Čehijas izlase – pelnīta grupas līdere, taču ar daudziem trūkumiem

Stabils sastāvs, stabila shēma, tradicionālas maiņas

Ja Latvijas pēdējā pretiniece Nīderlande Gūsa Hidinka vadībā regulāri veica izmaiņas, gan no spēles uz spēli, gan spēļu laikā meklējot ideālo sastāvu un parocīgāko formāciju, tad Čehija pagaidām bijusi stabila kā klints. Visās četrās atlases spēlēs Vrba izmantojis shēmu 4-2-3-1, turklāt ne brīdi to nemainot arī mača laikā, un izmaiņas pamatsastāvā bijušas minimālas, visbiežāk tās diktējot savainojumiem.

Pieredzējušo Jaroslavu Plašilu pagaidām var minēt kā vienīgo, kurš ir izkonkurējis kādu spēlētāju [Lukāšu Vāhu], tomēr arī tikai daļēji, jo "Bordeaux" pussargs kvalifikācijas sākumu izlaida traumas dēļ. Ja piepildīsies čehu mediju prognozes, tad rītvakar gan gaidāma viena izmaiņa, kas balstīta tikai uz sportiskiem principiem – Vāclavs Pilaržs, visticamāk, aizstās formu zaudējušo Ladislavu Krejči.

Cik paredzama bijusi Vrbas sākumsastāva un shēmas izvēle, tik paredzamas bijušas arī viņa veiktās spēlētāju maiņas. Pilnīgi visos kvalifikācijas mačos kā pirmais tika nomainīts kreisās malas pussargs Krejči, kura vietā allaž devās Pilaržs (ja Krejči ir kreilis, Pilarža darba kāja ir labā). Šī maiņa parasti notika ap otrā puslaika vidu (65'-69'), un šovakar abi futbolisti varētu būt mainītām lomām. Tāpat visās četrās spēlēs kā otrais malā devās smailes uzbrucējs Davids Lafata, kura vietā izgāja vai nu Matejs Vidra, vai Tomāšs Necids. Tā ka šoreiz kandidātos nav ne viena, ne otra, tad Lafatas dublieris būs Vāclavs Kadlecs.

Trešā maiņa gan bijusi grūtāk prognozējama, taču tā parasti nav ienesusi būtiskas izmaiņas spēlē. No kopumā 12 izdarītajām spēlētāju maiņām 11 bijušas tieši "pa pozīciju" – pat Plašils Kazahstānā spēlēja Dočkala labajā flangā, nevis kā balsta pussargs. Vienīgais izņēmums bija pēdējās spēles galotne, kad Islande vētraini uzbruka un Vrba pastiprināja otro stāvu, Tomāša Rosicka vietā sūtot centra aizsargu Vāclavu Prohāzku. Rosicka vietu desmitā numura pozīcijā ieņēma Vladimīrs Darida, bet Prohāzka spēlēja kā balsta pussargs.

Agrie un vēlie vārti, (ne) atkarība no Rosicka un tālsitieni

Iespējams, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc čehu sastāvs un izvietojums līdz šim bijis tik stabils un prognozējams, ir pozitīvie rezultāti. Čehija līdz šim ne brīdi otrajā puslaikā nav atradusies iedzinējas lomā, tādēļ vēl nemaz nav pārbaudīta Vrbas reakcija, kad spēle nav čehiem parocīgā gultnē. Starp citu, gandrīz visus no desmit vārtiem Čehija ir guvusi puslaiku sākumā vai izskaņā – pieci vārti iesisti puslaiku pirmajās 16 minūtēs, bet vēl četri gūti puslaiku pēdējās trīs minūtēs. Vienīgie "normālie" vārti tika iesisti pret Nīderlandi, kad 22. minūtē izcēlās Dočkals. Marians Pahars pēdējā preses konferencē uzsvēra, ka visi seši vārti Amsterdamā tika ielaisti tieši puslaiku sākumā vai beigās…

Ilggadējais, taču arī traumatiskais Londonas "Arsenal" pussargs Rosickis neapšaubāmi ir meistarīgākais čehu laukuma spēlētājs. Taču Čehijas izlase nebūt nav atkarīga no Rosicka – atšķirībā no, piemēram, Turcijas un Ardas Turana vai Nīderlandes un tās superzvaigznēm. Ja Nīderlande bez Veslija Sneidera vai Delija Blinda palīdzības praktiski nav spējīga normāli uzsākt uzbrukumus, Čehijas izlasē Rosickis ir nevis figūra, ap kuru balstās visa spēle, bet gan futbolists, kurš var dot tik nepieciešamo mazumiņu "maģijas", kas ļauj komandai pāriet nākamajā līmenī. Turklāt, ja Turcijas izlasē Turans ir teju atbrīvots no aizsardzības funkcijām, Rosickis Čehijas valstsvienībā melnu muti strādā arī bez bumbas – nenogurstošais presings un blīvās aizsardzības līnijas bija viena no galvenajām atslēgām uzvarās pār Nīderlandi (2:1) un Turciju (2:1).

Neskatoties uz līdera lomu, Rosickis šajā atlases ciklā vēl nemaz nav guvis nevienus vārtus un nav atdevis nevienu rezultatīvu piespēli. Divas rezultatīvas piespēles ir malējā aizsarga Davida Limberska kontā, bet trīs vārtus guvis Dočkals. Divi no tiem gūti ar sitieniem no distances, un šajā ziņā, runājot par Čehijas izlasi, noteikti nepieciešama īpaša atkāpe. Čehi ļoti lielu uzsvaru liek uz raidījumiem ārpus soda laukuma, un no 50 izdarītajiem sitieniem, ieskaitot bloķētos, gandrīz puse (23) veikta tieši no distances. Centīgākais bijis centra pussargs Darida, kurš ne tikai ļoti aktīvi pieslēdzas uzbrukumiem (kamēr Vāha to darījis ļoti reti), bet arī septiņus no saviem astoņiem sitieniem izdarījis ārpus soda laukuma robežām. Tiesa, neviens no tiem pagaidām nav pārvērties vārtu guvumā.

CA - centra aizsargs, LMA - labās malas aizsargs, KMA - kreisās malas aizsargs, CP - centra pussargs, LMP - labās malas pussargs, KMP - kreisās malas pussargs, UP - uzbrūkošais pussargs, CU - centra uzbrucējs

Standartsituācijas - Vrbas un čehu jājamzirdziņš un...

Izlases kopā sanāk uz tik īsu laika sprīdi, ka gatavošanās spēlēm ir ārkārtīgi ierobežota. Tādēļ vēl jo lielāka kļūst standartsituāciju nozīme, un tās noteikti ir viena no Čehijas izlases (Vrbas) firmas zīmēm. Pirmajās trīs spēlēs pie stūra sitieniem uz soda laukumu devās seši spēlētāji (biežāk komandas izvēlas piecus, citreiz pat četrus spēlētājus), vēl divi (tālsitienu meistari) bija izvietoti pie soda laukuma, gaidot piespēli vai atlēkušo bumbu, bet atlikušie divi – Rosickis un Krejči vai Darida – rūpējās par stūra sitiena izpildīšanu.

Lielāko daļu stūra sitienu čehi izspēlē, nevis centrē pa taisno soda laukumā. Parasti bumbu pēc izspēles saņem Rosickis, kurš tuvojas soda laukuma stūrim un izvēlas vienu no trim iespējamajiem risinājumiem – centrēt, piespēlēt kādam no ārpus soda laukuma palikušajiem vai sist pašam. Ļoti bieži stūra sitienu izspēles noslēgušās tieši ar sitienu no distances, taču interesanti, ka vienīgie vārti pēc stūra sitiena (Sivoks pret turkiem) gūti tad, kad centrējums tika izdarīts uzreiz no stūra karodziņa. Vēl vieni vārti iesisti pēc otrā viļņa – kazahi tika galā ar pirmo izspēli, taču bumba palika pie čehiem, kas uzbrukumu noslēdza ar precīzu sitienu no vārtu priekšas. Līdzīgu stratēģiju – izspēlēt, nevis sist vai centrēt – Čehija regulāri izvēlas arī parastajās standartsituācijās.

Gan standartsituāciju, gan spēles kā tādas ziņā no četrām aizvadītajām cīņām kontekstā īsti neiederējās pēdējais mačs pret Islandi (2:1). Ja pirmajās trīs spēlēs lielākās briesmas no spēles varēja gaidīt no abiem malējiem pussargiem Krejči un jo īpaši Dočkala, tad pret Islandi čehi izvēlējās bombardēšanas metodi (neskaitāmi centrējumi) un smailes uzbrucējs Lafata no parasta mērķa uzbrucēja bija pārvērties par vienu no galvenajiem piespēļu adresātiem uzbrukumu noslēgumā (četri sitieni, kamēr pirmajās trīs spēlēs tikai divi). Savukārt pirmajos stūra sitienos čehiem uz soda laukumu vairs devās tikai pieci, nevis seši futbolisti. Iespējams, tas saistīts ar to, ka sastāvā nebija ar labu sitienu apveltītā Limberska, kurš līdz šim bija viens no tiem, kas palika ārpus soda laukuma – viņa vietu ieņēma Darida, kurš iepriekš parasti bija gājis uz soda laukumu.

...un arī posts

Cik interesanti un oriģināli ir izstrādātas čehu standartsituācijas uzbrukumā, tik katastrofāli viņi darbojas, aizsargājoties pēc tām. No pieciem ielaistajiem vārtiem divi – abi pret kazahiem – ielaisti uzreiz pēc stūra sitiena, vēl vieni – pret Nīderlandi – ielaisti pēc otrā viļņa, bet vēl vieni ielaisti pēc Ārona Gunnarsona tāla auta metiena. Šajā epizodē gan retu kļūdu pieļāva vārtsargs Petrs Čehs, taču islandiešu kapteiņa metieni visa mača garumā čehiem sagādāja pamatīgas galvassāpes. Ar autu palīdzību islandieši izveidoja trīs simtprocentīgus momentus, vienā no tiem Gilvi Sīgurdsonam trāpot arī pa stabu. Žēl, ka futbolā nevar izdarīt divvirzienu maiņas - varētu nodomāt jelgavnieku aizsargs Mārcis Ošs.

Daļēji neveiksmes standartsituācijās ir saistītas ar vēl kādu nopietnu problēmu – tās nestabilais aizsardzības centrs ir viena no vājākajām izlases vietām. Visi trīs centra aizsargi (Mihals Kadlecs, Tomāšs Sivoks un Vāclavs Prohāzka), kuri spēlējuši līdz šim, ir pietiekami meistarīgi standarta gaisa divcīņās, taču pārāk bieži kļūdās pozicionāli. Ne pārāk droši viens pret vienu situācijās ir arī malējie aizsargi, turklāt rītvakar Čehijai savainojumu dēļ nebūs vismaz divu pamatsastāva aizsargu – pat izsaukti nav Pavels Kaderžābeks (labās malas aizsargs) un Sivoks (labās malas centra aizsargs), bet zem jautājuma zīmes ir kreisās malas aizsargs Limberskis.

Čehija kopējā snieguma ziņā rudenī noteikti bija A grupas meistarīgākā un noturīgākā komanda, taču visās četrās spēlēs bija brīži, kuros rezultāts varēja izvērsties pavisam pretējs. Uzvaru pret Nīderlandi uzdāvināja viesu aizsargs Derils Janmāts, neveiksmīgi atspēlējot vārtsargam. Turcijā bija vairāki periodi, kuros mājiniekiem bija nomācošs pārsvars, un pret Turanu soda laukumā kļūdaini netika fiksēts noteikumu pārkāpums. Kazahstānā pie čehu vārtiem bija visvairāk momentu no visām pārējām spēlēm un allaž, kad mājinieki sāka veidot lieliskas vārtu gūšanas iespējas, čehi nekavējoties atbildēja ar "golu". Tik daudz iespēju gan var saistīt arī iegūto vadību, kas varbūt neviļus atslābināja spēlētājus. Savukārt Islande čehu uzvaras vārtus guva pati (rikošets pēc piespēles gar vārtiem) un mača beigās nespēja milzīgu spiedienu pārvērst izlīdzinājuma vārtos.

Rezumējot – Čehija pelnīti ir grupas līdere, taču arī šai komandai netrūkst vājo vietu un no tās pilnīgi noteikti nav jābaidās. Čehija Vrbas vadībā astoņās spēlēs vēl ne reizi nav savus vārtus nosargājusi neskartus. Jācer, ka Latvijai izdosies turpināt šo čehu tradīciju.