Aprit 10 gadi kopš Latvijas futbola brīnuma Stambulā

Šajā pašā dienā – 19.novembrī – pirms desmit gadiem Latvijas futbola izlase lika par sevi runāt visai pasaulei. Latvija Stambulā izcīnīja vēsturisku neizšķirtu 2:2, divu spēļu summā ar 3:2 šokējot Turciju, kas vēl pirms pusotra gada Japānā un Dienvidkorejā bija izcīnījusi trešo vietu Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā. Latvijas futbola izlase, kas savulaik kā pirmā Latvijas sporta spēļu komanda piedalījās olimpiskajās spēlēs, pirmo un joprojām vienīgo reizi savā vēsturē izcīnīja tiesības piedalīties Eiropas čempionāta finālturnīrā.

"Kur biju pirms desmit gadiem? Droši vien Krievijā...," viens no galvenajiem Stambulas varoņiem Juris Laizāns pirmajā brīdī neatminējās par gaidāmo jubileju. "Ik pa laikam atmiņā tās spēles uzpeld, jo karjeras beigās bieži atceros, kādas bijušas galvenās spēles. Abi mači pret Turciju atmiņā, protams, paliks visu dzīvi. Tikai vēlāk sapratām, ko bijām izdarījuši." Stambulā, nomainot Māri Verpakovski, pašā izskaņā laukumā devās arī pašreizējais izlases galvenais treneris Marians Pahars, kurš tajā ciklā savainojumu dēļ spēlēja ļoti maz. "Neatceros, kā jutāmies pirms spēles... Gatavojāmies - kā jau parasti. Pagulēt varējām. Tas jau ir mūsu darbs, nekā īpaša. Pirms pašas spēles - jā, tad bija mandrāža, bet pirmsspēles dienā ne," sacīja Pahars.

Pirmajā spēlē Rīgā Latvijai bija lielas problēmas aizsardzībā - diskvalificēti bija Mihails Zemļinskis un Dzintars Zirnis, bet Oļegs Blagonadeždins nepaguva sadziedēt savainojumu. Līdz ar to aizsardzībā nācās spēlēt ne tikai Laizānam, kurš agrāk "Skonto" bija spēlējis tieši kā aizsargs, bet arī "Ventspils" pārstāvim Igoram Korabļovam, kurš ciklā nebija aizvadījis ne minūti: "Tas bija pirms desmit gadiem un atmiņas pamazām izplēn, bet, protams, ka kas tāds nenotiek bieži un tas, ka biju starp tiem 23 spēlētājiem finālturnīrā, ir liels sasniegums. Daudzi cilvēki uz to tiecas visu dzīvi, un viņiem tas vienalga neizdodas. Kaut arī pagājuši jau desmit gadi, vienalga neapzinies, kas ir sasniegts."

Spēles 64.minūtē turki izvirzījās vadībā ar 2:0, pārņemot vadību arī divu spēļu summā, taču jau pēc divām minūtēm Juris Laizāns ar tiešo brīvsitienu atguva iniciatīvu Latvijai. Tieši Laizāna vārtus varam dēvēt par uzvaras vārtiem divu spēļu summā. Foto: TurkSporFoto/Scanpix.

"Izlozē Turciju neviens negribēja dabūt pretī. Protams, ka no mums nekādus brīnumus negaidīja. Galvenais bija nospēlēt cienīgi, nezaudēt ar milzīgu rezultātu un pie iespējas sevi pierādīt uz tādas stipras izlases kā Turcija fona. Komandā bija laba atmosfēra, un mūsu pluss bija tas, ka mēs nepārdegām. Visi saprata turku spēku, taču neviens viņu priekšā nedrebēja," Korabļovs turpināja. "Mums vēlēšanās, domāju, bija daudz vairāk nekā turkiem, arī cīņasspars lielāks. Varbūt ne tik daudz meistarības kā viņiem, bet cīņasspars un vēlēšanās bija simts reižu lielāka," uzskata Laizāns.

"Mūsu labā nospēlēja arī tas, ka pirmajā spēlē Latvijā nebija pārāk labi laika apstākļi – bija sals. Uzskatu, ka pirmajai spēlei bijām labāk gatavi. Pazinām laukumu, varbūt arī pareizi piemeklējām apavus, kas nebija mazsvarīgs faktors. Domāju, ka Turcija, kā daudzi grandi, uz pirmo spēli ieradās atslābināta. Zaudējām 0:1, bet nekas – gan jau mājās noteikti atspēlēsimies. Un tā arī bija – rezultāts bija 2:0, bet pēc Laizāna vārtiem viss ļoti ātri izmainījās," sacīja Korabļovs. "Atkārtošos, ka kārtība pārspēj meistarību. Un tas komandas gars, kas bija izlasē, mums ļoti palīdzēja."

"Pieredze un meistarība krājas ar katru spēli un pozitīvu rezultātu, veidojas kolektīvs. Vajadzīgs laiks, bet viss ir atkarīgs no rezultātiem. Ja tie būs normāli, ja katrā spēlē ņemsim punktus vai kaut cienīgi zaudēsim labā spēlē, tad rezultāts būs redzams," par mūsdienu izlasi teica Laizāns. Korabļovs kā galveno atšķirīgo starp pašreizējo un tā laika izlasi minēja vidējo līniju: "Nevarētu teikt, ka tagad trūktu laba līmeņa spēlētāju. Ja Laizāns spēlēja CSKA, tad tagad CSKA spēlē Cauņa. Rudņevs ir Hamburgā, Gorkšs ir labā līmenī. Jā, viņi gan nespēlē un treniņi nav tas pats, kas spēles, bet vienalga. Varētu teikt, ka mums tobrīd vienkārši bija meistarīgāka vidējā līnija. Bija spēlētāji, kas varēja kvalitatīvi nospēlēt gan aizsardzībā, gan iedot caururbjošu piespēli."

"Paveicām lielu darbu, un uzskatu, ka tas bija brīdis, kad Latvijas futbols varēja spert lielu soli uz priekšu. Kāds varbūt man piekritīs, kāds varbūt ne, bet tagad līmenis, manuprāt, ar katru gadu lēnām krīt. Virslīgas līmenis izlīdzinās un čempionāts kļūst interesantāks, jo katra komanda var uzvarēt katru, bet kopumā, ja vērtētu Latvijas futbola maksimālo punktu, tas ir nokrities," prātoja Korabļovs.

Māris Verpakovskis pret Turciju guva divus no trim vārtiem un atlases ciklā kopumā izdarīja sešus precīzus sitienus. Rezultatīvākie bija slovēnis Ermins Šiļaks (9) un spānis Rauls Gonsaless (7), bet Verpakovskis trešo vietu dalīja kopā ar tādiem meistariem kā Tjerī Anrī, Filipo Indzagi, Jans Kollers, Davids Trezegē un Silvēns Viltors. Foto: TurkSporFoto/Scanpix.

Vēl pirms tik veiksmīgā atlases cikla sākuma Aleksandra Starkova vadītā Latvijas izlase nebija uzvarējusi trīs spēlēs pēc kārtas – zaudējums Somijai (1:2), neizšķirts pret Azerbaidžānu (0:0) un augustā vēl viena neveiksme savu skatītāju priekšā pret Baltkrieviju (2:4). Tomēr jau 2002.gada rudenī tika ielikti pirmie nopietnie pamati topošajam brīnumam – atņemti punkti grupas favorītei Zviedrijai (0:0), uzvara izbraukumā pret Poliju (1:0, Juris Laizāns ar lielisku sitienu no distances pārspēja Ježiju Dudeku), kā arī fantastiski laimīga uzvara pret pastarīti Sanmarīno – pēc Andreja Rubina sitiena bumba pēc vairākiem rikošetiem 90.minūtē beidzot atrada ceļu uz mājinieku vārtiem (1:0).

Latvija, pateicoties labam kalendāram – divas uzvaras pret Sanmarīno, ilgu laiku varēja gozēties grupas pašā galvgalī, tomēr 2003.gada vidū tika piedzīvota patiesi nopietna krīze, kas varēja liegt doties gan uz Stambulu, gan vēlāk arī uz Portugāli. Jūnijā Budapeštā līdz pirmajā puslaikā viss gāja ideāli – Māris Verpakovskis bija guvis vienīgos vārtus, taču otrajā puslaikā Ungārija guva trīs vārtus, vienus no tiem iesitot mazākumā, un Latvija pēc četrām dienām piecu komandu grupā noslīdēja uz trešo vietu.

Augustā Rīgā asumiem pilnā pārbaudes spēlē tika zaudēts Uzbekistānai (0:3), bet septembrī Latvija mājās zaudēja arī poļiem (0:2). Juris Laizāns tika diskvalificēts uz divām spēlēm, Latvija grupā noslīdēja jau uz ceturto vietu, un daudzi Starkova vadītajai komandai vairs neticēja. Un tomēr jau pēc četrām dienām viss pagriezās par 180 grādiem – skaista uzvara pret Ungāriju (3:1), kas ļāva atgriezties otrajā pozīcijā, un vēlāk izbraukumā uzvarēta arī Zviedrija (1:0), kas jau svinēja izcīnīto ceļazīmi uz Portugāli. Latvija mača beigas aizvadīja mazākumā un zviedri pat tika pie iespējas izpildīt 11 metru soda sitienu (pāri vārtiem), taču, pateicoties Polijas uzvarai Ungārijā (2:1), mums būtu pieticis arī ar neizšķirtu.

Raksts tapis sadarbībā ar Miķeli Osi.

Latvijas izlases ceļš uz "Euro 2004"

Grupu turnīrs un "play-off"

Tabula

Latvijas zelta puikas

Tabulā minēti tikai tie spēlētāji, kas atlases ciklā aizvadīja kaut vienu minūti. Spēlētāji sarindoti pēc spēlēm, kas sāktas pamatsastāvā. Klubi un vecumi atbilst 2003.gada 19.novembrim.

Latvija – Turcija 1:0 (2003. gada 15. novembris)

Turcija – Latvija 2:2 (2003. gada 19. novembris)

Izmantotie resursi:
LFF: JAUNUMI | LATVIJAS FUTBOLA FEDERĀCIJA