Uldriķis: "Negatīvs rezultāts, manas ambīcijas ir daudz augstākas par pēdējo vietu"
Latvijas futbola izlases vienīgos vārtus šovakar guva Roberts Uldriķis, kuram uzreiz pēc iziešanas uz maiņu bija divas lieliskas iespējas, otro ar papēdi arī pārvēršot izlīdzinājuma vārtos. Armēnija gan dažas minūtes vēlāk atguva vadību, uzvarēja ar 2:1 un izrāva otro vietu grupā un paaugstināšanas pārspēles.
"Iepriekšējā minūtē pirms vārtu guvuma Robčiks Savaļnieks iedeva fantastisku centrējumu – neizdevās iesist, jo vārtsargs ļoti labi atsita. Bet sajutu, ka esmu labi iegājis spēlē, centos aizmirst to momentu un gatavoties nākamajam - tā arī sanāca, ka uzreiz pēc minūtes bija nākamā iespēja. Zelenkovs labi iegāja soda laukumā, redzēju, ka viņam nav leņķa, lai sistu pa vārtiem, tādēļ centos būt bumbas ceļā. Biju tieši tur, kur viņš deva piespēli, izdevās nobloķēt aizsargu un filigrāni ar papēdīti pielabot un iesist tālajā stūrī. Pēc spēles aizsargs [Sergejs Muradjans] tieši brīnījās – teica, ka ko tādu sen nebija redzējis [arī intervijas laikā Muradjans, ejot garām, paspieda visiem roku un novēlēja Uldriķim veiksmi]," Uldriķis sacīja portālam Sportacentrs.com.
"Rezultāts, protams, ir negatīvs, jo palikām pēdējā vietā. Tas ne tuvu nebija tas, ko es gribēju un, domāju un ceru, arī ko gribēja komanda, jo manas ambīcijas ir daudz lielākas. Uzskatu, ka pie šīs izlozes varējām mierīgi cīnīties par pirmo vietu. Noteikti varējām ieņemt kādu no pirmajām divām vietām, jo ar pirmo divu grozu pretiniekiem mums paveicās – izloze bija ļoti laba. Jau trīs Nāciju līgas ciklus pēc kārtas cīnījāmies, lai tiktu ārā no D līgas, beidzot tikām uz augšu, un šī bija lieliska iespēja, lai ar jaunu treneri un jaunām idejām būtu jauns sākums. Žēl, ka rezultāts nebija tikpat pozitīvs – atkal esam atkrituši drusku atpakaļ un cīnīsimies pret D līgas komandu [ja būs jāaizvada pārspēles]. Uzskatu, ka varējām iegūt daudz labāku rezultātu," Uldriķis turpināja.
Gan treneris, gan virkne spēlētāju bieži vien uzsvēruši, ka sniegums šajā ciklā bija labāks par skaitļiem uz tablo: "Sniegumu grūti novērtēt, jo sniegums parasti aizmirstas, bet rezultāti paliek. Paši droši vien jau vairs lāga neatceraties, kā spēlējām pirms trim četriem gadiem. Atmiņā paliek tikai spilgtākās epizodes – kāds varbūt atceras, kā pret Īriju iešāvu no 30 metriem, bet diezin vai to, kā tajā mačā spēlējām. Tagad spēlējam ar citu taktiku, ar citu zīmējumu, trenerim ir citas idejas. Cenšamies spēlēt, kā treneris vēlas. Ir daudz uzlabojumu, pat salīdzinājumā pret septembra nometni. Cenšamies spēlēt vairāk ar bumbu, spēlēt uzbrūkošāk, bet tajā pašā laikā redzam, ka sanāk kļūdas aizsardzībā un laižam novēršamus vārtus, kādus agrāk neielaidām. Tā ka ir gan plusi, gan mīnusi. Ceru, ka uzlabosim savu spēli vēl vairāk, vairs nelaidīsim vienkāršus vārtus un uzbrukumā radīsim vairāk iespēju. Bet trenera ideju esam sapratuši."
"Kāds stils mums ir piemērotāks [pretuzbrukumu vai kontroles futbols]? Labs jautājums, tas droši vien vairāk ir atkarīgs no tā, pret kāda līmeņa pretinieku ir jāspēlē. Šogad mēs varējām spēlēt šādi, jo pretinieki bija mūsu līmeņa – liela daļa pat, manuprāt, vājāka līmeņa par mums, pret kuriem varējām spēlēt šādu it kā dominējošu futbolu. Nākamgad kvalifikācijā lielākā daļa komandu būs spēcīgākas gan pēc individuālajiem spēlētājiem, gan arī komandas līmeņa, tādēļ būs interesanti, kādus risinājumus atradīsim un kā spēlēsim tad, jo skaidrs, ka nevarēsim dominēt pret finālturnīru dalībniecēm. Tad būs jāpielāgojas un jāspēlē citādi," teica "Athens Kallithea" uzbrucējs.
"Minūšu kritums klubā? Sākās piesātinātāks kalendārs, bija kausa spēles pa vidu un starp izlašu logiem sanāca trīskāršās nedēļas, tādēļ loģiski, ka visas trīs spēles nespēlēju pa 90 minūtēm un kādu spēli sāku maiņā, kādu sāku pamatsastāvā. Bija arī spēles, kurās treneris pielāgoja stilu pretiniekiem un izvēlējās cita tipa uzbrucēju – ja, piemēram, treneris gribēja piespēles aiz muguras, tad viņam vajadzēja citu uzbrucēju, kurš vairāk skries aizsargiem aiz muguras. Vēl problēma bija tā, ka netikām līdz daudz vārtu gūšanas situācijām. Ja paskatās statistikā, man ir tikai vieni vārti, bet lielie uzbrucēji ir ļoti atkarīgi no piespēlēm, no komandas biedriem – es neesmu Mesi, kurš viens pats visiem izskries cauri. Tādēļ, ja paskatās, cik vārtu gūšanas situāciju man ir bijis, vieni vārti nemaz nav tik slikti – ja realizē vienu no trim sitieniem, tā centra uzbrucējam pat ir laba realizācija. Bija vairākas spēles, kurās labi aizsargājāmies, bet vispār netikām pie momentiem, tādēļ iepriekšējās spēlēs centāmies tos veidot vairāk.
Tādēļ man šovakar bija ļoti svarīgi gūt vārtus, jo līdz šim treneris varbūt neuzticējās tik daudz kā iepriekšējais, un ar šiem vārtiem varu atgādināt, ka esmu numur viens gan Latvijā, gan arī klubā tagad jāizdara tas pats. Vārti uzbrucējiem dod pārliecību, kas ir ļoti svarīgi. Ja trūkst pārliecības, tad ir grūti kaut ko izdarīt. Atguvu pārliecību, pierādīju sevi gan pašam, gan citiem. Ceru, ka izdosies atgriezties sastāvā un labi aizvadīt gada pēdējās 44 dienas."
Bumbu vārtos Uldriķis dabūja arī galotnē Skopjē, taču izlīdzinājumu panāca aizmugures stāvokļa: "Pirms spēles man bija paaugstināta temperatūra – aptuveni 37.7 – un izlaidu pirmsspēles treniņu. Ķermenis it kā bija gatavs, bet galva ne, tādēļ vairākās epizodēs bija lēnāks domāšanas ātrums. Arī tajā momentā man šķita, ka it kā esmu izgājis no aizmugures, bet aizsargs izskrēja ātrāk un nepaguvu noreaģēt. Taču Latvijas izlasē jābūt gatavam spēlēt arī slimam – kad spēlē par Latviju, tad ir jāpārkāpj sev pāri un ar jātiek galā arī ar sliktu pašsajūtu."
[+] [-]
[+] [-]