Jagodinskis: “Nekad nebiju atteicies no spēlēšanas izlasē”

Latvijas izlase ceturtdien, neskatoties uz bumbas kontroli, nespēja atslēgt Ziemeļmaķedonijas vārtus un piedzīvoja zaudējumu ar 0:3. Jagodinskis arī pievienojās valdošajam uzskatam, ka valstsvienības futbolistu sniegums bijis labāks nekā pēc mača vēstīja rezultāta tablo.

“Grūti atrast pareizos vārdus. Rezultāts ir slikts, bet tas neatspoguļoja spēli. Domāju, ka diezgan labs mačs mūsu izpildījumā. Vienam vai pat diviem goliem bija jābūt.”

Jagodinskis valstsvienības rindās nebija devies laukumā kopš šā gada marta. Savukārt oficiālā mačā viņš valstsvienības kreklu nebija vilcis kopš 2019. gada. Toreiz Latvijas izlases stūrmanis bija slovēņu speciālists Slaviša Stojanovičs.

Aizsargs norādīja, ka Paolo Nikolato vadībā spēles zīmējums esot ievārojami atšķirīgs no Stojanoviča piekoptās taktikas: “Divas atšķirīgas planētas. Tad mēs centāmies spēlēt uz pretuzbrukumiem. Tagad mēs spēlējam, es neteikšu kā pirmais numurs, bet vienkārši vairāk spēlējam ar bumbu. Protams, kļūdas un brāķis būs vienmēr. Es domāju, ka ar laiku attaisnosies. Man patika, kā mēs spēlējām. Vajag nedaudz laika un būs labāk.”

Jagodinskis ikdienā spēlē centra aizsarga pozīcijā, kas parasti neasociējas ar spēli uzbrukumā. Viņam mačā pret Ziemeļmaķedoniju tika uzticēta arī uzbrukuma veidošana, kas, protams, viņam gāja pie sirds: “Visiem patīk spēlēt uzbrukumā un sist golus, bet nevajag aizmirst mūsu galveno uzdevumu, jo mēs esam aizsargi. Man ļoti patika tas, ko Nikolato no mums prasa. Vajag vēl laika un viss būs labi.”

Spēles pirmos vārtus Ziemeļmaķedonijas futbolisti guva pēc tam, kad bumba soda laukumā tika iespēlēta no gaisa. Jagodinskis atzina, ka šajā epizodē varējis nospēlēt precīzāk tieši cīņā ar pretspēlētāju, kurš šo piespēli uzņēma un bumbu atdeva uz vārtu priekšu: “Tas ir uz manas sirdsapziņas.”

32 gadus vecais Jagodinskis ikdienā maizi pelna Kambodžā, kas tomēr ir otrā pasaules malā. Viņš noliedza, ka no trenera puses būtu solījumi par došanos laukumā, un tikai to dēļ viņš mēro tālo ceļu.

“Neviens neko nesola. Nekad nebiju atteicies no spēlēšanas izlasē. Protams, ar Kazakeviču tur bija nedaudz cits stāsts, bet esmu gatavs lidot. Ja būšu vajadzīgs ģērbtuvē, lidošu, lai palīdzētu ģērbtuvē. Ja būšu vajadzīgs laukumā, lidošu, lai palīdzētu laukumā. Nē, neviens man neko nesola. Es to ari negribētu. Tas ir sports. Sportā ir konkurence un jāspēlē labākajiem. Man šķiet, ka nebūtu pareizi pret pārējiem spēlētājiem, ja man pateiktu, ka spēlēšu, jo lidoju 20 stundas,” sacīja Jagodinskis.

Kambodžas futbola līga uzskatāma par eksotiku Latvijas platuma grādiem. Arī pats Jagodinskis atzīst, ka tas ir kaut kas pavisam cits: “Divās minūtēs tagad nepastāstīšu. Pilnībā cits futbols. Jāpielāgojas un jāadaptējas. Tā dinamika un ātrums ir lielāks nekā Latvijā vai dažviet citur Eiropā, bet taktiskajā un disciplīnas ziņā ir lielas problēmas.”

Ikdienas pavadīšana ievērojami atšķirīgā vidē nozīmē arī adaptācijas periodu, bet, kā norāda pats futbolists, tam laika neesot: “Tev par to jādomā jau pirms izsaukuma uz izlasi. Laikapstākļi, laukums... Es to ļoti labi saprotu un cenšos pielāgoties. Ne vienmēr pietiek laika, bet tāda ir mūsu dzīve un profesija. Negribu meklēt attaisnojumus.”

Viņš arī tiesāšanu Kambodžas līgā raksturoja kā specifisku: “Viņiem uz krūtīm ir šīs FIFA emblēmiņas, bet reizēm šķiet, ka viņi no tirgus atnākuši. Bet esmu gana pieredzējis futbolists un sapratu, uz kurieni lidoju. Viņi arī ir cilvēki un var kļūdīties.”

Nākamo Nāciju līgas maču Latvijas futbolisti aizvadīs 13. oktobrī, plkst. 21:45 pēc Latvijas laika izbraukumā tiekoties ar Fēru salām.

Lasi arī...

Ikaunieks: “Uz Fēru salām brauksim tikai pēc uzvaras”
Nikolato: ''Šī bija labākā mūsu spēle manā vadībā''
Matrevics: "Rezultāts galīgi neatbilstošs. Sāpīgi, bet tāds ir futbols"