Skandāliem un apsūdzībām pārpilnais Kataras PK2022 finālturnīrs

Būs izcili noorganizētas spēles, bet...

"Domāju, ka atļaut organizēt 2022. gada PK finālturnīru Katarā ir kļūda," par FIFA vadības lēmumu tobrīdējais LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis kritiski izteicās 2014. gadā intervijā ar portālu Sportacentrs.com, norādot, ka paliek vairāki neatbildēti jautājumi par to, kā tad būtu iespējams noorganizēt šādu turnīru.

Pagājuši astoņi gadi, un izskatās, ka finālturnīrs tomēr būs noorganizēts. Ar mazāk stadioniem nekā plānots, ar pārceltu sākuma laiku un lielo Eiropas futbola līgu kalendāra iedragāšanu, ar vairākiem satraukumiem par viesstrādnieku nodarbināšanas apstākļiem stadionu būvniecībā un ar, saskaņā ar dažādiem avotiem, vairāk nekā simt miljardiem dolāru, kas ieguldīti PK2022 rīkošanā. Taču joprojām aktuāls jautājums, kāda izrādīsies maksa (ne tikai naudā mērāmā) par šo avantūru.

"Savas domas neesmu mainījis arī tagad – nu bija tā kļūda. Visi tie risinājumi par PK2022 jau ir centieni šo kļūdu labot," šonedēļ mūsu portālam norādīja Mežeckis. "Es gan nemaz nešaubos, ka organizatoriski Katarā viss vajadzīgais būs paveikts lieliski un spēles izskatīsies ļoti labi. Taču kādu iespaidu tas viss būs atstājis? Salīdzinājumam var paskatīties uz 2026. gada finālturnīru - tas būs ASV, Kanādā un Meksikā, trīs lielās valstīs, kurās viss futbols pats attīstās un jau ir auditorija un infrastruktūra. Kā diena pret nakti, manuprāt."

LFF pašreizējais prezidents Vadims Ļašenko, aicināts dalīties viedoklī par gaidāmo PK finālturnīru, norādīja, ka sagaida izcili noorganizētu finālturnīru, kas būs vismaz tikpat augstā līmenī kā iepriekšējie turnīri. Balsojumā par šī finālturnīra rīkošanas tiesībām LFF nepiedalījās, taču tāpat vaicājām – vai LFF prezidents, ja šobrīd būtu tāds balsojums FIFA kongresā, atbalstītu finālturnīra rīkošanu Katarā? Ļašenko tiešu atbildi nesniedza, atzīstot, ka tas ir labs jautājums, par kuru būtu kārtīgi jāpadomā federācijas valdei. Savukārt par PK rīkošanu Katarā skatoties no morālā aspekta, Ļašenko izteicās, ka ir daudz baumu un neapstiprinātas informācijas, ieskaitot arī par stadionu būvniecības laikā mirušajiem viesstrādniekiem, tāpēc šeit vajadzētu runāt tikai par faktiem.

FIFA izpildkomitejas bēdīgi slavenais balsojums un apsūdzības korupcijā

Fakts ir tāds, ka Katara tiesības rīkot finālturnīru ieguva 2010. gadā. Toreiz FIFA izpildkomiteja Zepa Blatera vadībā vispirms nolēma PK2018 piešķirt Krievijai (par šī balsojuma korumpētību ir pat vairāk pierādījumu), bet pēc tam ķērās pie PK2022 balsojuma, kuram bija pieteikušās piecas kandidātes – ASV, Dienvidkoreja, Austrālija, Japāna un Katara. Visās balsojuma kārtās Katara bija līdere, un pēdējā kārtā pārspēja vienīgo atlikušo konkurenti ASV ar balsojumu 14:8. FIFA izpildkomitejas balsojums no uzmanības loka nepazuda vēl vairākus gadus, taču jāuzsver, ka par spīti visām apsūdzībām, notiesātajām personām un mediju rakstiem konkrēti Kataras puses saistība ar balsu nopirkšanu 2010. gadā nav pierādīta.

Jau tobrīd šis lēmums izsauca ažiotāžu – Katara kļuva par vienīgo valsti, kas ieguva tiesības rīkot finālturnīru, lai gan tajā nekad nebija piedalījusies, Katara reizē arī bija pārliecinoši teritoriāli mazākā valsts, kas ieguvusi šādas tiesības. Neviens nekad nav saucis Kataru par futbola lielvalsti vai kaut vai tuvu tam, un lēmuma pieņemšanas brīdī šīs valsts izlase ieņēma 113. vietu FIFA rangā (šobrīd 50. vieta).

Jau 2011. gadā FIFA amatpersonu vidū publiski tika raisītas bažas par šī balsojuma godīgumu, parādoties apsūdzībām, ka katarietis Mohameds bin Hammams, kurš tobrīd bija Āzijas konfederācijas prezidents, vairākas balsis nopircis ar 1.5 miljonu dolāru vērtiem kukuļiem. Šīs apsūdzības vēlāk diskutablos apstākļos tika atsauktas, taču dūmi virs degošā ugunskura nepazuda.

2014. gadā kļuva zināms, ka par FIFA viceprezidenta Džeka Vornera saņemtajiem maksājumiem no firmas, kas saistīta ar Kataras kandidatūru, interesējas arī ASV varas iestādes. Tam sekoja bēdīgi slavenais FIFA kongress 2015. gadā, kura laikā apcietinātas septiņās FIFA amatpersonas un sekoja Blatera atkāpšanās no amata. Šie aresti aizsāka kriminālizmeklēšanas vairākās valstīs un noveda pie vairāku ļoti ietekmīgu futbola amatpersonu vainas atzīšanas korupcijā un notiesāšanas ar bargām soda naudām.

Šo visu skandālu sakarā FIFA uzdeva privātam izmeklētājam Maiklam Garsijam sniegt savu ziņojumu par 2010. gada balsojumu. "Garsijas ziņojums" pēc vairākiem gadiem beidzot tika publicēts pilnībā, un 2017. gadā bija pieejams tā pilnais teksts – Garsija nebija konstatējis pierādījumus par korupciju balsojumā, taču secināja, ka Kataras puse savas kandidatūras virzīšanā izmantojusi paņēmienus, kas balansējuši uz noteikumu robežas.

Ar Garsijas ziņojumu uz laiku tika pielikts punkts runām par 2010. gada lēmuma pārskatīšanu, taču 2020. gadā parādījās jaunas apsūdzības, britu medijiem ziņojot par to, ka Katarā bāzētā televīzija "beIN Sports" devusi FIFA slepenas garantijas, ka, ja finālturnīrs notiks Katarā, tā par milzu summu (400 miljoniem eiro) iegādāsies PK2022 raidtiesības. Savukārt 2019. gadā Francijas policija apcietināja bijušo UEFA prezidentu un futbola leģendu Mišelu Platinī, kura sakarā Francijas varas iestādes interesējās, kā viņš pēc tikšanās ar Kataras kroņprinci pēkšņi mainījis savu pārliecību 2010. gada balsojumā, ASV vietā nosveroties par labu Katarai.

Par to, kā Katara ieguva finālturnīra rīkošanas tiesības, ir daudz apsūdzību, taču ne tik daudz pierādījumu, un šobrīd pareizs ir apgalvojums, ka nekur tā arī nav apstiprināta konkrēta saikne starp Kataras PK kandidatūru un FIFA izpildkomitejas pārstāvjiem. Taču varam piesaukt konkrētu faktu, kas labi raksturo šīs izpildkomitejas atstāto vietu futbola vēsturē – no 24 FIFA izpildkomitejas pārstāvjiem, kas 2010. gadā piedalījās balsojumā, desmit (ar Blateru un Platinī priekšgalā) dažādu iemeslu dēļ ir tikuši diskvalificēti no futbola uz īsāku vai ilgāku laiku, viens (bijušais Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko) saņēmis SOK mūža diskvalifikāciju, vēl viens saņēmis FIFA Ētikas komisijas sodu un viens (ASV funkcionārs Čaks Bleizers) atzinis vainu kukuļņemšanā ASV tiesas priekšā, kamēr paragvajietis Nikolass Leoss aizgāja mūžībā pirms tika izdots ASV varas iestādēm.

FIFA 2010.gada izpildkomitejas likteņi

Finālturnīra pārbīdīšana uz rudens beigām

Tā gan nebija vienīgā problēma Kataras nometnē, jo izrādījās, ka FIFA nemaz nav skaidrības, kad īsti turnīru rīkot. Tika konstatēts, ka Katara atrodas Tuvajos Austrumos un vasaras mēnešos karstā laika dēļ par futbola spēlēšanu tur īsti domāt nevar (vēlreiz var vaicāt, kāpēc tas nebija skaidrs jau 2010. gada balsojuma brīdī), tad nu nācās apsvērt citus variantus. Bija ierosinājums finālturnīru izspēlēt 2022. gada ziemā, taču tad tas pārklātos ar Pekinas olimpiskajām spēlēm, tāpēc 2015. gada februārī oficiāli uzvarēja variants PK2022 izspēlēt decembrī – finālturnīrs sāksies 20. novembrī un beigsies tieši pirms Ziemassvētkiem.

Datumi bija atrasti, bet FIFA nācās saskarties ar vairākām nepatīkamām sekām. Futbola līgas, kas tiek izspēlētas pēc sistēmas rudens-pavasaris, protams, nebūt nebija sajūsmā, un šīs nesajūsmas praktiskie efekti ir labi redzami šīs sezonas kalendārā, kam nācās pieskaņot gan Eirokausu spēles, gan vadošo līgu spēļu kalendārus, gan pārcelt Āfrikas kausu. Tāpat FIFA bija jātiek galā ar neapmierinātajām televīzijām – piemēram, ASV raidtiesību īpašniece "Fox" esot protestējusi par PK aizvadīšanu ziemā, kad tas pārklājas ar amerikāņu futbola, NBA un NHL sezonu. Proti, "Fox" raidtiesības iegādājās par 425 miljoniem dolāru (par diviem finālturnīriem) ar plānu, ka būs aizpildījusi savu vasaras kalendāru, kas tagad izjuka. Lai nogludinātu šīs attiecības, FIFA bez konkursa piešķīra "Fox" 2026. gada PK finālturnīra raidtiesības, kas atkal izsauca kritikas vilni (bez konkursa piešķirt raidtiesības nav īsti labākais bizness, it īpaši tik svarīgā tirgū kā ASV, kas pati uzņems 2026. gada finālturnīru).

Stadionu būvnieku smagie apstākļi un bažas par Kataras likumu piemērošanu praksē PK finālturnīra laikā

PK2022 tiks izspēlēts astoņos stadionos, no kuriem seši tika uzbūvēti no nulles jau pēc rīkošanas tiesību iegūšanas. 2010. gada balsojumā gan tika piedāvāts plāns par 12 stadioniem, FIFA arī piesauca iespēju, ka varētu tikt izmantoti stadioni Kataras kaimiņvalstīs, bet praksē ir astoņi stadioni Katarā. Sešu jaunu stadionu uzbūvēšanu dažu gadu laikā Katara var atļauties, taču vēl jau tas bija jāpaveic arī fiziski, un valstij ar 2.5 miljoniem iedzīvotāju (šobrīd jau tuvāk 3 miljoniem) bija nepieciešami vairāki desmiti tūkstoši strādnieku, kuri pārsvarā tika ievesti no citām valstīm.

Dažādos Rietumvalstu medijos un cilvēktiesību organizācijās bažas par Kataras stadionu būvniecībā nodarbināto viesstrādnieku dzīves apstākļiem publiski parādījās jau 2013. gadā. Šajā sakarā apsūdzību saraksts ir pat vēl garāks nekā par 2010. gada balsojuma korupciju, un tajā parādās gandrīz vai pilna programma – piespiedu darbs, algu nemaksāšana, necilvēcīgi dzīves apstākļi, personīgo dokumentu konfiscēšana, dzīvībai bīstami darba apstākļi, liegums atstāt darbavietu utt. Pagājušajā gadā "Guardian" ziņoja, ka kopš 2011. gada Katarā miruši 6500 viesstrādnieki, tiesa, šis ziņojums vēlāk tika apstrīdēts, jo tajā nebija pierādīta šo personu tieša saikne ar PK stadionu būvniecību. Kataras pārstāvji lielāko daļu apsūdzību noliedz, taču laika gaitā arī spēruši soļus situācijas uzlabošanai, piemēram, 2021. gadā ieviešot likumu, kas ļauj mainīt darbavietu arī bez darbadevēja atļaujas.

Sarakstā ar PK2022 satraukumiem neiztrūkst arī bažu par to, kā šī relioģiozā musulmaņu valsts sagaidīs futbola fanus no visas pasaules. Kataras konstitūcija paredz šariata tiesību normu pielietošanu praksē – piemēram, Kataras likumi kā soda mērus paredz arī cirtienus ar pātagu un nomētāšanu ar akmeņiem, un ar likumu sodāma ir arī ielaišanās seksuālās attiecībās starp nelaulātām personām un homoseksualitāte. Teorētiski homoseksualitāte Katarā var būt par pamatu arī nāves sodam, taču 21. gadsimtā šādi gadījumi publiski nav zināmi.

PK2022 pārstāvji šajā ziņā centušies staigāt pa šauru līniju, iedrošinot futbola līdzjutējus, ka finālturnīra laikā tiks respektētas FIFA vērtības un tolerance, piemēram, stadionos atļaujot arī karogus un plakātus varavīksnes krāsās un īpašās zonās tirgojot alkoholu, bet reizē arī aicinot futbola viesus ievērot Kataras valsts vērtības. Nav šaubu, ka šajā sakarā finālturnīra laikā situācijai Katarā tiks pievērsta īpaša uzmanība, jo skaidrs, ka turnīra oficiālo rīkotāju solījumi ir viena lieta, bet Kataras varas iestāžu interpretācija par tiem jau var izrādīties pavisam cita lieta. Nepatīkamu piemēru netrūkst arī jau šobrīd, piemēram, dažas FIFA oficiāli ieteiktās viesnīcas šogad atteicās uzņemt viena dzimuma pārus, kas noveda pie nepieciešamības Kataras emīram publiski izteikties šajā sakarā – viņš norādīja, ka uz PK 2022 tiek gaidīti arī viesi ar netradicionālu seksuālo orientāciju, taču viņiem vajadzētu cienīt rīkotājvalsts kultūru.

Par rīkotājvalsts kultūru runājot, gada sākumā plašu ažiotāžu ieguva arī meksikānietes Paolas Šitekatas kriminālapsūdzība. Viņa strādāja Katarā vienā no PK2022 komitejām un vērsās pie varas iestādēm ar ziņojumu, ka kāds paziņa viņu piekāvis. Taču Kataras policija ierosināja lietu pret pašu Šitekatu, apsūdzot viņu ārpuslaulības sakaros, par ko var piespriest cietumsodu un 100 pātagas cirtienus. Viņai izdevās laikus atstāt valsti, un pēc šī notikuma parādīšanās medijos krimināllieta tika izbeigta. Taču cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" šī gadījuma sakarā uzsvēra, ka tas vēl ir viens satraucošs arguments par valsti, kas šogad rīkos vienu no pasaules lielākajiem sporta pasākumiem.

Izmantotie resursi:
https://www.nbcnews.com/news/latino...
https://www.theguardian.com/global-...
https://www.si.com/planet-futbol/20...
Fifa: Valcke denies Jack Warner's 2022 'bought'...
https://www.telegraph.co.uk/sport/f...
https://www.latimes.com/sports/socc...
https://www.theguardian.com/footbal...
https://www.abc.net.au/news/2019-06...
https://www.theguardian.com/footbal...