Čehijas izlase – pelnīta grupas līdere, taču ar daudziem trūkumiem
Čehijas futbola izlase jaunā galvenā trenera Pavela Vrbas vadībā pārbaudes spēlēs sāka ar diviem neizšķirtiem un diviem zaudējumiem, taču "Euro 2016" atlases cikls pagaidām aizvadīts kā pasakā – četras uzvaras četros mačos. Čehi arī spēles kvalitātes ziņā absolūti pelnīti ir tabulas galvgalī, taču šajos mačos netrūka arī daudz mīnusu un trauksmainu brīžu.
Stabils sastāvs, stabila shēma, tradicionālas maiņas
Ja Latvijas pēdējā pretiniece Nīderlande Gūsa Hidinka vadībā regulāri veica izmaiņas, gan no spēles uz spēli, gan spēļu laikā meklējot ideālo sastāvu un parocīgāko formāciju, tad Čehija pagaidām bijusi stabila kā klints. Visās četrās atlases spēlēs Vrba izmantojis shēmu 4-2-3-1, turklāt ne brīdi to nemainot arī mača laikā, un izmaiņas pamatsastāvā bijušas minimālas, visbiežāk tās diktējot savainojumiem.
Pieredzējušo Jaroslavu Plašilu pagaidām var minēt kā vienīgo, kurš ir izkonkurējis kādu spēlētāju [Lukāšu Vāhu], tomēr arī tikai daļēji, jo "Bordeaux" pussargs kvalifikācijas sākumu izlaida traumas dēļ. Ja piepildīsies čehu mediju prognozes, tad rītvakar gan gaidāma viena izmaiņa, kas balstīta tikai uz sportiskiem principiem – Vāclavs Pilaržs, visticamāk, aizstās formu zaudējušo Ladislavu Krejči.
Cik paredzama bijusi Vrbas sākumsastāva un shēmas izvēle, tik paredzamas bijušas arī viņa veiktās spēlētāju maiņas. Pilnīgi visos kvalifikācijas mačos kā pirmais tika nomainīts kreisās malas pussargs Krejči, kura vietā allaž devās Pilaržs (ja Krejči ir kreilis, Pilarža darba kāja ir labā). Šī maiņa parasti notika ap otrā puslaika vidu (65'-69'), un šovakar abi futbolisti varētu būt mainītām lomām. Tāpat visās četrās spēlēs kā otrais malā devās smailes uzbrucējs Davids Lafata, kura vietā izgāja vai nu Matejs Vidra, vai Tomāšs Necids. Tā ka šoreiz kandidātos nav ne viena, ne otra, tad Lafatas dublieris būs Vāclavs Kadlecs.
Trešā maiņa gan bijusi grūtāk prognozējama, taču tā parasti nav ienesusi būtiskas izmaiņas spēlē. No kopumā 12 izdarītajām spēlētāju maiņām 11 bijušas tieši "pa pozīciju" – pat Plašils Kazahstānā spēlēja Dočkala labajā flangā, nevis kā balsta pussargs. Vienīgais izņēmums bija pēdējās spēles galotne, kad Islande vētraini uzbruka un Vrba pastiprināja otro stāvu, Tomāša Rosicka vietā sūtot centra aizsargu Vāclavu Prohāzku. Rosicka vietu desmitā numura pozīcijā ieņēma Vladimīrs Darida, bet Prohāzka spēlēja kā balsta pussargs.
Agrie un vēlie vārti, (ne) atkarība no Rosicka un tālsitieni
Iespējams, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc čehu sastāvs un izvietojums līdz šim bijis tik stabils un prognozējams, ir pozitīvie rezultāti. Čehija līdz šim ne brīdi otrajā puslaikā nav atradusies iedzinējas lomā, tādēļ vēl nemaz nav pārbaudīta Vrbas reakcija, kad spēle nav čehiem parocīgā gultnē. Starp citu, gandrīz visus no desmit vārtiem Čehija ir guvusi puslaiku sākumā vai izskaņā – pieci vārti iesisti puslaiku pirmajās 16 minūtēs, bet vēl četri gūti puslaiku pēdējās trīs minūtēs. Vienīgie "normālie" vārti tika iesisti pret Nīderlandi, kad 22. minūtē izcēlās Dočkals. Marians Pahars pēdējā preses konferencē uzsvēra, ka visi seši vārti Amsterdamā tika ielaisti tieši puslaiku sākumā vai beigās…
Ilggadējais, taču arī traumatiskais Londonas "Arsenal" pussargs Rosickis neapšaubāmi ir meistarīgākais čehu laukuma spēlētājs. Taču Čehijas izlase nebūt nav atkarīga no Rosicka – atšķirībā no, piemēram, Turcijas un Ardas Turana vai Nīderlandes un tās superzvaigznēm. Ja Nīderlande bez Veslija Sneidera vai Delija Blinda palīdzības praktiski nav spējīga normāli uzsākt uzbrukumus, Čehijas izlasē Rosickis ir nevis figūra, ap kuru balstās visa spēle, bet gan futbolists, kurš var dot tik nepieciešamo mazumiņu "maģijas", kas ļauj komandai pāriet nākamajā līmenī. Turklāt, ja Turcijas izlasē Turans ir teju atbrīvots no aizsardzības funkcijām, Rosickis Čehijas valstsvienībā melnu muti strādā arī bez bumbas – nenogurstošais presings un blīvās aizsardzības līnijas bija viena no galvenajām atslēgām uzvarās pār Nīderlandi (2:1) un Turciju (2:1).
Neskatoties uz līdera lomu, Rosickis šajā atlases ciklā vēl nemaz nav guvis nevienus vārtus un nav atdevis nevienu rezultatīvu piespēli. Divas rezultatīvas piespēles ir malējā aizsarga Davida Limberska kontā, bet trīs vārtus guvis Dočkals. Divi no tiem gūti ar sitieniem no distances, un šajā ziņā, runājot par Čehijas izlasi, noteikti nepieciešama īpaša atkāpe. Čehi ļoti lielu uzsvaru liek uz raidījumiem ārpus soda laukuma, un no 50 izdarītajiem sitieniem, ieskaitot bloķētos, gandrīz puse (23) veikta tieši no distances. Centīgākais bijis centra pussargs Darida, kurš ne tikai ļoti aktīvi pieslēdzas uzbrukumiem (kamēr Vāha to darījis ļoti reti), bet arī septiņus no saviem astoņiem sitieniem izdarījis ārpus soda laukuma robežām. Tiesa, neviens no tiem pagaidām nav pārvērties vārtu guvumā.
Spēlētājs | Poz | Vārti | Sitieni | No sod.l. | Ārpus (v) |
---|---|---|---|---|---|
Vladimīrs Darida | CP | 0 | 8 | 1 | 7 |
Boržeks Dočkals | LMP | 3 | 7 | 3 | 4 (2) |
Davids Lafata | CU | 1 | 6 | 6 | 0 |
Tomāšs Rosickis | UP | 0 | 4 | 2 | 2 |
Davids Limberskis | KMP | 0 | 4 | 1 | 3 |
Mihals Kadlecs | CA | 0 | 4 | 2 | 2 |
Tomāšs Sivoks | CA | 1 | 4 | 4 | 0 |
Vāclavs Pilaržs | KMP | 1 | 3 | 1 | 2 |
Ladislavs Krejči | KMP | 1 | 3 | 3 | 0 |
Jaroslavs Plašils | CP | 0 | 2 | 0 | 2 |
Lukāšs Vāha | CP | 0 | 2 | 1 | 1 |
Tomāšs Necids | CU | 1 | 1 | 1 | 0 |
Vāclavs Prohāzka | CA | 0 | 1 | 1 | 0 |
Pavels Kaderžābeks | LMA | 1 | 1 | 1 | 0 |
CA - centra aizsargs, LMA - labās malas aizsargs, KMA - kreisās malas aizsargs, CP - centra pussargs, LMP - labās malas pussargs, KMP - kreisās malas pussargs, UP - uzbrūkošais pussargs, CU - centra uzbrucējs
Standartsituācijas - Vrbas un čehu jājamzirdziņš un...
Izlases kopā sanāk uz tik īsu laika sprīdi, ka gatavošanās spēlēm ir ārkārtīgi ierobežota. Tādēļ vēl jo lielāka kļūst standartsituāciju nozīme, un tās noteikti ir viena no Čehijas izlases (Vrbas) firmas zīmēm. Pirmajās trīs spēlēs pie stūra sitieniem uz soda laukumu devās seši spēlētāji (biežāk komandas izvēlas piecus, citreiz pat četrus spēlētājus), vēl divi (tālsitienu meistari) bija izvietoti pie soda laukuma, gaidot piespēli vai atlēkušo bumbu, bet atlikušie divi – Rosickis un Krejči vai Darida – rūpējās par stūra sitiena izpildīšanu.
Lielāko daļu stūra sitienu čehi izspēlē, nevis centrē pa taisno soda laukumā. Parasti bumbu pēc izspēles saņem Rosickis, kurš tuvojas soda laukuma stūrim un izvēlas vienu no trim iespējamajiem risinājumiem – centrēt, piespēlēt kādam no ārpus soda laukuma palikušajiem vai sist pašam. Ļoti bieži stūra sitienu izspēles noslēgušās tieši ar sitienu no distances, taču interesanti, ka vienīgie vārti pēc stūra sitiena (Sivoks pret turkiem) gūti tad, kad centrējums tika izdarīts uzreiz no stūra karodziņa. Vēl vieni vārti iesisti pēc otrā viļņa – kazahi tika galā ar pirmo izspēli, taču bumba palika pie čehiem, kas uzbrukumu noslēdza ar precīzu sitienu no vārtu priekšas. Līdzīgu stratēģiju – izspēlēt, nevis sist vai centrēt – Čehija regulāri izvēlas arī parastajās standartsituācijās.
Gan standartsituāciju, gan spēles kā tādas ziņā no četrām aizvadītajām cīņām kontekstā īsti neiederējās pēdējais mačs pret Islandi (2:1). Ja pirmajās trīs spēlēs lielākās briesmas no spēles varēja gaidīt no abiem malējiem pussargiem Krejči un jo īpaši Dočkala, tad pret Islandi čehi izvēlējās bombardēšanas metodi (neskaitāmi centrējumi) un smailes uzbrucējs Lafata no parasta mērķa uzbrucēja bija pārvērties par vienu no galvenajiem piespēļu adresātiem uzbrukumu noslēgumā (četri sitieni, kamēr pirmajās trīs spēlēs tikai divi). Savukārt pirmajos stūra sitienos čehiem uz soda laukumu vairs devās tikai pieci, nevis seši futbolisti. Iespējams, tas saistīts ar to, ka sastāvā nebija ar labu sitienu apveltītā Limberska, kurš līdz šim bija viens no tiem, kas palika ārpus soda laukuma – viņa vietu ieņēma Darida, kurš iepriekš parasti bija gājis uz soda laukumu.
...un arī posts
Cik interesanti un oriģināli ir izstrādātas čehu standartsituācijas uzbrukumā, tik katastrofāli viņi darbojas, aizsargājoties pēc tām. No pieciem ielaistajiem vārtiem divi – abi pret kazahiem – ielaisti uzreiz pēc stūra sitiena, vēl vieni – pret Nīderlandi – ielaisti pēc otrā viļņa, bet vēl vieni ielaisti pēc Ārona Gunnarsona tāla auta metiena. Šajā epizodē gan retu kļūdu pieļāva vārtsargs Petrs Čehs, taču islandiešu kapteiņa metieni visa mača garumā čehiem sagādāja pamatīgas galvassāpes. Ar autu palīdzību islandieši izveidoja trīs simtprocentīgus momentus, vienā no tiem Gilvi Sīgurdsonam trāpot arī pa stabu. Žēl, ka futbolā nevar izdarīt divvirzienu maiņas - varētu nodomāt jelgavnieku aizsargs Mārcis Ošs.
Daļēji neveiksmes standartsituācijās ir saistītas ar vēl kādu nopietnu problēmu – tās nestabilais aizsardzības centrs ir viena no vājākajām izlases vietām. Visi trīs centra aizsargi (Mihals Kadlecs, Tomāšs Sivoks un Vāclavs Prohāzka), kuri spēlējuši līdz šim, ir pietiekami meistarīgi standarta gaisa divcīņās, taču pārāk bieži kļūdās pozicionāli. Ne pārāk droši viens pret vienu situācijās ir arī malējie aizsargi, turklāt rītvakar Čehijai savainojumu dēļ nebūs vismaz divu pamatsastāva aizsargu – pat izsaukti nav Pavels Kaderžābeks (labās malas aizsargs) un Sivoks (labās malas centra aizsargs), bet zem jautājuma zīmes ir kreisās malas aizsargs Limberskis.
Čehija kopējā snieguma ziņā rudenī noteikti bija A grupas meistarīgākā un noturīgākā komanda, taču visās četrās spēlēs bija brīži, kuros rezultāts varēja izvērsties pavisam pretējs. Uzvaru pret Nīderlandi uzdāvināja viesu aizsargs Derils Janmāts, neveiksmīgi atspēlējot vārtsargam. Turcijā bija vairāki periodi, kuros mājiniekiem bija nomācošs pārsvars, un pret Turanu soda laukumā kļūdaini netika fiksēts noteikumu pārkāpums. Kazahstānā pie čehu vārtiem bija visvairāk momentu no visām pārējām spēlēm un allaž, kad mājinieki sāka veidot lieliskas vārtu gūšanas iespējas, čehi nekavējoties atbildēja ar "golu". Tik daudz iespēju gan var saistīt arī iegūto vadību, kas varbūt neviļus atslābināja spēlētājus. Savukārt Islande čehu uzvaras vārtus guva pati (rikošets pēc piespēles gar vārtiem) un mača beigās nespēja milzīgu spiedienu pārvērst izlīdzinājuma vārtos.
Rezumējot – Čehija pelnīti ir grupas līdere, taču arī šai komandai netrūkst vājo vietu un no tās pilnīgi noteikti nav jābaidās. Čehija Vrbas vadībā astoņās spēlēs vēl ne reizi nav savus vārtus nosargājusi neskartus. Jācer, ka Latvijai izdosies turpināt šo čehu tradīciju.
V | Komanda | S | U | N | Z | Vārti | P |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1. | Čehija | 4 | 4 | 0 | 0 | 10:5 | 12 |
2. | Islande | 4 | 3 | 0 | 1 | 9:2 | 9 |
3. | Nīderlande | 4 | 2 | 0 | 2 | 10:5 | 6 |
4. | Turcija | 4 | 1 | 1 | 2 | 5:7 | 4 |
5. | Latvija | 4 | 0 | 2 | 2 | 1:10 | 2 |
6. | Kazahstāna | 4 | 0 | 1 | 3 | 4:10 | 1 |
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Atkāpties viņam vajadzēja jau krietni ātrāk, jo noskaņot spēlētājus spēlei ar Kazahstānu un likt tiem spēlēt kā otrajam numuram, tas ir fantastiski, arī nespēt tikt pāri laukuma centram spēlē pret Nīderlandi ir izcili, vēl izcilāk laikam bija tikai ielikt Rudņevu (kurš HSV un Polijā bija uzbrukuma pašā smailē) par uzbrūkošo pussargu.
Pats galvenais uzdevums LFF būtu atrast ārzemju treneri, jo, nedod Dievs, ieliktu Astafjevu, rezultāts no treneru maiņas būtu nulle, redzot kādu "brīnišķīgu" futbolu rāda Jelgava. Labs spēlētājs vēl nenozīmē labs treneris un diez vai labākais veids kā gūt pieredzi Paharam ir vadīt izlasi. Šeit nav laiks priekš bezjēdzīgiem eksperimentiem un neloģiska taktiskā zīmējuma, tā ir izlase, kurai jādara gods valstij, nevis jāapkauno tā.
-4 [+] [-]
Par čehu aizsardzību pie stūriem. Viņi nenormālu akcentu liek uz tuvā staba nosegšanu, bet soda laukuma tālākā daļa ir praktiski tukša. Tas jāizmanto.
[+] [-]
Spēle pret Kazahstānu arī man nepatika, par spēli pret Nīderlandi neizteikšos... Bet es uzskatu, ka Paharam ir jāļauj strādāt vismaz līdz šī cikla beigām, jo iepriekšējā cikla beigās un arī šā cikla dažās spēlēs bija manāmas ļoti pozitīvas vēsmas. Jā, varbūt Paharam nav tik liela pieredze, kā būtu vēlams, bet ar katru spēli augs arī viņa kā trenera prasmes. Un viņš jau ir meistarīgs treneris, kurš prot izgrozīties arī sarežģītās situācijās, to viņš jau darbā ar Skonto pierādīja.
Vēlreiz par spēli, kas ir labāk — smuks futbols un vieta tabulas beigās vai mūsu variants un vismaz kaut kāda cīņa. Mums jau nav spēlētāju resursu kā Brazīlijai vai Spānijai un spēlētāju tehnika (ar dažiem izņēmumiem) ar nekad nebūs tik augstā līmenī. Un Astafjeva futbols strādā, it īpaši jau pret tehiniskākām komandām — to jau viņš parādīja ar Jelgavu, turpinot priekšgājēja iesākto tikpat sekmīgi ar ne tiem labākajiem spēlētāju rezursiem izcīnot 3. vietu virslīgā! Medaļas jelgavniekiem sen nav bijušas...
Drīzāk problēmas ir ar spēlētājiem, viņu spējām un nespējām, ir daži kadri izlasē, kuru atrašanos tur es īsti nesaprotu, bet nu tā jau ir cita tēma, es tik gribētu pateikt, ka ir vairāk jādod iespēja jaunajiem, Ikauniekam (kurš izlasē sevi ļoti labi parādījis), Gutkovskim un citiem.
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Neuzskatu, ka no spēlētājiem, kuri spēlē vidēja līmeņa (daži pat vēl augstākā) klubos un čempionātos, var salīmēt tik neizteiksmīgu izlasi, kura, ne tikai neprot gūt vārtus, bet arī nespēj radīt reālus apdraudējumus pretinieku vārtiem, protams, ar izņēmumiem. Kādēļ Igaunija, pārsvarā izmantojot vietējā čempionāta spēlētājus, spēj rādīt saturīgāku sniegumu un sagādāt galvassāpes pat lielajām izlasēm (nepieminēšu spēli ar SanMarino, atsevišķs gadījums, tāpat kā LV savulaik ar Luksemburgu)?
Piekrītu, ka jaunajiem spēlētājiem vajadzētu ļaut laukumā pavadīt krietni ilgāku laiku, bet tieši Pahars ir tas, kurš pārpārēm uzticas vecajiem "bukiem" - manuprāt, visās tajās dienās, kad Vaņins nav iedzīvojies savainojumos, Koļinko vieta būtu laukuma malā, zem nojumes. Jā, Koļinko vēl arvien ir vērtība Latvijas izlasē un pārsteidzoši labi spēj aizvadīt šīs spēles, neskatoties uz solīdo vecumu, bet izlases vārtos vajadzētu būt Vaņinam, pakāpeniski tajā iespēlējot arī Šteinboru.
Un tomēr uzskatu, ka izlasi būtu jāvada pieredzējušam trenerim, kurš spēj veidot tādu izlases modeli, kurš būtu spējīgs līdzvērtīgi cīnīties arī ar potenciāli spēcīgākām izlasēm un ņemt punktus tur, kur tie ir jāņem, nevis radīt par izlasi nesaspēlētas un tikko kopā sanākušas komandas iespaidu. Es neprasu uzvaru katrā spēlē, bet cīņassparu laukumā visas deviņdesmit minūtes un prasmīgi izmantot mūsu spēlētāju spēcīgākās īpašības, veidojot spēcīgu taktiku un liekot pretiniekiem mūs respektēt, nevis nobumbāt, visu spēli stāvot cieši saspiedušies savā soda laukumā un nedaudz ārpus tā.
[+] [-]
Jā, mums ir spēlētāji no normālām līgām un tie ir arī tie, kas velk izlasi - Vaņins, Gorkšs, Šabala ar izskatās labi, Ikaunieks sev atvēlētajā laikā bija izcils, bet par citiem runājot... Rundņevs ir ideāls piemērs, ka līgas pieraksts nenozīmē spēles kvalitāti izlasē. Jā, var teikt, ka mums nav kas piegādā bumbu, bet kāpēc tad Šabala spēj gūt vārtus (veselus 5 divreiz mazāk spēlēs), bet Rudņevam ar to ir problēmas... Es saku, ir citi, kuru atrašanās izlasē mani nedaudz izbrīna, bet nur redzēsim...
Es uzskatu, ka šajā kvalī bija Šteinbors jāspēle, labs vārtsargs, bet tiek marinēts aiz 40 gadnieka, kad ir iespēja. Vaņins gan joprojām ir izcils, redzēs, kā izdosies atgriezties izlasē pēc traumas.
[+] [-]