Blogs: ak, šis trakais Sneiders, jāuzmanās...

Jā, televīzijā esmu redzējis pietiekami daudz Veslija Sneidera vārtus no tālākas distances. Taču, ziniet, vienmēr, kad "iekrīt" kāds tālšāviens, iekšienē dominē spriedums, ka jāizdara daudz tādu mēģinājumu, lai vienreiz sasniegtu mērķi. Tas, ko ceturtdienas vakarā redzēju "Skonto" stadionā, bija... tas bija kas tāds, ko agrāk nekad netiku redzējis. Sneiders treniņa sākumā sitienu pēc sitiena lidināja bumbas vārtu devītniekā! Turklāt ar minimālu ieskrējienu no metriem 22-23. Absolūts kosmoss, nu kā tā var?! Un, kas ne mazāk būtiski, ja citreiz pēc futbolista ķermeņa valodas sitiena pēdējā brīdī var nojaust, kurā vārtu stūrī tiks raidīta bumba, Sneidera gadījumā ne velna nesaprast - tu vienkārši konstatē, ka bumba jau ir ielidojusi vārtos. Amatierisks secinājums - Latvijas izlase nedrīkst viņam ļaut sist ne no kurienes!

Arī citi holandieši no distances izdarīja lieliskus sitienus, taču ne tik iespaidīgus. Huntelārs allaž raidīja bumbu vārtu apakšējos stūros, taču sitieni bija smagnējāki un vārtsargs spēja līdz bumbai aizsniegties. Depajs sita krietni asāk - lai gan, bumbai ielidojot vārtu apakšējā stūrī, skats nav tik efektīgs salīdzinājumā ar trāpījumu devītniekā, gols paliek gols, un arī šis futbolists rādīja augstāko klasi. Interesantākais, tad kombināciju izspēlēs un noslēguma sitienos pa vārtiem tieši van Pērsijs, iespējams, lielākā zvaigzne, kas ieradusies Rīgā, ražoja "brāķi".

Tas viss tikai nelielam ieskatam - pirmkārt un galvenokārt sitieni pa vārtiem futbolā ir maza daļiņa no spēles, otrkārt, kopējais sitienu skaits nebija tik liels, lai varētu veikt pētnieciska darba cienīgus secinājumus. Viens gan - pilnīgi neizdevušos sitienu bija ārkārtīgi maz, ja salīdzinu ar citām redzētām izlasēm. Un esmu redzējis gan portugāļus, gan bosniešus, gan citus - viņu sitienu izkliede bija nozīmīga. Tikmēr oranžajiem lielākoties vai nu vārti, vai nu vārtu konstrukcijas norībināšana... Domāju, tas, ka vingrinājumā vārtus sargāja trešais vārtsargs, bija apzināts treneru gājiens - lai nedemoralizētu pamatvārtsargu Silesenu. Trešais vārtsargs lielākoties bija statists, sevišķi Sneideram ievirzot bumbu gluži kā iegrieztu lidojošo šķīvīti, kur vien sirds kāro.

Pēc treniņa Nīderlandes futbola lielākās zvaigznes neatteica arī autogrāfus Latvijas līdzjutējiem. Jāsaka, ka tikai Sneiders, tiesa, ar rokas žestu atvainojoties, nepienāca klāt malā stāvošajiem. Pirmais autogrāfu licējs bija van Pērsijs, tad nāca arī Huntelārs un pat treneri Hidinks un van Nistelrojs.

Huntelārs sniedz autogrāfus.

Kāds var jau sacīt, ka nevajadzīgi jūsmoju, jo arī viņi visi ir tikai cilvēki, taču iebildīšu - tie ir cilvēki, kuri savā profesionālajā darbā sasnieguši relatīvi vairāk nekā vairums no mums. Turklāt šis viņu darbs ir futbols - spēle, ko mīl miljoniem cilvēku pasaulē, mani ieskaitot.

Kaspars Gorkšs preses konferencē atzina, ka pat viņam, pieredzējušam spēlētājam, ne katrā spēlē ir iespēja pacīnīties ar tāda līmeņa pretinieku. Man kā futbola apskatniekam ir līdzīgi - ne katru dienu preses konferencē ir iespēja uzdot jautājumu tādai leģendārai personībai kā Gūsam Hidinkam. Drebošu balsti to arī paveicu (ķeksītis!), taujājot, vai pēc klubu sezonas beigām holandieši ir tikpat labā formā, kādā bija novembrī, kad sezona vēl bija tikai pirmajā pusē. Hidinks lāga vīrs - solīdi un pieklājīgi atbildēja uz visiem jautājumiem un, kas man patika, pat ja labi dzirdēja jautājumu, taču pilnajā zālē nemanīja jautātāju, strauji mēģināja labot situāciju, prasot, kur jautātājs atrodas - sak, svarīgs arī acu kontakts un cieņa pret runātāju.

Savukārt Delijs Blinds... nu tā ir Anglijas Premjerlīgas skola atbildēt uz jautājumiem diplomātiski, ieturēti, standartizēti, distancēti. Precīzi tāda pati pieredze man bija, intervējot Islandes zvaigzni Gilvi Sigurdsonu (spēlē Premjerlīgā, "Swansea"), kamēr Kolbeins Sigtorsons ("Ajax") bija daudz atvērtāks, brīvāks, tiešāks, atklātāks.

Pēc Nīderlandes izlases treniņa vēlējos arī aprunāties ar citu Holandes leģendu - Rūdu van Nistelroju, Hidinka palīgu izlasē. Gribēju jautāt par "Euro 2004" finālturnīra spēli pret Latviju, kurā viņš guva divus no saviem četriem vārtiem tai turnīrā, par Paharu (Premjerlīgā abi tikušies aci pret aci, un abi arī guvuši vārtus vienā un tai pašā "Manchester United" - "Southampton" mačā), par Hamburgu (spēlējis tur īsi pirms Rudņeva ierašanās), par izvēlēto ceļu vispirms kļūt par trenera asistentu, nevis uzreiz vadīt kādu klubu, kā to darījuši vairāki viņa bijušie komandas biedri izlasē..

Izrādās, Nistelrojs intervijas principiāli nesniedz, to pamatojot, ka viņš taču pagaidām kā treneris neko neievērības cienīgu nav sasniedzis un ir "tikai" asistents. Šādu skaidrojumu man sniedza Nīderlandes izlases pārstāve un arī to darīja ārkārtīgi cilvēcīgi, sirsnīgi, tūkstoškārt atvainojoties Nistelroja vietā. Tiešām jauka attieksme. Lai gan man neizdevās sasniegt cerēto, svarīgākais bija pamēģināt, lai nebūtu sirdsapziņas pārmetumu.

Nobeigumā vēlētos uzsvērt - es un citi jūsmojam par Nīderlandi, jo mīlam futbolu, un šī izmēru ziņā maziņā valsts futbolā paveikusi patiešām lielas lietas. Gan senākā vēsturē, gan arī pēdējos gados, divos PK finālturnīros pēc kārtas iekļūstot trijniekā. Taču tas ne par gramu nemaina to, ka tā ir sveša izlase, un spēlē pret Latviju oranžie būs mūsu naidnieki! Kamēr spēle nav galā, tikmēr nekas nav beidzies. Ticam savai izlasei, palīdzam tai stadionā, cik nu spējam, un lai mums piektdienas vakarā veicas! Tiekamies!