Bojā gājušie viesstrādnieki, LGBT tiesības - pirms PK neklusē arī futbolisti

Krekls kā medijs

Ļoti aktīvi savu nostāju pret cilvēktiesību pārkāpumiem un migrantu strādnieku apstākļiem Katarā paudusi valsts, kuras futbola izlase finālturnīrā nemaz nespēlēs – Norvēģija. Tiesa, tādu futbolistu esamība valstsvienības rindās kā Anglijas Premjerlīgas labākais vārtu guvējs, “Manchester City” superzvaigzne Ērlings Holanns, un līdervienības “Arsenal” kapteinis Martins Ēdegors, ļauj arī Norvēģijai, kas nebūt nav futbola lielvalsts, nodot vēstījumu, kas var sasniegt plašāku auditoriju.

Pagājušā gada 24. martā spēlē pret Gibraltāru PK kvalifikācijas turnīrā norvēģi savas valsts himnu sagaidīja, tērpušies baltos t-kreklos ar uzrakstu “Human Rights – on and off the pitch” [Cilvēktiesības – laukumā un ārpus tā – no angļu val.]. “Man ir sajūta, ka daudziem spēlētājiem tas rūp un interesē, un viņi vēlas kaut ko darīt, lai mēģinātu dot savu artavu situācijas uzlabošanā,” izteicās valstsvienības kapteinis Martins Ēdegors. Ar naftas un dabasgāzes resursiem bagātajai zemei, kas ir pirmā Tuvo Austrumu valsts, kurā risināsies Pasaules kausa izcīņa, tiek pārmesta cilvēktiesību neievērošana gan saistībā ar stadionu celtniecībā nodarbināto migrantu strādnieku apstākļiem, gan toleranci pret cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju [sīkāk – šeit].

The Norway squad wore T-shirts to express concern about the Qatar 2022 World Cup and its hosts' human rights record ahead of their qualifying match against Gibraltar on Wednesday.

— Sky Sports News (@SkySportsNews) March 25, 2021

FIFA pēc šī gadījuma paziņoja, ka “tic runas brīvībai un futbolam kā spēkam labu nodomu īstenošanā”. Norvēģijas Futbola federācija ziņoja, ka tās ietvaros tiks izveidota speciāla komiteja, pētot cilvēktiesību ievērošanu Katarā un to, kā Norvēģijas futbols uz šādiem jautājumiem var reaģēt. Vēlāk federācijas līmenī pat tika pacelts jautājums par iespējamu finālturnīra boikotēšanu, taču tas tika noraidīts. Ar radošu paņēmienu tikmēr izcēlās valsts augstākās futbola līgas klubs “Tromsø”. Uz komandas spēļu krekliem tika nodrukāti QR kodi, kurus noskenējot, iespējams nokļūt tīmekļa vietnē, kurā apkopota informācija par cilvēktiesību pārkāpumiem Katarā.

Norvēģijas izlases piemēram tuvākajās dienās [viena izlašu spēļu loga ietvaros] sekoja arī citas valstsvienības. Pirms kvalifikācijas turnīra spēles pret Islandi, uz krekliem uzkrāsojot burtus, kas kopā veidoja uzrakstu “human rights”, atbalstu viesstrādniekiem Katarā pauda arī Vācijas izlase. Pussargs Leons Gorecka atklāja, ka burtus uz krekliem uzkrāsojuši paši futbolisti: “Zinām, ka tuvojas Pasaules kauss, un par to [cilvēktiesību pārkāpumiem] būs daudz jautājumu un diskusiju. Vēlējāmies parādīt, ka to neignorējam. Mums ir iespēja sasniegt plašu auditoriju, un varam to izmantot, lai rādītu piemēru par vērtībām, kurām ticam.”

A perfect game with an even better message. #HUMANRIGHTS @DFB_Team pic.twitter.com/RPbRwMMn0e

— Leon Goretzka (@leongoretzka_) March 26, 2021

“Mums kā futbolistiem ir arī zināma atbildība runāt par šādām lietām – mums ir iespēja tās izcelt gaismā, un turpināsim to darīt,” komandas biedram gan Minhenes “Bayern”, gan Vācijas izlasē piebalsoja Jozua Kimmihs. 27 gadus vecais vācietis arī izteicās, ka radikālākām rīcībām no futbolistu puses, piemēram, PK finālturnīra boikotam, viņaprāt, jau ir par vēlu: “Pasaules kausa boikotu esam nokavējuši par desmit gadiem. Tas netika piešķirts šogad, bet gan vairākus gadus atpakaļ [2010. gadā], un kādam vajadzēja par to iedomāties jau tad. Tagad mums jāizmanto sava publicitāte un jāvairo sabiedrības apziņa.”

Iesildīšanās kreklus kā mediju vēstījuma nodošanai izmantoja arī Nīderlandes izlase, šādu akciju sarīkojot pirms PK kvalifikācijas turnīra spēles pret Latviju Johana Kruifa arēnā Amsterdamā. Oranžo valstsvienības centra aizsargs Matiss De Lihts minēja smagos apstākļus, kādos jāstrādā stadionu celtniekiem: “Zinām, kādi tie ir, un nevaram to ignorēt, un neko nedarīt.” Tāpat De Lihts izteica cerību, ka arī citas izlases pievērsīsies šim jautājumam, sadarbojoties dažādu valstu spēlētāju biedrībām.

"Football Supports Change”

The Netherlands join Norway and Germany in speaking out about Qatar's human rights record during the WC qualifiers pic.twitter.com/950bQdTM2t

— B/R Football (@brfootball) March 27, 2021

Pamanāma sociālās atbildības aktivitātēs bijusi arī Dānijas futbola valstsvienība. Tās spēļu formas un treniņu apģērbu ražotājs “Hummel” paziņojis, ka atbalsta Dānijas izlasi, taču ne Pasaules kausa norisināšanos Katarā, tāpēc uz dāņu formām esošie ražotāja un nacionālās futbola federācijas logo iekrāsoti tādā pašā krāsā, kā pats apģērbs, lai neizceltos un no attāluma nebūtu redzami. Tāpat tradicionālajām Dānijas sarkanajām un baltajām formām papildus izveidots arī trešais, alternatīvais formas tērps – melnā krāsā, simbolizējot sēras, kas saistītas ar mediju izziņoto nepilnu septiņu tūkstošu strādnieku nāvi stadionu būvniecības laikā.

Denmark’s kit supplier Hummel released a statement on their 'toned-down' design being a protest of the World Cup in Qatar:

'We don’t wish to be visible during a tournament that has cost thousands of people their lives.'

The third kit is all black to represent mourning. pic.twitter.com/TZKvKbmmZR

— B/R Football (@brfootball) September 28, 2022

Dāņu protestēšana nav aprobežojušies tikai ar krekliem. Oktobrī Dānijas Futbola federācija darīja zināmu, ka uz šo Pasaules kausu izlases futbolisti dosies bez savām ģimenēm, lai maksimāli minimalizētu valsts pārstāvju aktivitātes par nozīmīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem apsūdzētajā Persijas līča piekrastes valstī. “Iepriekšējos PK finālturnīros spēlētāju sievas un draudzenes ir devušās līdzi, bet ne šoreiz. Nevēlamies piedalīties Kataras peļņas gūšanā, tāpēc esam maksimāli samazinājuši savas ceļošanas aktivitātes,” skaidroja federācijas pārstāvis.

”Lai arī ko jūs darītu, nedariet neko gejisku”

Kataras kā Sporta karaļa lielākā pasākuma rīkotājvalsts sakarā, kas gatavojas uzņemt tūkstošiem līdzjutēju no visas pasaules, tiek paustas bažas arī par homoseksuālu cilvēku drošību un uzņemšanu. Reliģiozajā un izteikti konservatīvajā valstī homoseksualitāte ir aizliegta ar likumu, un var būt sodāma pat ar nāvi. Katarai finālturnīra laikā nācies nedaudz atkāpties no saviem standartiem saskaņā ar fanu pieplūdumu un FIFA iekļaušanas un tolerances vadlīnijām, kas paredz nediskriminējošu un iekļaujošu attieksmi pret seksuālajām minoritātēm. Rīkotāji iepriekš vēstījuši, ka tiem faniem, kas pārstāv LGBT kopienu un ieradīsies Katarā, tiks atļauts nēsāt varavīksnes krāsu karogus vai emblēmas, taču Kataras varasiestādes arī brīdina, ka tie kādā brīdī var tikt atņemti pašu līdzjutēju drošībai – gadījumā, ja kāds izdomātu šādiem cilvēkiem uzbrukt.

“Mēs esam konservatīva, taču arī laipni viesus uzņemoša valsts. Saprotam cilvēku kultūru un ticību atšķirības, tāpēc domāju, ka ikviens pret citiem izturēsies ar cieņu. Tā kā mūsu kultūra arī ir daļa no šīs pasaules kultūras, sagaidām, ka tiks cienīta arī tā,” izteicies finālturnīra rīkošanas izpilddirektors Nasers Al-Haters. Lielbritānijas ārlietu ministrijas sekretārs Džeimss Kleverlijs homoseksuāliem britu faniem Katarā ieteicis ar cieņu izturēties pret vietējo kultūru, un bez vajadzības nekompromitēt sevi, cerot, ka ar “nelielu elastību un kompromisiem no abām pusēm tiks aizvadīts drošs un aizraujošs Pasaules kauss”.

Politiķa izteikumus kritizējis leģendārais angļu futbolists Gerijs Linekers. “Lai arī ko jūs darītu, nedariet neko gejisku. Vai tāds ir vēstījums?” jautā slavenais futbola analītiķis. Vēršot uzmanību uz šo problēmu, varavīksnes krāsas ar tekstu “One Love” uz sava kapteiņa apsēja Katarā solījis nēsāt Anglijas valstsvienības uzbrucējs Harijs Keins. Lai uz apģērba attēlotu politiska rakstura vēstījumus, nepieciešama FIFA atļauja, bet Keins paziņojis, ka apsēju vilks neatkarīgi no FIFA lēmuma. Šādu iniciatīvu vairākas izlases aizsākušas jau spēlēs pirms Pasaules kausa, un Katarā ar varavīksnes krāsu apsējiem laukumā dosies arī citu valstsvienību kapteiņi. “Kopā nēsājot šo aproci mūsu komandu vārdā, nodosim skaidru vēstījumu, kamēr pasaule skatās,” izteicies Keins, kurš 2018. gada finālturnīrā Krievijā ar sešiem vārtu guvumiem kļuva par PK izcīņas rezultatīvāko spēlētāju.

Harry Kane to wear rainbow armband in Qatar. #ENG players to meet migrant workers on arrival at World Cup. FA lobbying FIFA for update on new legislation for migrant workers in Qatar and compensation for “any injury or death during construction” of World Cup stadia. pic.twitter.com/H0qLz7mMiu

— Henry Winter (@henrywinter) September 21, 2022

“Runāšana par problēmām, to izcelšana priekšplānā un padarīšana redzamām ir mehānisms, ko cilvēki mūsu sportā ir izmantojuši jau iepriekš, un to darīsim arī mēs. Vienmēr būs kritika par jebko, ko darām, bet cenšamies ietekmēt tās lietas, ko mums tiek lūgts ietekmēt. Ir robeža tam, ko varam panākt. Esam veikuši lielu izpēti, FA [Anglijas Futbola asociācija] ir bijušas neskaitāmas tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām un Kataras viesstrādniekiem, viņi ir ievākuši visu informāciju un lūgumus no [cilvēktiesību pārkāpumu] skartajām pusēm,” skaidrojis Anglijas izlases galvenais treneris Garets Sautgeits.

Pirms pāris dienām ar video starpniecību protestējošajām izlasēm pievienojās arī Austrālijas valstsvienības futbolisti, aicinot nodrošināt cilvēktiesības un visus nepieciešamos līdzekļus Kataras viesstrādniekiem, kā arī dekriminalizēt homoseksualitāti un atstāt paliekošu iespaidu valstī arī pēc lielā futbola noslēguma. Austrālijas futbolistu apvienība, kurā ietilpst pārstāvji gan no vīriešu, gan sieviešu izlasēm, vairākkārt tikusies gan ar FIFA, Kataras varasiestādēm, viesstrādnieku pārstāvjiem, Starptautisko darbaspēka organizāciju, kā arī citām iesaistītajām institūcijām. Futbolisti atzīst, ka, lai arī progress ir redzams ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē, uzlabojtumi aizvien esot nepieciešami.

A message from our @Socceroos on the @FIFAWorldCup #SupportingThePlayers pic.twitter.com/bUqW2pne1w

— Professional Footballers Australia (@thepfa) October 26, 2022

Nosodījums par tiesību pārkāpumiem Katarā atbalsojies arī finālturnīra pārraidīšanas TV ekrānos līmenī. Vairāku Francijas pilsētu, tostarp Parīzes, Marseļas, Lilles un Bordo, kā arī Londonas pašvaldības paziņojušas, ka grasās neierīkot publiskās fanu zonas un spēļu pārraidīšanas vietas, kā tas ir ierasts citos finālturnīros. “Sacensības laika gaitā ir izvērtušās par sociālu un vides katastrofu, nesavienojamu ar vērtībām, kuras gribam redzēt sportā – īpaši futbolā,” citēts Marseļas mērs Benuā Pajans.

Par sporta nozari atbildīgā Parīzes pašvaldības amatpersona Pjērs Rabadans savukārt izteicies, ka “Kataras modelis iet pretrunā tam, ko vēlamies organizēt mēs”, atsaucoties uz 2024. gadā Francijas galvaspilsētā gaidāmajām olimpiskajām spēlēm. Tiesa, Parīzes gadījumā gan uz PK netranslēšanas akciju nevajadzētu skatīties caur rozā brillēm. “Šādai pieejai nevajadzētu būt selektīvai. Tiem, kas aicina izslēgt ekrānus finālturnīra laikā, vajadzētu beigt sekot līdzi “Paris Saint-Germain”, ko finansē Katara, kā arī citiem klubiem, ko sponsorē valsts kompānija “Qatar Airways”,” slejā laikrakstam “L’Alsace” raksta žurnālists Lorāns Bodins. Minētā Parīzes superkluba prezidents ir katariešu uzņēmējs, miljardieris Nasers Al-Helaifi.

Noderīgas saites

• Skaidrojam: kāpēc Pasaules kauss notiks ziemā, un kā tas mainīs klubu sezonu?

• Skandāliem un apsūdzībām pārpilnais Kataras PK2022 finālturnīrs