem eiro (1.6 miljonu īre un 8.2 miljonu izpirkums), taču 2022. gada Eiropas līgas finālā spēlējušais Heuge sevi nepierādīja nedz Frankfurtē, nedz Ģentē un šogad īrē atgriezies mājās.

Ņemt nevis gatavu produktu, bet riskēt un dot tramplīnu nākamajam līmenim – to varētu teikt arī par "Eintracht" galveno treneri Dīno Topmelleru, kurš bija Juliāna Nāgelsmana palīgs Leipcigā un Minhenē, bet Frankfurtes piedāvājumu pieņēma dažus mēnešus pirms Nāgelsmana kļūšanas par Vācijas izlases vadītāju. Galvenā trenera ampluā Topmellera līdzšinējie lielākie panākumi bijuši ar Luksemburgas "Dudelange", kurā pats savulaik arī spēlēja un ko viņš vadīja no 2016. līdz 2019. gadam. Topmellers ne vien izcīnīja trīs Luksemburgas titulus, bet arī aizveda klubu līdz vēsturiskam Eiropas līgas grupu turnīram.

Visās trijās sezonās "Dudelange" sīvi zaudēja Čempionu līgā (1:1, 0:2 pret "Qarabag", 0:1, 0:1 pret APOEL, 1:1, 1:2 pret "Vidi"), taču 2018. gadā sākās jaunā sistēma ar čempionu otro iespēju (taču grupu turnīra sasniegšana joprojām vēl bija itin grūta). Un šo iespēju "Dudelange" izmantoja perfekti, izsitot Kosovas "Drita" (2:1, 1:1), Varšavas "Legia" (2:2, 2:1) un Rumānijas "Cluj" (2:0, 3:2), un grupu turnīrā spēlēja ļoti nopietnā kompānijā – pret Seviljas "Real Betis" (0:0, 0:3), Pirejas "Olympiacos" (0:2, 1:5) un "Milan" (0:1, 2:5). Spēlētāja karjerā Topmellers vienu sezonu pavadīja arī Frankfurtē, un noteikti jāatzīmē arī tas, ka Frankfurti agrāk trenējis arī viņa tēvs Klauss, kurš 2002. gadā ar Lēverkūzenes "Bayer" sasniedza Čempionu līgas finālu.

Dīno Topmellers un Juliāns Nāgelsmans. Foto: Reuters/Scanpix

Milzīgs tirgus vērtības kāpums 1-2 sezonu laikā
Ekvadoras izlases centra aizsargs Pačo pagājušajā vasarā no Antverpenes uz Frankfurti pārcēlās par 13.65 miljoniem eiro, bet jau šovasar par 40 miljoniem kļuva par PSG pamatsastāva spēlētāju. Gandrīz trīskāršs summas pieaugums nieka viena gada laikā, un tas nebūt nav vienīgais tamlīdzīgais piemērs. Ja līdz 2019. gadam "Eintracht" pārdošanas rekordists bija…vārtsargs Traps, kurš 2015. gadā uz to pašu Parīzi pārcēlās par 9.5 miljoniem eiro un Frankfurtē atgriezās 2018. gadā, tad kopš 2019. gada seši spēlētāji pārdoti par vairāk nekā 20 miljoniem.

2019. gadā "Eintracht" Bundeslīgā ieņēma septīto vietu, toties sasniedza Eiropas līgas pusfinālu, kur tikai pendelēs piekāpās Londonas "Chelsea" (1:1, 1:1). Tas palīdzēja par milzu summām pārdot divus uzbrucējus, kuri klubā bija aizvadījuši tikai divas sezonas. Sebastjēns Allērs, kurš no "Utrecht" tika nopirkts par 12 miljoniem, Bundeslīgā izcēlās ar 15+9, Eiropas līgas desmit spēlēs - ar 5+3 un par 50 miljoniem nokļuva "West Ham", bet Luka Jovičs pēc Bundeslīgas 17+5 īres sezonas (Eiropas līgas 14 spēlēs 10+1) no Lisabonas "Benfica" tika izpirkts par 22.3 miljoniem un par 63 miljoniem pārdots "Real Madrid", kur gan neiedzīvojās, drīz vien atgriezās īrē, 2022. gadā ar Florences "Fiorentina" tikās ar RFS, bet nu pieder "Milan". 2021. gadā par 23 miljoniem uz Leipcigu devās portugāļu uzbrucējs Andrē Silva, kurš no Milānas tika nopirkts par trim miljoniem un divās Bundeslīgas sezonās 57 spēlēs bija sasitis 40 vārtus, bet nākamais ražas gads bija 2023. Ne vien dāņu pussargs Jespers Linnstrems, kurš no "Brøndby" tika nopirkts par septiņiem miljoniem un divus gadus vēlāk par 30 miljoniem pārdots Neapolei, bet galvenokārt franču uzbrucējs Randals Kolo Muanī.

Randals Kolo Muanī vēl Frankfurtes "Eintracht" kreklā. Foto: dpa/picture-alliance/Scanpix

Nantē 36 spēlēs guvis 12 vārtus, Kolo Muanī uz Frankfurti pārcēlās kā brīvais aģents, Pasaules kausa finālspēles izskaņā nerealizēja izgājienu viens pret vienu, toties ielauzās Francijas izlasē, Bundeslīgas debijas sezonā sakrāja 15+11 un par 80+5 miljoniem eiro devās uz "Eintracht" iemīļoto klienti PSG, kas meklēja Lionela Mesi un Neimāra aizvietotājus un veidoja jaunu projektu. Atšķirībā no Pačo, Kolo Muanī gan joprojām nav stabils pamatsastāva spēlētājs, vietējā čempionātā PSG rindās sākot 15 no savām 33 spēlēm un gūstot astoņus vārtus. Būtu tikai loģiski, ja pēc šīs sezonas tirgū nonāktu arī Marmūšs, kuram februārī būs jau 26 gadi (lasi, vēl augstāku tirgus vērtību Frankfurtē viņš diezin vai sasniegs) un kuru nākamās sezonas vidū gaida Āfrikas Nāciju kauss, bet Ekitikē un Lāšons, kuri arī aizvada savas otrās sezonas (Ekitikē gan pievienojās ziemā jeb iepriekšējās sezonas vidū), jaunā vecuma dēļ gan vēl varētu arī uzkavēties drusku ilgāk. TransferMarkt pašlaik Marmūšu vērtē ar 40 miljoniem eiro, Ekitikē un Lāšonu – ar 30 un 28, bet viņiem seko centra aizsargi Teats (20, viņš gan vēl būtu jāizpērk) un Kohs (18), kā arī malējais pussargs Šaibī (18).

Bagātākais Latvijas klubu pretinieks
1959. gada Vācijas čempione "Eintracht" šajā gadsimtā joprojām Bundeslīgā nav finišējusi augstāk par piekto vietu un lielu daļu 21. gadsimta sākuma mīņājās pa padsmitajām vietām un 2. Bundeslīgu. Tomēr kopš 2018. gadā iegūtā Vācijas kausa Frankfurte ir stabila Eirokausu dalībniece, izlaižot vienīgi 2020./21. g. sezonu, bet visās pārējās ne vien piedaloties grupu turnīrā, bet no grupas arī izkļūstot. 2019. gadā veiktie lielie Joviča un Allēra darījumi ļāva "Eintracht" labot kluba ienākumu budžeta rekordu, iekasējot 278 miljonus eiro un finansiālo gadu pabeidzot ar nepilnu 19 miljonu peļņu (arī tas bija rekords).

Kovida gadi sekoja ar lieliem apmeklētības ierobežojumiem, darījumu tirgus pieklušanu un likumsakarīgu finanšu pasliktināšanos – 2020./21. g. vairs tikai 160 miljonu ienākumi un 36 miljonu zaudējumi, bet 2021./22. g. sezonā pat ar Eiropas līgas triumfu ienākumu rekordu neizdevās labot, iekasējot 248 miljonus (Bundeslīgā 13 no 17 mājas spēlēm, Eiropas līgā četrām no sešām mājas spēlēm joprojām bija apmeklētības ierobežojumi) un zaudējot 32 miljonus. 2022. gadā "Eintracht" Bundeslīgā finišēja tikai 11. vietā, taču Eiropas līgas triumfs nozīmēja Čempionu līgas ceļazīmi, kas apvienojumā ar pandēmijas ierobežojumu beigām veicināja jaunu ienākumu rekordu – pat 310 miljonus eiro un nepilnu 18 miljonu peļņu.

Gandrīz pusi "Eintracht" ienākumu veidoja raidtiesības (141 miljons, 45%), UEFA naudai no 38 miljoniem par Eiropas līgas triumfu pieaugot līdz 55 miljoniem par Čempionu līgas astotdaļfinālu un superkausa dalību (ntais atgādinājums, ka Čempionu līga ir daudz vērtīgāka par Eiropas līgu). 17% ienākumu bija no biļetēm, spēles dienas ienākumiem atgriežoties pirmskovida līmenī (no 31 uz 54 miljoniem). Vēl 14% deva reklāmas ienākumi (43), 11% - citi ienākumi (34), 8% - atribūtika (23) un tikai 5% veidoja transfēri (16 miljoni, primāri Filipa Kostiča pāreja uz Turīnas "Juventus). Var diezgan droši paredzēt, ka līdz ar Kolo Muanī un Linnstrema transfēriem 2023./24. g. sezonā būs jauns budžeta rekords – pat par spīti tam, ka "Eintracht" spēlēja Eiropas Konferences līgā, nevis Čempionu līgā.

Grāmatvedības uzņēmums Deloitte tradicionāli veido futbola Naudas līgu, kurā sarindo visas pasaules klubus pēc to pamatdarbības ienākumiem jeb pamatienākumiem (lasi, neņemot vērā ransfēru ienākumus). 2022./23. g. sezonā "Eintracht" pamatienākumu budžets pēc Deloitte metodikas bija 294 miljonu eiro apmērā, klubu ierindojot trešajā vietā Vācijā aiz Minhenes "Bayern" (744) un Dortmundes "Borussia" (420) un 16. vietā pasaulē (Eiropā – labāko trīsdesmitniekā bija tikai Eiropas klubi, un ārpus vadošajām piecām līgām sarakstā iekļuva vienīgi Lisabonas "Benfica" (233 milj, 22. vieta)). Virs "Eintracht" bija arī Anglijas lielais sešinieks, Spānijas un Itālijas lielie trijnieki, kā arī Francijas smagsvars PSG, kas tuvāko sekotāju savā līgā apsteidza vairāk nekā trīskārši.

Naudas līga 2022./23. g. (Top 30)

Naudas līgas kontekstā "Eintracht" pamatienākumu budžeti no 2018. līdz 2023. gadam bija 182-174-130-208-294 miljoni, vēlreiz apliecinot, cik uz iepriekšējo gadu transfēru fona iespaidīgs bija 2022./23. g. ar salīdzinoši niecīgu transfēru aktivitāti (taču ar Čempionu līgas prēmijām, kas nav uzskatāma par ilgtermiņa garantiju). Šosezon "Eintracht" visu ienākumu budžets visdrīzāk būs mazāks par vēl nepublicēto 2023./24. g. budžetu, taču tik un tā "Eintracht" maksimālos skaitļos un bez inflācijas aprēķina kļūs par visu laiku turīgāko Latvijas klubu pretinieci. Simboliski, ka tieši Frankfurtē atrodas Eiropas Centrālā banka. Relatīvā ziņā Rīgas "Skonto" deviņdesmito gadu beigās gan spēlēja pret trim to sezonu Naudas līgas pirmā desmitnieka klubiem - "Barcelona" (6.), "Chelsea" (7.) un Milānas "Inter" (9.).

Pretuzbrukumu komanda ar pilnām tribīnēm
Nedēļas nogalē "Eintracht" nenosargāja vadību un Lēverkūzenē tomēr piekāpās čempionei "Bayer" (1:2), piedzīvojot tikai otro zaudējumu sezonā – vēl arī 0:2 Dortmundē, visas sezonas bilance ir 6-2-2, gan gūstot, gan ielaižot vārtus deviņās no desmit spēlēm. Neskatoties uz lielo budžetu, "Eintracht" grūti saukt par teritorijas un bumbas ziņā dominējošu komandu, un arī rezultātu ziņā tā parasti vairāk ir bijusi izslēgšanas turnīru, nevis līgas formāta vienība. Septiņās Bundeslīgas kārtās "Eintracht" lielākā bumbas kontrole bijusi 52% Ķīlē, kamēr gan pret Dortmundi, gan Bavāriju bumba frankfurtiešiem bija tikai trešdaļu spēles laika.

"Eintracht" ar vidēji 42% (šī un turpmākā statistika ņemta no portāliem Bundesliga.de, understat.com un whoscored.com) bumbas kontrolē ir trešajā vietā no beigām (16. no 18.), taču vienlaikus ir sestā gan pēc punktiem, gan potenciālajiem punktiem jeb xP, trešā pēc gūtajiem vārtiem, piektā pēc xG un pirmā pēc vidējās sitiena xG vērtības. Visbiežāk ar 4-4-2 spēlējošā Frankfurte ir ļoti ātra, lidojoša, driblējoša pretuzbrukumu komanda ar individuāli spilgtiem uzbrucējiem, par ko pirms pusotras nedēļas lieliski pārliecinājās "Bayern", kas visus trīs vārtus Frankfurtē ielaida pretuzbrukumos.

Maksimālā ātruma ziņā Ekitikē pašlaik līgā ieņem astoto vietu, bet Marmūšs, kurš var sist arī no vidējas distances, ir 18. vietā. Un, kas interesanti, "Eintracht" ir pēdējā vietā no spēles izdarīto centrējumu ziņā. Līdzīgi kā "Galatasaray", paralēli jaudīgam uzbrukumam gan ir arī ļoti ievainojama aizsardzība. "Eintracht" pieļāvusi pretinieku lielāko sitienu skaitu, ieņem 11. vietu xA ziņā un septiņās spēlēs ielaidusi 11 vārtus (dalīts piektais rādītājs, taču gandrīz pusotri vārti spēlē). Vēl viens spilgts "Eintracht" stila apliecinājums bija Eiropas līgas pirmā spēle, mājās galotnē izlaižot divu vārtu pārsvaru pār Plzeņas "Viktoria" – vēl viens 3:3.

Vācija ar savu attieksmi pret kluba kontrolpakešu īpašniekiem un prātīgo budžeta tērēšanu, pilnajām tribīnēm, lētajām biļetēm, satriecošo atmosfēru un relatīvi maz piesātināto kalendāru ir svaiga gaisa malks uz jebkādas izcelsmes ienākumu maksimizāciju tendētajā Eiropas elitārajā futbola sabiedrībā. Vidējās apmeklētības ziņā Bundeslīga ir vislabāk apmeklētā futbola līga pasaulē, labāko desmitniekā ir arī 2. Bundeslīga (protams, ļoti palīdz arī tas, ka Vācijā dzīvo vairāk nekā 80 miljonu iedzīvotāju), un "Eintracht" no Vācijas piektās iedzīvotājiem lielākās pilsētas ir starp Bundeslīgas izcilniecēm.

Netālu no Frankfurtes lidostas esošajā stadionā ir 58 tūkstoši vietu, un šosezon vismazākā apmeklētība mājas spēlē bijusi pret Plzeņu - tikai 56.5 tūkstoši skatītāju. Pirmajā Bundeslīgas mājas spēlē pret Hofenheimu bija 57.1 tūkstotis, bet abās pārējās mājas spēlēs pret Menhengladbahu un "Bayern" tribīnes bija pilnas līdz pēdējai vietai. Līdzīga aina, protams, ir ne tikai Frankfurtē. Pagājušajā Bundeslīgas sezonā visi klubi aizpildīja, kā minimums, 81% tribīņu, bet šīs sezonas sākumā mazāk par 94% bijis vienīgi Hofenheimā (78%) – sezonas gaitā vidējie rādītāji gan droši vien drusku kritīsies, bet tikai drusku. Šovakar vajadzētu krist Latvijas klubu spēļu apmeklētības rekordam – arī līdzšinējais pieder Vācijai (vairāk nekā 50 tūkstošu Gelzenkirhenē).

The Europa League phase match between FCSB and FC RFS was the 4th most-attended football match in which a Latvian club played. pic.twitter.com/Bkm4qO4cPp

— Latvian Footy in English. 🇺🇦/🇱🇻 (@LV_footballnews) September 26, 2024

Izmantotie resursi:
https://profis.eintracht.de/news/di...
https://profis.eintracht.de/news/of...
https://www.hessenschau.de/sport/me...
https://klub.eintracht.de/news/eint...