Matrevics: "Rezultāts galīgi neatbilstošs. Sāpīgi, bet tāds ir futbols"

Dario Šits: "Pēcgarša, protams, ir negatīva – pēc zaudējuma ir grūti priecāties. Man vairākas reizes teica, ka jāgatavojas spēlēt, pēc tā arī sapratu, ka gan jau iziešu laukumā. Bet, protams, negaidīju, ka tas notiks jau tik agri - 17. minūtē. Pusmomentiņi man bija, jāstrādā vairāk, lai tos realizētu. Ziemeļmaķedonija savus momentus izmantoja – tāds ir futbols. Neskatoties uz rezultātu, domāju, ka tāpat visi ir apmierināti ar to, kādu progresu esam veikuši un ka vairs nespēlējām kā otrais numurs, bet gan bijām pirmais numurs. Nākamajās spēlēs mazās nianses ir jāizmanto. Treneris sacīja, ka spēlējām labi, bet ir jāuzlabo uzbrukumu noslēgums."

Rihards Matrevics: "Rezultāts galīgi neatbilst spēles gaitai. Treneris teica, ka šī droši vien bija mūsu labākā spēle viņa vadībā. Tas, kā izpildījām viņa spēles plānu, kā paši uz laukuma mainījām taktiku, tiešām forši spēlējām un otrajā puslaikā iesēdinājām viņus savā pusē. Ja kāds no tiem momentiem būtu ielidojis, tad stadions būtu kājās un būtu pilnīgi cita spēle. Sāpīgi, bet tāds ir futbols.

Pirmajos vārtos gribējām aizskriet pretuzbrukumā, zaudējām bumbu, bijām drusku ārpus savām pozīcijām, viņi iedeva labu piespēli zonā – jāpaskatās, vai nebija aizmugures. Sanāca satuvināties, bet viņš uzsita man pa roku, un bumba ļoti neveiksmīgi nonāca vārtu priekšā. Arī otrie vārti jāpaskatās vēlreiz – vai nebija soda pret Toberu, jo uzbrucējs ļoti agresīvi ieleca un nedabūja bumbu. Droši vien labāk jāspēlē aizsardzībā. Tajos vārtos raksturīgi bija tas, ka nokavējām otro tempu. Trešajos vārtos gribējām atspēlēties, metāmies uz priekšu, atkal visi it kā bijām tuvumā, bet bumba viņam uzkrita tieši uz kājas – labs sitiens starp aizsargu devītniekā. No trim vārtiem vissāpīgākie bija otrie, jo spēle bija mūsu kontrolē. Vai vārtsargam ir netverami sitieni? Protams, ka ir, bet no katriem vārtiem kaut ko var iemācīties.

Vārtsarga tālā piespēle? Izskatījās, ka viņu uzbrucējs varētu pieskarties bumbai, tādēļ negribēju palikt uz līnijas, lai varētu ar viņu satuvināties, ja nu viņš paspēs apstrādāt bumbu. Vējš un ļoti neveiksmīgs atlēciens no zālītes, bumba paātrinājās. It kā biju rēķinājies, ka varētu paspēt nosegt vārtus, bet beigās sanāca tikai ar pirkstu galiem. Iekšā nemieru pēc tās epizodes dabūju, bet ātri vien pārdzīvoju. Par laimi, vārtsargs man vēl nekad nav iesitis. Pats vienreiz esmu pa pārliktni trāpījis, bet tas bija futzālā.

Armēnijas misēklis un Dubras sitiens savos vārtos? Tie vārti, protams, bija uz manas sirdsapsziņas – noteikti uz manu atbildību. Noteikti bija ļoti daudz risinājumu, kā to epizodi atrisināt, bet izvēlējāmies nepareizo ar visneveiksmīgāko iznākumu. Vienreiz to epizodi paskatījāmies, izanalizējām, pateica, kas jādara, un tas arī viss. Tas, ka iesitām savos vārtos, nenozīmē, ka tā epizode jāskatās vairāk par citām. Lai cik jocīgi tas neskanētu, bet ar labākajiem treneriem, kādi man ir bijuši, parasti vairāk runājam par tām epizodēm, kurās nekas nav noticis, nekā par tām, kur bijuši vārti vai bīstami sitieni. Tas, vai rīkojies pareizi vai nepareizi, nav atkarīgs no iznākuma. Tāpat kā ar jebkuru citu epizodi – izanalizē un kusties tālāk.

Divas izlaistās spēles "Riga"? Man šķiet, ka klubā joprojām domā, ka man sāp hamstringa muskulis, bet īstenībā problēma bija pavisam cita. Izlasē fizioterapeits paskatījās un pateica, ka viss ir kārtībā. Uztaisīja vienu masāžu, un gandrīz uzreiz jau trenējos. Sākumā bija sāpes pie hamstringa, šķita, ka muskulis plīst vai jau ir saplīsis, bet īstenībā viss ir kārtībā. Blakus ir maziņš, neordinārs muskulītis. Klubā ar situāciju nevarējām tikt galā, bet izlasē fizioterapeits izmasēja, un viss ir kārtībā. Šaubu par spēlēšanu šovakar nebija – arī ar treneri runājām, ka, ja esi labs spēlētājs, dažu dienu izlaišana neko nemaina, jo sezonā tāpat būs tikai dažas spēles, kuras aizvadīsi bez jebkādām sāpēm."

Vladislavs Gutkovskis: "Sprintā sajutu aizmugurējo muskuli. Man jau iepriekš bija tāda problēma, arī klubs negribēja laist uz izlasi. Kad klubā sarkanās kartītes dēļ nespēlēju divus mačus, neko nejutu, arī izlasē nekas nesāpēja, bet šovakar pēc sprinta uzreiz sajutu. Redzēs, ko rīt rādīs pārbaudes, bet nedomāju, ka ir kas ļoti nopietns. Biju gatavs iet pamatsastāvā un vēl pirms spēles, runājot ar treneri, zināju, cik daudz man vajadzēs spēlēt – plāns bija pirmās 45 minūtes un tālāk jau izvērtēt, kādā gatavībā esmu. No otrā puslaika kādas 30-40 minūtes redzēju – čaļi normāli spēlēja, bet problēma bija savu momentu realizācijā."